Iesaki rakstu:

IevÄ“rojamu rezonansi sabiedrÄ«bā nesen guva informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) tomÄ“r nenoslÄ“dza lÄ«gumu ar uzņēmumu “Alpha Baltic Media” par informatÄ«vās kampaņas organizÄ“šanu. Lai arÄ« uzņēmums izskatÄ«jās nevainojami, tieši nozares brāļi un māsas asociācijas veidolā iestājās par to, ka minÄ“tais nozarÄ“ labi zināmais uzņēmums nemaz tik balts un pÅ«kains nav.

Jaunā VID vadÄ«tāja publiski komentÄ“ja, ka, pieņemot lÄ“mumu, iepirkumā likuma burts netika pārkāpts, bet, iespÄ“jams, saprotot to, ka šÄds lÄ“mums neatbilstu likumam pÄ“c bÅ«tÄ«bas, tika atrasts cits iemesls, un lÄ«gums šajā iepirkumā tomÄ“r tā arÄ« netika noslÄ“gts.

Šis ir viens no pirmajiem precedentiem, kad valsts iestāde pieņem šÄdu lÄ“mumu, jo parasti gan valsts un pašvaldÄ«bu iestādes, gan vÄ“l jo vairāk privātā biznesa pārstāvji ir diezgan iecietÄ«gi pret nodokļu nemaksāšanu un arÄ« pret nodokļu maksāšanu simboliskā apjomā. IespÄ“jams, ka šÄdi nemaksātāji ikdienā esam mÄ“s paši, jo neba jau marsieši, tÄ«kojot pÄ“c lÄ“tākās cenas, ikdienas lÄ“mumos piever acis uz aizdomu Ä“nu par nodokļu nemaksāšanu tiešÄ vai netiešÄ veidā.

TomÄ“r tādā gadÄ«jumā mums nav jābrÄ«nās par to, kāpÄ“c valsts budžets ir tik nevarÄ«gs. Cerams, ka VID vadÄ«bas nostāja bÅ«s kā paraugs arÄ« citām valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“m. PretÄ“jā gadÄ«jumā, taupot lÄ«dzekļus un izvÄ“loties lÄ“tāko, zāģējam zaļo plaukstošo zaru (lasi: pieaugošos nodokļu ieņēmumus budžetā), uz kura paši sēžam.

Tradicionāli VID interešu lokā saistÄ«bā ar izvairÄ«šanos no nodokļiem ir jomas, kur ir liela skaidrās naudas aprite un liels darbaspÄ“ka izmaksu Ä«patsvars, - apsardze, telpu uzkopšana, Ä“dināšana, tirdzniecÄ«ba, taksometru pakalpojumi, privātais un valsts nekustamais Ä«pašums, bÅ«vniecÄ«ba, u.c..

ŠÄ«s nozares ir pakalpojumu jomā (tā saucamā “B daļa” iepirkumos), tāpÄ“c iepirkumu organizÄ“tāji var izvÄ“lÄ“ties, vai piemÄ“rot nodokļu parādu esamÄ«bu kā izslÄ“dzošo normu iepirkumā. Tāpat iepirkumu procedÅ«ras nav vienÄ«gais veids, kā valsts un pašvaldÄ«bas iestādes izvÄ“las savus sadarbÄ«bas partnerus, – ir arÄ« cenu aptaujas, izsoles un citas formas, kurās iespÄ“jamo partneru izvÄ“le nav detalizÄ“ti aprakstÄ«ta likumā un ir atkarÄ«ga tikai no konkrÄ“tās iestādes darbinieku godaprāta un atbildÄ«bas.

Realitāte un VID mājas lapā atrodamā publiskā informācija par nodokļu nomaksu parāda, ka daudz sarežģītāk bÅ«s vÄ“rsties pret tiem uzņēmÄ“jiem, kas formāli nodokļus maksā, bet vienlaikus ar neapbruņotu aci ir redzams, ka nodokļu maksāšana ir minimāla.

