KÄpÄ“c Kozlovskis vÄ“las tiesÄ«bas aizliegt nepareizi domÄjoÅ¡iem Latvijas iedzÄ«votÄjiem izbraukt no valsts
PIETIEK · 07.05.2016. · Komentāri (51)Iesaki rakstu:
PÄ“c lasÄ«tÄju ierosinÄjuma publicÄ“jam iekšlietu ministra Riharda Kozlovska un Iekšlietu ministrijas valsts sekretÄres Ilzes PÄ“tersones-Godmanes sagatavotÄ NacionÄlÄs drošÄ«bas likuma grozÄ«jumu projekta oficiÄlo pamatojumu, kÄ arÄ« pašu grozÄ«jumu projektu, kas, kÄ zinÄms, dotu iekšlietu ministram pÄ“c saviem ieskatiem aizliegt „nepareizi noskaņotiem” Latvijas iedzÄ«votÄjiem izbraukšanu no valsts.
Likumprojekta „GrozÄ«jums NacionÄlÄs drošÄ«bas likumÄ” sÄkotnÄ“jÄs ietekmes novÄ“rtÄ“juma ziņojums (anotÄcija)
|
I. TiesÄ«bu akta projekta izstrÄdes nepieciešamÄ«ba |
|||
|
1. |
Pamatojums |
Ministru kabineta 2016.gada 2.februÄra protokols Nr.5, 38.§ (TA-2689-DV). |
|
|
2. |
PašreizÄ“jÄ situÄcija un problÄ“mas, kuru risinÄšanai tiesÄ«bu akta projekts izstrÄdÄts, tiesiskÄ regulÄ“juma mÄ“rÄ·is un bÅ«tÄ«ba |
IevÄ“rojot Ministru kabineta 2016.gada 2.februÄra sÄ“des protokola Nr.5 38.§ (TA-2689-DV) „Par informatÄ«vo ziņojumu „Par Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa sÄ“des protokollÄ“muma (prot.Nr.18 68.§) „Par militÄrÄs pieredzes un kaujas pieredzes gÅ«šanas ierobežošanas pasÄkumiem” 4.punktÄ uzdotÄ uzdevuma izpildi”” 2.punktÄ noteikto, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozÄ«jumu NacionÄlÄs drošÄ«bas likumÄ (turpmÄk – likumprojekts). Å…emot vÄ“rÄ pašreiz esošo situÄciju valstu drošÄ«bu jautÄjumos, vairÄkas valstis ir jau veikušas izmaiņas savos normatÄ«vajos aktos ar mÄ“rÄ·i novÄ“rst radikalizÄcijas un ekstrÄ“misma izplatÄ«šanos. Viens no valsts lÄ«dzekļiem minÄ“tÄ novÄ“ršanai ir ierobežot personas tiesÄ«bas ceļot uz Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m, Šengenas lÄ«guma dalÄ«bvalstÄ«m un trešajÄm valstÄ«m. Šo ierobežojumu piemÄ“rošana ir kÄ galÄ“jais lÄ«dzeklis attiecÄ«gÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanai. SaskaÅ†Ä ar Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas CeturtÄ protokola, kurš nodrošina noteiktas tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, kuras nav iekļautas konvencijÄ un tÄs pirmajÄ protokolÄ, 2. un 3.pantu ikvienam, kurš tiesiski atrodas kÄdas valsts teritorijÄ, ir tiesÄ«bas uz brÄ«vu pÄrvietošanos un tiesÄ«bas brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties dzÄ«vesvietu šajÄ valstÄ« un ikvienam ir tiesÄ«bas brÄ«vi atstÄt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti. Šo tiesÄ«bu izmantošanai nedrÄ«kst noteikt nekÄdus ierobežojumus, izņemot tos, kurus nosaka likums un kas ir nepieciešami demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ valsts drošÄ«bas un sabiedriskÄs drošÄ«bas interesÄ“s, lai aizsargÄtu sabiedrisko iekÄrtu, nepieļautu noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, aizsargÄtu veselÄ«bu vai tikumÄ«bu vai lai aizsargÄtu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas. TiesÄ«bas, kas noteiktas 2.panta pirmajÄ daļÄ, zinÄmos apvidos var tikt pakļautas ierobežojumiem, ko nosaka likums un kuri ir noteikti sabiedrÄ«bas interesÄ“s demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ. TurklÄt nevienu nedrÄ«kst izraidÄ«t nedz individuÄli, nedz kolektÄ«vi no tÄs valsts teritorijas, kuras pilsonis viņš ir, un nevienam nedrÄ«kst liegt tiesÄ«bas