KÄdus solÄ«jumus prasÄ«t RÄ«gas deputÄtu kandidÄtiem veselÄ«bas un medicÄ«nas jomÄ?
PÄ“teris Apinis · 29.07.2020. · Komentāri (0)DeputÄts ir cilvÄ“ks, kas priekšvÄ“lÄ“šanu laikÄ taujÄ un sola. BrÄ«dÄ«, kad deputÄta kandidÄts pÄrtop par deputÄtu, viņš aizmirst jautÄt, ieklausÄ«ties un sadzirdÄ“t, - tad viņš sÄk klÄstÄ«t savu dzÄ«ves pieredzi, gudrÄ«bu un viedumu un iegÅ«st tipisko deputÄta veidolu.
TÄdēļ priekšvÄ“lÄ“šanu laiks ir vienÄ«gais brÄ«dis, kad deputÄta kandidÄtam var kaut ko ieteikt, pÄrliecinÄt viņu vai pat iegÅ«t deputÄta solÄ«jumu atbilstošo problÄ“mu risinÄt vai arÄ« kÄdu patiesi labu darbu darÄ«t.
Nelaime tÄ, ka mÅ«su deputÄta kandidÄts ir ļoti aizņemts. Viņš ir sagatavots vienÄ frÄzÄ“ apsolÄ«t samazinÄt nodokļus, palielinÄt sociÄlo palÄ«dzÄ«bu, saremontÄ“t tiltus, mÄjas un graustus, nodrošinÄt plašu brÄ«vu brauktuvi gan velosipÄ“distam, gan autobraucÄ“jam, labklÄjÄ«bu Ä£imenÄ“m, veciem un jauniem. SavukÄrt vÄ“lÄ“tÄji deputÄtus nešÄ·iro, balso par saraksta lÄ«dera smaidu fotogrÄfijÄ vai nacionalitÄti.
VÄ“lÄ“šanas atgÄdina sportu un tradicionÄlÄs rotaļas. RÄ«gas domes ÄrkÄrtas vÄ“lÄ“šanÄs 5 valdÄ«bas koalÄ«cijas partiju saraksti sadodas rokÄs un spÄ“lÄ“ „Ä€damam bij septiņ dÄ“l, visi dara tÄ”, bet Saskaņa un GKR spÄ“lÄ“ „PÄ“dÄ“jais pÄris šÄ·iras”.
NeatkarÄ«gi kÄdu spÄ“li topošie deputÄti spÄ“lÄ“ uz šaha galdiņa – domino vai gorodki, galvenais trumpis ir solÄ«jumi.
Visas partijas pamanÄs kaut ko sasolÄ«t veselÄ«bas aprÅ«pÄ“. VispopulÄrÄkie solÄ«jumi ir visiem pieejamu magnÄ“tisko rezonansi rÄ«t uz pÄ“cpusdienu, zÄles par ražotÄju cenÄm vai pat divkÄrt lÄ“tÄkas par tÄm, medmÄsÄm deputÄtu algas, vēža slimniekiem saules mūžu un visus latviešu mediÄ·us no ASV, Anglijas un NorvÄ“Ä£ijas pÄrvest mÄjÄs un nodarbinÄt RÄ«gas centrÄ.
Raksta autors bÅ«tu gandarÄ«ts, ja medicÄ«nai un veselÄ«bas aprÅ«pei uzmanÄ«bu gan priekšvÄ“lÄ“šanu, gan vÄ“lÄ“šanu laikÄ pievÄ“rstu visi topošie deputÄti, bet Ä«paši tie, kas tiks ievÄ“lÄ“ti un tuvÄkos piecus gadus noteiks RÄ«gas attÄ«stÄ«bu un finanšu plÅ«smu.
RÄ«gas pašvaldÄ«bÄ tiks ievÄ“lÄ“ti vismaz 6 dažÄdu partiju vai partiju apvienÄ«bu deputÄti, un jebkÄda virzÄ«ba veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ bÅ«s iespÄ“jama tikai sadarbojoties dažÄdu partiju deputÄtiem. BÅ«tu labi, ja visu partiju deputÄtu kandidÄti solÄ«tu gudras lietas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, bet pÄ“c tam savus solÄ«jumus daudzmaz korekti pildÄ«tu. BÅ«šu priecÄ«gs, ja atziņas, kas paustas šajÄ rakstÄ, pÄrņemtu un izmantotu jebkuras partijas deputÄti, kam ir svarÄ«ga RÄ«gas iedzÄ«votÄju veselÄ«ba un labklÄjÄ«ba.
VÄ’LÄ’TÄ€JAM IR TIESĪBAS UN PIENÄ€KUMS RĪGAS DOMES VÄ’LÄ’ŠANÄ€S IEVILKT PLUSU TAM DEPUTÄ€TU KANDIDÄ€TAM IZVÄ’LÄ’TAJÄ€ SARAKSTÄ€, KAS TUR RŪPI PAR RĪDZINIEKU VESELĪBU
Šis raksts ir neliels, likumdošanÄ un dzÄ«vÄ“ balstÄ«ts RÄ«gas pašvaldÄ«bai darÄmo veselÄ«go darbu apkopojums. ŠÄ« raksta autors bÅ«s priecÄ«gs, ja labus darbus iedzÄ«votÄju veselÄ«bas jomÄ apņemsies veikt visu partiju deputÄtu kandidÄti, bet rÄ«dzinieki balsotu par tiem kandidÄtiem dažÄdos sarakstos, kas vÄ“las rÅ«pÄ“ties par rÄ«dzinieku veselÄ«bu. KatrÄ sarakstÄ ir cilvÄ“ki, kas pÄrzina vai plašÄk interesÄ“jas par veselÄ«bas jomu, un katram vÄ“lÄ“tÄjam ir tiesÄ«bas un pienÄkums sevis izvÄ“lÄ“tajÄ sarakstÄ ievilkt plusu tieši šÄdiem deputÄtu kandidÄtiem.
