Iesaki rakstu:

Liegums lietot vārdus “master” un “slave” (kas programmÄ“šanā tiek aÄ£itÄ“ts jau gadiem) ir sava veida vÄ“stures dzÄ“šana no kolektÄ«vās atmiņas. Pat, ja viens kādas subjektu kopas loceklis tik tiešÄm metaforiski ir kā vergturis un pārÄ“jie tam vergo, — to nedrÄ«kst skaļi attiecināt!

VÄ“sturiskais notikums bija kaut kas unikāls un vienreizÄ“js ne tikai fiziskajā realitātÄ“, bet arÄ« jebkādā mentālā abstrakcijā. Ja jÅ«s vakar sÄ“dÄ“jāt pie galda, ko pirmoreiz cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ nosaucāt par “apaļu” (un tā formas dēļ izdevās ļoti dzÄ«velÄ«ga un, iespÄ“jams, vÄ“sturiski nozÄ«mÄ«ga saruna), tad nekas cits vairs šajā pasaulÄ“ nevarÄ“s bÅ«t “apaļš”, jo tas cits nebÅ«s tas galds, pie kura jÅ«s sÄ“dÄ“jāt. Jaunajā pasaules kārtÄ«bā ir svÄ“tas lietas, kurām nav iespÄ“jami nekādi analogi nekādās citās dimensijās.

Ar Dāvida zvaigzni ir vÄ“l trakāk. Dāvida zvaigzni neviens nav izmantojis, lai runātu par kaut kādu abstraktu subjektu (ne cilvÄ“ku) šÄ·irošanu konceptuāli (kā tas jauno ideologu skatÄ«jumā ir programmÄ“šanas nozarÄ“ ar it kā verdzÄ«bu trivializÄ“jošiem terminiem). NÄ“, piesaucot Dāvida zvaigzni, ir vistiešÄkajā veidā atgādināts par šo skaudro mācÄ«bu no 20. gadsimta. Taču tas nav pareizi! Šo mācÄ«bu nedrÄ«kst iedzÄ«vināt, nevar runāt par kopÄ«go un atšÄ·irÄ«go, nevar runāt par kaut ko, kamÄ“r tas nav tas pats. TÄ“ma ir kategoriski slÄ“gta.

Ja jÅ«s nedrÄ«kstat vilkt paralÄ“les, tad jums ir pateikts kaut kādā mÄ“rā, ka dzeja ir aizliegta. MÅ«sdienu dzejnieki ir tādi paši kā mÅ«sdienu [galma] muzikanti. Viņu gudrÄ«ba ir ekspertu zināšanās, nevis dzÄ«vesziņā. Viņi slavina Orvela “1984”, bet neredz, kad tas pats notiek viņu degungalā.

VÄ“sture kā dzÄ«vÄ«bas un cilvÄ“ka prāta vadÄ«tas un uztvertas pasaules sistemātisku parādÄ«bu konceptualizÄ“šana ir aizliegta. 12. decembra protestÄ“tāji iestājās pret lietām, kuras valdÄ«ba nemaz negrasÄ«jās ieviest, un tāpÄ“c tika nosodÄ«ti. Mietpilsoņu prātos bija neaptverami pieļaut, ka šie kartupeļi 21. gadsimtā spÄ“j redzÄ“t ar 20. gadsimta vÄ“sturi puslÄ«dz pārzinoša cilvÄ“ka acÄ«m. Nevar bÅ«t, ka tāda veca optika vÄ“l strādā.

Varai lojālajiem šÄ·iet, ka 20. gadsimta vÄ“sture nav pārceļama 21. gadsimtā, jo 21. gadsimtā ir feisbuks un aifons, un Pasaules VeselÄ«bas organizācija teica tā. Šie cilvÄ“ki dzÄ«vo tik bezrÅ«pÄ«gā pasaulÄ“, ka pat ziņas “Kariņš atbalstÄ«tu obligātu vakcinÄ“šanos atsevišÄ·os gadÄ«jumos” un “ValdÄ«bā sāk diskusiju par obligātu medicÄ«nas personāla vakcināciju” netraucÄ“ viņiem galvot, ka sašutumam nav pamata, proti, piespiedu vakcinācijas nav! VÄ“sture nebija burts burtā vÄ“l atkārtota, kā jÅ«s uzdrÄ«kstÄ“jāties protestÄ“t pret, jÅ«suprāt, paredzamo notikumu virzÄ«bu. Kāda tumsonÄ«ba! KamÄ“r jÅ«s neesat nošauts, jÅ«s nedrÄ«kstat protestÄ“t pret savu nošaušanu.

Paziņojot, ka nekas šodien nevar atsaukties uz vÄ“sturisku notikumu vai notikumu virzÄ«bu, tiek mācÄ«ts, ka šis notikums nenotika - tas bija, bet no tā uz šodienu, uz Ä«stenÄ«bu, uz mÅ«su dzÄ«ves telpu nav pārceļams itin nekas, izņemot pašu notikumu visā tā pilnÄ«bā. Tas, protams, nav iespÄ“jams, lÄ«dz ar to pārceltas uz šodienu tiek tikai kaut kādas memorabÄ«lijas, kuras māk "lietot" jebkurš sentimentālisma pazinÄ“js.

Bet kāda jÄ“ga no bÄ“du uzplaiksnÄ«jumiem, veroties uz memorabÄ«lijām, ja šis sÄ“rÄ«gums nenes lÄ«dzi nekādu izpratni par to, ka tas pats var notikt atkal un atkal? Sentimentālisms nekur nepazÅ«d, tas ir iedzimts instinkts, ar kuru ir apveltÄ«ts jebkurš dzÄ«vnieks, bet tas no vienas sugas skatpunkta netiek attiecināts uz parazÄ«tiskas sugas indivÄ«diem. CilvÄ“ku pazemošana sākas nevis sentimentālisma prombÅ«tnes laikā, bet tad, kad cilvÄ“ki tiek pakļauti necilvÄ“cÄ«gai sistÄ“mai, kad kādi cilvÄ“ki kļūst par mazāk cilvÄ“kiem.

Aizliedzot vilkt paralÄ“les ar vÄ“sturiskām necilvÄ“cÄ«bām un atļaujot tikai lÄ“tu sentimentālismu, šo necilvÄ“cÄ«bu galvenās mācÄ«bas tiek dzÄ“stas no mÅ«su kolektÄ«vā saprāta.