Iesaki rakstu:

Šis gads rādās esam dažādos darbos veiksmÄ«gi iekustināts – Ä«stais laiks sākt domāt par nākamo! Kas Latvijai bÅ«tisks notiks 2019.gadā? Ak jā, prezidenta vÄ“lÄ“šanas... Taču mums bÅ«tu svarÄ«gi neaizmirst, ka tās sagaidāmas Pils laukuma abās pusÄ“s, jo Latvijas Bankas (LB) vadÄ«tāja Ilmāra RimšÄ“viča pilnvaru termiņš beigsies pašpašÄ gada nogalÄ“. Nu ko, tas šÄ·iet pietiekami ilgs laiks, lai Latvijas sabiedrÄ«ba un Saeima beidzot varÄ“tu nomest «zvīņas no acÄ«m» un nopietni gatavoties valsts galvenā monetārista izvÄ“lei.

Garlaicībai jāpieliek punkts!

RÄ«gas pils iemÄ«tnieka raudzÄ«bas, protams, atkal uzkuls dižas kaislÄ«bas politiÄ·os un publikā – kaut visiem sen vajadzÄ“ja pierast pie tā, ka mÅ«su grandiozās ekspektācijas balsojuma brÄ«dÄ« izčākstÄ“s. Nācijai nāksies, zobus sakožot, kārtÄ“jo reizi samierināties ar JÄ“kabielas aizkulisÄ“s uzkonstruÄ“to realitāti.

Savukārt Latvijas Bankas prezidenta vÄ“lÄ“šanas parasti mÄ“dza izvÄ“rsties garlaicÄ«bas kalngalā. ŠÄ·iet, ka tā bija apzināti uzturÄ“ta un pat prasmÄ«gi režisÄ“ta garlaicÄ«ba. Pateicoties tai, RimšÄ“vičs varÄ“ja veiksmÄ«gi ieņemt šo amatu 2001.gada 20.decembrÄ« un spÄ“j tajā darboties jau trešo termiņu – katru reizi bez jebkāda vÄ“rā ņemama sāncenša vÄ“lÄ“šanās, pat bez jebkāda reāla neveiksmes riska.

Par atkalievÄ“lÄ“šanas miegainās rutÄ«nas sastāvdaļu katru reizi kļuva pat visietiepÄ«gāko «badadzegužu» izmisÄ«gie atgādinājumi par centrālbankas un tās vadÄ«bas pieļautām traÄ£iskajām kļūmÄ“m (un par tām nesaņemto sodu, negÅ«tām mācÄ«bām). Par Bankas Baltija afÄ“ru, par Krājbankas izzagšanu, par Parex sanāciju, kurā Ivara Godmaņa valdÄ«ba varonÄ«gi iesaistÄ«jās 2008.gada nogalÄ“, RimšÄ“viča un viņa monetāro zintnieku komandas mudināta.

Visa LB Ä«stenotās politikas kritika, lai cik pamatota ar faktiem, tika ignorÄ“ta – Latvijas monetārajā politikā lÄ«dz šim pastāv nacionāls konsenss, kura bÅ«tiska sastāvdaļa ir dogma par centrālbankas vadÄ«bas nemaldÄ«bu.

Protams, šÄ« konsensa ietvaros Saeimas un valdÄ«bas ego nereti nācās smagi ciest, kad ik pa laikam RimšÄ“vičs, gluži kā Olimpa dievs, teatrāli mÄ“tājās ar dusmu zibeņiem, norādot uz valsts politikas kļūmÄ“m vai nevīžībām. LB nesatricināmā autoritāte bija nepārvÄ“rtÄ“jama trauslās valsts varas stute tai kritiskos brīžos.

Rādās, ka Latvijas sabiedrÄ«ba tiešÄm bÅ«s noticÄ“jusi, ka lÄ«dz ar Eināra Repšes aiziešanu no LB, viņam vÄ“loties politiskā kapitālā konvertÄ“t lata tÄ“va un tā stabilitātes garanta lomu, šÄ« institÅ«cija ir pārvÄ“rtusies neinteresantā un nesvarÄ«gā «kantorÄ«», bet pÄ“c eiro ieviešanas – vispār dekorācijā.

