Iesaki rakstu:

Brīžos, kad plašÄkam sabiedrÄ«bas lokam piemin okultismu, tad vieni smÄ«kņā klusi, citi steigtu pildÄ«t savu operatÄ«vo armijai pielÄ«dzināmo dienestu dotos uzdevumus likvidÄ“t tādas informācijas izplatÄ«šanu, velkot paralÄ“les ar „atmiņu Å«deņiem” un citiem brÄ«numiem, un pa vidam atrodas arÄ« kāds, kas kaut mazliet sapratÄ«s.

VÄ“sturiski teju visu politisko jomu visā pasaulÄ“ caurstrāvo vieni vai otri indivÄ«di, kuriem šÄ«s lietas pavisam nav svešas, – attiecÄ«gas organizācijas pārstāvji ir dibinājuši valstis un lielvalstis, uzsākuši liela un mazāka mÄ“roga karus, allaž ar motÄ«viem, kuru pamatā ir vienas vai otras pārliecÄ«bas. InformatÄ«vi arÄ« šÄ«s lietas steigšus tiek noliktas „sazvÄ“restÄ«bu” plauktiņā, jo skar pašus pamatus tiem, kuru pārliecÄ«bas vārdā arÄ« norisinās tagadÄ“jā reakcija uz pandÄ“miju, kura aizvien vairāk sāk iegÅ«t aprises totalitāras sistÄ“mas izveidošanai globālā mÄ“rogā.

Plaši mÅ«sdienās tiek piesaukts rakstnieks Džordžs Orvels un viņa romāns „1984” – ne velti, jo paralēļu ir nepārprotami daudz. GrÅ«ti gan saprast vai šÄda darba tapšanu no Orvela puses vÄ“rtÄ“t kā paša pārstāvÄ“tās iestādes ložas nodevÄ«bu vai tomÄ“r mÄ“rÄ·tiecÄ«gu darbÄ«bu, kuras rezultātā cilvÄ“kiem tiek radÄ«ts iespaids, ka ir viena paliela organizācija ar simtiem gadu senām saknÄ“m, kuras plāni neizbÄ“gami tiks Ä«stenoti. VÄ“lāk tekstā atgriezÄ«simies pie saiknes ar „visu redzošo aci” un „Lielais brālis tevi vÄ“ro”.

Iestādi, kuras nosaukumu neminÄ“šu, un tās atzaru katoļu baznÄ«cā pārstāv tagadÄ“jais pāvests, ne velti viņa „liberālie” paziņojumi tik lieliski saskan ar attiecÄ«gās organizācijas pÄ“dÄ“jo pāris gadu desmitu laikā Ä«paši popularizÄ“tajiem. JezuÄ«tu ordeņa ciešÄ saikne ar attiecÄ«gu organizāciju sakņojas dziļā pagātnÄ“.

InformatÄ«vajā lauciņā izteikti labi vÄ“rojams tas, ka viss reliÄ£iskais vai kaut attāli ar to saistÄ«tais tiek pakāpeniski diskreditÄ“ts lÄ«dz pÄ“dÄ“jam pilienam, nu jau no pašas iekšienes, it kā pamatojoties uz loÄ£iku, cilvÄ“ktiesÄ«bām, apspiesto zinātni un citām pasaciņām un mÅ«sdienās pÄ“kšÅ†i iegÅ«to brÄ«vÄ«bu darÄ«t, ko vien gribi. Pat, ja cilvÄ“ks ir pārliecināts ateists, der atcerÄ“ties, ka arÄ« tam pamatā ir mÄ“rÄ·is to novest lÄ«dz absurdam, ka cilvÄ“ki pamana, kādas sekas ir „augstāka virzoša spÄ“ka” neesamÄ«bai.

Ironija ir tāda, ka ateismu un naidu pret reliÄ£ijām caur saviem kanāliem plaši izplata cilvÄ“ki, kuri dzÄ«vo pÄ“c pārliecÄ«bas, ka pasaulÄ“ uzsāks jaunu laikmetu Lucifera zÄ«mÄ“. Te arÄ« svarÄ«gi piebilst, ka jÄ“dzieni mÅ«sdienās ir tik ļoti samistroti un vārds „Lucifers” ir pārtapis par „Sātanu” vai tiek pat vilktas paralÄ“les ar to, ka tas ir viens un tas pats Vecajā derÄ«bā aprakstÄ«tais Dievs.

