Iesaki rakstu:

Garus rakstus mÅ«sdienās lasa reti. Esmu pārliecināts, ka tas nav attiecināms uz vairumu Nacionālās apvienÄ«bas atbalstÄ«tāju, kuri vÄ“las nevis vieglas “melns/ balts” frāzes, bet iedziļināties un saprast arÄ« sarežģītākas kopsakarÄ«bas. Šoreiz par 2020. gada valsts budžetu un ne tikai.

Vispirms gan kāda simboliska lieta...!

PÄ“c Nacionālās apvienÄ«bas ierosinājuma Saeimas vairākums lÄ“ma iesaldÄ“t (jeb nepalielināt) deputātu algas visā šÄ« Saeimas sasaukuma laikā, kā to lÄ«dz šim paredzÄ“ja likums. Lieki piebilst, ka daudzi deputāti balsoja “sakostiem zobiem”. To varÄ“ja redzÄ“t debatÄ“s. Jums vajadzÄ“ja redzÄ“t, kā par šo jautājumu no tribÄ«nes ārdÄ«jās opozÄ«cija! Kad bezatbildÄ«gi viss jākritizÄ“ un jāpiedāvā neizpildāmas lietas, viņi ir meistari. Kad jautājums skar viņu pašu solidarizÄ“šanos, dusmu izvirdumi bija tiešÄm neviltoti.

KāpÄ“c pozÄ«cija neatbalsta labus opozÄ«cijas iesniegtos priekšlikumus, pat ja to izmaksas ir salÄ«dzinoši nelielas?

PatiesÄ«bā budžetu var pieņemt tikai tāpÄ“c, ka pozÄ«cijas partijas ilgstošÄs diskusijās, es pat teiktu, cīņās ir panākušas kompromisu, par ko visas ir gatavas nobalsot. Ja noslÄ“dzošajā posmā kāds izdomātu atbalstÄ«t kaut vienu nelielu opozÄ«cijas priekšlikumu ārpus šÄ«s vienošanās, panāktais lÄ«dzsvars tiktu izjaukts un sāktos Ä·Ä“des reakcija, kas beigtos ar budžeta nepieņemšanu. Tas savukārt nozÄ«mÄ“tu, ka no nākamā gada nebÅ«tu ne lielāku pensiju, ne pieauguma kultÅ«ras darbinieku, pedagogu, mediÄ·u vai iekšlietu darbinieku algām.

Kāpēc opozīcija katru budžetu vienmēr pasniedz kā sliktāko iespējamo?

TāpÄ“c ka realitātÄ“ (ar retiem izņēmumiem) opozÄ«cijas uzdevums nav cÄ«nÄ«ties par labāku budžetu, bet mÄ“Ä£ināt izgāzt budžeta balsojumu. PieredzÄ“jusi opozÄ«cija ļoti labi saprot, ka budžets top daudzu mÄ“nešu garumā un pÄ“dÄ“jās plenārsÄ“dÄ“s izmaiņas nav iespÄ“jamas. Reālā cīņa par budžetu notiek ātrāk. PÄ“dÄ“jās plenārsÄ“dÄ“s viņu mÄ“rÄ·is ir kritizÄ“t, provocÄ“t, vilkt laiku, mÄ“Ä£ināt samulsināt kādu mazāk pieredzÄ“jušu pozÄ«cijas deputātu cerÄ«bā izgāzt balsojumu. Ja tas izdotos, automātiski krÄ«t valdÄ«ba, kas paver iespÄ“jas opozÄ«cijai pašai kļūt par pozÄ«ciju. Protams, ka tieši tas ir patiesais nolÅ«ks.

Kāpēc budžeta plenārsēdēs pozīcija nekāpj tribīnē atspēkot katru sagrozīto, melīgo vai citādi negodīgo opozīcijas izteikumu?

TāpÄ“c ka, ielaižoties sarunās par absolÅ«ti absurdiem apgalvojumiem, šo apgalvojumu paudÄ“ji ir lielākie ieguvÄ“ji. Vai jÅ«s ielaistos diskusijā, ja vairāki satrakojušies cilvÄ“ki nemitÄ«gi apbÄ“rtu ar visfantastiskākajiem meliem: ka esat narkomāns, aplaupÄ«jis banku, naktÄ«s kapos upurÄ“jat kaÄ·us u.tml.? MÄ“Ä£inājumi taisnoties nozÄ«mÄ“tu šai diskusijai iedot papildu degvielu. Tā ir diskusija, kurā “oponents” nemeklÄ“ patiesÄ«bu, bet vÄ“las pÄ“c iespÄ“jas vairāk sevi izcelt uz nepatiesas informācijas izplatÄ«šanas fona.

