Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Deputāts ir cilvÄ“ks, kas priekšvÄ“lÄ“šanu laikā taujā un sola. BrÄ«dÄ«, kad deputāta kandidāts pārtop par deputātu, viņš aizmirst jautāt, ieklausÄ«ties un sadzirdÄ“t, - tad viņš sāk klāstÄ«t savu dzÄ«ves pieredzi, gudrÄ«bu un viedumu un iegÅ«st tipisko deputāta veidolu.

Tādēļ priekšvÄ“lÄ“šanu laiks ir vienÄ«gais brÄ«dis, kad deputāta kandidātam var kaut ko ieteikt, pārliecināt viņu vai pat iegÅ«t deputāta solÄ«jumu atbilstošo problÄ“mu risināt vai arÄ« kādu patiesi labu darbu darÄ«t.

Nelaime tā, ka mÅ«su deputāta kandidāts ir ļoti aizņemts. Viņš ir sagatavots vienā frāzÄ“ apsolÄ«t samazināt nodokļus, palielināt sociālo palÄ«dzÄ«bu, saremontÄ“t tiltus, mājas un graustus, nodrošināt plašu brÄ«vu brauktuvi gan velosipÄ“distam, gan autobraucÄ“jam, labklājÄ«bu Ä£imenÄ“m, veciem un jauniem. Savukārt vÄ“lÄ“tāji deputātus nešÄ·iro, balso par saraksta lÄ«dera smaidu fotogrāfijā vai nacionalitāti.

VÄ“lÄ“šanas atgādina sportu un tradicionālās rotaļas. RÄ«gas domes ārkārtas vÄ“lÄ“šanās 5 valdÄ«bas koalÄ«cijas partiju saraksti sadodas rokās un spÄ“lÄ“ „Ä€damam bij septiņ dÄ“l, visi dara tā”, bet Saskaņa un GKR spÄ“lÄ“ „PÄ“dÄ“jais pāris šÄ·iras”.

NeatkarÄ«gi kādu spÄ“li topošie deputāti spÄ“lÄ“ uz šaha galdiņa – domino vai gorodki, galvenais trumpis ir solÄ«jumi.

Visas partijas pamanās kaut ko sasolÄ«t veselÄ«bas aprÅ«pÄ“. Vispopulārākie solÄ«jumi ir visiem pieejamu magnÄ“tisko rezonansi rÄ«t uz pÄ“cpusdienu, zāles par ražotāju cenām vai pat divkārt lÄ“tākas par tām, medmāsām deputātu algas, vēža slimniekiem saules mūžu un visus latviešu mediÄ·us no ASV, Anglijas un NorvÄ“Ä£ijas pārvest mājās un nodarbināt RÄ«gas centrā.

Raksta autors bÅ«tu gandarÄ«ts, ja medicÄ«nai un veselÄ«bas aprÅ«pei uzmanÄ«bu gan priekšvÄ“lÄ“šanu, gan vÄ“lÄ“šanu laikā pievÄ“rstu visi topošie deputāti, bet Ä«paši tie, kas tiks ievÄ“lÄ“ti un tuvākos piecus gadus noteiks RÄ«gas attÄ«stÄ«bu un finanšu plÅ«smu.

RÄ«gas pašvaldÄ«bā tiks ievÄ“lÄ“ti vismaz 6 dažādu partiju vai partiju apvienÄ«bu deputāti, un jebkāda virzÄ«ba veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ bÅ«s iespÄ“jama tikai sadarbojoties dažādu partiju deputātiem. BÅ«tu labi, ja visu partiju deputātu kandidāti solÄ«tu gudras lietas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, bet pÄ“c tam savus solÄ«jumus daudzmaz korekti pildÄ«tu. BÅ«šu priecÄ«gs, ja atziņas, kas paustas šajā rakstā, pārņemtu un izmantotu jebkuras partijas deputāti, kam ir svarÄ«ga RÄ«gas iedzÄ«votāju veselÄ«ba un labklājÄ«ba.

VÄ’LÄ’TÄ€JAM IR TIESĪBAS UN PIENÄ€KUMS RĪGAS DOMES VÄ’LÄ’ŠANÄ€S IEVILKT PLUSU TAM DEPUTÄ€TU KANDIDÄ€TAM IZVÄ’LÄ’TAJÄ€ SARAKSTÄ€, KAS TUR RŪPI PAR RĪDZINIEKU VESELĪBU

Šis raksts ir neliels, likumdošanā un dzÄ«vÄ“ balstÄ«ts RÄ«gas pašvaldÄ«bai darāmo veselÄ«go darbu apkopojums. ŠÄ« raksta autors bÅ«s priecÄ«gs, ja labus darbus iedzÄ«votāju veselÄ«bas jomā apņemsies veikt visu partiju deputātu kandidāti, bet rÄ«dzinieki balsotu par tiem kandidātiem dažādos sarakstos, kas vÄ“las rÅ«pÄ“ties par rÄ«dzinieku veselÄ«bu. Katrā sarakstā ir cilvÄ“ki, kas pārzina vai plašÄk interesÄ“jas par veselÄ«bas jomu, un katram vÄ“lÄ“tājam ir tiesÄ«bas un pienākums sevis izvÄ“lÄ“tajā sarakstā ievilkt plusu tieši šÄdiem deputātu kandidātiem.