TāpÄ“c centrālbankas vadÄ«tājs daudziem šÄ·iet kaut kas lÄ«dzÄ«gs Innai Šteinbukai, Eiropas Komisijas pārstāvniecÄ«bas Latvijā vadÄ«tājai – tikai, protams, ar krietni iespaidÄ«gāku rocÄ«bu. Viņš taču, ziniet, tomÄ“r skaitās baņķieris...

Vai mums nav beidzot pienācis politiska brieduma laiks, kas liktu lauzt šo pagalam dÄ«vaino tradÄ«ciju?

Kur stimulācijas apsolījums Latvijai?

LB prezidents nebÅ«t nav kaut kādas Eiropas Centrālās bankas vietÄ“jās filiāles vai pat «norÄ“Ä·inu kases» padevÄ«gs pārvaldnieks. Kopš 2004. gada 1. maija Ilmārs RimšÄ“vičs ir ECB Ä¢enerālpadomes loceklis, kopš 2014. gada 1. janvāra – arÄ« tās Padomes (Governing Council) loceklis. Viņš ir viens no eirozonas/EirosistÄ“mas Ä«stenotās monetārās politikas tiešajiem veidotājiem.

Tam uzskatāms apliecinājums sagaidāms šovasar, jÅ«nijā – ikgadÄ“ji tradicionālā ECB padomes izbraukuma sÄ“de tiks rÄ«kota Latvijas Bankā. (Protams, LB un tās vadÄ«tāja ietekme 19 ES dalÄ«bvalstu veidotajā eirozonā diez vai ir precÄ«zi tāda, kādu esmu pieteicis virsrakstā. GribÄ“jās uzskatāmāk pateikt, par ko nākamgad bÅ«s, ja bÅ«s, smaga politiskā klope. Taču daudzi lÄ“mumi tiešÄm tiek pieņemti pÄ“c formulas «viena valsts/banka = viena balss».)

ECB ir pilnÄ«gi neatkarÄ«ga no citām ES institÅ«cijām, tā atbild par naudas un kredÄ«tu politika, par eiro drukāšanu, par cenu stabilitāti savienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«s. Å…emot vÄ“rā to, ka ES ir autonoma un diezgan noslÄ“gta ekonomiskā sistÄ“ma, tās centrālbanka aktÄ«vi nodarbojas ar tautsaimniecÄ«bas «monetāro stimulÄ“šanu».

PÄ“rnajā augustā Vācijas Konstitucionālā tiesa izteica aizdomas, ka ECB ar miljardiem eiro vÄ“rto obligāciju – jeb ES dalÄ«bvalstu izlaisto parādzÄ«mju – iegādes programmu varÄ“ja pārkāpt savas pilnvaras. Taču par to esot jālemj Eiropas Kopienu tiesai. (Tika saņemtas sÅ«dzÄ«bas, ka šos pirkumus nelikumÄ«gi finansÄ“ no Vācijas valsts budžeta.)

Šo «naudas drukāšanas» programmu ECB sāka Ä«stenot 2015.gada pavasarÄ«, bet pÄ“rnvasaras beigās tās apjoms veidoja 60 miljardus eiro mÄ“nesÄ«. ECB prezidents Mario Dragi jÅ«lijā solÄ«ja, ka viņa vadÄ«tā iestāde plāno pakāpeniski samazināt obligāciju iepirkumu, rÄ“Ä·inoties ar eirozonas ekonomikas augšupeju.

Par šÄdu stimulÄ“šanu, kas ļāva atkopties Francijai, Itālijai, pat GrieÄ·ijai un citām nesenajām eirozonas problÄ“mvalstÄ«m, to valdÄ«bas jÅ«tas dziļi pateicÄ«gas Dragi. Taču ECB prezidents šÄdu stratÄ“Ä£iju varÄ“ja Ä«stenot, saņemot bankas padomes locekļu, to skaitā RimšÄ“viča, atbalstu. Prasti izsakoties, mÅ«su monetārais pÅ«rists FrankfurtÄ“ pie Mainas čakli nodarbojās ar to, ko RÄ«gā agrāk sludināja kā apgrÄ“cÄ«bu.