Visi šie trÄ«s jÄ“dzieni ir trÄ«s pilnÄ«gi dažādas lietas, jo ar vārdu „Dievs” apzÄ«mÄ“ to „visumu”, kas eksistÄ“, ar vārdu „Lucifers” gaismas nesošo principu, kas ved cilvÄ“kus augstāk, savukārt trešais ir virknÄ“ šÄ·Ä«bu un greizu tulkojumu rezultātā no materiālās pasaules pamatos esoša principa un „fiziskās pasaules” tÄ“va pārtapis par kaut ko pilnÄ«gi utopisku vai nu galÄ“ji tumšu vai galÄ“ji ko labu.

Greizā izpratne par šiem jÄ“dzieniem noveda arÄ« pie tāda kadra kā Ä€dolfa Hitlera Ä«stenotā genocÄ«da pret ebrejiem iemesliem, jo, iespÄ“jams, kristÄ«gās dogmas saputrojot kopā ar okultajām zinātnÄ“m, kur ebreju kā tautu vadošais „Jahveh” ir tas, ko dÄ“vÄ“ arÄ« par „Sātanu”, licis domāt, ka šis ņems un atgriezÄ«s kaut kādā formā „Gaismas laikmetu” un radÄ«s jaunu cilvÄ“ku rasi. PlašÄku mÄ“rÄ·u sasniegšanai, iespÄ“jams, arÄ« šis Vācijas jukušais lÄ«deris ticis izmantots kā instruments, jo tas, kā beidzās II Pasaules karš, licis pamatus tam, ka mÅ«sdienās izveidojušies tik milzÄ«gi un saistÄ«ti valstu bloki un jÄ“dziens „nacionālisms” pamazām ticis vienlÄ«dzināts ar tādu kā perversiju.

Virkne reliÄ£isko dogmu ir gadu gaitā „Sātana” jÄ“dzienu lÄ«dz perversijai pārspÄ«lÄ“jušas un novedušas lÄ«dz sistemātiskam riebumam pret kādu cilvÄ“ku grupu, kamÄ“r pati bÅ«tÄ«ba ir gluži vienkārši tāda, ka tas ir materiālās pasaules „tÄ“vs” un attiecÄ«gi tā „zvaigznÄ“” dzimušajiem ir dziļāka izpratne par materiālās pasaules uzbÅ«vi. Var tam ticÄ“t vai neticÄ“t, bet ieguldÄ«jums zinātnÄ“ no attiecÄ«gās tautas ir apbrÄ«na vÄ“rts.

Atgriežoties pie „visu redzošÄs acs” un saiknes ar „Lielais brālis jÅ«s vÄ“ro”, – sevišÄ·i pÄ“dÄ“jie gadu desmiti iezÄ«mÄ“jas ar to, ka pakāpeniski pazÅ«d privātums, jo jebkuru darbÄ«bu pavada aizvien izsmalcinātākas tehniskās ierÄ«ces. Tādu tehnoloÄ£iju esamÄ«bu, lai kontrolÄ“tu indivÄ«dus totalitāras sistÄ“mas ietvaros, diez vai Džordžs Orvels bÅ«tu paredzÄ“jis pats tāpat vien, ja jau tolaik attiecÄ«ga grupa cilvÄ“ku jau nebÅ«tu sākusi virzÄ«bu uz to. Tehniski, ja jums ir šÄda veida ierÄ«ces un pieeja tām, tad jÅ«s kā persona esat teju vai pielÄ«dzināmi tam „visam” jeb Dievam, un attiecÄ«gas literatÅ«ras papÄ“tÄ«šana ļaus jums uzzināt, kas notiek tādos gadÄ«jumos ar tiem, kuri domā, ka brÄ«vi var ņemt un tāda veida torni uz „debesÄ«m” mÅ«rÄ“t. AttiecÄ«gās iestādes pamatos arÄ« vairākkārtÄ«gi figurÄ“ skaitlis 6.

RakstÄ«tais ir brÄ«va vairāku gan okultu, gan daiļliteratÅ«ras avotu interpretācija, lai mudinātu uz izpratni, ka cilvÄ“ki tiek audzināti un mudināti pelt okultās zinātnes vai reliÄ£ijas, bet vienlaikus autori attiecÄ«gajiem uzskatiem un virzÄ«tāji, paši ir vienu vai vairāk iestāžu un to nosprausto mÄ“rÄ·u sekotāji. Pieļauju, ka uzmanÄ«bas novÄ“ršanai, arÄ« medijos ir likti pamati steigšus vairāku iestāžu un institÅ«ciju pieminÄ“šanu vienlÄ«dzināt ar „sazvÄ“restÄ«bu” vai vienkārši to, ka attiecÄ«gās grupas ir tikai „muļķīši” vai „džentlmeņu klubi”, kuri tikai sēž un kompānijas pÄ“c spriež par dzÄ«vi.