LATVIJAS LIKUMDOŠANA PAREDZ RĪGAS DOMEI ATBILDĪBU PIENÄ€KUMUS VESELĪBAS JOMÄ€. UZSVARS — PIEEJAMĪBA

Likuma „Par pašvaldÄ«bām” 15. panta 6) punkts nosaka, ka viena no pašvaldÄ«bu autonomajām funkcijām ir nodrošināt veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bu, kā arÄ« veicināt iedzÄ«votāju veselÄ«gu dzÄ«vesveidu un sportu. Likumā nekas nav teikts par iespÄ“ju atvÄ“rt pašvaldÄ«bas aptieku, veidot pašvaldÄ«bas poliklÄ«niku apvienÄ«bu, veikt ierÄ“dņu veselÄ«bas apdrošināšanu privātās apdrošināšanas kompānijās, iepirkt par domes naudu pārmÄ“ru dārgas diagnostikas iekārtas. Likums gan nenosaka, kas tā pieejamÄ«ba tāda ir, tādēļ šobrÄ«d Latvijā ir 119 interpretācijas par to, kas tā varÄ“tu bÅ«t. PašvaldÄ«bu reforma šÄ«s interpretāciju atšÄ·irÄ«bas mazinās trÄ«s reizes.

Likumā „Par pašvaldÄ«bām” ir arÄ« citi punkti, kas visai tieši attiecas uz pašvaldÄ«bas atbildÄ«bu par savu iedzÄ«votāju fizisko un psihisko veselÄ«bu, dzÄ«ves kvalitāti un dzÄ«vildzi.

Tā paša 15. panta 1) punkts pašvaldÄ«bai deleģē: organizÄ“t iedzÄ«votājiem komunālos pakalpojumus (Å«densapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzÄ«ves atkritumu apsaimniekošana; notekÅ«deņu savākšana, novadÄ«šana un attÄ«rÄ«šana) neatkarÄ«gi no tā, kā Ä«pašumā atrodas dzÄ«vojamais fonds.

15. panta 2) punkts pašvaldÄ«bai nosaka atbildÄ«bu par sanitāriju: gādāt par savas administratÄ«vās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tÄ«rÄ«bu (ielu, ceļu un laukumu bÅ«vniecÄ«ba, rekonstruÄ“šana un uzturÄ“šana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzÄ“to teritoriju apgaismošana; parku, skvÄ“ru un zaļo zonu ierÄ«košana un uzturÄ“šana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplÅ«du pasākumi; kapsÄ“tu un beigto dzÄ«vnieku apbedÄ«šanas vietu izveidošana un uzturÄ“šana).

Lielā mÄ“rā veselÄ«bas funkcija ir arÄ« sociālā atbildÄ«ba 15. panta 7) punktā: nodrošināt iedzÄ«votājiem sociālo palÄ«dzÄ«bu (sociālo aprÅ«pi) (sociālā palÄ«dzÄ«ba maznodrošinātām Ä£imenÄ“m un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādÄ«bas palikušo bÄ“rnu nodrošināšana ar vietām mācÄ«bu. un audzināšanas iestādÄ“s, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmÄ«tni u.c.).

VeselÄ«ba lielā mÄ“rā ir arÄ« drošÄ«ba, ko pašvaldÄ«bai uztic 15. panta 12) punkts: piedalÄ«ties sabiedriskās kārtÄ«bas nodrošināšanā, apkarot žūpÄ«bu un netiklÄ«bu. 44. pants nosaka, ka RÄ«gas dome ir tiesÄ«ga izdot saistošus noteikumus un paredzÄ“t administratÄ«vo atbildÄ«bu par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzÄ“ts likumos, par pasākumiem, kas veicami, lai novÄ“rstu epidÄ“miju un epizootiju izplatÄ«šanos, kā arÄ« par sabiedrisko kārtÄ«bu stihisku nelaimju gadÄ«jumos vai citos ārkārtÄ“jos apstākļos, par pasākumiem to seku novÄ“ršanai. Covid–19 pandÄ“mijas aspektā tas ļauj RÄ«gas pašvaldÄ«bai pÄ“c savas izpratnes ierobežot vÄ«rusa izplatÄ«bu. Tad nu RÄ«gas pašvaldÄ«bai, izrādās, ir tiesÄ«bas visiem rÄ«dziniekiem piespiest uzlikt maskas, aizliegt bučoties sabiedriskās vietās, pulcÄ“ties mÄ«tiņos un uz gājÄ“ju ielām, mazgāt rokas ik pÄ“c 10 minÅ«tÄ“m un veikt vÄ“l dažādus pretvÄ«rusa pasākumus, kas ir stingrāki par valsts pieņemtajiem ierobežojumiem.

Ä€rstniecÄ«bas likumā pašvaldÄ«bas pieminÄ“tas četras reizes, bet allaž tas saistÄ«ts ar pašvaldÄ«bu dibinātām slimnÄ«cām, veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ“m vai komercsabiedrÄ«bām. RÄ«gas gadÄ«jumā tas attiecas uz 1. un 2. RÄ«gas slimnÄ«cu, RÄ«gas DzemdÄ«bu namu un apvienotajām ambulatorajām veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ“m, kas saglabājušÄs RÄ«gas Ä«pašumā.

VESELĪBA VISĀS POLITIKĀS, nevis POLITIKA VESELĪBĀ

„VeselÄ«ba visās politikās” nozÄ«mÄ“ valdÄ«bas un pašvaldÄ«bas lomu cilvÄ“ka dzÄ«ves ilguma pagarināšanā un dzÄ«ves kvalitātes uzlabošanā, proti, sabiedrÄ«bas veselÄ«bā. PiemÄ“ram, tas nozÄ«mÄ“, ka izglÄ«tÄ«ba ir vÄ“rsta uz veselÄ«bas zinÄ«bu apguvi, ekonomika uz farmaceitisku produktu ražošanu, iekšlietas un aizsardzÄ«ba – uz cilvÄ“ku drošÄ«bu, kultÅ«ra – uz mentālo veselÄ«bu, finanšu sektors atbilstoši finansÄ“ veselÄ«bas jomu, sociālā sfÄ“ra rÅ«pÄ“jas par sasirgušajiem un cilvÄ“kiem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām utt.