PiemÄ“ram, ir Ä“dinātāji, kas maksā darba algas, kas ir zem minimālās algas, aizbildinoties ar masveidÄ«gu darbinieku nodarbināšanu uz nepilnu slodzi (pašreizÄ“jos darba tirgus apstākļos!!!), masveidÄ«gu studentu nodarbināšanu un citiem blēņu stāstiem.

RealitātÄ“ šÄdi gadÄ«jumi, kad kāda darbinieka atalgojums ir salÄ«dzinoši bÅ«tiski zemāks nekā citiem, noteikti ir pieļaujams, tomÄ“r tie var bÅ«t tikai atsevišÄ·i konkrÄ“ti gadÄ«jumi, bet ne masveidÄ«gi piekopta stratÄ“Ä£ija.

Lai saprastu problÄ“mas dziļumu un apjomu saistÄ«bā ar iespÄ“jamo izvairÄ«šanos no nodokļiem un nodokļu parādiem, apskatÄ«simies jomu, kas ir bijusi diezgan daudz pÄ“tÄ«ta TV un pÄ“tnieciskajā žurnālistikā, – sabiedrisko Ä“dināšanu.

IzvÄ“lÄ“simies 60 Ä“dināšanas uzņēmumus, kas pārstāv dažādas Ä“dināšanas jomas – zināmi RÄ«gas restorāni, pašapkalpošanās Ä“dināšanas vietas un kafejnÄ«cas uz ielas un iepirkumu centros, Ä“dinātāji biroju centros, uzņēmumos un pašvaldÄ«bas un valsts iestādÄ“s.

Izmantojot publiski pieejamo informāciju VID (https://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/snk) par nomaksāto nodokļu apmÄ“ru un darbinieku skaitu, var aprÄ“Ä·ināt vidÄ“ji mÄ“nesÄ« uz 1 darbinieku samaksāto VSAOI un lÄ«dz ar to arÄ« vidÄ“jo darba algu. Diemžēl šajā pÄ“tÄ«jumā bija jāsamierinās ar 2017. gada datiem, jo 2018.gada dati jāgaida vÄ“l vairāk kā mÄ“nesi.

Tāpat, izmantojot VID nodokļu parādnieku datu bāzi, kur dati tiek aktualizÄ“ti 2 reizes mÄ“nesÄ«, var konstatÄ“t, kādi ir bijuši konkrÄ“tā uzņēmuma nodokļu parādi pÄ“dÄ“jo 12 mÄ“nešu laikā.

No izveidotā saraksta 19 Ä“dināšanas uzņēmumos (32% no visa saraksta) 2017.gadā ir maksātas vidÄ“jās algas, kas ir mazākas par valstÄ« noteikto minimālo algu (380 EUR). Var jau teikt, ka izveidotais saraksts ir voluntārs un faktiskā situācija ir citādāka. Tā visticamāk arÄ« ir citādāka, bet diemžēl ir dramatiskāka nekā pÄ“tÄ«juma izlasÄ“, jo sarakstā ir izvÄ“lÄ“ti zināmākie un lielākie uzņēmumi, kur situācija varÄ“tu vÄ“l bÅ«t salÄ«dzinoši labāka. Tāda pati situācija ir bijusi arÄ« 2016.gadā.

Skatoties nodokļu maksāšanas disciplÄ«nu, tikai 16 Ä“dinātājiem no 60 nodokļu parādi nav bijuši nevienu reizi pÄ“dÄ“jo 12 mÄ“nešu laikā, un vÄ“l 6 Ä“dinātājiem parāds ir bijis tikai vienu reizi pÄ“dÄ“jo 12 mÄ“nešu laikā.

