Iesaki rakstu:

MÄ“dz teikt, ka dzÄ«ve ir kā spÄ“le un katrai spÄ“lei ir savi noteikumi. Tad nu domās uzspÄ“lÄ“sim šÄdu spÄ“li. Kādas dziļas un pietiekoši platas upes vienā krastā uzaicināsim nostāties desmit vÄ«rus, bet otrā upes krastā noliksim desmit miljonus eiro. Katrs, kurš pārpeldÄ“s upi, saņems vienu miljonu. Papildus vÄ“l izdalÄ«sim šiem vÄ«riem Ä·Ä“dÄ“s iestiprinātas svaru bumbas, kuras pieslÄ“dzot sev pie kājām, upes pārpeldÄ“šana kļūst neiespÄ“jama. Vai atradÄ«sies kāds, kurš labprātÄ«gi bÅ«s ar mieru pie savas kājas šÄdu svaru bumbu pieÄ·Ä“dÄ“t? Domāju, ka ne. Visi vÄ«ri pat nedomās ņemt rokās svaru bumbas, bet metÄ«sies Å«denÄ« un, draudzÄ«gi viens otram piepalÄ«dzot, peldÄ“s pakaļ saviem miljoniem.

Un tagad izmainÄ«sim spÄ“les noteikumus. Katram no vÄ«riem dosim iespÄ“ju brÄ«vi un netraucÄ“ti pieÄ·Ä“dÄ“t svaru bumbu pie kājas kādam no saviem kolÄ“Ä£iem un, pārpeldot upi, otrā krastā saņemt arÄ« kolÄ“Ä£im paredzÄ“to miljonu. Domāju, ka ar šÄdiem noteikumiem visticamāk visi vÄ«ri stāvÄ“s upes krastā ar svaru bumbām pie kājām, bet miljoni tā arÄ« paliks upes otrā krastā.

KāpÄ“c es šeit stāstu par tādu dÄ«vainu spÄ“li? TāpÄ“c, ka kaut kas lÄ«dzÄ«gs šodien notiek Latvijā. Ä»oti daudzi no mums cerÄ«bā personÄ«go labklājÄ«bu palielināt uz citu rÄ“Ä·ina ar augošu sajÅ«smu un izdomu kar klāt „svaru bumbas” saviem lÄ«dzcilvÄ“kiem, saviem tautiešiem. Saeimā iekļuvušie deputāti, lai atstrādātu savai ievÄ“lÄ“šanai iztÄ“rÄ“to personÄ«go un partijas sponsoru naudu, lai saglabātu savu priviliģēto stāvokli un nākotnÄ“ varbÅ«t pat iekļūtu vÄ“l labāk apmaksātos amatos, ir gatavi pieņemt tautas dzÄ«vi apgrÅ«tinošus vai pat tautai atklāti kaitÄ“jošus likumus un lÄ“mumus, parakstÄ«t valstiski neizdevÄ«gus lÄ«gumus vai galvojumus un ignorÄ“t visus iebildumus, protestus un konstruktÄ«vus priekšlikumus, kas nāk no tautas.

Valsts pārvaldÄ“ strādājošie ierÄ“dņi un citi birokrāti rÅ«pÄ“s par personÄ«go labklājÄ«bu, baidoties pazaudÄ“t savu darbu un cerot ar padevÄ«gu kalpošanu veiksmÄ«gi kāpt tālāk pa karjeras kāpnÄ“m, ir gatavi jebkuru pieņemto, valstij vai tautai neizdevÄ«go likumu vai lÄ“mumu bez iebildÄ“m iestrādāt konkrÄ“tos noteikumos, nolikumos, projektos. Valsts kontroles iestādÄ“s strādājošie, lai atpelnÄ«tu savas salÄ«dzinoši labās algas un saglabātu savus amatus, rÅ«pÄ«gi kontrolÄ“, lai visi, tai skaitā arÄ« paši nejÄ“dzÄ«gākie noteikumi tiktu izpildÄ«ti un visas nejÄ“dzÄ«gās prasÄ«bas ievÄ“rotas, kā arÄ« par šo prasÄ«bu nepildÄ«šanu bargi soda vainÄ«gos. Tikai šÄ« kontrole un sodÄ«šana bieži vien ir visai dÄ«vaina. Kontrolieri nikni soda un apkaro visus tos, kuri savas paviršÄ«bas, aizmāršÄ«bas, likumu nezināšanas un citu lÄ«dzÄ«gu iemeslu dēļ nav laikā izpildÄ«juši vajadzÄ«gās formalitātes vai valsts kasÄ“ iemaksājuši dažus desmitus vai simtus eiro, bet tur, kur valsts kasei iet garām vai no valsts kases aizplÅ«st miljoni, šie kontrolieri nez kādēļ neiejaucas.