Latvijā gadiem izstrādājusies pretÄ“ja filozofija – „politika visās veselÄ«bās”, kas nozÄ«mÄ“, ka visi politiÄ·i un politiÄ·u kandidāti čakli dod padomus veselÄ«bas aprÅ«pes caurskatāmÄ«bā, lÄ«dzekļu taupÄ«gā tÄ“rÄ“šanā, slimnÄ«cu skaita samazināšanā vai tieši otrādi – jaunu slimnÄ«cu atvÄ“ršanā. Katram politiÄ·im vai pašpasludinātam politiÄ·im ir viedoklis par to, ka aptieku ir par daudz vai par maz, ka indometacÄ«nu vai paracetamolu jāpārdod benzÄ«ntankā vai lielveikalā „Maxima” pie kases kopā ar cigaretÄ“m. Katram ministram vai deputātam ir zināms kāds Stradiņa klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas valdes locekļa vai Austrumu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas virsārsta telefons, un šis politiÄ·is nekautrÄ“jas pa šo telefonu piezvanÄ«t dienā vai naktÄ«, lai ievietotu savu draugu vai radagabalu universitātes slimnÄ«cā ar nekavÄ“jošu profesora konsultāciju.

Visiem politiÄ·iem, ieskaitot valsts prezidentu, ir viedoklis, ka ārstiem ir nedeklarÄ“ti ienākumi (prezidents pat to ir paziņojis publiski), kaut paši šie politiÄ·i savam Ä£imenes ārstam ne pušplÄ“stu piecÄ«ti nav nesuši, par pacienta iemaksu (1 eiro 42 centi savulaik) šo ārstu nolamājuši, bet šÄ«s iemaksas pārvÄ“ršanu par 1 eiro vai 2 eiro uztaisÄ«juši politisku balagānu masu saziņas lÄ«dzekļos.

Tad nu pirmais, ko es vÄ“lÄ“tos lÅ«gt iespÄ“jamos deputātu kandidātus palasÄ«t un padomāt ir – „veselÄ«ba visās politikās” – politiÄ·a vienÄ«gais uzdevums ir palÄ«dzÄ“t saviem lÄ«dzcilvÄ“kiem iespÄ“jami ilgi un kvalitatÄ«vi nodzÄ«vot.

TĪRS GAISS, TĪRS ŪDENS, SANITÄ€RIJA, KVALITATĪVS UZTURS NODROŠINA LABU VERSELĪBU UN ILGUS VESELĪGAS DZĪVES GADUS

RÄ«gas domei bÅ«tu jānodrošina tÄ«rs gaiss bez smakām un putekļiem ne tikai Šmerļa mežā, bet arÄ« Sarkandaugavā un Valdemāra ielā. Nav citas iespÄ“jas samazināt gaisa piedÅ«mojumu RÄ«gā kā vien centrā un VecrÄ«gā samazināt vieglo automašÄ«nu plÅ«smu. RÄ«gas pilsÄ“tai bÅ«tu iespÄ“jas samazināt tranzÄ«ta plÅ«smu pilsÄ“tā, piemÄ“ram, veidojot prāmja satiksmi no VecmÄ«lgrāvja uz Bolderāju. RÅ«pÄ«ga izpÄ“te un analÄ«ze ļautu novÄ“rst sastrÄ“gumus.

DzÄ«vojamo namu rajoni no milzu auto stāvlaukumiem bÅ«tu jāpārvÄ“rš par cilvÄ“kiem draudzÄ«gām teritorijām ar kokiem un apstādÄ«jumiem.

PašvaldÄ«bas policijai bÅ«tu jānodrošina, ka neviens cilvÄ“ks netiek apdÅ«mots ar otrreizÄ“jiem tabakas dÅ«miem. TiesÄ«bas uz veselÄ«bu ir prioritāras pret tiesÄ«bām uz smÄ“Ä·Ä“šanas atkarÄ«bu. LÄ«dz ar to pilnÄ«bā izskaužama smÄ“Ä·Ä“šana daudzdzÄ«vokļu namu kāpņu telpās, uz balkoniem un lodžijām, sabiedriskās vietās.

Nekas tā neattÄ«ra pilsÄ“tas gaisu kā koki. RÄ«gas pilsÄ“tas vadÄ«ba gadiem akceptÄ“jusi koku ciršanu, bet nav pieļāvusi koku stādÄ«šanu. Tāds milzu autostāvlaukums kāds noasfaltÄ“ts pie Elcor centra Jaunajā Teikā bÅ«tu pārvÄ“ršams parkā, bet pretim atrodošais Marsa parks jāatstāj svaigam gaisam, māmiņu pastaigām un bÄ“rnu spÄ“lÄ“m.

Parkos (kaut vai uz laiku) pilsÄ“tas pašvaldÄ«ba bez milzu ieguldÄ«jumiem var pārvÄ“rst neapbÅ«vÄ“tus laukumus, piemÄ“ram, starp LāčplÄ“ša, Satiksmes un Visvalža ielu.

AS „RÄ«gas meži” bÅ«tu jābÅ«t ne tikai peļņas organizācijai, kas par savu pamatuzdevumu uzskata izcirst, pārdot, savā gaterÄ« apstrādāt koksni, bet gan struktÅ«rai, kas PierÄ«gas mežus padara patÄ«kamus iedzÄ«votāju atpÅ«tai svaigā gaisā. ŠobrÄ«d AS „RÄ«gas meži” paši uzprasās pÄ“c piedāvājuma pārsaukt akciju sabiedrÄ«bu atbilstoši tās darbÄ«bai – par AS „RÄ«gas izcirtumi un brikšÅ†i”. Tiem, kas netic par brikšÅ†iem, iesaku aizbraukt uz Imantu un mÄ“Ä£ināt iziet cauri mežam, neizmantojot stigas. Tiem, kas netic par izcirtumiem, iesaku aizbraukt un pastaigāt pa Jaunciema meža masÄ«vu.

