Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jebkuras valsts drošÄ«ba tiešÄ veidā ir saistÄ«ta ar tās augstāko vadÄ«tāju drošÄ«bu. LR Augstākās tiesas tiesneši bÅ«tiski ietekmÄ“ procesus LR saimnieciskajā un sociālajā vidÄ“, tos aizsargā speciāli dienesti un to darbÄ«bai seko specializÄ“tas organizācijas. Ja gadÄ«sies kāda kļūme šajā drošÄ«bas sistÄ“mā, tad caur Augstākās tiesas tiesnešiem var realizÄ“t daudz sliktu lietu, kuras pÄ“c tam bÅ«s grÅ«ti atrisināt, ņemot vÄ“rā to, ka viņus nevar notiesāt, un jautājumu lÄ«meni, ko viņi risina.

LR Augstākajā tiesā ir tiesnesis Andris Guļāns. SabiedrÄ«bai viņš ir zināms ar savu profesionalitāti administratÄ«vajās lietās strÄ«dos ar valsts iestādÄ“m, piemÄ“ram, strÄ«dos par piedziņas lietām ar VID, ar savu stalto un simpātisko ārieni (viņš ļoti labi izskatās ar nepazÄ«stamu jaunu blondÄ«ni, ar kuru kopā bieži parādās publiskās vietās un izturas ļoti maigi), ar draudzÄ«bu ar VienotÄ«bai pietuvināto advokātu Romualdu Vonsoviču.

Bet tagad viņš bÅ«s zināms arÄ« saistÄ«bā ar sava dÄ“la Armanda – nu jau Andrisoviča - Guļāna savādajiem darÄ«jumiem. KopÄ“jais virsraksts šim stāstam varÄ“tu bÅ«t - kaimiņvalsts specdienesti meklÄ“ Guļānu Ä£imenes miljonus, vai stāsts par to, kā Armands Andrisovičs Guļāns daudz, daudz reižu par ļoti lielu naudu darÄ«jis nelabas lietas, bet pÄ“c tam aizpludinājis “Vienotās Krievijas” politiÄ·a un peruāņu “cienÄ«jamo biznesmeņu” naudu.

2013.gadā Armands Guļāns ar sava Krievijas partnera Dmitrija Boikova starpniecÄ«bu iepazinās ar privāto investoru grupas pārstāvi no Krievijas Federācijas. IepazÄ«šanās notika RÄ«gā. Guļāns piedāvāja finansiāli piedalÄ«ties savā biznesā, kas saistÄ«ts ar dÄ«zeļdegvielas un industriālās eļļas pārdošanas starpniecÄ«bu ES un Baltijas valstÄ«s, bet Boikovs garantÄ“tu investÄ«ciju drošÄ«bu, apstiprinot, ka jau agrāk sadarbojies ar Guļānu un ka viņam ir sviras, lai iedarbotos uz Guļānu radušos problÄ“mu apstākļos.

Pēc Guļāna vārdiem, attiecīgajai industriālajai eļļai bija unikāla formula, kas ļāva izmantot to ļoti daudzās nozarēs. To it kā bija izgudrojis kāds poļu inženieris, kas sācis to ražot Antverpenes terminālā un Polijas rūpnīcā un sācis to pārdot Kipras kompānijas KAYLA LTD. (VAT CY102894671) vārdā ar preču nosaukumiem MALSMAR, OSNLS, LUBOIL G-100, SYNTHFORM-2.

Lai bÅ«tu pārliecinošÄk, Guļāns uzrādÄ«ja eļļas iepirkumu, glabāšanas un pārdošanas kontraktus, kvalitātes sertifikātus utt. VÄ“lāk izrādÄ«jās, ka pircÄ“ji konkrÄ“to “eļļu” izmantoja kā bezakcÄ«zes dÄ«zeļdegvielu, t.i., lÄ“ja to automobiļu degvielas tvertnÄ“s.

Lai veiktu investīcijas, tika nolemts nopirkt jau gatavu BVI jurisdikcijas kompāniju, par kuras dibinātājiem vienādās daļās kļuva Boikovs un investoru pārstāvis no Krievijas. Investīcijas tika sāktas 2014.gada februārī un turpinājās līdz 2015.gada jūlijam, kad Guļāns pārtrauca izmaksāt procentus un atmaksāt investīcijas.

