Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jā laikā aizvien vairāk draugu un paziņu man ir jautājuši, kāpÄ“c es, bÅ«dams nosacÄ«ti liberāls savos politiskajos uzskatos, kategoriski iestājos pret savas balss atdošanu partijai „AttÄ«stÄ«bai/PAR”. Parasti šÄdos gadÄ«jumos dzirdu iebildumus, ka viņi ir vienÄ«gie, kas no liberālā spārna pārvarÄ“s 5% barjeru un pārstāvÄ“s liberālās vÄ“rtÄ«bas nākamajā Saeimā, vai arÄ« ka tas ir „mazākais ļaunums”, salÄ«dzinot ar citām partijām.

Daudzi patiešÄm uzskata, ka sliktākajā gadÄ«jumā „AttÄ«stÄ«bai/PAR” vienkārši turpinās „VienotÄ«bas” iestaigāto centriski eiropeisko status quo Ärpolitikā un nosacÄ«tu korupcijas apkarošanu iekšÄ“jās lietās.

ŠÄdos gadÄ«jumos allaž atļaujos nepiekrist, taču sarunu biedriem parasti trÅ«kst laika un pacietÄ«bas, lai lÄ«dz galam uzklausÄ«tu manu kritiku „AttÄ«stÄ«bai/PAR” un aiz tās stāvošajiem politdarboņiem.

Izmantojot radušos iespÄ“ju, centÄ«šos paskaidrot savu nostāju un izcelšu piecus iemeslus, kāpÄ“c es nekad nebalsošu par iepriekšminÄ“to partiju.

1. IdeoloÄ£ijas trÅ«kums. Gluži tāpat kā vairums citu Latvijas partiju „AttÄ«stÄ«bai/PAR” turÄ“šanās pie noteiktas ideoloÄ£ijas ir atrodama tikai partijas programmā (kas, salÄ«dzinot ar citiem, jau ir apsveicami) un atsevišÄ·u atslÄ“gas personu izteikumos.

Šeit uzreiz jāatzÄ«mÄ“, ka partija „AttÄ«stÄ«bai/PAR” sastāv no divām partijām – senākās „Latvijas AttÄ«stÄ«bai” (LA) un nesen izveidotās „PAR”. Mana kritika šoreiz ir veltÄ«ta partijas senākajam spārnam.

LA biedru un dibinātāju sastāvs un iepriekšÄ“jo gadu darbÄ«ba, kurai tuvāk pieskaršos atlikušajos punktos, skaidri norāda uz to, ka LA ideoloÄ£isko pamatu veido varaskāre un ekonomiskās intereses, nevis tiekšanās pÄ“c jelkādiem politiskiem ideāliem. Manuprāt, LA izvÄ“le sev piekarināt liberālisma birku ir pamatojama ar diviem ļoti racionāliem un ilgtermiņā izplānotiem apsvÄ“rumiem. 

Pirmkārt, liberālisms partijas dibināšanas brÄ«dÄ« (2013.gadā) joprojām bija ejoša prece Eiropā, un partijas vadÄ«bai bija tuvi kontakti ar Eiropas liberāļu apvienÄ«bu ALDE, kas nozÄ«mÄ“tu, ka tai pÄ“c nokļūšanai varas aprindās bÅ«s spÄ“cÄ«gs Briseles lobijs. 

Otrkārt, pÄ“c „VienotÄ«bas” eventuāla norieta Latvijas politiskajā skatuvÄ“ visticamāk atbrÄ«votos vieta jaunai proeiropeiskai un liberālai partijai, ko ar lielu prieku ieņemtu LA. LÄ«dz ar to nākas secināt, ka „AttÄ«stÄ«bai/PAR” postulÄ“tais liberālisms jau pašos pamatos ir „ar baltiem diegiem šÅ«ts” un daļa partijas biedru (LA) visticamāk to izmanto kā viegli manipulÄ“jamu platformu nokļūšanai „pie siles”.

2. Politiskie staigātāji. „AttÄ«stÄ«bai/PAR” ir kļuvusi par rekordisti t.s. politisko staigātāju kategorijā. Partijas elite sastāv no personām, kas vÄ“l šogad atradās pilnÄ«gi citās, savā starpā nesaistÄ«tos politiskajos spÄ“kos. 

