Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

MÅ«su valsts ir Ä«sta BrÄ«numzeme, kur bieži vien lietas notiek tāpÄ“c, ka viens čoms aiziet pie otra un sarunā pa tiešo sev vÄ“lamo, jo draugu bÅ«šanai, kas bija tik izplatÄ«ta padomju laikos, ir liels spÄ“ks, - kā saka, tu man, es pÄ“c tam tev, bet visiem pārÄ“jiem neiesaistÄ«tajiem no brÄ«numiem mute vaļā.

Bet skatÄ«simies visu pÄ“c kārtas. 2011.gadā Ministru kabinets pieņem ZemkopÄ«bas ministrijas (ZM) izstrādātos MK noteikumus “Mājas (istabas) dzÄ«vnieku reÄ£istrācijas kārtÄ«ba”, kuros paredz visu suņu apzÄ«mÄ“šanu ar mikročipu un reÄ£istrÄ“šanu vienotā valsts reÄ£istrā, Šie noteikumi izveidoti ar mÄ“rÄ·i sakārtot vidi, noskaidrot suņu piederÄ«bu, lai pašvaldÄ«bas un kārtÄ«bu uzraugošÄs valsts struktÅ«ras varÄ“tu izmantot šos datus savām vajadzÄ«bām un noskaidrot Ä«pašnieku gan pamestajiem suņiem, gan tiem, kuri sakoduši cilvÄ“kus, uzbrukuši meža zvÄ“riem un mājlopiem, lai kontrolÄ“tu trakumsÄ“rgas vakcināciju, ka ir bÅ«tiski sabiedrÄ«bas veselÄ«bai.

Veidojot noteikumus, ZemkopÄ«bas ministrija paredz arÄ« pārejas periodu – 5 gadus, lai sabiedrÄ«ba varÄ“tu sagatavoties noteikumu izpildei. Nav šaubu, ka visi gaida 2016.gada 1.jÅ«liju, kad visiem suņiem jābÅ«t apzÄ«mÄ“tiem un reÄ£istrÄ“tiem, beidzot bÅ«s sakārtots jautājums un pašvaldÄ«bas viennozÄ«mÄ«gi varÄ“s tÄ“rÄ“t mazāk lÄ«dzekļu pamesto suņu uzturÄ“šanai, bet prasÄ«t tos kompensÄ“t suņu Ä«pašniekiem.

Tiek izmantota Eiropas SavienÄ«bas nauda reÄ£istra izveidei, pamazām tajā suņu skaits palielinās. MÅ«su valsts pilsoņu lielākā daļa tomÄ“r ir samÄ“rā apzinÄ«gi, jo uz 2016.gada 1.janvāri reÄ£istrā ir mazliet vairāk par 22 000 suņu, bet jau uz 15.jÅ«niju reÄ£istrÄ“to suņu skaits sasniedz turpat 40 000.

PÄ“kšÅ†i ZM 2016.gada 17.martā iesniedz Valsts sekretāru sanāksmÄ“ izmaiņas MK noteikumos, nosakot, ka viensÄ“tu suņus reÄ£istrā neiekļaus, to apzÄ«mÄ“šana un reÄ£istrÄ“šana nebÅ«s obligāta. ZM nav saistoši arÄ« tas, ka Eiropas SavienÄ«ba 2016.gada februārÄ« pieņem lÄ“mumu, ka katrai valstij jāveido savs nacionālais suņu un kaÄ·u reÄ£istrs, kurā iekļaujami visi attiecÄ«go sugu dzÄ«vnieki.

Tā kā sociālo partneru – Latvijas veterinārārstu biedrÄ«bas, dzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas organizāciju, profesionālo dzÄ«vnieku audzÄ“tāju organizāciju – sašutums ir ļoti liels, tad ZM veikli pārformulÄ“ grozÄ«jumus, un uz Ministru kabineta komitejas sÄ“di jau iet nevis iepriekšÄ“jais variants, bet gan cits, proti, visu suņu apzÄ«mÄ“šanu un reÄ£istrÄ“šanu atliekam uz pusgadu, paplašinām to personu loku, kuras apzÄ«mÄ“s suņus, iekļaujot Pārtikas veterinārā dienesta inspektorus un vecākos inspektorus, kā arÄ« apmācÄ«tas personas, kurām noslÄ“gts lÄ«gums ar patversmÄ“m.