Pārlieku daudz notekÅ«deņu ieplÅ«st tieši Daugavā, nenonākot attÄ«rÄ«šanas iekārtās, kas mums neļauj bÅ«t pilnÄ«gi drošiem par Daugavas Å«deņu tÄ«rÄ«bu un piemÄ“rotÄ«bu peldÄ“šanai.

RÄ«gas pašvaldÄ«bai jānodrošina, ka pesticÄ«di netiek lietoti RÄ«gas teritorijā un A/S „RÄ«gas meži” teritorijās.

AttiecÄ«bā par uzturu parasti domnieki izpleš acis, jo uzskata, ka viņu kompetencÄ“ pārtika un Ä“dmaņa nudien neietilpst. Tā nebÅ«s gan. RÄ«gas pašvaldÄ«ba finansÄ“ skolnieku siltās pusdienas, un tieši bÄ“rnu uzturs ir ļoti nozÄ«mÄ«gs faktors nākamās paaudzes veselÄ«bai. RÄ«gas pašvaldÄ«bas uzdevums bÅ«tu sekot, lai uz skolas galda nonāk Latvijā ražoti, kvalitatÄ«vi un ekoloÄ£iski tÄ«ri piena, gaļās, zivju, sakņu produkti.

Un vÄ“l viens RÄ«gas pašvaldÄ«bas lÄ«dz šim ačgārni veikts darbs, kas nu bÅ«tu maināms, ir tirgus uzraudzÄ«ba, jo CentrāltirgÅ« pārlieku plaši tiek tirgota kancerogÄ“niem un konservantiem bagāta svešzemju prece.

IEDZĪVOTÄ€JU IESPÄ’JAS NODARBOTIES AR SPORTU UN FIZISKÄ€M AKTIVITÄ€TÄ’M IR VIENS NO BŪTISKÄ€KAJIEM RĪGAS DOMES UZDEVUMIEM, JO TIEŠI KUSTĪBAS VISLABVÄ’LĪGÄ€K IETEKMÄ’ IEDZĪVOTÄ€JU VESELĪBU

Ne velti pašvaldÄ«bu likumā ir cieši sasaistÄ«ta veselÄ«bas pieejamÄ«ba un sports. Nav svarÄ«gāka jautājuma lielpilsÄ“tā kā Ä£eogrāfiskā pieejamÄ«ba bÄ“rnu sportam. Ja kādā pilsÄ“tas rajonā nav neviena baseina, tad bÄ“rni tur ar peldÄ“šanu ne tikai nenodarbojas (bet peldÄ“šana bÄ“rniem ir ļoti veselÄ«ga, jo nostiprina sirds, asinsvadu, elpošanas, muskuļu, saistaudu sistÄ“mas), bet vispār neiemācas peldÄ“t.

RÄ«gas pašvaldÄ«bā šobrÄ«d pietrÅ«kst pieejamas informācijas. Informācija jau ir, bet tā galvenokārt ir politiÄ·us slavinošÄ informācija, RÄ«gas pilsÄ“ta plaši reklamÄ“ vienreizÄ“jus skrÄ“jienus, velobraucienus un sacensÄ«bas, nevis izplata informāciju, kas iesaista iedzÄ«votājus pastāvÄ«gās, regulārās fiziskās nodarbÄ«bās. TomÄ“r pats galvenais pilsÄ“tā bÅ«tu finansiālā pieejamÄ«ba visiem publiskajiem sporta pasākumiem un sporta nodarbÄ«bām, kad bÄ“rni (un iespÄ“ju robežās arÄ« pieaugušie un seniori) varÄ“tu trenÄ“ties par brÄ«vu.

Protams, kā orientierists es nevaru nepateikt, ka pasaulÄ“ plašÄkās masu sporta sacensÄ«bas „MagnÄ“ts” notiek visu cauru gadu divas vai trÄ«s reizes nedēļā, un tieši šÄdas sacensÄ«bas bÅ«tu jāatbalsta pašvaldÄ«bai.

Parki ir vieta, kur sportot un vingrot. Apkaime ap Uzvaras pieminekli bÅ«tu pilnÄ«bā pārveidojama distanču slÄ“pošanai ziemā, skriešanai un riteņbraukšanai vasarā.

Galvenais ir pārdomāt un pārstrādāt RÄ«gas infrastruktÅ«ru. Izveidot veloceliņus visos bÅ«tiskos virzienos no centra, pie kam tik platus, lai vajadzÄ«bas gadÄ«jumā tos varÄ“tu izmantot NMPD transports. Krišjāņa Barona ielu vajadzÄ“tu atstāt tikai tramvajam, velosipÄ“diem un operatÄ«vajam transportam, bet vairākas citas centra ielas par šÄdām pārveidot. VelosipÄ“ds ir ne tikai transporta lÄ«dzeklis, kas nepiesārņo gaisu, bet arÄ« izcila iespÄ“ja cilvÄ“kiem sākt kustÄ“ties un rÅ«pÄ“ties par savas veselÄ«bas profilaksi. RÄ«gai vajadzÄ“tu gada laikā uzbÅ«vÄ“t kaut tik daudz veloceliņu, kā šobrÄ«d ir VentspilÄ«, bet nākotnÄ“ mÄ“Ä£ināt lÄ«dzināties ar PÄ“rnavu vai Palangu. Steidzami bÅ«tu uzbÅ«vÄ“jami veloceliņi gar dzelzceļu no Zasulauka uz Bolderāju, no Torņakalna uz Olaini, no Jāņavārtiem uz Salaspili, bet remontÄ“jams – no ZolitÅ«des uz JÅ«rmalu.