Vai no iepriekš minÄ“tā jāsecina, ka budžets patiesÄ«bā ir ļoti labs?

NÄ“, no tā jāsecina, ka jebkura budžeta pieņemšanā bÅ«s noteiktas grupas, kas vienmÄ“r budžetā izcels tikai to sliktāko, un visbiežāk tas bÅ«s no nelielas krāsu sabiezināšanas lÄ«dz pat nekaunÄ«giem meliem. Viena šÄda grupa vienmÄ“r ir opozÄ«cija. Bieži iebilst arÄ« to sociālo grupu pārstāvji (arodbiedrÄ«bas, NVO utt.), kas bija cerÄ“juši budžetā uz lielāku atbalstu. ŠÄ«m grupām vienmÄ“r ir jārada iespÄ“jami lielāks spiediens uz valdÄ«bu, lai iegÅ«tu labāku rezultātu. Tas ir normāli, un tā tas notiek jebkurā valstÄ«. ValdÄ«bas uzdevums savukārt ir atrast lÄ«dzsvaru starp visām šÄ«m grupām tajās finanšu iespÄ“jās, kādas valstij ir. ŠÄ«s finanšu iespÄ“jas ir atkarÄ«gas no ļoti daudziem apstākļiem, tai skaitā no ieņemtajiem nodokļiem, starptautiskās situācijas, vÄ“sturiski pieņemtajiem lÄ“mumiem utt.

Ja visam naudas nepietiek, kāpēc bija būtiski jāpalielina valsts nauda partijām?

Šis ir viens no visemocionālākajiem jautājumiem, kurā emocijas visvairāk bÅ«tu jāatliek, lai saprastu lietas bÅ«tÄ«bu. PatiesÄ«bā vairumam lielo partiju jau šobrÄ«d ir liela finanšu rocÄ«ba, ko pierāda bagātÄ«gās priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņas. AtšÄ·irÄ«ba tā, ka pašlaik šo naudu piešÄ·ir sponsori. BÅ«tu jābÅ«t naiviem, uzskatot, ka daļas šo sponsoru interesÄ“s nav šo naudu pÄ“c tam no valsts atgÅ«t un atgÅ«t daudzkārtÄ«gi. Citiem vārdiem sakot, valsts arÄ« šobrÄ«d samaksā daļai partiju, tikai garākā Ä·Ä“dÄ«tÄ“ caur ieinteresÄ“tu sponsoru starpniecÄ«bu. Pieņemtie grozÄ«jumi paredz, ka valsts bez sponsoru starpniecÄ«bas maksās godÄ«gi atbilstoši vÄ“lÄ“tāju skaitam, bet vienlaikus sponsoru iespÄ“jas finansÄ“t partijas tiek ar likumu ierobežotas desmitkārtÄ«gi. Nacionālā apvienÄ«ba uzstās, ka šo finansÄ“jumu nedrÄ«kstÄ“s izmantot valsts amatpersonu atalgošanai. AtšÄ·irÄ«bā no deputātu algu iesaldÄ“šanas politiÄ·u maciņus šis lÄ“mums neskars, bet valsts, samazinoties sponsoru ietekmei, bÅ«s ieguvÄ“ja.

Vai vajadzÄ“tu atbalstÄ«t Saeimas atlaišanu?