ieceļot tÄs valsts teritorijÄ, kuras pilsonis viņš ir. ArÄ« Eiropas SavienÄ«bas PamattiesÄ«bu hartas 45.pants paredz ikvienam SavienÄ«bas pilsonim tiesÄ«bas brÄ«vi pÄrvietoties un apmesties uz dzÄ«vi dalÄ«bvalstu teritorijÄ. IevÄ“rojot minÄ“to, norÄdÄm, ka valstij piešÄ·irtÄs pilnvaras ierobežot tiesÄ«bas ceļot ir izmantojamas izņēmuma gadÄ«jumÄ, katrÄ gadÄ«jumÄ (individuÄli) rÅ«pÄ«gi pÄrbaudot ierobežojuma samÄ“rÄ«gumu, tÄdÄ“jÄdi novÄ“ršot pÄrvietošanÄs brÄ«vÄ«bas pÄrkÄpumu. Valstij ir jÄpanÄk lÄ«dzsvars starp konkurÄ“jošÄm personas interesÄ“m un sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Ar minÄ“tajÄm pilnvarÄm valsts ierobežo tÄs personas, kuras vÄ“las iesaistÄ«ties prettiesiskajos militÄrajos vai bruņotajos formÄ“jumos, tÄdÄ“jÄdi novÄ“ršot, ka šÄdas personas, kuras, iespÄ“jams, ir radikalizÄ“jušÄs (mÄ“rÄ·i tiek sasniegti ar vardarbÄ«gÄm metodÄ“m, pamatojoties uz attiecÄ«go ideoloÄ£iju), atgriežoties dzimtenÄ“, apdraud sabiedrÄ«bas intereses un drošÄ«bu. RadikalizÄcija ir tÄdu uzskatu pieņemšana, kas pieļauj vardarbÄ«bas izmantošanu politisku vai ideoloÄ£isku mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Pretterorisma kontekstÄ ar radikalizÄciju saprot tieši radikÄlÄs islÄma ideoloÄ£ijas pieņemšanu, kas var novest pie terorisma kÄ procesa vai cīņas (džihÄda) atbalstÄ«šanas un iesaistes tajÄ. Īpaša uzmanÄ«ba pievÄ“ršama nepilngadÄ«gÄm personÄm, kuras ir mazÄk aizsargÄtas un tÄm nav pilnÄ«ga izpratne par iesaistÄ«šanÄs mÄ“rÄ·i prettiesiskajos militÄrajos vai bruņotajos formÄ“jumos. VÄ“rtÄ“jot savu valstspiederÄ«go dalÄ«bu bruņotos konfliktos ÄrvalstÄ«s, daudzas valstis jau pašlaik ir atzinušas, ka šÄdas personas un to rÄ«cÄ«ba rada bÅ«tisku apdraudÄ“jumu starptautiskajam mieram un drošÄ«bai, kÄ arÄ« rada apdraudÄ“jumu vairÄkÄm interešu grupÄm, piemÄ“ram: 1. tiek ievÄ“rojami apdraudÄ“tas starptautiskÄ miera intereses; 2. tiek apdraudÄ“tas tautu un nÄciju mierÄ«gas lÄ«dzpastÄvÄ“šanas intereses; 3. tiek pastiprinÄts apdraudÄ“jums citu valstu ÄrÄ“jÄs un iekšÄ“jÄs drošÄ«bas interesÄ“m; 4. ievÄ“rojami tiek apdraudÄ“ta cilvÄ“ktiesÄ«bu nodrošinÄšana – apdraudÄ“tas tiek visas bÅ«tiskÄkÄs personas pamattiesÄ«bas un pamatbrÄ«vÄ«bas; 5. apdraudÄ“tas tiek arÄ« nacionÄlÄs drošÄ«bas intereses – riski saistÄmi gan ar valsts starptautisko reputÄciju, gan ar kaujas pieredzi guvušo personu atgriešanos un iespÄ“jamu teroristisku darbÄ«bu veikšanu. Valstis, kuras ievÄ“ro apņemšanos neizmantot karu kÄ konfliktu risinÄšanas lÄ«dzekli, ir ieinteresÄ“tas nepieļaut savu valstspiederÄ«go iesaisti bruņotos konfliktos ÄrvalstÄ«s, kontroles nepieciešamÄ«bu pamatojot ar ievÄ“rojamiem valsts un sabiedrÄ«bas drošÄ«bas apdraudÄ“jumiem, kas rodas pÄ“c šÄdu personu atgriešanÄs valstÄ«. Pašreiz LatvijÄ nav paredzÄ“tas pilnvaras ierobežot personas tiesÄ«bas ceļot, ievÄ“rojot sabiedrÄ«bas un nacionÄlÄs drošÄ«bas intereses. Atbilstoši KriminÄlprocesa likuma 255.pantÄ noteiktajam, procesa virzÄ«tÄjam ir tiesÄ«bas noteikt aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzÄ«tÄja atļaujas aizdomÄs turÄ“tajam vai apsÅ«dzÄ“tajam. TaÄu minÄ“tais ir piemÄ“rojams tikai tajos gadÄ«jumos, kad pret personu ir uzsÄkts kriminÄlprocess, bet gadÄ«jumos, kad kriminÄlprocess nav uzsÄkts, bet valsts drošÄ«bas iestÄdÄ“m ir attiecÄ«gÄs ziņas par personas iespÄ“jamo vÄ“lmi iesaistÄ«ties