Spilgtākie piemÄ“ri ir Artis Pabriks, kurš vÄ“l pagājušÄ gada rudeni skandināja, ka nekad nepametÄ«s „VienotÄ«bu”, un Ilze Viņķele, kas kopā ar „VienotÄ«bas” liberālo spārnu nodibināja „PAR”, bet pati aizlaidās studÄ“t uz ASV, nepildot savus amata pienākumus Saeimā. Daļa no I.Viņķeles jaunizceptajiem „PAR” biedriem vÄ“lāk mainÄ«ja savas domas iestājās atpakaļ „VienotÄ«bā”. Kā pÄ“dÄ“jo ir vÄ“rts pieminÄ“t Mārtiņu Bondaru, kurš ilgi nedomādams pameta paša vadÄ«to Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«bu (LRA) un pievienojās LA šÄ« gada martā.

Lai gan katrs no iepriekšminÄ“tajiem politiÄ·iem partijas maiņu pamato citādāk, ir skaidrs, ka politiskā kursa izmaiņas bija saistÄ«tas ar „VienotÄ«bas” un LRA zemajiem reitingiem un pieaugošajiem draudiem „izkrist” no nākamās Saeimas sasaukuma. Manuprāt, tik vieglprātÄ«ga staigāšana šurpu turpu no personām, kas gatavojas ieņemt valsts augstākos amatus, nav pieļaujama.

3. Vecie vēži. Lai gan „AttÄ«stÄ«ba/Par” ir ieguldÄ«juši daudz darba, lai sevi prezentÄ“tu kā „jauno partiju”, tās kodolu joprojām veido cilvÄ“ki, kas uz Latvijas politiskās skatuves grozās jau vismaz 10 – 20 gadus. Kā piemÄ“ru apskatÄ«šu partijas reÄ£ionu pirmos numurus un viņu iepriekšÄ“jo politisko pieredzi – 

1) RÄ«gas pirmais numurs Daniels Pavļuts – no 2003.-2006.gadam bija KultÅ«ras ministrijas valsts sekretārs, 2011.gadā ar Zatlera Reformu partijas ziņu kļuva par ekonomikas ministru, pÄ“cāk darbojās kā ministru Vjačeslava Dombrovska un Edgara RinkÄ“viča padomnieks. Secinu, ka D.Pavļuts Latvijas politikai ir pietuvināts vismaz 15 gadus. 

2) Vidzemes pirmais numurs Artis Pabriks – 1998.gadā piedalÄ«jās oligarha Andra ŠÄ·Ä“les kabatas projekta „Tautas partija” dibināšanā, 2004.gadā kļuva par ārlietu ministru, 2007.gadā tika izvirzÄ«ts kā „Tautas partijas” kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, pÄ“cāk iestājās „VienotÄ«bā”, kuras rindās 2010.gadā kļuva par aizsardzÄ«bas ministru, bet 2014.gadā tika ievÄ“lÄ“ts Eiropas Parlamentā. A.Pabriks ir bijis Saeimas deputāts četros Saeimas sasaukumos. Latvijas politikā A.Pabriks darbojas jau vismaz 20 gadus. 

3) Kurzemes pirmais numurs Juris PÅ«ce – 2002.gadā tika ievÄ“lÄ“ts Sociāldemokrātu savienÄ«bas domÄ“ un kandidÄ“ja 8.Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Sociāldemokrātu savienÄ«ba 2002.gadā atdalÄ«jās no Jura Bojāra vadÄ«tās LSDSP, pÄ“cāk tika pārsaukta par Sociāldemokrātisko partiju SDP, bet 2010.gadā kopā ar Jāņa Jurkāna izloloto „Tautas Saskaņas partiju” un Sergeja Dolgopolova „Jauno centru” nodibināja „Saskaņas centru”. 2010.gadā J.PÅ«ce ar sava klasesbiedra Edgara Jaunupa ziņu kļuva par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Toreiz E.Jaunups siltā vietiņā iekārtoja vÄ“l vienu savu klasesbiedru – advokātu Lauri Leju, viņam, tika VID Ä£enerāldirektora vietnieka amats. Savukārt 2013.gadā J.PÅ«ce nodibināja partiju „Latvijas AttÄ«stÄ«bai”. J.PÅ«ce Latvijas politikā ir darbojies vismaz 16 gadus. 