LATVIJAS LIKUMDOŠANA PAREDZ RĪGAS DOMEI ATBILDĪBU PIENÄ€KUMUS VESELĪBAS JOMÄ€. UZSVARS — PIEEJAMĪBA
Likuma „Par pašvaldÄ«bÄm” 15. panta 6) punkts nosaka, ka viena no pašvaldÄ«bu autonomajÄm funkcijÄm ir nodrošinÄt veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bu, kÄ arÄ« veicinÄt iedzÄ«votÄju veselÄ«gu dzÄ«vesveidu un sportu. LikumÄ nekas nav teikts par iespÄ“ju atvÄ“rt pašvaldÄ«bas aptieku, veidot pašvaldÄ«bas poliklÄ«niku apvienÄ«bu, veikt ierÄ“dņu veselÄ«bas apdrošinÄšanu privÄtÄs apdrošinÄšanas kompÄnijÄs, iepirkt par domes naudu pÄrmÄ“ru dÄrgas diagnostikas iekÄrtas. Likums gan nenosaka, kas tÄ pieejamÄ«ba tÄda ir, tÄdēļ šobrÄ«d LatvijÄ ir 119 interpretÄcijas par to, kas tÄ varÄ“tu bÅ«t. PašvaldÄ«bu reforma šÄ«s interpretÄciju atšÄ·irÄ«bas mazinÄs trÄ«s reizes.
LikumÄ „Par pašvaldÄ«bÄm” ir arÄ« citi punkti, kas visai tieši attiecas uz pašvaldÄ«bas atbildÄ«bu par savu iedzÄ«votÄju fizisko un psihisko veselÄ«bu, dzÄ«ves kvalitÄti un dzÄ«vildzi.
TÄ paša 15. panta 1) punkts pašvaldÄ«bai deleģē: organizÄ“t iedzÄ«votÄjiem komunÄlos pakalpojumus (Å«densapgÄde un kanalizÄcija; siltumapgÄde; sadzÄ«ves atkritumu apsaimniekošana; notekÅ«deņu savÄkšana, novadÄ«šana un attÄ«rÄ«šana) neatkarÄ«gi no tÄ, kÄ Ä«pašumÄ atrodas dzÄ«vojamais fonds.
15. panta 2) punkts pašvaldÄ«bai nosaka atbildÄ«bu par sanitÄriju: gÄdÄt par savas administratÄ«vÄs teritorijas labiekÄrtošanu un sanitÄro tÄ«rÄ«bu (ielu, ceļu un laukumu bÅ«vniecÄ«ba, rekonstruÄ“šana un uzturÄ“šana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzÄ“to teritoriju apgaismošana; parku, skvÄ“ru un zaļo zonu ierÄ«košana un uzturÄ“šana; atkritumu savÄkšanas un izvešanas kontrole; pretplÅ«du pasÄkumi; kapsÄ“tu un beigto dzÄ«vnieku apbedÄ«šanas vietu izveidošana un uzturÄ“šana).
LielÄ mÄ“rÄ veselÄ«bas funkcija ir arÄ« sociÄlÄ atbildÄ«ba 15. panta 7) punktÄ: nodrošinÄt iedzÄ«votÄjiem sociÄlo palÄ«dzÄ«bu (sociÄlo aprÅ«pi) (sociÄlÄ palÄ«dzÄ«ba maznodrošinÄtÄm Ä£imenÄ“m un sociÄli mazaizsargÄtÄm personÄm, veco ļaužu nodrošinÄšana ar vietÄm pansionÄtos, bÄreņu un bez vecÄku gÄdÄ«bas palikušo bÄ“rnu nodrošinÄšana ar vietÄm mÄcÄ«bu. un audzinÄšanas iestÄdÄ“s, bezpajumtnieku nodrošinÄšana ar naktsmÄ«tni u.c.).
VeselÄ«ba lielÄ mÄ“rÄ ir arÄ« drošÄ«ba, ko pašvaldÄ«bai uztic 15. panta 12) punkts: piedalÄ«ties sabiedriskÄs kÄrtÄ«bas nodrošinÄšanÄ, apkarot žūpÄ«bu un netiklÄ«bu. 44. pants nosaka, ka RÄ«gas dome ir tiesÄ«ga izdot saistošus noteikumus un paredzÄ“t administratÄ«vo atbildÄ«bu par to pÄrkÄpšanu, ja tas nav paredzÄ“ts likumos, par pasÄkumiem, kas veicami, lai novÄ“rstu epidÄ“miju un epizootiju izplatÄ«šanos, kÄ arÄ« par sabiedrisko kÄrtÄ«bu stihisku nelaimju gadÄ«jumos vai citos ÄrkÄrtÄ“jos apstÄkļos, par pasÄkumiem to seku novÄ“ršanai. Covid–19 pandÄ“mijas aspektÄ tas ļauj RÄ«gas pašvaldÄ«bai pÄ“c savas izpratnes ierobežot vÄ«rusa izplatÄ«bu. Tad nu RÄ«gas pašvaldÄ«bai, izrÄdÄs, ir tiesÄ«bas visiem rÄ«dziniekiem piespiest uzlikt maskas, aizliegt buÄoties sabiedriskÄs vietÄs, pulcÄ“ties mÄ«tiņos un uz gÄjÄ“ju ielÄm, mazgÄt rokas ik pÄ“c 10 minÅ«tÄ“m un veikt vÄ“l dažÄdus pretvÄ«rusa pasÄkumus, kas ir stingrÄki par valsts pieņemtajiem ierobežojumiem.
Ä€rstniecÄ«bas likumÄ pašvaldÄ«bas pieminÄ“tas Äetras reizes, bet allaž tas saistÄ«ts ar pašvaldÄ«bu dibinÄtÄm slimnÄ«cÄm, veselÄ«bas aprÅ«pes iestÄdÄ“m vai komercsabiedrÄ«bÄm. RÄ«gas gadÄ«jumÄ tas attiecas uz 1. un 2. RÄ«gas slimnÄ«cu, RÄ«gas DzemdÄ«bu namu un apvienotajÄm ambulatorajÄm veselÄ«bas aprÅ«pes iestÄdÄ“m, kas saglabÄjušÄs RÄ«gas Ä«pašumÄ.