Savukārt vesela politologu, sabiedrisko attiecÄ«bu speciālistu, žurnālistu armija cerÄ«bas uz savu personÄ«go labklājÄ«bu saista ar iztapÄ«gu pastāvošÄs sistÄ“mas cildināšanu, valstij un tautai kaitÄ«go nejÄ“dzÄ«bu attaisnošanu vai noklusÄ“šanu, tolerances sludināšanu un „politkorektu” apzÄ«mÄ“jumu piemeklÄ“šanu tam visam. Visbeidzot sabiedrÄ«bas zemākie slāņi naivā cerÄ«bā, ka arÄ« „uz viņu ielas kādreiz bÅ«s svÄ“tki”, klusā padevÄ«bā un paklausÄ«bā, cenšoties nelÄ“kt acÄ«s augstāk stāvošajiem, vada savu nožēlojamo eksistenci.

Katrs noziedzÄ«gs, nesaimniecisks, kādu šauru pašmāju vai ārzemju aprindu vajadzÄ«bās un interesÄ“s pieņemts un dzÄ«vÄ“ ieviests likums vai lÄ“mums ir traucÄ“jums un apgrÅ«tinājums Latvijas izaugsmei un attÄ«stÄ«bai. MÄ“s, domājot tikai par personÄ«go labumu un izdevÄ«gumu, cits citam pie kājām pieÄ·Ä“dÄ“jam neredzamas svaru bumbas, bet kopÄ“jā valsts un tautas labklājÄ«ba tā arÄ« paliek neaizsniedzama tur „upes viņā krastā”.

Vai notiekošajā vajadzÄ“tu vainot latviešu tautu? Noteikti nÄ“! Tā vienkārši notiek un notiks ar jebkuru tautu, kad tās apziņā bÅ«s iznÄ«cināts nacionālisms. Kad nacionālā vienotÄ«ba un kopÄ«ba kā vÄ“rtÄ«ba tautas apziņā bÅ«s aizstāta ar globālisma propagandas sludināto naudas kultu un patÄ“rÄ“tāja filozofiju.

Bet, ko lai dara? – jÅ«s jautāsiet. Mums taču nav savas nacionālas valsts, kur mÄ“s visi vienoti, cits citam piepalÄ«dzot, varÄ“tu peldÄ“t pāri laika upei pretim mÅ«su kopÄ“jai valsts un tātad arÄ« savai personÄ«gajai labklājÄ«bai. Ko tad Ä«sti vajadzÄ“tu darÄ«t tieši tagad un tieši šajos konkrÄ“tajos apstākļos?

Ir jau publiskajā telpā izskanÄ“juši daudzi it kā labi domāti priekšlikumi, sākot no jaunas politiskās partijas dibināšanas, Saeimas deputātu kandidātu rÅ«pÄ«gāku izvÄ“rtÄ“šanas un beidzot ar vainas meklÄ“šanu pašiem sevÄ«. Neviens gan necenšas Ä«paši konkretizÄ“t, kāda tad ir tā „mÅ«su visu kopÄ“ja vaina”, kas sevÄ« jāsameklÄ“, un kā tad Ä«sti tā ir jāizlabo. Parasti visi tautas pamācÄ«tāji aprobežojas ar vispārÄ«gām frāzÄ“m par tautas zemo politisko aktivitāti, politisko tuvredzÄ«bu, naivu uzÄ·eršanos uz politiskā populisma makšÄ·eres u.t.t. BezkaunÄ«gākie no viņiem nekautrÄ“jas visai latviešu tautai piedÄ“vÄ“t iedzimtu, it kā latviešu mentalitātei vien piemÄ«tošu slinkumu, stulbumu, debilumu, nespÄ“ju patstāvÄ«gi vadÄ«t valsti. NeapspriedÄ«sim šoreiz šo mums klaji naidÄ«go demagoÄ£iju, kuras aplamÄ«bu saprot katrs, kurš kaut nedaudz ir iepazinis latviešu tautas vÄ“sturi, bet padomāsim, ko tad Ä«sti mÄ“s darām nepareizi un ko mums (nevis visiem kopā, bet tieši katram atsevišÄ·i) vajadzÄ“tu darÄ«t savādāk.