UzmanÄ«bu, topošie deputāti! RÄ«gas pašvaldÄ«bas sniegtajam atbalstam autosacÄ«kstÄ“m un motosacÄ«kstÄ“m, futbola klubiem Latvijas čempionātā un citām profesionāla sporta atbalsta aktivitātÄ“m nav nekādas saistÄ«bas ar tautas sportu. Tas nav tautas sports – tie daži simti skatÄ«tāju ar paceltiem alus kausiem, kas skatās Latvijas futbola čempionāta spÄ“li, kur komandā drÄ«kst laukumā iziet vienlaikus 9 leÄ£ionāri.

TOPOŠAJAI RĪGAS DOMEI JÄ€NODROŠINA BÄ’RNU PELDÄ’TAPMÄ€CĪBA UN JÄ€MÄ€CA DROŠÄªBA UZ ŪDENS. TAS NOZĪMÄ’ MAZINÄ€T NOSLĪKUŠO SKAITU

Covid–19 epidÄ“mijas apkarošanā Latvijas valdÄ«ba uzsvaru lika uz sÄ“dÄ“šanu mājās un sporta aizliegumu. PilnÄ«bā tika aizliegts peldÄ“t un baseini tika slÄ“gti, kaut nekur nav neviena pierādÄ«juma, ka baseinā tiktu izplatÄ«ts koronavÄ«russ. PeldÄ“tapmācÄ«ba tika aizliegta baseinos, kur vienmÄ“r ir nodrošināta palÄ«dzÄ«ba un apmācÄ«ba. Tādēļ maija beigās un jÅ«nijā jaunieši ar vai bez peldÄ“tprasmes metās atklātos Å«deņos, lÄ“ca uz galvas nezināmās Å«denstilpnÄ“s. Rezultātā pārlieku daudz jauniešu noslÄ«ka, citi lauza mugurkaulu pÄ“c neveiksmÄ«ga lÄ“ciena Å«denÄ«. Tas, ko parasti prese slavina – veiksmÄ«ga reanimācija pÄ“c slÄ«kšanas. Tas, par ko mÄ“diji nerunā – pÄ“c šÄ«s reanimācijas cilvÄ“kam ir lielas veselÄ«bas problÄ“mas un nepieciešama ilgstoša rehabilitācija.

RÄ«gā vasarā katru dienu vidÄ“ji noslÄ«kst viens cilvÄ“ks, visbiežāk– jaunietis. PatiesÄ«bā vairāk noslÄ«kst vasarā siltajā laikā ar alkohola lÄ«dzdalÄ«bu. RÄ«gas pašvaldÄ«bai ir iespÄ“ja nodrošināt katram RÄ«gas bÄ“rnam 14 stundu programmu „DrošÄ«ba Å«denÄ«” un katru gadu 4 stundās šÄ«s iemaņas atkārtot. Tā nav peldÄ“tprasme – peldÄ“šanu 14 stundās apgÅ«t nevar, bet var iemācÄ«ties nogulties Å«denÄ« uz muguras, nebaidÄ«ties, kad galva nonākusi zem Å«dens, izrāpties laukā pašam vai sniegt otram palÄ«dzÄ«bu. Tas taču nav daudz prasÄ«ts, topošie RÄ«gas domnieki?

Godātie rÄ«dzinieki! Pieprasiet topošajiem deputātiem tÅ«lÄ«t solÄ«jumu atbalstÄ«t peldÄ“tprasmes apguvi visiem RÄ«gas bÄ“rniem! Pieprasiet, lai katrs deputāta kandidāts apsola vienu peldÄ“šanas stundu visiem RÄ«gas bÄ“rniem reizi nedēļā! Tas nav dārgi, tas prasa skolas direktoriem prasmes bÄ“rnu nogādāšanā uz baseinu un stundu saraksta sastādÄ«šanā, bet glābj bÄ“rnu dzÄ«vÄ«bas.

RAIL BALTICA CELTNIECĪBA RĪGÄ€ RADĪS MILZU PROBLÄ’MAS NEATLIEKAMÄ€S PALĪDZĪBAS DIENESTAM. PIRMS BŪVÄ’T JAUNO VILCIENU TRASI, JÄ€UZBŪVÄ’ TILTS VAI TUNELIS TIEŠI NO ULMAÅ…A GATVES UZ STRADIÅ…A SLIMNĪCU

Tuvākajos gados RÄ«gā tiks bÅ«vÄ“ts ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica posms uz lidostu. Pārdaugavā šo dzelzceļa posmu ieraks zemÄ“, tunelÄ«. Nojauks Torņakalna tiltiņus, pārraks pārbrauktuves. ÄŒetrus, piecus gadus, kamÄ“r notiks bÅ«vniecÄ«bas darbi, NMPD mašÄ«nai nebÅ«s iespÄ“jams nokļūt no Kārļa Ulmaņa gatves uz P. Stradiņa slimnÄ«cu. Pirms sākt dzelzceļa bÅ«vdarbus, bÅ«tu jāuzbÅ«vÄ“ Liepājas ielas pārvads, citādi ātrajai palÄ«dzÄ«bai ātrākā piekļuve bÅ«s braukt pāri Daugavai pa Salu tiltu un atpakaļ pa Akmens tiltu. NebÅ«tu slikti visas apakšdzelzceļa gājÄ“ju pārejas projektÄ“t piebraucamas un tik lielas, lai pa tām varÄ“tu braukt NMPD un policijas busiņš. VÄ“l viena atziņa, ko pilnÄ«bā ignorÄ“juši Rail Baltica projektÄ“tāji – paralÄ“li notiks arÄ« jaunā P. Stradiņa klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas jaunā korpusa celtniecÄ«ba ar krāniem un smagajām mašÄ«nām uz Ventspils un AtpÅ«tas ielas. Cik man zināms, lÄ«dz šim RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«ba neko nav domājusi un pÄ“tÄ«jusi par to – kā nodrošināt pacientu plÅ«smu uz Stradiņa slimnÄ«cu Rail Baltica celtniecÄ«bas un jaunā Stradiņa slimnÄ«cas korpusa celtniecÄ«bas laikā. Bet šie pacienti 60% gadÄ«jumu ir rÄ«dzinieki.