VESELĪBA VISĀS POLITIKĀS, nevis POLITIKA VESELĪBĀ
„VeselÄ«ba visÄs politikÄs” nozÄ«mÄ“ valdÄ«bas un pašvaldÄ«bas lomu cilvÄ“ka dzÄ«ves ilguma pagarinÄšanÄ un dzÄ«ves kvalitÄtes uzlabošanÄ, proti, sabiedrÄ«bas veselÄ«bÄ. PiemÄ“ram, tas nozÄ«mÄ“, ka izglÄ«tÄ«ba ir vÄ“rsta uz veselÄ«bas zinÄ«bu apguvi, ekonomika uz farmaceitisku produktu ražošanu, iekšlietas un aizsardzÄ«ba – uz cilvÄ“ku drošÄ«bu, kultÅ«ra – uz mentÄlo veselÄ«bu, finanšu sektors atbilstoši finansÄ“ veselÄ«bas jomu, sociÄlÄ sfÄ“ra rÅ«pÄ“jas par sasirgušajiem un cilvÄ“kiem ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bÄm utt.
LatvijÄ gadiem izstrÄdÄjusies pretÄ“ja filozofija – „politika visÄs veselÄ«bÄs”, kas nozÄ«mÄ“, ka visi politiÄ·i un politiÄ·u kandidÄti Äakli dod padomus veselÄ«bas aprÅ«pes caurskatÄmÄ«bÄ, lÄ«dzekļu taupÄ«gÄ tÄ“rÄ“šanÄ, slimnÄ«cu skaita samazinÄšanÄ vai tieši otrÄdi – jaunu slimnÄ«cu atvÄ“ršanÄ. Katram politiÄ·im vai pašpasludinÄtam politiÄ·im ir viedoklis par to, ka aptieku ir par daudz vai par maz, ka indometacÄ«nu vai paracetamolu jÄpÄrdod benzÄ«ntankÄ vai lielveikalÄ „Maxima” pie kases kopÄ ar cigaretÄ“m. Katram ministram vai deputÄtam ir zinÄms kÄds Stradiņa klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas valdes locekļa vai Austrumu klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas virsÄrsta telefons, un šis politiÄ·is nekautrÄ“jas pa šo telefonu piezvanÄ«t dienÄ vai naktÄ«, lai ievietotu savu draugu vai radagabalu universitÄtes slimnÄ«cÄ ar nekavÄ“jošu profesora konsultÄciju.
Visiem politiÄ·iem, ieskaitot valsts prezidentu, ir viedoklis, ka Ärstiem ir nedeklarÄ“ti ienÄkumi (prezidents pat to ir paziņojis publiski), kaut paši šie politiÄ·i savam Ä£imenes Ärstam ne pušplÄ“stu piecÄ«ti nav nesuši, par pacienta iemaksu (1 eiro 42 centi savulaik) šo Ärstu nolamÄjuši, bet šÄ«s iemaksas pÄrvÄ“ršanu par 1 eiro vai 2 eiro uztaisÄ«juši politisku balagÄnu masu saziņas lÄ«dzekļos.
Tad nu pirmais, ko es vÄ“lÄ“tos lÅ«gt iespÄ“jamos deputÄtu kandidÄtus palasÄ«t un padomÄt ir – „veselÄ«ba visÄs politikÄs” – politiÄ·a vienÄ«gais uzdevums ir palÄ«dzÄ“t saviem lÄ«dzcilvÄ“kiem iespÄ“jami ilgi un kvalitatÄ«vi nodzÄ«vot.
TĪRS GAISS, TĪRS ŪDENS, SANITÄ€RIJA, KVALITATĪVS UZTURS NODROŠINA LABU VERSELĪBU UN ILGUS VESELĪGAS DZĪVES GADUS
RÄ«gas domei bÅ«tu jÄnodrošina tÄ«rs gaiss bez smakÄm un putekļiem ne tikai Šmerļa mežÄ, bet arÄ« SarkandaugavÄ un ValdemÄra ielÄ. Nav citas iespÄ“jas samazinÄt gaisa piedÅ«mojumu RÄ«gÄ kÄ vien centrÄ un VecrÄ«gÄ samazinÄt vieglo automašÄ«nu plÅ«smu. RÄ«gas pilsÄ“tai bÅ«tu iespÄ“jas samazinÄt tranzÄ«ta plÅ«smu pilsÄ“tÄ, piemÄ“ram, veidojot prÄmja satiksmi no VecmÄ«lgrÄvja uz BolderÄju. RÅ«pÄ«ga izpÄ“te un analÄ«ze ļautu novÄ“rst sastrÄ“gumus.
DzÄ«vojamo namu rajoni no milzu auto stÄvlaukumiem bÅ«tu jÄpÄrvÄ“rš par cilvÄ“kiem draudzÄ«gÄm teritorijÄm ar kokiem un apstÄdÄ«jumiem.
PašvaldÄ«bas policijai bÅ«tu jÄnodrošina, ka neviens cilvÄ“ks netiek apdÅ«mots ar otrreizÄ“jiem tabakas dÅ«miem. TiesÄ«bas uz veselÄ«bu ir prioritÄras pret tiesÄ«bÄm uz smÄ“Ä·Ä“šanas atkarÄ«bu. LÄ«dz ar to pilnÄ«bÄ izskaužama smÄ“Ä·Ä“šana daudzdzÄ«vokļu namu kÄpņu telpÄs, uz balkoniem un lodžijÄm, sabiedriskÄs vietÄs.
Nekas tÄ neattÄ«ra pilsÄ“tas gaisu kÄ koki. RÄ«gas pilsÄ“tas vadÄ«ba gadiem akceptÄ“jusi koku ciršanu, bet nav pieļÄvusi koku stÄdÄ«šanu. TÄds milzu autostÄvlaukums kÄds noasfaltÄ“ts pie Elcor centra JaunajÄ TeikÄ bÅ«tu pÄrvÄ“ršams parkÄ, bet pretim atrodošais Marsa parks jÄatstÄj svaigam gaisam, mÄmiņu pastaigÄm un bÄ“rnu spÄ“lÄ“m.
Parkos (kaut vai uz laiku) pilsÄ“tas pašvaldÄ«ba bez milzu ieguldÄ«jumiem var pÄrvÄ“rst neapbÅ«vÄ“tus laukumus, piemÄ“ram, starp LÄÄplÄ“ša, Satiksmes un Visvalža ielu.