4) Zemgales reÄ£iona pirmais numurs Ilze Viņķele – 2000.gadā kļuva par VARAM ministra padomnieci un preses sekretāri, pÄ“cāk iestājās „TB/LNNK”, bija Roberta ZÄ«les palÄ«dze Eiropas Parlamentā, 2006.gadā kļuva par Ä«pašo uzdevumu ministra ES lÄ«dzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri, 2008.gadā bija viena no partijas „Pilsoniskā savienÄ«ba” dibinātājiem. 2010.gadā tika ievÄ“lÄ“ta Saeimā no „VienotÄ«bas” un tika iecelta Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā, tika ievÄ“lÄ“ta arÄ« 11.Saeimā un 12.Saeimā. I.Viņķeles tÄ“vs Juris Vidiņš un vÄ«rs Juris Viņķelis arÄ« ir aktÄ«vi darbojušies Latvijas politikā. I.Viņķele Latvijas politikā aktÄ«vi darbojas vismaz 18 gadus. 

5) Latgales pirmais numurs Mārtiņš Bondars – 1998.gada kļuva par Viļa Krištopana Ministru kabineta biroja vadÄ«tāju, 1999.gadā par Valsts prezidentes Vairas VÄ«Ä·es-Freibergas kancelejas vadÄ«tāju. 2000.gadā iestājās „TB/LNNK”, 2014.gadā tika uzņemts „ReÄ£ionu aliansÄ“” un kļuva par LRA priekšsÄ“dÄ“tāju. Iepriekš ir bijis Saeimas deputāts, kā arÄ« kandidÄ“jis uz deputāta amatu Eiropas Parlamentā, kā arÄ« izvirzÄ«jis savu kandidatÅ«ru Valsts prezidenta amatam. M.Bondars Latvijas politikā darbojas vismaz 20 gadu.

Pieņemu, ka tālāk komentāri ir lieki – „AttÄ«stÄ«bai/PAR” valdošo kliÄ·i veido Latvijas politikas smagsvari, kuri vienā vai citā veidā iepriekš ir atradušies pie Latvijas vadÄ«bas grožiem. Jebkādas runas par šÄ«s partijas „svaigumu” ir vienkārši absurdas.

4. PelÄ“kie kardināli. Aiz „AttÄ«stÄ«bai/PAR” stāv neskaidri finansÄ“juma un ietekmes avoti, kurus tā visticamāk ir pārmantojusi no LA, kas sākotnÄ“ji bija ieplānots kā atsevišÄ·u politekonomisko grupÄ“jumu instruments savas ietekmes palielināšanai Latvijas politikā. Nosaukšu tikai dažas personas, kurām reiz ir bijusi (vai joprojām ir) vÄ“rā ņemama ietekme „AttÄ«stÄ«bai/PAR” rindās – 

1) Edgars Jaunups – partijas sarakstos nav atrodams, taču viņa intereses oficiāli partijas rindās pārstāv tÄ“vs Modris Jaunups, labi pazÄ«stams Latvijas satiksmes nozares aprindās. Par E.Jaunupu, komentāri, manuprāt, ir lieki. Viņš ir bijis iejaukts vairākos korupcijas skandālos un ir sevi pierādÄ«jis kā cilvÄ“ku ar neskaidriem ienākumu avotiem. Neskatoties uz to, ka E.Jaunups nekad nav bijis uzņēmÄ“js, klÄ«st baumas, ka viņa bagātÄ«ba ir mÄ“rāma miljonos. Laikā, kad rakstÄ«ju šo rakstu, publiskajā telpā virmoja baumas par t.s. „pirts sarunu” nopludināšanu, kurās tieši iesaistÄ«ts ir arÄ« E.Jaunups, korupcijā apsÅ«dzÄ“tais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs un odiozais uzņēmÄ“js Māris Martinsons. 

