Iesaki rakstu:

Nesen Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar apjomÄ«gu ziņojumu par ambulatorās aprÅ«pes darbu, kurā atklājās neglaimojoši fakti par VeselÄ«bas ministrijas (VM) darbu un kontroles trÅ«kumu. SvarÄ«gs secinājums - arÄ« Valsts kontrolei nav izprotama VeselÄ«bas ministrijas nevÄ“lÄ“šanas veicināt pasākumus, lai uzlabotu nozares resursu efektÄ«vu izlietojumu, jo ministrija neuzskata par nepieciešamu veicināt klÄ«nisko vadlÄ«niju izstrādi un apstiprināšanu, uzskatot, ka tā ir tikai nozares speciālistu kompetence.

VeselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša piekrÄ«t visiem secinājumiem, taču savu vainu par slikto ministrijas darbu nesaskata, kaut VM kā padomniece un nu jau ministre strādā kopā gadu un pirms tam bijusi valdes locekle VeselÄ«bas ministrijas kapitālsabiedrÄ«bās.

ÄŒakšas laikā nav notikusi gandrÄ«z nekādu vadošo ierÄ“dņu darbÄ«bas izvÄ“rtÄ“šana, tieši pretÄ“ji – Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) vadÄ«bā stājās ilggadÄ“jā direktora vietniece I.Miloševiča, par valsts sekretāru kļuva valsts sekretāra vietnieks K. Ketners, un savā amatā kā valsts sekretāra vietniece atpakaļ atgriezās D. MÅ«rmane – Umbraško, kas liecina, ka ministre ir apmierināta ar VM un ierÄ“dņu darbu.

ÄŒaksā kā vienmÄ“r izmanto savu galveno saukli - nozarei trÅ«kst naudas, bet VK atzinumu, ka nav realizÄ“tas aktivitātes, kam ir ietekme uz valsts budžetu un tika piešÄ·irts papildus finansÄ“jums, vispār neuzskata par svarÄ«gu. Tieši tāpat kā dÄ«vainos izdevÄ«gos un neizdevÄ«gos tarifus ambulatorajā veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, kuru pārskatÄ«šanu paredz pat valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāns.

BÅ«tu dÄ«vaini, ja par nopietnu tiktu uzskatÄ«ts VK minÄ“tais fakts, ka ambulatorie pakalpojumi kā izdevÄ«gi bÅ«tu pilnā apjomā pÄ“c iespÄ“jām jānodrošina publiskās kapitālsabiedrÄ«bas un tikai pÄ“c tam privātās.

PiemÄ“ram, Austrumu slimnÄ«ca atkārtoti ziņojumos ir minÄ“jusi, ka tās kapacitāte ir ievÄ“rojami lielāka, nekā šobrÄ«d tiek izmantota. Taču privātos aizstāv arÄ« P.Apinis, jo tuvāko draugu vidÅ« ir privāto ārstniecÄ«bas iestāžu Ä«pašnieki, piemÄ“ram, J.Birks no JÅ«ras medicÄ«nas centra, kura veiksme medicÄ«nas biznesā ir tieši atkarÄ«ga no valsts pasÅ«tÄ«juma un šobrÄ«d miljoni tiek ieguldÄ«ti jauna RadioloÄ£ijas centra izveidei.

ÄŒakša ir ievÄ“rojusi, ka mediÄ·i dodas strādāt uz privāto sektoru, taču ministre nedara neko, lai mediÄ·i pilnÄ«bā tiktu noslogoti pamatdarbā un neskraidÄ«tu pa vairākām darbavietām, kā tas ir izplatÄ«ts arÄ« viņas pašas iepriekš vadÄ«tajā BÄ“rnu slimnÄ«cā.

ÄŒakša kā argumentu pakalpojumu novirzÄ«šanai min privāto iestāžu kvalitāti, taču nav neviena objektÄ«vi, precÄ«zi veikta pÄ“tÄ«juma, kas to pierādÄ«tu. Ir acÄ«mredzama vÄ“lme neko nemainÄ«t, - tas redzams nesen notikušajā NVD valsts iepirkumā ambulatoro pakalpojumu sniegšanai 2017. gadam, kur proporcionālais sadalÄ«jums saglabā privātos kā svarÄ«gu šo pakalpojumu sniedzÄ“ju.

Ä¢imenes ārsti tikai izpilda VeselÄ«bas ministrijas noteikumus, jo diemžēl reti kurš ministrs ņem vÄ“rā labojumus VM virzÄ«tajos noteikumos, un lielā mÄ“rā VK konstatÄ“tie fakti tādi ir tieši tāpÄ“c, ka VM neieklausās mediÄ·u iebildumos un viedoklÄ«.

Ne mazāk interesanti ir - kāpÄ“c vairāk vai mazāk runā par ambulatoro aprÅ«pi, bet par stacionāriem pārmetumu nav. Atbilde ir vienkārša – VM pa šo laiku nav izstrādājusi un, kā redzams, arÄ« nevÄ“las izstrādāt vadlÄ«nijas, kvalitātes kritÄ“rijus vai citus regulÄ“jumus, pÄ“c kā varÄ“tu slimnÄ«cas kontrolÄ“t un uzraudzÄ«t. Nav vienotas metodikas, kā tiek konstatÄ“tas medicÄ«niskās kļūdas. Tādu Latvijā vispār nav vai ir ļoti maz, kas, jāatzÄ«st, ir unikāls sasniegums pat pasaules medicÄ«nā.

Ja veselÄ«bas nozare netiktu nosaukta kā prioritāra nozare, kur ministre nemitÄ«gi pieprasa ievÄ“rojumus papildu lÄ«dzekļus, varbÅ«t arÄ« tas nebÅ«tu tik svarÄ«gi, taču šobrÄ«d VM vadÄ«bā ir cilvÄ“ks, kas cenšas neko nedarÄ«t, lai tikai neradÄ«tu kādus mehānismus, kā uzlabot un kontrolÄ“t kvalitāti vai arÄ« notiktu kāda biznesa pārdale.

IespÄ“jams, ka tieši veselÄ«bas nozarÄ“ plÅ«stošie miljoni un arÄ« ļoti daudz ieinteresÄ“to šo miljonu skaitu palielināt, nevis efektÄ«vi izmantot, augstākajos valdÄ«bas lÄ«meņos notur šÄdu ministri amatā, jo cita skaidrojuma tam, ka nekas bÅ«tisks nozarÄ“ netiek reformÄ“ts un ministrs saglabā amatu, nav. Nepieciešams arÄ« finansÄ“jums pašvaldÄ«bu kampaņai, ne velti E.Tavars kvÄ“li aizstāv ÄŒakšas darbu partijā, kaut tur jau sen nav ko aizstāvÄ“t un slavÄ“t.

Valsts kontroles secinājumi lasāmi šeit:

http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-11_2015/vaiambulatoraveselibasaprupessistemalatvijairpilnveidojama.pdf

http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-11_2015/revizijas_zinojums__vm_30122016.pdf