RĪGAS PAŠVALDĪBAI JÄ€ATROD UN JÄ€PIELÄ€GO TELPAS Ä¢IMENES Ä€RSTU PRAKSÄ’M UN KOPPRAKSÄ’M IESPÄ’JAMI TUVU IEDZĪVOTÄ€JU DZĪVES VIETÄ€M

Ä¢imenes ārsts ir medicÄ«nas pamatu pamats. Ä¢imenes ārstam vajadzÄ“tu atrasties ne tālāk kā 2 kilometrus no pacienta dzÄ«ves vietas. Vislabāk to sapratām Covid–19 pandÄ“mijas laikā, kad daudziem pacientiem pie Ä£imenes ārsta vajadzÄ“ja braukt ar sabiedrisko transportu.

Ģimenes ārsts Rīgā par naudu, ko saņem no NVD, nevar uzturēt savu praksi pirmā stāva dzīvoklī ar pacēlāju, ar telpām māsai, ārsta palīgam, zīdaiņu apskatei, sterilizācijai, kur nu vēl iekārtot praksi ar pacēlāju, speciālu tualeti, sterilizāciju, neatliekamās palīdzības iespējām. Vēl sarežģītāk ģimenes ārstu prakses Rīgā būs uzturēt tad, kad pateicoties Tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajam kadastrālās vērtības kāpumam, īres maksa Rīgā daudzkārt pieaugs.

Tā nu sanāk, ka Ä£imenes ārstu prakses tiek iespiestas veselÄ«bas centros (poliklÄ«nikās) vai RÄ«gas 1. slimnÄ«cā, bet rÄ«dziniekiem pie sava ārsta jābrauc tāli kilometri. RÄ«gas pašvaldÄ«bas spÄ“kos bÅ«tu atrast un piemÄ“rot telpas koppraksÄ“m tādās vietās kā Dreiliņi, ZolitÅ«de, ŠampÄ“teris, Pleskodāle. RÄ«gas pilsÄ“tai vajadzÄ“tu uzņemties prakšu iekārtošanu un Ä«res noteikumu atvieglošanu.

SOCIÄ€LÄ€S GULTAS HRONISKIEM SLIMNIEKIEM UN PALIATĪVÄ€S PALĪDZĪBAS NODAÄ»AS – IESPÄ’JA VEIKSMĪGAI RĪGAS DOMES UN VESELĪBAS MINISTRIJAS SADARBĪBAI

Tā nu ir sanācis, ka RÄ«gas iedzÄ«votāji galvenokārt ārstÄ“jas Paula Stradiņa klÄ«niskajā universitātes slimnÄ«cā, Austrumu klÄ«niskajā universitātes slimnÄ«cā, BÄ“rnu klÄ«niskajā universitātes slimnÄ«cā, TraumatoloÄ£ijas un ortopÄ“dijas slimnÄ«cā, kas visas ir valsts Ä«pašumā un paralÄ“li rÄ«dziniekiem ārstÄ“ smagus slimniekus no visas Latvijas. PÄ“tÄ«jumi rāda, ka rÄ«dziniekam iespÄ“jas nokļūt specializÄ“tā slimnÄ«cā ir ievÄ“rojami lielākas nekā lauciniekam ar lÄ«dzÄ«gu diagnozi vai lÄ«dzÄ«gas ārstniecÄ«bas nepieciešamÄ«bu. Protams, šajā ziņā rÄ«dzinieki ir priviliģēti, klÄ«niskajās universitātes slimnÄ«cās strādā arÄ« prominentākie Latvijas ārsti, profesori un augstskolu docÄ“tāji, lielās universitātes klÄ«nikās ir labāka diagnostikas un ārstniecÄ«bas aparatÅ«ra.

Un tomÄ“r – ir virkne problÄ“mu, par kurām pieklājÄ«gi klusÄ“ kā RÄ«gas Dome, tā VeselÄ«bas ministrija. Pirmā no tām ir neatliekamās palÄ«dzÄ«bas jeb uzņemšanas nodaļas. Visvairāk jau bÄ“da ir Stradiņa slimnÄ«cā, kur uzņemšanas nodaļa pārlieku bieži ir pārblÄ«vÄ“ta, pacientu loÄ£istika sarežģīta. Visi nu gaida jaunā korpusa celtniecÄ«bu, kurā bÅ«šot gan intensÄ«vā terapija, gan neatliekamā palÄ«dzÄ«ba, gan diagnostika un operāciju zāles, un klusÄ«bā lamā „VienotÄ«bas” politiÄ·us, kas savulaik izvÄ“lÄ“jās jauno celtniecÄ«bu sākt ar garāžu un ambulatoriskās ārstniecÄ«bas nodaļām. Vai šis viedoklis bija saistÄ«ts ar kādu finansiālu atspaidu, palicis noslÄ“pums. Tā nu RÄ«gas pilsÄ“tai bÅ«tu jāatbalsta uzņemšanas jeb neatliekamās palÄ«dzÄ«bas nodaļas vismaz ar labu un Ä“rtu piebraukšanu.

