Iesaki rakstu:

PÄ“c dažām dienām bÅ«s pagājis mÄ“nesis kopš brīža, kad Aivars Lembergs no Ventspils – ij nemÄ“Ä£ināšu precÄ«zi pateikt, kas viņš tiesas un prokuratÅ«ras izpratnÄ“ Ä«sti skaitās, kas ne, tā ka palikšu pie šÄ« Ä£eogrāfiskā apzÄ«mÄ“juma – nāca klajā ar paziņojumu, kurš vÄ“l pirms gadiem pieciem bÅ«tu sacÄ“lis Ä«stu politisku vÄ“tru ar, visticamākais, tālejošÄm sekām.

Ko tad viņš tādu pateica? Pavisam Ä«si un skaidri: ar mutes brÅ«Ä·Ä“šanu pazÄ«stamais kungs izteica ārkārtÄ«gi nopietnus – ja raudzÄ«ties no valstisko interešu viedokļa – apvainojumus četrām ļoti augsti stāvošÄm valsts tiesÄ«bsargāšanas iestāžu amatpersonām, kuri prasÄ«ties prasÄ«tos pÄ“c vismaz formālas izvÄ“rtÄ“šanas un vismaz formāla publiska slÄ“dziena no sÄ“rijas – visu pārbaudÄ«jām, nekā tur nav, visi četri ir Ä«steni godavÄ«ri.

Šos apvainojumus vÄ“l nopietnākus padarÄ«ja fakts, ka atšÄ·irÄ«bā no citām reizÄ“m, kad, tā sacÄ«t, patiesÄ«bas formu daudzveidÄ«bu labi apguvušais Lembergs ir atsaucies uz „viena tante teica” avotiem, šoreiz kungs no Ventspils Ä«sti pat nemÄ“Ä£ināja „filtrÄ“t bazāru”.

Ja attiecÄ«bā uz diviem bÄ“dÄ«gi slaveniem kungiem no Valsts ieņēmumu dienesta – Ediju Ceipi un Jāni Boroviku – Lembergs vÄ“l izmantoja veco labo formulu „man saka” un „es nevaru apgalvot, ka tas tā ir”, tad par pārÄ“jiem diviem izteikumi bija daudz tiešÄki – nekādu „man šÄ·iet”, „varbÅ«t” un „mans viedoklis ir tāds un tāds”.

„Degvielas kontrabanda, jumts – Sparāns tāds. Tas no Satversmes aizsardzÄ«bas biroja, iekšÄ“jā drošÄ«bas dienesta vadÄ«tājs, pakļauts tikai MaizÄ«tim. Viņš tātad ir kurators un jumts par degvielas visu kontrabandu,” – tas par Pietiek lasÄ«tājiem labi zināmo SABistu Aigaru Sparānu.

Turklāt, ja tekstam par Sparānu Lembergs kārtÄ«bas labad beigās tomÄ“r piemetināja „tā man stāsta”, tad jau pilnÄ«gi „vienos vārtos” bija teksts par ne mazāk bÄ“dÄ«gi slaveno Juri Jurašu no KNAB – nocitÄ“sim precÄ«zi, tas ir tā vÄ“rts:

„Cigarešu kontrabandas boss ir Jurašs. Tas ir KNAB operatÄ«vo izstrāžu nodaļas vadÄ«tājs, kurš nodrošina savu kontroli par sistÄ“mu ļoti vienkāršÄ veidā. Ja kāds nedara tā, kā vajag viņam, tad viņš aiziet pie tā un saka, ka jums vai tur jÅ«su vÄ«ram, tÄ“vam vai brālim, vai kam ir nopietnas problÄ“mas.”

Tātad – Ventspils itkāmÄ“rs skaidri, gaiši un acÄ«mredzami pauda nevis kaut kādu viedokli, bet ziņas: tā un tā, KNAB operatÄ«vo izstrāžu nodaļas vadÄ«tājs ir cigarešu kontrabandas boss. Un vÄ“l detalizÄ“ti izskaidroja – jau atkal bez „viena tante teica” piesaukšanas:

„Un bÅ«s nopietnas problÄ“mas. Nu, un tas cilvÄ“ks dara tā, kā viņam saka. Nu klusÄ“, vai kaut ko neredz, kaut ko neizlasa, vai kaut ko neizdara. Un attiecÄ«gi viņam VIDā ir vadošs cilvÄ“ks, kas par to lietu atbild, kas tad arÄ« visu to praktiski nodrošina.”

Kas notiktu kaut tik tiesiskā valstÄ«, kāda Latvija bija, teiksim, pirms desmit gadiem? Protams, naivi iedomāties, ka – ja vien tas nebÅ«tu kādam politiski izdevÄ«gi – sāktos nopietnas izmeklÄ“šanas un pārbaudes, kas novestu pie reāliem rezultātiem.