2) Māris Martinsons – kopā ar I.RimšÄ“viču tiek apsÅ«dzÄ“ts plaša mÄ“roga kukuļņemšanas organizÄ“šanā banku nozarÄ“. Tiek uzskatÄ«ts, ka M.Martinsonam joprojām ir tuvi sakari ar E.Jaunupu. Uz šo brÄ«di M.Martinsons atrodas sev neglaimojošÄ situācijā – pakāpeniski zaudÄ“ savus uzņēmumus un tiek apsÅ«dzÄ“ts plaša mÄ“roga korupcijā. M.Martinsona ieinteresÄ“tÄ«bā „AttÄ«stÄ«bai/PAR” atbalstÄ«šanā, visticamāk, ir saistÄ«ta ar personÄ«gajām ambÄ«cijām – nepieciešamÄ«bu „glābt savu kažoku”. 

3) EmÄ«ls Jakrins – partijas „Latvijas AttÄ«stÄ«bai” dibinātājs, izbijis „nacionālists” (bijis „NA” biedrs”). Pašlaik vada bÄ“dÄ«gi slaveno RÄ«gas Domes Satiksmes departamentu un uztur tuvas attiecÄ«bas ar Nila Ušakova Ä£imeni (lÄ«dzÄ«gi kā „nacionāliste” Baiba Broka draudzÄ“jas ar N.Ušakova sievu Ivetu Strautiņu). E.Jakrins bija bijušÄ satiksmes ministra Ainara Šlesera biroja vadÄ«tājs no 2008.-2009.gadam – šajā laikā izcÄ«nÄ«ja savu vietu oligarhu pārvaldÄ«tajā satiksmes nozarÄ“, 2011.gadā kļuva par CSDD valdes locekli, bet 2016.gadā par N.Ušakova kabatas uzņēmuma „RÄ«gas Satiksme” valdes locekli un RÄ«gas Domes Satiksmes departamenta direktoru.

4) Ainārs ŠÄipčinskis – partijas sarakstos nav atrodams, taču viņa intereses partijas rindās oficiāli pārstāv sieva Dace RukšÄne, erotisko romānu autore, kas vÄ“l nesen sociālajā tÄ«klā Twitter nespÄ“ja lÄ«dz galam atšÄ·irt, kurā partijā viņa ir iestājusies – „AttÄ«stÄ«bai/PAR” vai „ProgresÄ«vie”. A.ŠÄipčinskis ir PR uzņēmuma McCann Worldgroup Latvia valdes priekšsÄ“dÄ“tājs. ŠÄ«s vasaras sākumā viņa vadÄ«tais uzņēmums iegādājās Ä’rika Stendzenieka kompāniju „Mooz!”. A.ŠÄipčinskis ir bijis viens no dāsnākajiem LA ziedotājiem un laika posmā no 2013.-2018.gadam kopā partijai ir ziedojis 89 728,72 eiro. Domājams, ka par tik dāsnu ziedošanu A.ŠÄipčinskis ir ieguvis tiesÄ«bas veidot partijas priekšvÄ“lÄ“šanu PR kampaņu, bet pÄ“c vÄ“lÄ“šanām iegÅ«s prioritāru vietu valsts institÅ«ciju reklāmu iepirkumu sarakstos. Šie ir tikai daži no „AttÄ«stÄ«bai/PAR” pelÄ“kajiem kardināliem. Mazliet iedziļinoties, secinu, ka potenciāla ietekme partijā varÄ“tu bÅ«t palikusi arÄ«, piemÄ“ram, baņķierim ValÄ“rijam Belokoņam (iesaistÄ«ts skandālos par naudas atmazgāšanu caur Baltic International Bank), ekonomistam Uldim Osim (90.gados, bÅ«dams finanšu ministrs, bija atbildÄ«gs par pāreju uz tirgus ekonomiku, vÄ“lāk konsultÄ“ja Aivara ŠÄ·Ä“les „Tautas partiju” un A.Šlesera „Latvijas Pirmo partiju’”), miljonāram Olafam BerÄ·im (agrāk bija redzamākais Aivara Lemberga oponents, savu kapitālu nodrošinājis pateicoties AS „Ventbunkers”) u.c. Latvijas politikai ilglaicÄ«gi pietuvinātām finansiāli ietekmÄ«gām personām.

