Iesaki rakstu:

Kad pirms diviem gadiem tika pirmoreiz virzÄ«ta ideja par galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanu (t.i., tievāku koku ciršanas atļaušanu) priežu, egļu un bÄ“rzu mežos, noteikumu virzÄ«tāji vispār nevÄ“rtÄ“ja, kā šÄdas pārmaiņas ietekmÄ“tu valsts mežus, un arÄ« AS "Latvijas valsts meži" (LVM) uzsvÄ“ra, ka viņi pÄ“c caurmÄ“ra necÄ“rt*, tāpÄ“c viņus šie grozÄ«jumi Ä«paši neskar.

Tagad, kad grozÄ«jumi tiek virzÄ«ti vÄ“lreiz, retorika ir mazliet mainÄ«jusies (par ko mazliet tālāk), taču grozÄ«jumu ietekme uz valsts mežiem netiek vÄ“rtÄ“ta joprojām, pamatojot to ar argumentu, ka koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu valsts mežos aprÄ“Ä·ina Valsts meža dienests un ar rÄ«kojumu apstiprina Ministru kabinets.

Taču ir skaidrs, ka LVM šos grozÄ«jumus ļoti grib. Pirmkārt, to apliecina ZemkopÄ«bas ministrijas iecirtÄ«gā turÄ“šanās, ka grozÄ«jumus noteikti jāattiecina arÄ« uz valsts mežiem, lai gan visa grozÄ«jumu nepieciešamÄ«bas argumentācija un veiktā analÄ«ze par iespÄ“jamiem ieguvumiem attiecas tikai uz privātajiem mežiem. Otrkārt, tieši LVM bija tie, kas jau pirms diviem gadiem uzņēmās veikt izvÄ“rtÄ“jumu grozÄ«jumu ietekmi uz vidi un, lai gan uzņēmumā netrÅ«kst sertificÄ“tu dabas aizsardzÄ«bas ekspertu, uzticÄ“ja to veikt meža ekonomikas speciālistam, turklāt tam pašam, kas izstrādājis noteikumu grozÄ«jumu ekonomisko pamatojumu. Tad nu nav nekāds pārsteigums, ka veiktais izvÄ“rtÄ“jums ir ļoti nepilnÄ«gs un tendenciozs.

Bet kāpÄ“c gan LVM tik ļoti cÄ«nās par noteikumu grozÄ«jumiem, kas uzņēmuma apsaimniekotos mežus šÄ·ietami neskars? IespÄ“jas ir vairākas.

Lielāks pieprasījums pēc stādiem

Atgādinu, ka ieplānotie koku ciršanas noteikumi, lai gan tiek virzÄ«ti ar lozungiem par brÄ«vÄ«bu meža Ä«pašniekiem, nāk komplektā ar stingrākiem noteikumiem mežu atjaunošanā (par to jau esmu rakstÄ«jis šeit), prasot pÄ“c caurmÄ“ra nocirstos mežus atjaunot mākslÄ«gi pat vietās, kur, kā norādÄ«juši daži mežkopji, mākslÄ«ga atjaunošana ir neracionāla.

JāatzÄ«st, ka tad, kad viens no meža nozares pārstāvjiem man minÄ“ja, ka tieši iespÄ“ja notirgot savus stādus varÄ“tu bÅ«t galvenā LVM interese koku ciršanas noteikumu grozÄ«jumos, neuztvÄ“ru to Ä«paši nopietni. Taču zemkopÄ«bas ministrija biroja vadÄ«tāja Jāņa EglÄ«ša izteikumi Latvijas Dabas fonda organizÄ“tajā diskusijā lika saprast, ka arÄ« ZM acÄ«s šis ir svarÄ«gs apsvÄ“rums. Šeit redzamajā video (1:23:25) J. EglÄ«ts, runājot par plānotajiem noteikumu grozÄ«jumiem un tajos paredzÄ“to mežu mākslÄ«go atjaunošanu, norāda, ka "pats bÅ«tiskākais" ir tas, ka LVM tehnoloÄ£ijas ļauj izaudzÄ“t ātraudzÄ«gākus kokus, "tāpÄ“c nepieciešams virzÄ«ties šajā virzienā".

Cirsmu koncentrācijas iespējas

Kā jau minÄ“ju iepriekš, šoreiz LVM retorika ir mazliet mainÄ«jusies. Kategoriskā "mÄ“s pÄ“c caurmÄ“ra necÄ“rtam" vietā nācis arguments, ka noteikumu grozÄ«jumi atvieglotu cirsmu plānošanu. Lai gan lÄ«dz galam tas pateikts netiek, bet bÅ«tÄ«bā tas nozÄ«mÄ“ to, ka bÅ«tu vÄ“l lielākas iespÄ“jas veikt LVM Ä«stenoto cirsmu koncentrāciju, t.i., tā vietā, lai pārvestu tehniku uz citu vietu, kur ir pÄ“c vecuma cÄ“rtami meži, varÄ“tu nocirst ieplānotajā mežizstrādes vietā arÄ« audzes, kas vÄ“l nav sasniegušas noteikto vecumu, bet atbilst atļautajam ciršanas caurmÄ“ram.