AS „RÄ«gas meži” bÅ«tu jÄbÅ«t ne tikai peļņas organizÄcijai, kas par savu pamatuzdevumu uzskata izcirst, pÄrdot, savÄ gaterÄ« apstrÄdÄt koksni, bet gan struktÅ«rai, kas PierÄ«gas mežus padara patÄ«kamus iedzÄ«votÄju atpÅ«tai svaigÄ gaisÄ. ŠobrÄ«d AS „RÄ«gas meži” paši uzprasÄs pÄ“c piedÄvÄjuma pÄrsaukt akciju sabiedrÄ«bu atbilstoši tÄs darbÄ«bai – par AS „RÄ«gas izcirtumi un brikšÅ†i”. Tiem, kas netic par brikšÅ†iem, iesaku aizbraukt uz Imantu un mÄ“Ä£inÄt iziet cauri mežam, neizmantojot stigas. Tiem, kas netic par izcirtumiem, iesaku aizbraukt un pastaigÄt pa Jaunciema meža masÄ«vu.
PÄrlieku daudz notekÅ«deņu ieplÅ«st tieši DaugavÄ, nenonÄkot attÄ«rÄ«šanas iekÄrtÄs, kas mums neļauj bÅ«t pilnÄ«gi drošiem par Daugavas Å«deņu tÄ«rÄ«bu un piemÄ“rotÄ«bu peldÄ“šanai.
RÄ«gas pašvaldÄ«bai jÄnodrošina, ka pesticÄ«di netiek lietoti RÄ«gas teritorijÄ un A/S „RÄ«gas meži” teritorijÄs.
AttiecÄ«bÄ par uzturu parasti domnieki izpleš acis, jo uzskata, ka viņu kompetencÄ“ pÄrtika un Ä“dmaņa nudien neietilpst. TÄ nebÅ«s gan. RÄ«gas pašvaldÄ«ba finansÄ“ skolnieku siltÄs pusdienas, un tieši bÄ“rnu uzturs ir ļoti nozÄ«mÄ«gs faktors nÄkamÄs paaudzes veselÄ«bai. RÄ«gas pašvaldÄ«bas uzdevums bÅ«tu sekot, lai uz skolas galda nonÄk LatvijÄ ražoti, kvalitatÄ«vi un ekoloÄ£iski tÄ«ri piena, gaļÄs, zivju, sakņu produkti.
Un vÄ“l viens RÄ«gas pašvaldÄ«bas lÄ«dz šim aÄgÄrni veikts darbs, kas nu bÅ«tu mainÄms, ir tirgus uzraudzÄ«ba, jo CentrÄltirgÅ« pÄrlieku plaši tiek tirgota kancerogÄ“niem un konservantiem bagÄta svešzemju prece.
IEDZĪVOTÄ€JU IESPÄ’JAS NODARBOTIES AR SPORTU UN FIZISKÄ€M AKTIVITÄ€TÄ’M IR VIENS NO BŪTISKÄ€KAJIEM RĪGAS DOMES UZDEVUMIEM, JO TIEŠI KUSTĪBAS VISLABVÄ’LĪGÄ€K IETEKMÄ’ IEDZĪVOTÄ€JU VESELĪBU
Ne velti pašvaldÄ«bu likumÄ ir cieši sasaistÄ«ta veselÄ«bas pieejamÄ«ba un sports. Nav svarÄ«gÄka jautÄjuma lielpilsÄ“tÄ kÄ Ä£eogrÄfiskÄ pieejamÄ«ba bÄ“rnu sportam. Ja kÄdÄ pilsÄ“tas rajonÄ nav neviena baseina, tad bÄ“rni tur ar peldÄ“šanu ne tikai nenodarbojas (bet peldÄ“šana bÄ“rniem ir ļoti veselÄ«ga, jo nostiprina sirds, asinsvadu, elpošanas, muskuļu, saistaudu sistÄ“mas), bet vispÄr neiemÄcas peldÄ“t.
RÄ«gas pašvaldÄ«bÄ šobrÄ«d pietrÅ«kst pieejamas informÄcijas. InformÄcija jau ir, bet tÄ galvenokÄrt ir politiÄ·us slavinošÄ informÄcija, RÄ«gas pilsÄ“ta plaši reklamÄ“ vienreizÄ“jus skrÄ“jienus, velobraucienus un sacensÄ«bas, nevis izplata informÄciju, kas iesaista iedzÄ«votÄjus pastÄvÄ«gÄs, regulÄrÄs fiziskÄs nodarbÄ«bÄs. TomÄ“r pats galvenais pilsÄ“tÄ bÅ«tu finansiÄlÄ pieejamÄ«ba visiem publiskajiem sporta pasÄkumiem un sporta nodarbÄ«bÄm, kad bÄ“rni (un iespÄ“ju robežÄs arÄ« pieaugušie un seniori) varÄ“tu trenÄ“ties par brÄ«vu.
Protams, kÄ orientierists es nevaru nepateikt, ka pasaulÄ“ plašÄkÄs masu sporta sacensÄ«bas „MagnÄ“ts” notiek visu cauru gadu divas vai trÄ«s reizes nedēļÄ, un tieši šÄdas sacensÄ«bas bÅ«tu jÄatbalsta pašvaldÄ«bai.
Parki ir vieta, kur sportot un vingrot. Apkaime ap Uzvaras pieminekli bÅ«tu pilnÄ«bÄ pÄrveidojama distanÄu slÄ“pošanai ziemÄ, skriešanai un riteņbraukšanai vasarÄ.
Galvenais ir pÄrdomÄt un pÄrstrÄdÄt RÄ«gas infrastruktÅ«ru. Izveidot veloceliņus visos bÅ«tiskos virzienos no centra, pie kam tik platus, lai vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ tos varÄ“tu izmantot NMPD transports. KrišjÄņa Barona ielu vajadzÄ“tu atstÄt tikai tramvajam, velosipÄ“diem un operatÄ«vajam transportam, bet vairÄkas citas centra ielas par šÄdÄm pÄrveidot. VelosipÄ“ds ir ne tikai transporta lÄ«dzeklis, kas nepiesÄrņo gaisu, bet arÄ« izcila iespÄ“ja cilvÄ“kiem sÄkt kustÄ“ties un rÅ«pÄ“ties par savas veselÄ«bas profilaksi. RÄ«gai vajadzÄ“tu gada laikÄ uzbÅ«vÄ“t kaut tik daudz veloceliņu, kÄ šobrÄ«d ir VentspilÄ«, bet nÄkotnÄ“ mÄ“Ä£inÄt lÄ«dzinÄties ar PÄ“rnavu vai Palangu. Steidzami bÅ«tu uzbÅ«vÄ“jami veloceliņi gar dzelzceļu no Zasulauka uz BolderÄju, no Torņakalna uz Olaini, no JÄņavÄrtiem uz Salaspili, bet remontÄ“jams – no ZolitÅ«des uz JÅ«rmalu.