JÅ«s teiksiet – ko gan es viens varu izdarÄ«t? Mana rÄ«cÄ«ba taču neko nemainÄ«s.Es viens taču nevaru cÄ«nÄ«ties pret sistÄ“mu. Ko tas dos, ja es.... u.t.t. Bet ir tāds teiciens: „Izdari tu to savu darbu, cik vien labi spÄ“j, bet rezultātus atstāj Dieva ziņā.” PārfrazÄ“jot šo domu, es gribÄ“tu teikt, ka mums ir jādara tas, ko mÄ“s katrs personÄ«gi varam izdarÄ«t, un nevajag domāt un spriedelÄ“t, ko tas dos un vai tas ko spÄ“s mainÄ«t. RÄ«kosimies pÄ“c savas sirdsapziņas un pārliecÄ«bas, nevis laiposim, meklÄ“sim kompromisus ar ļaunumu vai klusÄ“dami nolÄ«dÄ«sim malā. Un otrādi – nedarÄ«sim to, ko mÄ“s varam nedarÄ«t, ja šÄ« darbÄ«ba neatbilst mÅ«su pārliecÄ«bai. Neliksim važas viens otram ap kājām, ja varam no tā izvairÄ«ties.

RÄ«gā ir notikušas dažādas pret valdÄ«bas aplamajiem, tautai kaitÄ“jošajiem likumiem un lÄ“mumiem vÄ“rstās protesta demonstrācijas. Tajās parasti piedalās tikai daži simti vai pat tikai daži desmiti cilvÄ“ku. Bet ko pārÄ“jie? PārÄ“jie domā - ko nu es tur iešu, tāpat jau nekas nemainÄ«sies. Bet tu aizej! Izdari to, ko tu vari izdarÄ«t! Neviens tev par to galvu nenoraus, un gabals arÄ« tāpÄ“c no tevis nenokritÄ«s. Tu bÅ«si izdarÄ«jis kaut ko savai pārliecÄ«bai atbilstošu, un, lai kādi tur bÅ«tu vai nebÅ«tu rezultāti, tev vismaz bÅ«s apziņa, ka tiki izdarÄ«jis visu, kas ir tavos spÄ“kos, lai aizstāvÄ“tu savas intereses. Savu pārliecÄ«bu tu bÅ«si paudis ar reālu darbÄ«bu, nevis tikai ar tukšu pļāpāšanu un dÅ«res vÄ«stÄ«šanu kabatā. Un nepaliec vienaldzÄ«gs arÄ« tad, ja tavi lÄ«dzcilvÄ“ki protestÄ“ pret netaisnÄ«bām un nejÄ“dzÄ«bām, kas uz tevi šobrÄ«d tiešÄ veidā neattiecas. PiemÄ“ram, ja mediÄ·i un slimnieki protestÄ“ pret zemo finansÄ“jumu medicÄ«nai vai pensionāri protestÄ“ pret niecÄ«gajām pensijām, bet tu neesi ne slimnieks, ne pensionārs. Atceries kaut vai to uzrakstu uz kāda sena kapakmeņa: „Kas Tu esi, tas es biju, kas es esmu, tas Tu bÅ«si!”

Tiek vākti paraksti dažādiem ierosinājumiem un protestiem, ko iesniegt Saeimā. Un atkal daudzi domā – tie priekšlikumi jau ir labi, bet tāpat no tā nekas nemainÄ«sies. Un varbÅ«t tā parakstu vākšana vispār ir tikai tāda „tvaika nolaišana”, kāpÄ“c gan man tur piedalÄ«ties? Bet tu piedalies! Ja jau reiz piekrÄ«ti šim priekšlikumam vai protestam, tad arÄ« izdari visu, kas ir atkarÄ«gs personÄ«gi no tevis, lai virzÄ«tu to uz priekšu! Neviens cits tavā vietā to nevar izdarÄ«t.