Boikovam tika nodota skaidra nauda Krievijā vai arÄ« tika ieskaitÄ«ta kompānijas kontā bezskaidras naudas veidā, un pÄ“c tam Boikovs, pamatojoties uz aizdevuma lÄ«gumiem, pārskaitÄ«ja naudas lÄ«dzekļus uz Guļāna kontrolÄ“to firmu norÄ“Ä·inu kontiem: no sākuma Bulgārijas firmai DIKSHA SP. LTD. (tika noformÄ“ta uz citas personas vārda 2014.gada decembrÄ«), bet pÄ“c tam Maltas firmai OM HOLDING LTD. (2015.gada beigās Guļāns to pameta, pirms tam uzkrājot lielus parādus Kipras reÄ£istratoriem par tās apkalpošanu).

2014.gada maijā, lai labāk pārliecinātu investorus, Guļāns un Boikovs uzaicināja investoru pārstāvi aplÅ«kot industriālās eļļas ražošanu Polijas pilsÄ“tas Koneckas (adrese: 87-702 Koneck 145) rÅ«pnÄ«cā, kas piederÄ“ja Polijas firmai TRANS OIL. SP. Z O.O (KRS 0000388638, NIP PL5732830502, REGION 241977113, valdes priekšsÄ“dÄ“tāji – Norberts Kruks un Bartošs Domagala).

VÄ“lāk izrādÄ«jās, ka šo firmu kontrolÄ“ Lietuvas pilsonis Vigondas Poleikis, kurš kontrolÄ“ja arÄ« Lietuvas kompāniju UAB NAFMERA (reÄ£. Nr. 167389613), kas aktÄ«vi tirgoja naftas produktus Guļāna partneru kompānijām.

PÄ“c tam bija brauciens uz Bulgāriju, kur Guļāns investoru iepazÄ«stināja ar savu pārstāvi Todoru Kotsevu, kurš kontrolÄ“ja eļļas pārdošanu Bulgārijā un Itālijā (Guļānu ar viņu iepazÄ«stināja Todora sieva, kas bija Latvijas pilsone). Guļāns stāstÄ«ja, ka Varnas ostā viņš nomā rezervuārus, kuros glabājas industriālā eļļa un ka pārdošanas apjomi Bulgārijā un Itālijā augot, pateicoties Todora pÅ«lÄ“m.

Vēlāk tas tika dokumentāli apstiprināts: eļļa ļoti lielos apjomos 2014.-2015.gadā tika nogādāta Itālijas pilsētās Bari, Casalazzara, Valdaso, Gravina, Roma, Cerignola, Terlizzi, Torino, Lecce, Bisceglie, Ionica, Bologna, Mottola (iespējamie pasūtītāji bija firmas MM TRADING SRL un DE. CO. ARL), kā arī Bulgārijā uz kompānijas DIKSHA SP. LTD. adresi Kosta Lulchev str., Sofia, 1113 un uz adresēm: ul. Suhodolska 189, Sofia 1373 un PORT ODESOS PBM SA, South Industrail Zone, 9000 Varna. Itālijas gadījumā krava tika nosūtīta uz Guļāna kontrolētas firmas OM HOLDING LTD. adresi (nosūtītājs arī bija viņa kontrolēta Ungārijas firma STYRENE HUNGARY KFT., 5000 Szolnok, Gutenberg ter. 1, Fsz. 2, Adoszam: 25037070-2-16).

Guļāns bija izdomājis, kā pÄ“c iespÄ“jas mazāk pievÄ“rst ceļu policijas uzmanÄ«bu nelegālajai kravai: eļļa tika ielieta nevis autocisternās, bet gan kubveidÄ«gos flexitanks, ko pÄ“c tam iekrāva parastajās kravas mašÄ«nās. Bet 2015.gada 10.martā tomÄ“r viena no kravas mašÄ«nām tika aizturÄ“ta saistÄ«bā ar aizdomām par viltotiem dokumentiem (bija paredzÄ“ts, ka prece tiks realizÄ“ta Itālijā) un nepareizu preces klasifikāciju (dokumentos bija uzrādÄ«ta smÄ“reļļa, nevis dÄ«zeļdegviela), tādÄ“jādi – nepilnÄ«gu nodokļu nomaksu.

Polijas kompānijas WPHU TRANS-AN automašÄ«nas vadÄ«tājs Marcin Prusak nespÄ“ja sniegt skaidras liecÄ«bas, un automašÄ«na kopā ar kravu tika arestÄ“ta. Guļāns noalgoja itāļu advokātu Emiliano Teofilo, lai atbrÄ«votu automašÄ«nu ar kravu, bet to tomÄ“r neizdevās veikt, un advokāts tā arÄ« no Guļāna nesaņēma ne apsolÄ«to honorāru, ne radušos zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bu. Maija beigās un augusta sākumā tika aizturÄ“tas vÄ“l divas automašÄ«nas.