PiemÄ“ram, pie manām mājām, rādot plānoto ciršanas vietu, LVM pārstāvis mierināja, ka otrs turpat esošais meža nogabals nebÅ«s cÄ“rtams vÄ“l gadus trÄ«sdesmit. Taču galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšana varÄ“tu ļaut LVM negaidÄ«t un nocirst šo mežu uzreiz.

CÄ“rtamu mežu ir mazāk, nekā šÄ·iet

Šis varÄ“tu bÅ«t nepatÄ«kamākais skaidrojums LVM vÄ“lmei pÄ“c koku ciršanas noteikumu grozÄ«jumiem - varbÅ«t faktiski dabā cÄ“rtamu mežu ir mazāk, nekā rāda Valsts meža dienesta dati, pÄ“c kuriem tiek rÄ“Ä·ināts maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms. Tātad, lai varÄ“tu nocirst tik, cik pÄ“c "tāmes" paredzÄ“ts, jātiek pie jaunāku mežu ciršanas.

Šai hipotÄ“zei apstiprinājumu varam rast, salÄ«dzinot LVMI "Silava" veiktā mežu monitoringa datus ar Valsts meža dienesta datiem.

Jāņem vÄ“rā gan daži apsvÄ“rumi, kuru dēļ nevar uzreiz droši apgalvot, ka dabā LVM apsaimniekotajos mežos patiešÄm cÄ“rtamu mežu ir mazāk, nekā šÄ·iet. Pirmkārt, to, kas ir dabā, Ä«sti neparāda nevieni no šiem datiem (piemÄ“ram, daļa datos uzrādÄ«to mežu datu publicÄ“šanas brÄ«dÄ« jau ir nocirsta). Otrkārt, nevieni no datiem neļauj atsevišÄ·i izdalÄ«t tieši LVM apsaimniekotos mežus (kas ir lielākā daļa no valsts mežiem, bet ne visi). Treškārt, tā kā "Silavas" dati neļauj izdalÄ«t aizsargājamos mežus, šajā grafikā iekļauti ne tikai reāli ciršanai pieejamie, bet visi ciršanas vecumu sasniegušie valsts meži, nezinot, cik no tiem faktiski ciršanai nav pieejami.

Tajā pašÄ laikā tas, ka cÄ“rtamu bÄ“rzu mežu LVM apsaimniekotajos mežos ir mazāk, nekā liecina Valsts meža dienesta dati, jau sen nav noslÄ“pums, lai gan tas Ä«paši netiek afišÄ“ts. TāpÄ“c tas, ka starpÄ«ba starp ciršanas vecumu sasniegušu priežu un bÄ“rzu mežu platÄ«bu pÄ“c Valsts meža dienesta un LVMI "Silava" datiem pārsniedz šo mežu maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu vienai piecgadei, rada nopietnas bažas.

Kā redzams, iespÄ“jas, kāpÄ“c LVM tik ļoti grib panākt koku ciršanas noteikumu grozÄ«jumus, kas uzņēmumu it kā nemaz Ä«paši neinteresÄ“, ir vairākas. Par to, ka meža Ä«pašniekiem tie varÄ“tu nest nepamatoti sadārdzinātas meža atjaunošanas izmaksas, lai satraucas Ä«pašnieki paši (droši vien, ja Latvijas Meža Ä«pašnieku biedrÄ«ba nebÅ«tu LVM kontrolÄ“, viņi to arÄ« darÄ«tu), taču lielāka kailciršu koncentrācija un iespÄ“ja, ka vecu mežu jau tagad ir mazāk nekā uzrāda statistika, prasa pÄ“c nopietna noteikumu grozÄ«jumu izvÄ“rtÄ“juma arÄ« no vides viedokļa pat tad, ja LVM neplāno palielināt savus koku ciršanas apjomus.

*SkaidrÄ«bai atgādinu, ka meža ciršanas noteikumi ļauj nocirst mežu galvenajā cirtÄ“, kad koki sasnieguši noteiktu vecumu vai noteiktu resnumu (caurmÄ“ru). Ciršana pÄ“c caurmÄ“ra ļauj nocirst mežu tad, kad atļauto ciršanas vecumu tas vÄ“l nav sasniedzis.

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com/