MÄ“s ikdienā sastopamies ar dažādām nejÄ“dzÄ«bām un netaisnÄ«bām no valdošo institÅ«ciju vai atsevišÄ·u amatpersonu puses. Visbiežāk mÄ“s ciešam zaudÄ“jumus, pazemojumus un klusÄ“jot samierināmies ar to visu. Bet tā nevajag darÄ«t. ŠÄ«s nejÄ“dzÄ«bas ir jānodod atklātÄ«bā, lai arÄ« citi cilvÄ“ki uzzina šo bÄ“dÄ«go pieredzi un domā, kā no tās izvaiarÄ«ties. Ja tev pašam nav iespÄ“ju vai prasmes to izdarÄ«t, tad nodod šo informāciju tiem, kas to spÄ“j un prot!

Padomā par to, cik daudz laika tu izšÄ·ied, truli blenžot televizora ekrānā vai bezmÄ“rÄ·Ä«gi kaut ko spÄ“lÄ“jot un klaiņojot internetā. Kāds no tā ir ieguvums? Ko tev ir devusi šÄda „izklaide”? PamÄ“Ä£ini samazināt šo izklaidi vismaz par ceturtdaļu un šo laiku izmantot, lai dziļāk iepazÄ«tu savas tautas vÄ“sturi un tās garamantas, kas latviešu tautai ir palÄ«dzÄ“jušas iziet cauri gadsimtiem. Akli nepakļaujies tiem, kuri tev cenšas iestāstÄ«t, ka nacionālās kopÄ«bas ideāli ir kaut kas stulbs un novecojis. Aizstāvot šos ideālus, miljoniem cilvÄ“ku visā pasaulÄ“ ir lÄ“juši asinis un ziedojuši savas dzÄ«vÄ«bas. Viņi nebija muļķi. Atceries, tu nekad nevarÄ“si bÅ«t lielāks krievs par pašiem krieviem vai lielāks anglis par pašiem angļiem. Tu vari augt un attÄ«stÄ«t savu personÄ«bu un intelektu tikai kā latvietis. Un tā ir unikāla iespÄ“ja, kādas nav nevienai citai tautai.

Nāk kārtÄ“jās vÄ“lÄ“šanas, un cilvÄ“ki viens otram saka – nav jau par ko vÄ“lÄ“t, tie paši vēži un .... iet uz vÄ“lÄ“šanām. ArÄ« tu. Un vÄ“lÄ“šanās tu nodod savu balsi par „mazāko ļaunumu”. Bet tāda „mazākā ļaunuma” jau nemaz nav! Tu esi nodevis savu balsi par ļaunumu un pÄ“c tam pats brÄ“c, kad šis ļaunums tev kož. TāpÄ“c, ja nav par ko balsot, tad nebalso! Nevis met urnā tukšas aploksnes vai pārsvÄ«trotus biļetenus, bet vispār nepiedalies tādās vÄ“lÄ“šanās! Jo valdošajam režīmam svarÄ«gs ir nevis tas, ko tu tur iemetÄ«si urnā, bet gan tas, lai tu ar savu dalÄ«bu apliecini, ka uzskati šÄ«s vÄ“lÄ“šanas par godÄ«gām un demokrātiskām. Un, lai kas arÄ« tur uzvarÄ“s vai neuzvarÄ“s, ja nebÅ«si piedalÄ«jies, tava sirdsapziņa bÅ«s tÄ«ra.

Tu nebÅ«si nodevis savu balsi par tiem, kam tu neuzticies un kuru godÄ«gumu vai prāta spÄ“jas apšaubi. Tu nebÅ«si to vidÅ«, kas ir izrakstÄ«juši demokrātijas mandātu ļaunumam valdÄ«t pār Latviju. Tu iesi uz vÄ“lÄ“šanām tad, kad bÅ«s par ko balsot. Kad varÄ“si izvÄ“lÄ“ties no labākajiem labākos, nevis no ļaunākajiem „mazāk ļaunos”. Lai tas notiktu, partokrātiskā vÄ“lÄ“šanu sistÄ“ma Latvijā jānomaina ar demokrātisku vÄ“lÄ“šanu sistÄ“mu, un to var panākt, tikai boikotÄ“jot šo partiju rÄ«koto vÄ“lÄ“šanu farsu.

