Iesaki rakstu:

Eiropas dienā derÄ“tu padomāt – kā tas gadÄ«jies, ka Francijas prezidents ir sens Putina draugs, uzticams telefona sarunu biedrs un, kā mÄ“s zinām, Francija vilcinājās ar atbalstu Ukrainai. Tāpat Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir ilggadÄ“js ŠrÄ“dera sabiedrotais, aktÄ«vs NordStream lobijs, un arÄ« Vāciju vajadzÄ“ja pierunāt palÄ«dzÄ“t.

Tagad abi pÄ“c pamatÄ«ga un ilgstoša sabiedrÄ«bas spiediena it kā mainÄ«juši attieksmi. Atvainojiet, bet vai viņi agrāk nezināja, ko Krievijas armija pÄ“c Putina pavÄ“les izdarÄ«ja Ukrainā 2014. gadā? Viņi nezināja, ka putlera režīms sit, indÄ“, slepkavo opozÄ«ciju, sÅ«ta algotas slepkavas pa visu pasauli, atbalsta diktatorus - lidmašÄ«nu, cilvÄ“ku nolaupÄ«tājus?

Nezināja? Neredzēja? Nesaprata?

Vai Vācijas Federālās sapulces dalÄ«bnieki, nobalsojot par Šteinmeieru, nezināja viņa seno un pamatÄ«go sasaisti ar ŠrÄ“deru - Putina kvÄ“lo atbalstÄ«tāju, trekni ar asinsnaudu apmaksāto Kremļa interešu aktÄ«vu lobiju. Vācijas parlamentārieši, Federālās sapulces dalÄ«bnieki to nezināja, nesaprata? TiešÄm?

Zināja.

Labi zināja, bet tas viņus netraucÄ“ja nobalsot par ŠrÄ“dera lÄ«dzdarboni kā Vācijas prezidentu. Nevis vienreiz - 2017. gadā, bet arÄ« šogad - 2022. gadā vÄ“lreiz pārvÄ“lot.

ZÄ«mÄ«gi, ka 2012. gadā vācieši piespieda atkāpties toreizÄ“jo prezidentu Kristiānu Vulfu par apšaubāmu kredÄ«tu no drauga - miljonāra. Viņu padzina ar milzÄ«gu sašutumu un vispārÄ“ju nosodÄ«jumu.

TagadÄ“jais prezidents gadiem ir lobÄ“jis asiņainā Kremļa režīma projektus, cieši sadarbojies ar bÄ“dÄ«gi slaveno Vācijas putlerieti ŠrÄ“deru - bet Šteinmeieram pietiek pateikt - “atvainojiet”, un viss kārtÄ«bā. Vācieši kolektÄ«vi izvÄ“las noticÄ“t, ka Šteinmeiers iepriekš dzÄ«vojis uz MÄ“ness un nav neko zinājis par Putlera režīma noziegumiem.

LÄ«dzÄ«gi ar nule pārvÄ“lÄ“to Francijas prezidentu Makronu, kurš vÄ“l pirms neilga laika bija nasks uzņemt ciemos Putinu, pat pieņemt ziedus un komplimentus. Makrons vÄ“l pirms kāda laika centÄ«gi pamācÄ«ja citus, ka ar Putinu ir jāmeklÄ“ dialogs.

“MÄ“s neesam naivi, bet mums ir jāatsāk dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad tas ir nepieciešams,” - tā Makrons, viesojoties Latvijā 2020. gadā. It kā Krievija jau tad nebija okupÄ“jusi daļu Ukrainas un turpinājusi atbalstÄ«t teroristus.

Vai Makrona kungam neviens nebija pateicis, ka Putins jau reiz uz Latvijas mēģinājumu sākt dialogu atbildēja ar piedāvājumu saņemt beigta ēzeļa ausis?

Pirms kāda laika dialogu mÄ“Ä£ināja uzsākt bijusÄ« Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Šis mÄ“Ä£inājums beidzās ar to, ka Krievijas vÄ“stniecÄ«ba atsÅ«tÄ«ja viņai pudeli ar “Krimas šampanieti.” Protams, viņa pudeli ar šo savādo dziru nosÅ«tÄ«ja atpakaļ. Bet tas tikai liecina, ka Krievijas diplomātijas izpratnÄ“ “dialogs” var bÅ«t arÄ« stulbs, infantils joks.

Tāpat Makrona kungam, iespÄ“jams, neviens nebija izstāstÄ«jis, ka Putina čekistu vidÄ“ “win-win” princips nenozÄ«mÄ“ abpusÄ“ju izdevÄ«gumu. Putina diplomātijā, kā to apliecina pieredzÄ“juši eksperti, tas nozÄ«mÄ“ ko pavisam ko citu - “win-win” Putinam ir “uzmest nevis vienreiz, bet divreiz pÄ“c kārtas”.

Bet mums kopÄ«gi ir jādomā, kā tas gadÄ«jies, ka Eiropas SavienÄ«bas lielākajās un ietekmÄ«gākajās valstÄ«s politiskā elite izrādÄ«jusies tik ļoti ielipusi apšaubāmā draudzÄ«bā, nepiedienÄ«gi tuvos sakaros ir asiņainu, melÄ«gu un agresÄ«vu diktatoru?

Tas nav stāsts tikai par Makronu, Šteinmeieru un ŠrÄ“deru.