Kāds ir pamatojums šÄdiem grozÄ«jumiem? Izrādās, kā ne tik senos laikos bieži izmantotās mistiskās darbaļaužu sÅ«dzÄ«bas par apzÄ«mÄ“šanas un reÄ£istrācijas lielajām izmaksām. ZM noteikumu grozÄ«jumu argumentācijas pamatā ir tieši šÄds apgalvojums. Tas nekas, ka nav zināms sÅ«dzÄ«bu skaits, nav zināms, cik ir to mazturÄ«go mÅ«su valstÄ«, kuriem pieder suņi un kuri, iespÄ“jams, nespÄ“s apmaksāt pakalpojumu. ZemkopÄ«bas ministrs DÅ«klava kungs nosauc 65 000 saimniecÄ«bas, kuras pieprasa ES lÄ«dzmaksājumus (kuri pienākas saimniecÄ«bām un kurus piešÄ·ir subsÄ«diju veidā) un kuru suņus nevarÄ“s reÄ£istrÄ“t izmaksu dēļ.

Ir pilnÄ«gi skaidrs, ka runāt par to, ka kāda likuma norma nestrādā, var tad, kad pÄ“c likumdošanas akta stāšanās spÄ“kā redzams, ka ir problÄ“mas tā izpildÄ“, ŠobrÄ«d aina ir pilnÄ«gi pretÄ“ja – tuvojoties liktenÄ«gajam datumam, suņu reÄ£istrÄ“šana strauji aug, pÄ“c Latvijas veterinārārstu biedrÄ«bas datiem, kas saistÄ«ti ar vakcināciju pret trakumsÄ“rgu, reÄ£istrā jau iekļauta gandrÄ«z puse Latvijā mÄ«tošo suņu.

Tad kāpÄ“c vajadzÄ«gi grozÄ«jumi? Vai ne tāpÄ“c, lai jau sekmÄ«gi strādājošÄ sistÄ“mā radÄ«tu haosu ar galveno mÄ“rÄ·i – nepieļaut izveidot pilnvÄ“rtÄ«gu reÄ£istru, kas caurskatāmi ļautu redzÄ“t suņu kustÄ«bu - Ä«pašnieka maiņu, patversmes apgrozÄ«jumu.

Strikti par jaunajiem grozÄ«jumiem iestājas biedrÄ«bas “DzÄ«vnieku policija” un “DzÄ«vnieku pansija Ulubele”(abās faktiski darbojas vienas un tās pašas personas tieši vai pastarpināti), kuras pārstāvji starpministriju sanāksmÄ“ izteica priekšlikumu par to, ka varÄ“tu suņus apzÄ«mÄ“t par maksu 3 euro pašreizÄ“jo 12 – 15 euro vietā. VienÄ«gi nav saprotams, kas traucÄ“ “DzÄ«vnieku pansijai Ulubele”, kura ir reÄ£istrÄ“jusi veterināro klÄ«niku RÄ«gas rajona Līčos, šo pakalpojumu suņu Ä«pašniekiem par nosaukto maksu sniegt jau tagad.

Ir pilnÄ«gi skaidrs, ka haoss ir izdevÄ«gs tieši patversmÄ“m, kuras saņem finansÄ“jumu klaiņojošo dzÄ«vnieku uzturÄ“šanai no pašvaldÄ«bu budžeta, jo šobrÄ«d, kad nav obligāta vispārÄ“jā suņu apzÄ«mÄ“šana un reÄ£istrācija, var lieliski manipulÄ“t ar skaitļiem par atrastajiem suņiem, bet, nododot apzÄ«mÄ“šanu personām, kuras ar patversmi saista lÄ«gums, var turpināt pierakstÄ«t lielāku patversmÄ“ nonākušo un uzturÄ“to suņu skaitu, nekā tas ir realitātÄ“. SistÄ“ma ļaus izsekot jebkura suņa ceļu no nonākšanas patversmÄ“ lÄ«dz atdošanai jaunam Ä«pašniekam.

ApzÄ«mÄ“šana jeb čipÄ“šana izmaksā 12 – 15 euro, valsts nodeva par reÄ£istrāciju ir 7,11 euro. MinÄ“tā procedÅ«ra jāveic reizi suņa mūžā, tāpÄ“c nav pieņemami nekādi argumenti no valsts ierÄ“dņu puses par milzÄ«gajām izmaksām, klaiņojošo suņu skaita pieaugumu utt. Persona, kura nevar reizi suņa mūžā atļauties šÄdas izmaksas, nevar sunim nodrošināt labturÄ«bas prasÄ«bas, kā to prasa citi MK noteikumi, proti, veterināro aprÅ«pi, jo tās izmaksas nereti ir daudz augstākas.

Ir cerÄ«ba, ka 28.jÅ«nijā Ministru kabinetam pietiks veselā saprāta neatbalstÄ«t ZM izstrādātos grozÄ«jumus un neizpostÄ«t labi strādāt sākušo sistÄ“mu un šis jautājums tiks sakārtots mÅ«su mazajā valstÄ«.

Foto no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0