Lieki man te ir aicināt deputātus nebalsot par likumiem un lÄ“mumiem, kuri ir pretrunā ar viņu sirdsapziņu un valsts vai tautas interesÄ“m Šim netÄ«rajam „darbam” viņi jau iepriekš ir piekrituši, jo citādi neviena valdošÄ partija viņus uz deputātu krÄ“sliem nevirzÄ«tu. ArÄ« lielai daļai no ministrijās un citās valsts iestādÄ“s sÄ“došajiem birokrātiem vairāk patÄ«k tÄ«ksmināties par personÄ«go nozÄ«mÄ«gumu, izbaudÄ«t varas apziņu, akli pildÄ«t augstākstāvošo pavÄ“les un priecāties par šÄdi nopelnÄ«to naudu nekā ieklausÄ«ties savas sirdsapziņas balsÄ« vai padomāt par savu tautu un valsti. Un tomÄ“r viņiem ir iespÄ“jas savas kompetences robežās mÄ«kstināt vai pat neitralizÄ“t „no augšas” saņemtos valstij un tautai nelabvÄ“lÄ«gos lÄ“mumus un likumus, padarot to izpildi mazāk sāpÄ«gu.

Visvairāk sava darbÄ«ba bÅ«tu jāpārskata tiem, kuri caur masu saziņas lÄ«dzekļiem Ä«steno tautas muļķošanu, valdošÄ režīma sastrādāto nejÄ“dzÄ«bu slÄ“pšanu un attaisnošanu. Vai jums pašiem nemetas šÄ·Ä“rmi, sacerot slavinājumus tiem „veiksmes stāstiem” un „straujajai Latvijas ekonomikas attÄ«stÄ«bai”? Vai jÅ«s uzskatāt, ka ar viltÄ«gām procentu spÄ“lÄ«tÄ“m un IKP analÄ«zÄ“m iestāstot nabadzÄ«bā iedzÄ«tajai tautai visas tās muļķības par neesošo progresu, jÅ«s bÅ«siet paveikuši kaut ko nozÄ«mÄ«gu, kaut ko tādu, kā dēļ ir vÄ“rts dzÄ«vot pasaulÄ“? Nu nekļūs te neviens ne par kapeiku bagātāks no jÅ«su sacerÄ“tajām slavas dziesmām! Tikai tautas aplaupÄ«tāji jÅ«su uzburto optimistisko ilÅ«ziju aizsegā varÄ“s netraucÄ“ti turpināt savus melnos darbus.

To pašu var teikt par jÅ«su centieniem slÄ“pt no tautas un attaisnot visas tās augstos krÄ“slos sÄ“došo neliešu pastrādātās nelietÄ«bas. Nu nevajag tam visam piemeklÄ“t „politkorektus” apzÄ«mÄ“jumus un iespÄ“jami cÄ“lākus attaisnojumus! sauciet lietas Ä«stajos vārdos un stāstiet tautai to patiesÄ«bu, kuru jÅ«s paši ļoti labi zināt! Vai tiešÄm tās izkalpošanās tieksmes un naudas kāre ir tik nepārvarama? Jo veiksmÄ«gāk kāda pret tautu pastrādāta nelietÄ«ba vai noziegums tiek noslÄ“pts, jo graujošÄkas sekas tas rada. Katrs neatklāts noziegums veicina jaunu noziegumu rašanos.

Visi mÄ“s vienlÄ«dz vÄ“lamies drošu, pārtikušu un laimÄ«gu dzÄ«vi sev un saviem bÄ“rniem uz šÄ«s zemes. Un šo mÄ“rÄ·i var sasniegt kopÄ«giem spÄ“kiem. Tas, kas rada savstarpÄ“jo neuzticÄ“šanos, nesaskaņas un sanaido, ir tikai pastāvošÄs sistÄ“mas diktÄ“tie spÄ“les noteikumi, kuri, iekārdinot mÅ«s ar iluzorām uzvarÄ“tāju balvām laika upes otrā krastā, pārvÄ“rš mÅ«s no vienotas tautas par savstarpÄ“jās cīņās un sacensÄ«bās novājinātu vienpatņu baru. Tajā pašÄ laikā ir tautas, kas, Ä«paši neafišÄ“jot savu nacionālo vienotÄ«bu un savstarpÄ“jo sadarbÄ«bu, ļoti veiksmÄ«gi sasniedz savus izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us un labklājÄ«bu. Tas, protams, tiek darÄ«ts uz visu pārÄ“jo globalizÄ“to un savstrpÄ“jās cīņās iegrimušo vienpatņu rÄ“Ä·ina.