PÄ“c atgriešanās no Bulgārijas Latvijā Guļāns piedāvāja par investÄ«ciju naudu iegādāties biodÄ«zeļdegvielas ražošanas uzņēmumu SIA MEŽROZĪTE netālu no Jelgavas, kuram bija savs rezervuāru parks naftas produktu glabāšanai. PÄ“c Guļāna vārdiem, tas varÄ“ja kļūt par pamatu nākamajam holdinga uzņēmumam BALTOIL GROUP.

PÄ“c viņa iecerÄ“m, lÄ«dztekus biodÄ«zeļdegvielas ražošanai uzņēmuma teritorijā bÅ«tu jāattÄ«sta dÄ«zeļdegvielas pārkraušana no Baltkrievijas, kā arÄ« jāuzbÅ«vÄ“ loÄ£istikas termināls. VilinošÄ perspektÄ«va piedalÄ«ties milzÄ«gā Eiropas biznesa projektā aizrāva investorus: 2014.gada beigās viņi finansÄ“ja, kā pÄ“c tam izrādÄ«jās, uzņēmumu bez perspektÄ«vām par 640 tÅ«kstošiem eiro un bez tā vÄ“l izsniedza Guļānam papildus vÄ“l vairākus simtus tÅ«kstošus eiro viņa tirdzniecÄ«bas operācijām.

Pirmais mÄ“Ä£inājums uzsākt biodÄ«zeļdegvielas ražošanu 2015.gada februārÄ« izgāzās tādēļ, ka Guļāns nespÄ“ja atjaunot investoriem apsolÄ«to licenci. Kad licence tomÄ“r tika iegÅ«ta, Guļāns nespÄ“ja no saviem apgrozāmajiem lÄ«dzekļiem nodrošināt izejvielu (rapša eļļa) pirmās partijas iegādi. Tā rezultātā paši investori patstāvÄ«gi iepirka kaut kādu daudzumu izejvielu, bet tās nepietika, lai palaistu pilnu ražošanas ciklu.

RÅ«pnÄ«ca tika apstādināta ļoti drÄ«z pÄ“c ražošanas uzsākšanas, vÄ“lāk tā tika izlaupÄ«ta, bet 2018.gada martā Guļāns veica darbÄ«bas, lai uzņēmumam piederošie 10 hektāri zemes nonāktu paša Guļāna kontrolÄ“ esoša uzņēmuma SIA GRANARI Ä«pašumā, ko šobrÄ«d aktÄ«vi cenšas pārdot. MinÄ“tās darbÄ«bas tika veiktas ar Latvijas pilsoņa Jerlana Salmenova palÄ«dzÄ«bu, kurš it kā izsniedza SIA MEŽROZĪTE aizdevumu, ko tā nespÄ“ja atdot.

2014.gada beigās Boikovs noÄ«rÄ“ja māju JÅ«rmalā un pārcÄ“lās uz dzÄ«vi Latvijā, izmantojot savu otro, IzraÄ“las pilsonÄ«bu ar mÄ“rÄ·i, kā viņš pats teica, labāk kontrolÄ“t Guļāna operācijas un nodarbotos ar SIA MEŽROZĪTE attÄ«stÄ«bu. Guļāns faktiski visu laiku atradās ārpus Latvijas, galvenokārt Polijā, neinformÄ“jot investorus par savām darbÄ«bām.

2015.gada maijā Guļāns atkal uzaicināja investoru uz ražotni Polijā – šoreiz uz uzņēmumu Bardo (adrese: ul. Fabryczna 31, 57-256 Bardo), kas piederÄ“ja Polijas firmai DUO MASTER SP. Z O.O. (KRS 0000395167, NIP 7481578577, REGION 161357071), no kura tika veiktas ļoti daudz eļļas piegādes pÄ“c Guļāna kompāniju pasÅ«tÄ«jumiem.

VÄ“lāk izrādÄ«jās, ka firmas patiesā labuma guvÄ“js bija sens Guļāna draugs Robert Sowa, kurš to kontrolÄ“ja caur savu Polijas kompāniju WEJRON S.A. PÄ“c vizÄ«tes Guļānam izdevās pārliecināt investorus izsniegt viņam vÄ“l vairāk nekā 600 tÅ«kstošus eiro it kā tirdzniecÄ«bas operācijām, kurus viņš uzreiz sadalÄ«ja savām kontrolÄ“tajām firmām: Polijā BFS SP. Z O.O. (piederÄ“ja kompānijai OM HOLDING LTD.), Ungārijā STYRENE HUNGARY KFT. Un Lielbritānijā ONLINE HOUSE LLP., un, visdrÄ«zāk pārvÄ“rta skaidrā naudā.