Tā ir katra pilsoņa izvÄ“le, bet, veicot jebkuru darbÄ«bu, vajadzÄ“tu ar vÄ“su prātu saprast, kas no tā bÅ«s ieguvÄ“js. Pirmkārt, Saeima netiek atlaista pavisam. Vienkārši notiek jaunas vÄ“lÄ“šanas, kurās iespÄ“jamas partiju spÄ“ku samÄ“ra izmaiņas. PrecÄ«zi paredzÄ“t, kā tās notiks, protams, nevar. Nacionālā apvienÄ«ba ir pieredzÄ“jusi vienas Saeimas atlaišanu un, ja vajadzÄ“s, ir gatava arÄ« vÄ“l vienai. Bet diez vai varÄ“tu teikt, ka iepriekšÄ“jā reizÄ“ sabiedrÄ«ba kaut ko bÅ«tisku ieguva. Saeimā ienāca Valda Zatlera Reformu partija, kas centās valdÄ«bā ievilkt “Saskaņu”. Par laimi, tas neizdevās, bet arÄ« pati Reformu partija pāris gadu laikā izšÄ·Ä«da, daļai tās politiÄ·u aizejot uz “VienotÄ«bu”, daļai uz “Saskaņu”. ArÄ« šoreiz visieinteresÄ“tākie ir “Saskaņa”, vÄ“lÄ“šanās smagu sakāvi piedzÄ«vojusÄ« “Zaļo Zemnieku savienÄ«ba” un vÄ“l atsevišÄ·i bezpartejiskie politiÄ·i, piemÄ“ram, Aldis Gobzems un prokrieviskā JÅ«lija Stepaņenko. Tas, protams, nenozÄ«mÄ“, ka jaunas vÄ“lÄ“šanas viņiem automātiski garantÄ“ uzvaru, bet pilnÄ«gi skaidrs ir tas, ka jaunas vÄ“lÄ“šanas var nozÄ«mÄ“t tikai politisku pārgrupÄ“šanos, nevis kaut kādu simbolisku revolÅ«ciju, kā šÄdu procesu kÅ«rÄ“tāji to cenšas pasniegt.

Vai Nacionālo apvienÄ«bu apmierina šis budžets?

Budžets nav ne tuvu ideāls, bet ir labs, ja ņem vÄ“rā tās iespÄ“jas, kādas pastāvÄ“ja, un to, ka par rezultātu bija jāvienojas piecām pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gām partijām, ministrijām, sociālajām grupām... Daudzas lietas šajā budžetā Nacionālajai apvienÄ«bai nepatÄ«k. PiemÄ“ram, tas, ka neapliekamā minimuma celšana netiek sabalansÄ“ta ar atvieglojumiem par apgādājamiem, kas bÅ«tu izdevÄ«gāka Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem. Vai tas, ka neskaidra ir brÄ«vpusdienu nākotne, jo šÄ« uzdevuma daļēja uzticÄ“šana pašvaldÄ«bām bÅ«s jauna pieredze. Vai tas, ka zinātnei izcÄ«nÄ«tā nauda (par kuru aktÄ«vi cÄ«nÄ«jās arÄ« Nacionālā apvienÄ«ba) nenonāks tieši zinātnes finansÄ“juma bāzÄ“, kur tas bÅ«tu sistÄ“miski vispareizāk. Vai tas, ka bezkoalÄ«cijas haosa laikos Saeima pieņēma likumu par mediÄ·u algām, kas praktiski nav izpildāma, ja vien pieaugumu neatņem visām citām nozarÄ“m. (Juridiski šÄ« situācija ir iespÄ“jama, jo Budžeta likums kā speciālais likums ir hierarhiski augstāks, bet šÄ« ir nepieņemama situācija no politiskās kultÅ«ras aspekta). No otras puses, iespÄ“jams, ja nebÅ«tu šis mediÄ·u algu likums, šodien mediÄ·u algām nebÅ«tu atrasti papildu 60 miljoni. KultÅ«ras darbinieki piedzÄ«vos lielāko pieaugumu viena gada laikā, tam atvÄ“lÄ“ti 8,3 miljoni. Tiks paplašināta mājokļu programma un citi atbalsta pasākumi Ä£imenÄ“m. Pedagogu atalgojumam + 23 miljoni. Iekšlietu sistÄ“mas darbiniekiem + 10,7 miljoni. Lauksaimniekiem, tai skaitā maziem un vidÄ“jiem ražotājiem + 30 milj. Pensiju paaugstināšanai + 228 miljoni. + 63 miljoni pašvaldÄ«bām. + 7,3 miljoni zinātnei, un tā varÄ“tu turpināt.

Ir labas lietas budžetā un ne tik labas. Ja kāds stāsta, ka budžets ir lielisks, tas nav godÄ«gs tā raksturojums. Tas ir labākais, kas izriet no pašreizÄ“jiem vÄ“lÄ“šanu rezultātiem un ekonomiskās situācijas. Bet teikt, ka budžets bÅ«tu sliktāks nekā citus gadus – tā gan nav tiesa. Un aiz šiem apgalvojumiem, visticamāk, ir konkrÄ“tas politiskas intereses, par ko jau iepriekš rakstÄ«ju.

Lai saprastu, kā izdarÄ«t labāk, jāsaprot, kas un kāpÄ“c notiek šobrÄ«d. Lai mums kopā izdodas!