Sliktāk galvaspilsÄ“tas iedzÄ«votājiem ir ar mazāk specializÄ“tām slimnÄ«cu gultām. PÄ“c veiksmÄ«gas operācijas vai labas ārstÄ“šanas pacienti no klÄ«niskajām universitātes slimnÄ«cām tiek ātri izrakstÄ«ti mājās, pat, ja sociālie apstākļi to nepieļauj. RÄ«gas pilsÄ“tai kopā ar VeselÄ«bas ministriju un LabklājÄ«bas ministriju bÅ«tu steidzami jārisina sociālo gultu jautājums. Sociālās gultas hroniskiem pacientiem un rehabilitācijas pacientiem bÅ«tu RÄ«gas slimnÄ«cu prioritāte. TrešÄ aktualitāte ir paliatÄ«vās palÄ«dzÄ«bas gultas. CilvÄ“kiem nav jācieš sāpes un mokas pat tad, ja paredzamais dzÄ«ves ceļš vairs nav garš. Ambulatori ne vienmÄ“r ir iespÄ“jams noņemt sāpes, pārsiet, cÄ«nÄ«ties ar izgulÄ“jumiem, saņemt šÄ·idrumu utt. PaliatÄ«vo nodaļu atvÄ“ršana RÄ«gas stacionāros bÅ«tu vÄ“l viena lieta, ko veikt RÄ«gas pilsÄ“tai kopā ar VeselÄ«bas ministriju.

ALKOHOLISMA UN CITU ATKARĪBU MAZINÄ€ŠANAI JÄ€KĻŪST PAR PILSÄ’TAS STRATÄ’Ä¢IJU

Rīdzinieki pārāk daudz dzer alkoholu. Pārāk pieejams alkohols (un tabakas izstrādājumi) ir bērniem.

PilsÄ“tas izpildinstitÅ«cijām jāspÄ“j samazināt nelegālā alkohola un tabakas tirdzniecÄ«ba. LÄ«dz šim tieši pilsÄ“tas Ä«pašumā esošajā CentrāltirgÅ« visraženāk plaukst nelegālā alkohola un tirdzniecÄ«bas bizness. GrÅ«ti noticÄ“t tam, ka šÄ« visatļautÄ«ba notikusi bez pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas un policijas „jumta”

RÄ«gas pašvaldÄ«bai beidzot ir jāpārtrauc 24 stundu „veikalu–kafejnÄ«cu” darbÄ«ba, kuros bÄ“rni var iegādāties alkoholu, kur rupji tiek pārkāpti alkohola tirdzniecÄ«bas ierobežojumi. PašvaldÄ«bai ir iespÄ“jas reāli aizvÄ“rt „točkas”, kur tiek tirgots nelegāls alkohols, kontrabandas alkohols. Ir iespÄ“jams vÄ“rsties pret nelegāliem cigarešu un alkohola tirgotājiem.

Diemžēl gadu no gada RÄ«gā pieaug narkotisko un psihotropo vielu lietošana, Ä«paši bÄ“rnu un jauniešu vidÅ«. PilsÄ“tai bÅ«tu jāveido sava stratÄ“Ä£ija šo vielu ierobežošanai, Ä«paši klubos un jauniešu izklaides vietās.

VÄ“l kāda reāla rÄ«dzinieku problÄ“ma ir azartspēļu atkarÄ«ba. ŠobrÄ«d azartspēļu liegumus risina Saeimas lÄ«menÄ«, bet jādomā, ka RÄ«gas domei bÅ«s jāvirza nopietni azartspēļu ierobežošanas noteikumi.

RĪGAS DOME VARÄ’TU APDROŠINÄ€T VESELĪBU Ä¢IMENES Ä€RSTIEM, KÄ€ ARĪ RĪGAS SLIMNĪCU UN VESELĪBAS CENTRU SPECIÄ€LISTIEM UN MEDICĪNAS DARBINIEKIEM

RÄ«gas dome šobrÄ«d veselÄ«bu apdrošina domes politiÄ·iem un ierÄ“dņiem, departamentu un komiteju darbiniekiem, „RÄ«gas satiksmes” vadošajiem darbiniekiem. RÄ«gas dome varÄ“tu veselÄ«bu apdrošināt arÄ« visiem RÄ«gas Ä£imenes ārstiem un viņu prakšu darbiniekiem, slimnÄ«cu ārstiem, māsām, laborantiem un citiem medicÄ«nas profesionāļiem, kā arÄ« skolotājiem. Es domāju, šÄds RÄ«gas domes korekts solis tiktu augstu novÄ“rtÄ“ts, bet politiskais spÄ“ks, kas šÄdu rÄ«cÄ«bu virzÄ«tu, saņemtu tautas atbalstu. NepieciešamÄ«ba apdrošināt Ä£imenes ārstu, NMPD darbinieku, uzņēmšanas nodaļu darbinieku, ambulatoro speciālistu veselÄ«bu Ä«paši aktuāls kļuvis Covid–19 epidÄ“mijas laikā, jo medicÄ«nas darbinieku risks saslimt ar koronavÄ«rusu ir krietni lielāks par citu ļaužu saslimšanas risku.

Šeit es vÄ“los norādÄ«t, ka RÄ«gas domei nevajadzÄ“tu vadÄ«ties tikai no Ä«pašumtiesÄ«bu principa, kā tas bijis vÄ“rojams lÄ«dz šim – pret RÄ«gas domes Ä«pašumā esošÄm iestādÄ“m – laba attieksme, bet valsts vai privātām institÅ«cijām – neko. PatiesÄ«bā rÄ«dziniekus galvenokārt ārstÄ“ Valsts klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas, kā arÄ« Ä£imenes ārsti, kam pašiem pieder sava prakse, tiesa, ļoti nabadzÄ«gi no valsts finansÄ“ta, tādēļ grÅ«ti uzturama.

Es ieteiktu atvÄ“rt diskusiju par to – vai RÄ«gai ir jābÅ«t spÄ“lÄ“tājam poliklÄ«niku (veselÄ«bas centru biznesā) – varbÅ«t labāk vajadzÄ“tu visas poliklÄ«nikas privatizÄ“t, bet pilsÄ“tai to darbÄ«bu uzraudzÄ«t.