KāpÄ“c gan, visu to ņemot vÄ“rā, Latvija beidzot nevarÄ“tu cerÄ“t no savas centrālbankas un tās (jaunā) vadÄ«tāja daudz aktÄ«vāku un tiešÄku lÄ«dzdalÄ«bu nacionālās ekonomikas attÄ«stÄ«bā? Jā, arÄ« tādu «monetāro stimulāciju», kas tagad tiek ES dienvidiem! Tieši tādam vajadzÄ“tu bÅ«t nākamā LB prezidenta kandidātu vÄ“lÄ“šanu kampaņas pašam galvenajam jautājumam.

Mantojums – izvÄ“rtÄ“šanai, pārvÄ“rtÄ“šanai

Intrigu padziļina RimšÄ“viča novembrÄ« Delfu TV paziņotais, ka viņš neplāno kandidÄ“t uz nākamo pilnvaru termiņu. Eiro esot ieviests, viss jau esot pateikts – par veselÄ«bu, izglÄ«tÄ«bu. Iet politikā vai doties strādāt ECB aparātā netaisoties. Taču diez vai 1965.gadā dzimušam cilvÄ“kam, kam ierasts dzÄ«vot augstā statusā un atalgojumā, tiešÄm pietiks noslodzes tikai ar lekciju lasÄ«šanu augstskolās.

Atļaušos bÅ«t riebÄ«gs un izteikšu aizdomas, ka tagadÄ“jais LB prezidents nākamgad labprāt gaidÄ«s prasmÄ«gi režisÄ“tas politiÄ·u, ekspertÄ“jošo ekonomistu vai pat uzņēmÄ“ju delegācijas, kas publiski teju vai kritÄ«s ceļos un lÅ«gs viņu «palikt savā vietā».

TagadÄ“jā olimpiskā dievÄ«ba daudz netielÄ“tos, ja starp pieteiktiem kandidātiem atklātos izteikti spÄ“cÄ«gs pretendents ar neslÄ“ptu vÄ“lmi revidÄ“t RimšÄ“viča radÄ«to mantojumu un mainÄ«t kaut daļu no LB un Latvijā ierastās kārtÄ«bas. Savukārt noraudzÄ«tais «troņmantnieks» izradÄ«tos par vāju, lai spÄ“tu nemiera cÄ“lāju uzveikt.

PiemÄ“ram, kaut arÄ« Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir formāli neatkarÄ«ga iestāde, tā mentāli ir LB pagarinājums. Regulators veidojās kā «kauls no kaula, miesa no miesas», un to, protams, vada Rimševiča kreatÅ«ra – agrākais centrālbankas jurists PÄ“ters Putniņš. (Cik nu zinu, lÄ«dzÄ«gas attiecÄ«bas ir ECB un «eiro-fuktukam», kas turklāt FrankfurtÄ“ pat atrodas zem viena jumta.)

Nopietnas pretenzijas pret RimšÄ“viča mantojumu atradÄ«sies ne tikai Aināram Šleseram, pie viņa RÄ«dzenÄ“ glābiņu meklÄ“jušiem «brāļiem pareksiem» un visiem devalvācijas sludinātājiem, kuri cerÄ“ja ar lata mazvÄ“rtÄ«bu saglābt savus toksiskos biznesus. Partijām, politiÄ·iem un pašiem amata pretendentiem vajag tikai radÄ«t autoritatÄ«vu publisko diskusiju, kurā lÄ«dz šim monetārajam konsensam ārÄ“ji lojāli uzņēmÄ“ji vai baņķieri drÄ«kstÄ“tu izteikties droši, nebaidoties tapt ierakstÄ«ti «tumsas spÄ“kos».

TāpÄ“c Latvijas sabiedrÄ«bai bÅ«tu svarÄ«gi 2019.gada otrajā pusÄ“ piedzÄ«vot, mazākais, vÄ“riena ziņā kaut ko lÄ«dzÄ«gu vismaz 2014.gada Valsts prezidenta vÄ“lÄ“šanu kampaņai. Ar kandidātu diskusijām TV, plašÄm intervijām, pretendentu stingri iezÄ«mÄ“tām pozÄ«cijām un, kur bez tā liksies, kārdinošiem un nedaudz populistiskiem solÄ«jumiem.