Taču kaut kas darÄ«ts – un paziņots – pilnÄ«gi noteikti tiktu. Kaut ko – no sÄ“rijas „rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“sim un, ja nu kas, reaģēsim skarbi un apņēmÄ«gi” noburkšÄ·Ä“tu Ä£enerālprokurors, kaut ko pieminÄ“to kungu sakarā paziņotu attiecÄ«go iestāžu vadÄ«ba, vÄ“l kaut ko politiÄ·i, bet paši aizvainotie kungi sašutuši protestÄ“tu. Ar vārdu sakot, vismaz skata pÄ“c kaut kāda darbÄ«bas imitācija notiktu.

Kas ir noticis 2016. gada Latvijā mÄ“neša laikā pÄ“c Lemberga paziņojuma? Nulle. Nekas. PilnÄ«gi un absolÅ«ti nekas. It kā nekas vispār nebÅ«tu noticis. It kā politiski nozÄ«mÄ«gs cilvÄ“ks nebÅ«tu paziņojis, ka četri ļoti augsta ranga valsts drošÄ«bnieki ir nākamie vaškeviči.

Panaivāks cilvÄ“ks noteikti var atrast nervus nomierinošu skaidrojumu: redz, tas taču patiesÄ«bā ir pat ļoti, ļoti labi. Totālā vienaldzÄ«ba pret Lemberga paziņojumu, rau, liecina tikai un vienÄ«gi par to, ka Ventspils oligarhs vairs galÄ«gi nav tas, kas bija kādreiz, un pat menedžētie zaļzemnieki viņam, latviski izsakoties, paklusām liek virsÅ« mÄ«ksto.

PatiesÄ«bā gan realitāte ir cita: kāpÄ“c tādam Lemberga pieminÄ“tam „astoņkāja” tausteklim Sparānam vai Jurašam vajadzÄ“tu kaut kā reaģēt, ja viss ir sakārtots un viss valstiskais organizÄ“tās noziedzÄ«bas „astoņkājis” ir tajā formā un stadijā, kad tam vairs par šÄdiem sÄ«kumiem vienkārši nav jāuztraucas, - visur, no kurienes varÄ“tu draudÄ“t kādas briesmas, priekšÄ ir kāds no „savÄ“jiem”.

AtcerÄ“simies, domāju, visspilgtāko faktu no izdevuma Astoņkājis pirmā numura: izbijis iekšlietu ministrs par to pašu Sparānu raksta tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“m oficiālu iesniegumu – tā un tā, miljonārs Vasilijs Meļņiks man teica, ka šim te SABistam (un arÄ« kādam tagadÄ“jam ārlietu ministram) par „pakalpojumiem” samaksājis 100 tÅ«kstošus eiro, rÄ«kojieties, lÅ«dzu!

Reakcija? AttiecÄ«gās iestādes izrādās tik efektÄ«vi „sakārtotas”, ka Ä¢enerālprokuratÅ«ra pat neizsauc eksministru izklāstÄ«t detaļas, kas varÄ“tu palÄ«dzÄ“t pārbaudÄ“s. Un kāpÄ“c lai izsauktu, ja nekādas pārbaudes nemaz netiek veiktas? Un kas gan lai tās veiktu, ja visi potenciālie veicÄ“ji ir „astoņkājÄ«” vai arÄ« no tā tādā vai citādā veidā atkarÄ«gi (vai iebiedÄ“ti)?

Pietiek jau ir aprakstÄ«jis to aizkustinošo paniku, kādā šo „tiesÄ«bsargāšanas” iestāžu vadÄ«tāji pat pa vairākiem lāgiem mÄ“Ä£ināja kādai citai iestādei pārsÅ«tÄ«t Astoņkāja pirmo numuru, lai tikai kādam citam iesmÄ“rÄ“tu šo karsto kartupeli.

Ar to varÄ“ja mÄ“roties tikai tāpat Pietiek nule atspoguļotie Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas – tās, kura, lÅ«k, it kā veicot specdienestu (tātad visu sparānu, boroviku un Co.) „parlamentāro uzraudzÄ«bu” – deputātu pÄ«kstieni: oi, nu ko tad mÄ“s, mÄ“s jau vispār neko nezinām, tās jau tikai tādas runas vien...

Tagad gluži vienkārši sportiskas intereses pÄ“c jau atkal esmu aizsÅ«tÄ«jis visiem iesaistÄ«to iestāžu un specdienestu vadÄ«tājiem faktiski identiska satura iesniegumus – tā un tā, re, ko te Lembergs izteicies, sakiet, lÅ«dzu, kā tieši uz šiem izteikumiem reaģēsiet.

Domāju, nešaubÄ«šos, apgalvojot, ka saņemtās „atbildes” jau atkal apliecinās – pašlaik mÄ“s dzÄ«vojam valstÄ«, kur sparāniem, jurašiem un visiem pārÄ“jiem „astoņkāja” taustekļiem un citiem orgāniem nav, par ko uztraukties. Un nekas neliecina, ka kaut kas pārskatāmā nākotnÄ“ varÄ“tu mainÄ«ties.