KÄ€ RĪGAS DOMNIEKIEM UZZINÄ€T VESELĪBAS MINISTRIJAS UN SLIMĪBU KONTROLES UN PROFILAKSES CENTRA ATRAŠANÄ€S VIETU, KONTAKTUS UN SÄ€KT SADARBĪBU IEDZĪVOTÄ€JU VESELĪBAS NOSTIPRINÄ€ŠANÄ€.

VeselÄ«bas ministrija atrodas RÄ«gā, BrÄ«vÄ«bas ielā 72, bet SlimÄ«bu kontroles un profilakses centrs RÄ«gā, Duntes ielā 22. Ir droši zināms, ka pÄ“dÄ“jos desmit gadus RÄ«gas pašvaldÄ«bai šo institÅ«ciju atrašanās vietas un eksistence ir bijusi noslÄ“pums. Vismaz nekāda reāla sadarbÄ«ba nav manÄ«ta.

Lai arÄ« RÄ«gā daudz ticis darÄ«ts, pilsÄ“tā joprojām neiedomājami daudz nepaveiktā veselÄ«bas jomā. CilvÄ“ka veselÄ«bu lielā mÄ“rā ietekmÄ“ sociālie, kultÅ«ras, ekonomiskie, vides un citi faktori, cilvÄ“ka veselÄ«bu nosaka tas, kā viņš dzÄ«vo, kur un kā strādā, ko Ä“d, kā pavada brÄ«vo laiku, vai nelieto pār mÄ“ru alkoholu. Šie faktori nav atkarÄ«gi no VeselÄ«bas ministrijas un RÄ«gas Domes VeselÄ«bas pārvaldes, bet to pilnveidei cilvÄ“ka veselÄ«bas atbalstam ir nepieciešama finanšu, izglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras, sporta, vides, transporta, mājokļu, attÄ«stÄ«bas, drošÄ«bas u.c. komiteju un departamentu sadarbÄ«ba un izpratne par to ietekmi uz veselÄ«bu.

VeselÄ«bas veicināšanā RÄ«gas Domei ir svarÄ«gi sadarboties ne tikai ar valsts sektoru, bet arÄ« ar privāto un nevalstisko sektoru. Vislielākās bažas māc: kas notiks tad, kad aprausies Eiropas SavienÄ«bas Sociālā fonda projekts Nr.9.2.4.2./16/I/021 „MÄ“s par veselÄ«gu RÄ«gu – daudzveidÄ«gi un pieejami veselÄ«bas veicināšanas un slimÄ«bu profilakses pasākumi!” – vai veselÄ«bas veicināšanai finanses atkal netiks piešÄ·irtas pÄ“c pārpalikuma principa?

VeselÄ«ba ir ne tikai vÄ“rtÄ«ba, bet arÄ« resurss, kas veicina pilsÄ“tas ekonomisko izaugsmi. Vesels cilvÄ“ks strādā ražīgāk, vieglāk pielāgojas izmaiņām. Laba veselÄ«ba palielina dzÄ«ves kvalitāti, stiprina Ä£imenes, veicina drošÄ«bu, nabadzÄ«bas samazināšanos un sociālo iekļaušanu. SabiedrÄ«bas veselÄ«ba ir laba prakse, sargājot un uzlabojot sabiedrÄ«bas veselÄ«bu lai pagarinātu dzÄ«vildzi, veicinātu veselÄ«bas pratÄ«bu (izglÄ«totÄ«bu) un sabiedrÄ«bas izglÄ«tošanu veselÄ«bas veicināšanas un slimÄ«bu profilakses jautājumos, nodrošinātu infekcijas slimÄ«bu un vides riska faktoru uzraudzÄ«bu un organizÄ“tu veselÄ«bas aprÅ«pi agrÄ«nai slimÄ«bu diagnostikai un ārstÄ“šanai. Ar to tieši saistÄ«ta ir vÄ“l viena bÅ«tiska pašvaldÄ«bas funkcija – veselÄ«bas veicināšana. Tā ietver konsultācijas, informācijas izplatÄ«šanu, bÄ“rnu un vecāku izglÄ«tošanu, personisko iemaņu attÄ«stÄ«šanu, dzÄ«vesveida un paradumu maiņu, lai uzlabotu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas stāvokli un pagarinātu dzÄ«vildzi. VeselÄ«bas veicināšanas pasākumi vienmÄ“r tiek vÄ“rsti uz sabiedrÄ«bu kopumā vai kādu tās grupu, bet ne uz atsevišÄ·u indivÄ«du.

IEPIRKUMUS VESELĪBAS IESTĀDĒM VEIKT RACIONĀLI UN CAURSPĪDĪGI

Man nav nekāda pamata izteikties, ka RÄ«gas pilsÄ“tas veselÄ«bas aprÅ«pes iestādes kaut kādā mÄ“rā lÄ«dzinātos „RÄ«gas satiksmei” un iepirkumos ir pārmÄ“ra tÄ“rÄ“jušÄs vai pirkušas nanoÅ«deni. TomÄ“r publikācijas par to, ka lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus magnÄ“tiskās rezonanses aparātus un datortomogrāfus privātās iestādes pirkušas par ievÄ“rojami zemāku cenu, liek domāt vismaz par nesaimnieciskumu. LÄ«dzÄ«gas nepatÄ«kamas alegorijas radÄ«ja ziņas par KNAB aktivitātÄ“m kādas pilsÄ“tas slimnÄ«cas celtniecÄ«bas un remontu jomā.

Topošajiem RÄ«gas deputātiem es vÄ“los lÅ«gt publiski apsolÄ«t saimnieciskumu ne tikai ielu remontā, tiltu bÅ«vÄ“, domes autoparka izveidÄ“, bet arÄ« Domei piederošo medicÄ«nas iestāžu remontos un aprÄ«kojuma iegādÄ“.

Novērtē šo rakstu:

0
0