UzmanÄ«bu, topošie deputÄti! RÄ«gas pašvaldÄ«bas sniegtajam atbalstam autosacÄ«kstÄ“m un motosacÄ«kstÄ“m, futbola klubiem Latvijas ÄempionÄtÄ un citÄm profesionÄla sporta atbalsta aktivitÄtÄ“m nav nekÄdas saistÄ«bas ar tautas sportu. Tas nav tautas sports – tie daži simti skatÄ«tÄju ar paceltiem alus kausiem, kas skatÄs Latvijas futbola ÄempionÄta spÄ“li, kur komandÄ drÄ«kst laukumÄ iziet vienlaikus 9 leÄ£ionÄri.
TOPOŠAJAI RĪGAS DOMEI JÄ€NODROŠINA BÄ’RNU PELDÄ’TAPMÄ€CĪBA UN JÄ€MÄ€CA DROŠÄªBA UZ ŪDENS. TAS NOZĪMÄ’ MAZINÄ€T NOSLĪKUŠO SKAITU
Covid–19 epidÄ“mijas apkarošanÄ Latvijas valdÄ«ba uzsvaru lika uz sÄ“dÄ“šanu mÄjÄs un sporta aizliegumu. PilnÄ«bÄ tika aizliegts peldÄ“t un baseini tika slÄ“gti, kaut nekur nav neviena pierÄdÄ«juma, ka baseinÄ tiktu izplatÄ«ts koronavÄ«russ. PeldÄ“tapmÄcÄ«ba tika aizliegta baseinos, kur vienmÄ“r ir nodrošinÄta palÄ«dzÄ«ba un apmÄcÄ«ba. TÄdēļ maija beigÄs un jÅ«nijÄ jaunieši ar vai bez peldÄ“tprasmes metÄs atklÄtos Å«deņos, lÄ“ca uz galvas nezinÄmÄs Å«denstilpnÄ“s. RezultÄtÄ pÄrlieku daudz jauniešu noslÄ«ka, citi lauza mugurkaulu pÄ“c neveiksmÄ«ga lÄ“ciena Å«denÄ«. Tas, ko parasti prese slavina – veiksmÄ«ga reanimÄcija pÄ“c slÄ«kšanas. Tas, par ko mÄ“diji nerunÄ – pÄ“c šÄ«s reanimÄcijas cilvÄ“kam ir lielas veselÄ«bas problÄ“mas un nepieciešama ilgstoša rehabilitÄcija.
RÄ«gÄ vasarÄ katru dienu vidÄ“ji noslÄ«kst viens cilvÄ“ks, visbiežÄk– jaunietis. PatiesÄ«bÄ vairÄk noslÄ«kst vasarÄ siltajÄ laikÄ ar alkohola lÄ«dzdalÄ«bu. RÄ«gas pašvaldÄ«bai ir iespÄ“ja nodrošinÄt katram RÄ«gas bÄ“rnam 14 stundu programmu „DrošÄ«ba Å«denÄ«” un katru gadu 4 stundÄs šÄ«s iemaņas atkÄrtot. TÄ nav peldÄ“tprasme – peldÄ“šanu 14 stundÄs apgÅ«t nevar, bet var iemÄcÄ«ties nogulties Å«denÄ« uz muguras, nebaidÄ«ties, kad galva nonÄkusi zem Å«dens, izrÄpties laukÄ pašam vai sniegt otram palÄ«dzÄ«bu. Tas taÄu nav daudz prasÄ«ts, topošie RÄ«gas domnieki?
GodÄtie rÄ«dzinieki! Pieprasiet topošajiem deputÄtiem tÅ«lÄ«t solÄ«jumu atbalstÄ«t peldÄ“tprasmes apguvi visiem RÄ«gas bÄ“rniem! Pieprasiet, lai katrs deputÄta kandidÄts apsola vienu peldÄ“šanas stundu visiem RÄ«gas bÄ“rniem reizi nedēļÄ! Tas nav dÄrgi, tas prasa skolas direktoriem prasmes bÄ“rnu nogÄdÄšanÄ uz baseinu un stundu saraksta sastÄdÄ«šanÄ, bet glÄbj bÄ“rnu dzÄ«vÄ«bas.
RAIL BALTICA CELTNIECĪBA RĪGÄ€ RADĪS MILZU PROBLÄ’MAS NEATLIEKAMÄ€S PALĪDZĪBAS DIENESTAM. PIRMS BŪVÄ’T JAUNO VILCIENU TRASI, JÄ€UZBŪVÄ’ TILTS VAI TUNELIS TIEŠI NO ULMAÅ…A GATVES UZ STRADIÅ…A SLIMNĪCU
TuvÄkajos gados RÄ«gÄ tiks bÅ«vÄ“ts Ätrgaitas dzelzceļa Rail Baltica posms uz lidostu. PÄrdaugavÄ šo dzelzceļa posmu ieraks zemÄ“, tunelÄ«. Nojauks Torņakalna tiltiņus, pÄrraks pÄrbrauktuves. ÄŒetrus, piecus gadus, kamÄ“r notiks bÅ«vniecÄ«bas darbi, NMPD mašÄ«nai nebÅ«s iespÄ“jams nokļūt no KÄrļa Ulmaņa gatves uz P. Stradiņa slimnÄ«cu. Pirms sÄkt dzelzceļa bÅ«vdarbus, bÅ«tu jÄuzbÅ«vÄ“ LiepÄjas ielas pÄrvads, citÄdi Ätrajai palÄ«dzÄ«bai ÄtrÄkÄ piekļuve bÅ«s braukt pÄri Daugavai pa Salu tiltu un atpakaļ pa Akmens tiltu. NebÅ«tu slikti visas apakšdzelzceļa gÄjÄ“ju pÄrejas projektÄ“t piebraucamas un tik lielas, lai pa tÄm varÄ“tu braukt NMPD un policijas busiņš. VÄ“l viena atziņa, ko pilnÄ«bÄ ignorÄ“juši Rail Baltica projektÄ“tÄji – paralÄ“li notiks arÄ« jaunÄ P. Stradiņa klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas jaunÄ korpusa celtniecÄ«ba ar krÄniem un smagajÄm mašÄ«nÄm uz Ventspils un AtpÅ«tas ielas. Cik man zinÄms, lÄ«dz šim RÄ«gas pilsÄ“tas pašvaldÄ«ba neko nav domÄjusi un pÄ“tÄ«jusi par to – kÄ nodrošinÄt pacientu plÅ«smu uz Stradiņa slimnÄ«cu Rail Baltica celtniecÄ«bas un jaunÄ Stradiņa slimnÄ«cas korpusa celtniecÄ«bas laikÄ. Bet šie pacienti 60% gadÄ«jumu ir rÄ«dzinieki.