2015.gada jÅ«lijā Guļāns neizmaksāja investoriem ikmÄ“neša procentus. Viņš to izskaidroja saistÄ«bā ar to, ka apstākļos, kad strauji kritušÄs pasaules naftas cenas, dÄ«zeļdegvielas un eļļas pircÄ“ji nemaksā par viņiem piegādāto preci. Augustā atkal Guļāns neko nesamaksāja, bet septembrÄ« samaksāja tikai 10 tÅ«kstošus eiro, bet pÄ“c tam vispār pārtrauca procentu apmaksu un pamatsummas atmaksu, 2016.gada sākumā, kad investoru prasÄ«jumi pastiprinājās, piedraudÄ“ja investoriem ar Latvijas policiju un drošÄ«bas dienestiem un pārtrauca jebkādus sakarus ar viņiem. Boikovs atteicās no sava galvojuma par Guļānu un šobrÄ«d tiek pakļauts vajāšanai Krievijā.

VÄ“lāk izrādÄ«jās, ka 2015.gada sākumā Guļāns iegādājās transporta kompāniju Latvijā SIA KRISTEG un sāka izmantot pašam piederošu transportu (divas autocisternas) industriālās eļļas un dÄ«zeļdegvielas piegādÄ“m. Krievijas investors ieteica iegādāties tādu kompāniju jau sen, bet tad Guļāns atbildÄ“ja, ka vÄ“l nav pienācis laiks to darÄ«t, bet pÄ“c tam tomÄ“r nopirka to par svešu naudu un noformÄ“ja uz sava vārda. Tiesa gan, ka saistÄ«bā ar neveiktiem lÄ«zinga lÄ«guma maksājumiem, banka atņēma lÄ«zingā esošÄs automašÄ«nas, un Guļānam nācās to pamest.

Kad firma vÄ“l strādāja, Guļāns izdomāja veidu, kā nopelnÄ«t uz PVN atmaksas rÄ“Ä·ina. Viņš autocisternu piepildÄ«ja ar degvielu un nosÅ«tÄ«ja noteiktā maršrutā (piemÄ“ram, Polija-Slovākija-Ungārija-Rumānija-Bulgārija), bet pÄ“c tam pieprasÄ«ja PVN atmaksu katrā valstÄ«.

2016.gadā noskaidrojās, ka Guļāns ir piedalÄ«jies arÄ« PVN gāzes afÄ“ras ÄŒehijas uzņēmumā VEMEX sagatavošanā un realizācijā, kuras viens no iniciatoriem bija sens dāņu draugs Ginters Skarins.

Lai tajā piedalÄ«tos, viņš nopirka ÄŒehijas firmu FLEX POWER TRADE S.R.O., ar Skarina palÄ«dzÄ«bu saņēma licenci gāzes tirdzniecÄ«bai, bet pÄ“c tam, kad afÄ“ra tika atklāta, bet Skarins arestÄ“ts, Guļāns pārdÄ“vÄ“ja kompāniju par GULANS ENERGY S.R.O., noformÄ“ja to uz Dmitrija Boikova vārda un mÄ“Ä£ināja nodarboties ar legālu dabasgāzes tirdzniecÄ«bu, noalgojot šim mÄ“rÄ·im pieredzÄ“jušu treideri Petr Kalina. Bet viņiem atkal nekas nesanāca, un, uzkrājot parādus pret valsti, piegādātājiem un Kalinu, Guļāns pameta kompāniju.

Pašlaik Armands Andrisovičs Guļāns ir parādā kreditoriem 3,5 miljonus eiro un 3,2 miljonus ASV dolāru. No šÄ«s summas ieinteresÄ“tie speciālisti no kaimiņvalsts drošÄ«bas dienestiem var rÄ“Ä·ināties ar 50%, kas rada pietiekami augstu risku LR.

Vai tas pārliecinās Guļānus bÅ«t uzmanÄ«gākiem attiecÄ«bā uz finansÄ“m? Vai jau pārliecināja? Droši vien to zina tikai DrošÄ«bas policija. Kaut var arÄ« nezināt. Bet katram gadÄ«jumam publiskai aplÅ«košanai izliksim pieticÄ«gā puiša, sava tÄ“va cienÄ«ga dÄ“la Armanda Andrisoviča Guļāna dažas saimnieciskās darbÄ«bas epizodes. Tā ka – turpinājums šai publikācijai sekos jau drÄ«zumā.

Novērtē šo rakstu:

0
0