No 22 disciplinÄ“tajiem nodokļu maksātājiem (uzskatÄ«sim, ka viena nodokļu nesamaksāšanas reize 12 mÄ“nešu laikā ir Ä«paša situācija) tikai 3 ir restorāni, 6 ir pašapkalpošanās Ä“dināšanas vietas un kafejnÄ«cas uz ielas un iepirkumu centros, bet lielākā daļa – 13 ir Ä“dinātāji uzņēmumos, valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s. Tālāk seko 9 Ä“dinātāji, kuriem parādi ir bijuši 2-4 reizes, bet uz pašlaik to vairs nav, kas varÄ“tu liecināt, ka tās ir bijušas pārejošas grÅ«tÄ«bas.

GandrÄ«z pusei no sarakstā iekļautajiem Ä“dinātājiem, bet precÄ«zāk 29 uzņēmumiem parādi ir bijuši 5 un vairāk reizes (t.sk. 11 no tiem – nepārtraukti), un 25 Ä“dinātājiem nodokļu parādi ir arÄ« uz 07.03.2019. kas ir pÄ“dÄ“jā datu aktualizÄ“šana un pÄ“tÄ«juma veikšanas brÄ«di, kas kopsummā veido 1.25 milj. EUR.

Saliekot kopā informāciju par vidÄ“jo algas lÄ«meni un nodokļu parādiem, ir redzams, ka ir 12 Ä“dinātāji, kuri gan maksājuši algas, kas ir mazākas par minimālo algu, gan arÄ« ir sistemātiski nodokļu parādnieki. Ir jautājums – vai tas neizskatās pÄ“c tÄ«šas izvairÄ«šanās no nodokļu nomaksas?

Tajā pašÄ laikā, apciemojot vairākas no šÄ«m Ä“dināšanas vietām, redzam, ka nemaz tik slikti viņiem neiet. Joprojām daudzi klienti iecienÄ«juši padzert kafiju SIA “Nomeda” un SIA “Ademona” kafejnÄ«cās, kas ir vieni no pieredzes bagātākajiem Ä“dinātājiem nozarÄ“, lai arÄ« dažās vietās jau var redzÄ“t, ka sāk atpalikt no nozares jaunajām tendencÄ“m. Tāpat lÄ«dzÄ«gas pārdomas bija, apmeklÄ“jot “Double Coffee” vietas.

ArÄ« daudzu iecienÄ«tās pusdienošanas vietas “Pipars” nevarÄ“tu sÅ«dzÄ“ties par apmeklÄ“tāju trÅ«kumu, tāpÄ“c vÄ“l jo neskaidrāku darot jautājumu par algu lÄ«meni uzņēmumā un par vÄ“lÄ“šanos savlaicÄ«gi maksāt nodokļus. Interesanta ir labi zināmā uzņēmuma “Lido” attiecÄ«bu vÄ“sture ar VID – regulāri nodokļu parādi.

Ir saprotams, ka VID arÄ« dod iespÄ“ju uzņēmÄ“jiem strādāt un nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus, bet, veicot pÄ“tÄ«jumu, varÄ“ja pamanÄ«t, ka ir gadÄ«jumi, kad veikli darboņi pakāpeniski pārcÄ“la savus darbojošos restorānus uz citiem SIA, un dažreiz pat citiem Ä«pašniekiem, veiksmÄ«gi turpinot darboties tālāk, jau nometuši nevajadzÄ«go un traucÄ“jošo nodokļu nastu. Nu, piemÄ“ram, vai nav interesanti, ka 3 dažādas SIA strādā ar zÄ«molu “Pipars”? Un nevienam no trim uzņēmumiem nav pret to iebildumu?

Jaunās VID vadÄ«tājas ideja par bargāku vÄ“ršanos iepirkumos pret nodokļu parādniekiem par 12 mÄ“nešu periodu atstās neskartas vairākas citas jomas pastāvošajā iepirkumu likumdošanā. VÄ“l ilgs un tāls ceļš mums priekšÄ, lai apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi izskaustu nodokļu nemaksāšanu un jebkādas manipulācijas ar uzņēmumiem tikai ar vienu mÄ“rÄ·i – izvairÄ«ties no godÄ«gas nodokļu nomaksas.