RĪGAS PAŠVALDĪBAI JÄ€ATROD UN JÄ€PIELÄ€GO TELPAS Ä¢IMENES Ä€RSTU PRAKSÄ’M UN KOPPRAKSÄ’M IESPÄ’JAMI TUVU IEDZĪVOTÄ€JU DZĪVES VIETÄ€M
Ä¢imenes Ärsts ir medicÄ«nas pamatu pamats. Ä¢imenes Ärstam vajadzÄ“tu atrasties ne tÄlÄk kÄ
Ä¢imenes Ärsts RÄ«gÄ par naudu, ko saņem no NVD, nevar uzturÄ“t savu praksi pirmÄ stÄva dzÄ«voklÄ« ar pacÄ“lÄju, ar telpÄm mÄsai, Ärsta palÄ«gam, zÄ«daiņu apskatei, sterilizÄcijai, kur nu vÄ“l iekÄrtot praksi ar pacÄ“lÄju, speciÄlu tualeti, sterilizÄciju, neatliekamÄs palÄ«dzÄ«bas iespÄ“jÄm. VÄ“l sarežģītÄk Ä£imenes Ärstu prakses RÄ«gÄ bÅ«s uzturÄ“t tad, kad pateicoties Tieslietu ministra JÄņa BordÄna vadÄ«tajam kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas kÄpumam, Ä«res maksa RÄ«gÄ daudzkÄrt pieaugs.
TÄ nu sanÄk, ka Ä£imenes Ärstu prakses tiek iespiestas veselÄ«bas centros (poliklÄ«nikÄs) vai RÄ«gas 1. slimnÄ«cÄ, bet rÄ«dziniekiem pie sava Ärsta jÄbrauc tÄli kilometri. RÄ«gas pašvaldÄ«bas spÄ“kos bÅ«tu atrast un piemÄ“rot telpas koppraksÄ“m tÄdÄs vietÄs kÄ Dreiliņi, ZolitÅ«de, ŠampÄ“teris, PleskodÄle. RÄ«gas pilsÄ“tai vajadzÄ“tu uzņemties prakšu iekÄrtošanu un Ä«res noteikumu atvieglošanu.
SOCIÄ€LÄ€S GULTAS HRONISKIEM SLIMNIEKIEM UN PALIATĪVÄ€S PALĪDZĪBAS NODAÄ»AS – IESPÄ’JA VEIKSMĪGAI RĪGAS DOMES UN VESELĪBAS MINISTRIJAS SADARBĪBAI
TÄ nu ir sanÄcis, ka RÄ«gas iedzÄ«votÄji galvenokÄrt ÄrstÄ“jas Paula Stradiņa klÄ«niskajÄ universitÄtes slimnÄ«cÄ, Austrumu klÄ«niskajÄ universitÄtes slimnÄ«cÄ, BÄ“rnu klÄ«niskajÄ universitÄtes slimnÄ«cÄ, TraumatoloÄ£ijas un ortopÄ“dijas slimnÄ«cÄ, kas visas ir valsts Ä«pašumÄ un paralÄ“li rÄ«dziniekiem ÄrstÄ“ smagus slimniekus no visas Latvijas. PÄ“tÄ«jumi rÄda, ka rÄ«dziniekam iespÄ“jas nokļūt specializÄ“tÄ slimnÄ«cÄ ir ievÄ“rojami lielÄkas nekÄ lauciniekam ar lÄ«dzÄ«gu diagnozi vai lÄ«dzÄ«gas ÄrstniecÄ«bas nepieciešamÄ«bu. Protams, šajÄ ziÅ†Ä rÄ«dzinieki ir priviliģēti, klÄ«niskajÄs universitÄtes slimnÄ«cÄs strÄdÄ arÄ« prominentÄkie Latvijas Ärsti, profesori un augstskolu docÄ“tÄji, lielÄs universitÄtes klÄ«nikÄs ir labÄka diagnostikas un ÄrstniecÄ«bas aparatÅ«ra.
Un tomÄ“r – ir virkne problÄ“mu, par kurÄm pieklÄjÄ«gi klusÄ“ kÄ RÄ«gas Dome, tÄ VeselÄ«bas ministrija. PirmÄ no tÄm ir neatliekamÄs palÄ«dzÄ«bas jeb uzņemšanas nodaļas. VisvairÄk jau bÄ“da ir Stradiņa slimnÄ«cÄ, kur uzņemšanas nodaļa pÄrlieku bieži ir pÄrblÄ«vÄ“ta, pacientu loÄ£istika sarežģīta. Visi nu gaida jaunÄ korpusa celtniecÄ«bu, kurÄ bÅ«šot gan intensÄ«vÄ terapija, gan neatliekamÄ palÄ«dzÄ«ba, gan diagnostika un operÄciju zÄles, un klusÄ«bÄ lamÄ „VienotÄ«bas” politiÄ·us, kas savulaik izvÄ“lÄ“jÄs jauno celtniecÄ«bu sÄkt ar garÄžu un ambulatoriskÄs ÄrstniecÄ«bas nodaļÄm. Vai šis viedoklis bija saistÄ«ts ar kÄdu finansiÄlu atspaidu, palicis noslÄ“pums. TÄ nu RÄ«gas pilsÄ“tai bÅ«tu jÄatbalsta uzņemšanas jeb neatliekamÄs palÄ«dzÄ«bas nodaļas vismaz ar labu un Ä“rtu piebraukšanu.