5. IepriekšÄ“jā darbÄ«ba. „AttÄ«stÄ«bai/PAR” ir nepārliecinoši sevi prezentÄ“jusi pašvaldÄ«bu darbā. 2017.gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās RÄ«gā „AttÄ«stÄ«bai/PAR” ierindojās otrajā vietā (uzreiz aiz „Saskaņas”), neskatoties uz to, partijas deputāti Domes darbā ir bijuši salÄ«dzinoši neaktÄ«vi. Tas man liek domāt, ka partija jau sākotnÄ“ji orientÄ“jās tikai uz šÄ« gada Saeimas vÄ“lÄ“šanām un tās plānos nemaz neietilpa nopietnas opozÄ«cijas sastādÄ«šana N.Ušakovam.

Interesanti, ka ar laiku partijas deputāti sāka novÄ“rsties no opozÄ«cijas vienotās nostājas un atsevišÄ·os balsojumos sāka atbalstÄ«t „Saskaņas” iniciatÄ«vas. Partijas lÄ«deris J.PÅ«ce toreiz skaidroja, ka ar „Saskaņu” ir pienācis laiks veidot „konstruktÄ«vu dialogu”. Savukārt aizkulisÄ“s ļaudis sprieda, ka „AttÄ«stÄ«bai/PAR” nevÄ“lÄ“šanās nostāties opozÄ«cijā N.Ušakovam ir saistÄ«ta ar RÄ«gas brÄ«vostas dāsnajiem ziedojumiem E.Jaunupa basketbola klubam „VEF”.

Tāpat pieminÄ“šanas vÄ“rts ir fakts, ka 2017.gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās RÄ“zeknÄ“ „AttÄ«stÄ«bai/PAR” startÄ“ja kopā ar prokremliskā Daugavpils miljonāra Aleksandra Mirska partiju „Alternative”. Iepriekš A.Mirskis sevi ir prezentÄ“jis kā Kremlim lojālu politiÄ·i, kura ideoloÄ£iskie uzskati bija „par šerpu” pat priekš „Saskaņas”, kuru politiÄ·is pameta 2011.gadā. Tiesa, partijas „Alternative” atklāti prokremliskā nostāja 2017.gadā nekavÄ“ja tās sadarbošanos ar „AttÄ«stÄ«bai/PAR”.

Jānorāda, ka šÄdas likumsakarÄ«bas (ideoloÄ£isko robežu trÅ«kums) ir visai raksturÄ«gas partijas galvenajam ideologam J.PÅ«cem, kurš iepriekš neoficiālās sarunās ir vairākkārtÄ“ji paudis pārliecÄ«bu, ka „politiÄ·im primārais ir iegÅ«t varu, pat, ja tas nozÄ«mÄ“ sadarboties ar saviem oponentiem” (precÄ«zs vārdu salikums mainÄ«ts).

No visa iepriekšminÄ“tā esmu spiests secināt, ka partija „AttÄ«stÄ«bai/PAR” šajā priekšvÄ“lÄ“šanu ciklā ne tuvu nav „mazākais ļaunums”, kā to dÄ“vÄ“ daudzi tās potenciālie vÄ“lÄ“tāji. VÄ“l jo vairāk, manuprāt, „AttÄ«stÄ«bai/PAR” ir ļoti daudz analogu Ä«pašÄ«bu ar pašu asi kritizÄ“to KPV LV, tā kā man ir ārkārtÄ«gi grÅ«ti ieraudzÄ«t kādas fundamentālas atšÄ·irÄ«bas starp to vai šo partiju grožus kontrolÄ“ A.Gobzems / A.Šlesers vai E.Jaunups / M.Martinsons. Abos gadÄ«jumos šÄ«s partijas pārstāv atsevišÄ·u personu, nevis Latvijas tautas intereses.