Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

KādreizÄ“jā Ministru prezidenta Aigara KalvÄ«ša Ä£imene pÄ“dÄ“jos gados gÅ«st iespaidÄ«gu peļņu no tās Ä«pašumā esošajām mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru saražotās elektroenerÄ£ijas iepirkuma cenas savulaik tika „sakārtotas” politiskā lÄ«menÄ«. Lai gan pats KalvÄ«tis iepriekš to saucis par „sÄ«ku biznesu, niekošanos”, Lursoft datu bāze rāda, ka pÄ“dÄ“jos divos gados Braslas HES un CirÄ«šu HES saviem Ä«pašniekiem uz visu Latvijas elektroenerÄ£ijas patÄ“rÄ“tāju rÄ“Ä·ina nesusi vairāk nekā 760 tÅ«kstošu latu peļņu.

Kā rāda Lursoft dati, Ä«paši iespaidÄ«gi pÄ“rn ir bijuši SIA Braslas HES rādÄ«tāji – tās peļņa ir pārsniegusi 80% no apgrozÄ«juma: uzņēmuma gada apgrozÄ«jums bijis 203 tÅ«kstoši latu, bet peļņa – vairāk nekā 167 tÅ«kstoši latu. Savukārt SIA CirÄ«šu HES pagājušÄ gada apgrozÄ«jums bijis 354 tÅ«kstoši latu, bet peļņa – 142 tÅ«kstoši latu.

KalvÄ«šu Ä£imene ir abu šo HES tieša vai netieša Ä«pašniece: Lursoft dati rāda, ka 60% SIA CirÄ«šu HES pieder SIA SKF un partneri, bet tā uz pusÄ“m pieder SIA Braslas HES un 1971. gadā dzimušajai KristÄ«nei KalvÄ«tei. Savukārt Braslas HES KalvÄ«tei pieder vÄ“l 30% kapitāldaļu, bet pārÄ“jie 70% - Edgaram Kārklim, Anitai Strakšai un Normundam Aizkalnam.

KalvÄ«te ir Aigara KalvÄ«ša dzÄ«vesbiedre, un, tā kā viņi nav noslÄ“guši laulāto mantisko attiecÄ«bu lÄ«gumu, Ä£imenes kopÄ“jais tiešais un netiešais Ä«pašums tātad ir 30% Braslas HES un 39% CirÄ«šu HES, kas pÄ“dÄ“jos divos gados ir devis vairāk nekā ceturtdaļmiljonu lielu peļņas daļu – 266,6 tÅ«kstošus latu.

Par šo iespaidÄ«go peļņu KalvÄ«tis var pateikties gan kādreizÄ“jam Tautas partijas dibinātājam un trÄ«skārtÄ“jam premjeram Andrim ŠÄ·Ä“lem, gan arÄ« pats savam Ministru kabinetam. SākotnÄ“ji lÄ«dz ar 1998. gadā pieņemto Enerģētikas likumu un saistÄ«tajiem Ministru kabineta noteikumiem elektroenerÄ£ijas iepirkumam no mazajiem HES uz visu elektrÄ«bas lietotāju rÄ“Ä·ina tika noteikts dubultais tarifs.

Savukārt 2007. gadā noteikumi tika mainÄ«ti, taču tad iepÄ“rkamās „zaļās” elektrÄ«bas cena tika piesaistÄ«ta gāzes cenai, kas joprojām bija ļoti izdevÄ«gi mazo HES biznesu aizsākušajiem „polituzņēmÄ“jiem” - 2008. gadā valsts iepirka elektroenerÄ£iju no mazajām HES par 13-15 santÄ«miem par kilovatstundu.

2009. gadā Ivara Godmaņa valdÄ«ba savās pÄ“dÄ“jās darba dienās paspÄ“ja pieņemt formulu, kas mazo HES ražotās elektroenerÄ£ijas iepirkuma cenu paaugstināja vÄ“l par aptuveni trešdaļu. 2009. gada maijā tā gan tika samazināta, taču joprojām ir bÅ«tiski augstāka nekā Latvenergo saražotās elektroenerÄ£ijas cena.

Kā rāda CirÄ«šu HES 2011. gada pārskats, tā no elektroenerÄ£ijas pārdošanas Latvenergo saņēmusi 347 249 latus, bet Braslas HES gada pārskats rāda ieņēmumus no elektroenerÄ£ijas pārdošanas Ls 203 507 apmÄ“rā. Kopumā Latvijā pašlaik darbojas aptuveni pusotrs simts mazo HES.

Novērtē šo rakstu:

0
0