SliktÄk galvaspilsÄ“tas iedzÄ«votÄjiem ir ar mazÄk specializÄ“tÄm slimnÄ«cu gultÄm. PÄ“c veiksmÄ«gas operÄcijas vai labas ÄrstÄ“šanas pacienti no klÄ«niskajÄm universitÄtes slimnÄ«cÄm tiek Ätri izrakstÄ«ti mÄjÄs, pat, ja sociÄlie apstÄkļi to nepieļauj. RÄ«gas pilsÄ“tai kopÄ ar VeselÄ«bas ministriju un LabklÄjÄ«bas ministriju bÅ«tu steidzami jÄrisina sociÄlo gultu jautÄjums. SociÄlÄs gultas hroniskiem pacientiem un rehabilitÄcijas pacientiem bÅ«tu RÄ«gas slimnÄ«cu prioritÄte. TrešÄ aktualitÄte ir paliatÄ«vÄs palÄ«dzÄ«bas gultas. CilvÄ“kiem nav jÄcieš sÄpes un mokas pat tad, ja paredzamais dzÄ«ves ceļš vairs nav garš. Ambulatori ne vienmÄ“r ir iespÄ“jams noņemt sÄpes, pÄrsiet, cÄ«nÄ«ties ar izgulÄ“jumiem, saņemt šÄ·idrumu utt. PaliatÄ«vo nodaļu atvÄ“ršana RÄ«gas stacionÄros bÅ«tu vÄ“l viena lieta, ko veikt RÄ«gas pilsÄ“tai kopÄ ar VeselÄ«bas ministriju.
ALKOHOLISMA UN CITU ATKARĪBU MAZINÄ€ŠANAI JÄ€KĻŪST PAR PILSÄ’TAS STRATÄ’Ä¢IJU
RÄ«dzinieki pÄrÄk daudz dzer alkoholu. PÄrÄk pieejams alkohols (un tabakas izstrÄdÄjumi) ir bÄ“rniem.
PilsÄ“tas izpildinstitÅ«cijÄm jÄspÄ“j samazinÄt nelegÄlÄ alkohola un tabakas tirdzniecÄ«ba. LÄ«dz šim tieši pilsÄ“tas Ä«pašumÄ esošajÄ CentrÄltirgÅ« visraženÄk plaukst nelegÄlÄ alkohola un tirdzniecÄ«bas bizness. GrÅ«ti noticÄ“t tam, ka šÄ« visatļautÄ«ba notikusi bez pilsÄ“tas pašvaldÄ«bas un policijas „jumta”
RÄ«gas pašvaldÄ«bai beidzot ir jÄpÄrtrauc 24 stundu „veikalu–kafejnÄ«cu” darbÄ«ba, kuros bÄ“rni var iegÄdÄties alkoholu, kur rupji tiek pÄrkÄpti alkohola tirdzniecÄ«bas ierobežojumi. PašvaldÄ«bai ir iespÄ“jas reÄli aizvÄ“rt „toÄkas”, kur tiek tirgots nelegÄls alkohols, kontrabandas alkohols. Ir iespÄ“jams vÄ“rsties pret nelegÄliem cigarešu un alkohola tirgotÄjiem.
Diemžēl gadu no gada RÄ«gÄ pieaug narkotisko un psihotropo vielu lietošana, Ä«paši bÄ“rnu un jauniešu vidÅ«. PilsÄ“tai bÅ«tu jÄveido sava stratÄ“Ä£ija šo vielu ierobežošanai, Ä«paši klubos un jauniešu izklaides vietÄs.
VÄ“l kÄda reÄla rÄ«dzinieku problÄ“ma ir azartspēļu atkarÄ«ba. ŠobrÄ«d azartspēļu liegumus risina Saeimas lÄ«menÄ«, bet jÄdomÄ, ka RÄ«gas domei bÅ«s jÄvirza nopietni azartspēļu ierobežošanas noteikumi.
RĪGAS DOME VARÄ’TU APDROŠINÄ€T VESELĪBU Ä¢IMENES Ä€RSTIEM, KÄ€ ARĪ RĪGAS SLIMNĪCU UN VESELĪBAS CENTRU SPECIÄ€LISTIEM UN MEDICĪNAS DARBINIEKIEM
RÄ«gas dome šobrÄ«d veselÄ«bu apdrošina domes politiÄ·iem un ierÄ“dņiem, departamentu un komiteju darbiniekiem, „RÄ«gas satiksmes” vadošajiem darbiniekiem. RÄ«gas dome varÄ“tu veselÄ«bu apdrošinÄt arÄ« visiem RÄ«gas Ä£imenes Ärstiem un viņu prakšu darbiniekiem, slimnÄ«cu Ärstiem, mÄsÄm, laborantiem un citiem medicÄ«nas profesionÄļiem, kÄ arÄ« skolotÄjiem. Es domÄju, šÄds RÄ«gas domes korekts solis tiktu augstu novÄ“rtÄ“ts, bet politiskais spÄ“ks, kas šÄdu rÄ«cÄ«bu virzÄ«tu, saņemtu tautas atbalstu. NepieciešamÄ«ba apdrošinÄt Ä£imenes Ärstu, NMPD darbinieku, uzņēmšanas nodaļu darbinieku, ambulatoro speciÄlistu veselÄ«bu Ä«paši aktuÄls kļuvis Covid–19 epidÄ“mijas laikÄ, jo medicÄ«nas darbinieku risks saslimt ar koronavÄ«rusu ir krietni lielÄks par citu ļaužu saslimšanas risku.
Šeit es vÄ“los norÄdÄ«t, ka RÄ«gas domei nevajadzÄ“tu vadÄ«ties tikai no Ä«pašumtiesÄ«bu principa, kÄ tas bijis vÄ“rojams lÄ«dz šim – pret RÄ«gas domes Ä«pašumÄ esošÄm iestÄdÄ“m – laba attieksme, bet valsts vai privÄtÄm institÅ«cijÄm – neko. PatiesÄ«bÄ rÄ«dziniekus galvenokÄrt ÄrstÄ“ Valsts klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas, kÄ arÄ« Ä£imenes Ärsti, kam pašiem pieder sava prakse, tiesa, ļoti nabadzÄ«gi no valsts finansÄ“ta, tÄdēļ grÅ«ti uzturama.
Es ieteiktu atvÄ“rt diskusiju par to – vai RÄ«gai ir jÄbÅ«t spÄ“lÄ“tÄjam poliklÄ«niku (veselÄ«bas centru biznesÄ) – varbÅ«t labÄk vajadzÄ“tu visas poliklÄ«nikas privatizÄ“t, bet pilsÄ“tai to darbÄ«bu uzraudzÄ«t.
KÄ€ RĪGAS DOMNIEKIEM UZZINÄ€T VESELĪBAS MINISTRIJAS UN SLIMĪBU KONTROLES UN PROFILAKSES CENTRA ATRAŠANÄ€S VIETU, KONTAKTUS UN SÄ€KT SADARBĪBU IEDZĪVOTÄ€JU VESELĪBAS NOSTIPRINÄ€ŠANÄ€.
VeselÄ«bas ministrija atrodas RÄ«gÄ, BrÄ«vÄ«bas ielÄ 72, bet SlimÄ«bu kontroles un profilakses centrs RÄ«gÄ, Duntes ielÄ 22. Ir droši zinÄms, ka pÄ“dÄ“jos desmit gadus RÄ«gas pašvaldÄ«bai šo institÅ«ciju atrašanÄs vietas un eksistence ir bijusi noslÄ“pums. Vismaz nekÄda reÄla sadarbÄ«ba nav manÄ«ta.
Lai arÄ« RÄ«gÄ daudz ticis darÄ«ts, pilsÄ“tÄ joprojÄm neiedomÄjami daudz nepaveiktÄ veselÄ«bas jomÄ. CilvÄ“ka veselÄ«bu lielÄ mÄ“rÄ ietekmÄ“ sociÄlie, kultÅ«ras, ekonomiskie, vides un citi faktori, cilvÄ“ka veselÄ«bu nosaka tas, kÄ viņš dzÄ«vo, kur un kÄ strÄdÄ, ko Ä“d, kÄ pavada brÄ«vo laiku, vai nelieto pÄr mÄ“ru alkoholu. Šie faktori nav atkarÄ«gi no VeselÄ«bas ministrijas un RÄ«gas Domes VeselÄ«bas pÄrvaldes, bet to pilnveidei cilvÄ“ka veselÄ«bas atbalstam ir nepieciešama finanšu, izglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras, sporta, vides, transporta, mÄjokļu, attÄ«stÄ«bas, drošÄ«bas u.c. komiteju un departamentu sadarbÄ«ba un izpratne par to ietekmi uz veselÄ«bu.
VeselÄ«bas veicinÄšanÄ RÄ«gas Domei ir svarÄ«gi sadarboties ne tikai ar valsts sektoru, bet arÄ« ar privÄto un nevalstisko sektoru. VislielÄkÄs bažas mÄc: kas notiks tad, kad aprausies Eiropas SavienÄ«bas SociÄlÄ fonda projekts Nr.9.2.4.2./16/I/021 „MÄ“s par veselÄ«gu RÄ«gu – daudzveidÄ«gi un pieejami veselÄ«bas veicinÄšanas un slimÄ«bu profilakses pasÄkumi!” – vai veselÄ«bas veicinÄšanai finanses atkal netiks piešÄ·irtas pÄ“c pÄrpalikuma principa?
VeselÄ«ba ir ne tikai vÄ“rtÄ«ba, bet arÄ« resurss, kas veicina pilsÄ“tas ekonomisko izaugsmi. Vesels cilvÄ“ks strÄdÄ ražīgÄk, vieglÄk pielÄgojas izmaiņÄm. Laba veselÄ«ba palielina dzÄ«ves kvalitÄti, stiprina Ä£imenes, veicina drošÄ«bu, nabadzÄ«bas samazinÄšanos un sociÄlo iekļaušanu. SabiedrÄ«bas veselÄ«ba ir laba prakse, sargÄjot un uzlabojot sabiedrÄ«bas veselÄ«bu lai pagarinÄtu dzÄ«vildzi, veicinÄtu veselÄ«bas pratÄ«bu (izglÄ«totÄ«bu) un sabiedrÄ«bas izglÄ«tošanu veselÄ«bas veicinÄšanas un slimÄ«bu profilakses jautÄjumos, nodrošinÄtu infekcijas slimÄ«bu un vides riska faktoru uzraudzÄ«bu un organizÄ“tu veselÄ«bas aprÅ«pi agrÄ«nai slimÄ«bu diagnostikai un ÄrstÄ“šanai. Ar to tieši saistÄ«ta ir vÄ“l viena bÅ«tiska pašvaldÄ«bas funkcija – veselÄ«bas veicinÄšana. TÄ ietver konsultÄcijas, informÄcijas izplatÄ«šanu, bÄ“rnu un vecÄku izglÄ«tošanu, personisko iemaņu attÄ«stÄ«šanu, dzÄ«vesveida un paradumu maiņu, lai uzlabotu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas stÄvokli un pagarinÄtu dzÄ«vildzi. VeselÄ«bas veicinÄšanas pasÄkumi vienmÄ“r tiek vÄ“rsti uz sabiedrÄ«bu kopumÄ vai kÄdu tÄs grupu, bet ne uz atsevišÄ·u indivÄ«du.
IEPIRKUMUS VESELĪBAS IESTĀDĒM VEIKT RACIONĀLI UN CAURSPĪDĪGI
Man nav nekÄda pamata izteikties, ka RÄ«gas pilsÄ“tas veselÄ«bas aprÅ«pes iestÄdes kaut kÄdÄ mÄ“rÄ lÄ«dzinÄtos „RÄ«gas satiksmei” un iepirkumos ir pÄrmÄ“ra tÄ“rÄ“jušÄs vai pirkušas nanoÅ«deni. TomÄ“r publikÄcijas par to, ka lÄ«dzvÄ“rtÄ«gus magnÄ“tiskÄs rezonanses aparÄtus un datortomogrÄfus privÄtÄs iestÄdes pirkušas par ievÄ“rojami zemÄku cenu, liek domÄt vismaz par nesaimnieciskumu. LÄ«dzÄ«gas nepatÄ«kamas alegorijas radÄ«ja ziņas par KNAB aktivitÄtÄ“m kÄdas pilsÄ“tas slimnÄ«cas celtniecÄ«bas un remontu jomÄ.
Topošajiem RÄ«gas deputÄtiem es vÄ“los lÅ«gt publiski apsolÄ«t saimnieciskumu ne tikai ielu remontÄ, tiltu bÅ«vÄ“, domes autoparka izveidÄ“, bet arÄ« Domei piederošo medicÄ«nas iestÄžu remontos un aprÄ«kojuma iegÄdÄ“.