prettiesiskajos militÄrajos vai bruņotajos formÄ“jumos, valsts rÄ«cÄ«bÄ nav preventÄ«va mehÄnisma personas ceļošanas tiesÄ«bu ierobežošanai. SavukÄrt PilsonÄ«bas likuma 24.pantÄ ir uzskaitÄ«ti pilsonÄ«bas atņemšanas nosacÄ«jumi. Proti, Latvijas pilsonÄ«bu personai atņem, ja tÄ bez Ministru kabineta atļaujas brÄ«vprÄtÄ«gi dien kÄdas citas valsts bruņotajos spÄ“kos vai militÄrÄ organizÄcijÄ, veikusi darbÄ«bu, kas vÄ“rsta uz vardarbÄ«gu Latvijas Republikas valsts varas gÄšanu, publiski aicinÄjusi vardarbÄ«gi gÄzt Latvijas Republikas SatversmÄ“ nostiprinÄto valsts varu vai vardarbÄ«gi grozÄ«t valsts iekÄrtu, publiski aicinÄjusi veikt vai veikusi organizatoriskas darbÄ«bas, kas vÄ“rstas uz Latvijas Republikas valstiskÄs neatkarÄ«bas likvidÄ“šanu, tas konstatÄ“ts ar tiesas spriedumu. MinÄ“tajos gadÄ«jumos pilsonÄ«ba ir atņemama tikai tad, ja Latvijas pilsonÄ«bas atņemšanas gadÄ«jumÄ šÄ« persona nekļūst par bezvalstnieku. Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, Iekšlietu ministrija ir izstrÄdÄjusi grozÄ«jumu NacionÄlÄs drošÄ«bas likumÄ, paredzot papildinÄt likumu ar II.1nodaļu “Aizliegums personai izceļot no Latvijas Republikas”, kurÄ ir noteikta kÄrtÄ«bÄ, kÄdÄ tiek Ä«stenots izceļošanas aizliegums. |
|
|
3. |
Projekta izstrÄdÄ“ iesaistÄ«tÄs institÅ«cijas |
Projekts šo jomu neskar. |
|
|
4. |
Cita informÄcija |
Nav. |
|
|
II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu |
|||
|
1. |
Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt |
Personas, kas pÄrkÄps noteikto izceļošanas aizliegumu no Latvijas Republikas. |
|
|
2. |
TiesiskÄ regulÄ“juma ietekme uz tautsaimniecÄ«bu un administratÄ«vo slogu |
Valsts pÄrvaldes administratÄ«vais slogs palielinÄs, jo iekšlietu ministrs pieņems lÄ“mumu par izceļošanas aizliegumu. |
|
|
3. |
AdministratÄ«vo izmaksu monetÄrs novÄ“rtÄ“jums |
Projekts šo jomu neskar. |
|
|
4. |
Cita informÄcija |
Nav. |
|
|
III. TiesÄ«bu akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldÄ«bu budžetiem |
|||
|
Projekts šo jomu neskar. |
|||
|
IV. TiesÄ«bu akta projekta ietekme uz spÄ“kÄ esošo tiesÄ«bu normu sistÄ“mu |
|||
|
1. |
Nepieciešamie saistÄ«tie tiesÄ«bu aktu projekti |
Vienlaikus nepieciešams izdarÄ«t attiecÄ«gus grozÄ«jumus KriminÄllikumÄ un Personu apliecinošu dokumentu likumÄ. |
|
|
2. |
AtbildÄ«gÄ institÅ«cija |
Iekšlietu ministrija. |
|
|
3. |
Cita informÄcija |
Nav. |
|
|
V. TiesÄ«bu akta projekta atbilstÄ«ba Latvijas Republikas starptautiskajÄm saistÄ«bÄm |
|||
|
Projekts šo jomu neskar |
|||
|
VI. SabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«ba un komunikÄcijas aktivitÄtes |
|||
|
1. |
PlÄnotÄs sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas un komunikÄcijas aktivitÄtes saistÄ«bÄ ar projektu |
Projekts publicÄ“ts Iekšlietu ministrijas tÄ«mekļa vietnÄ“ sadaÄ¼Ä „SabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«ba”, tÄdÄ“jÄdi dodot iespÄ“ju sabiedrÄ«bai lÄ«dzdarboties tiesÄ«bu akta izstrÄdes procesÄ. |
|
|
2. |
SabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«ba projekta izstrÄdÄ“ |
Projekts šo jomu neskar. |
|
|
3. |
SabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas rezultÄti |
Projekts šo jomu neskar. |
|
|
4. |
Cita informÄcija |
Nav. |
|
|
VII. TiesÄ«bu akta projekta izpildes nodrošinÄšana un tÄs ietekme uz institÅ«cijÄm |
|||
|
1. |
Projekta izpildÄ“ iesaistÄ«tÄs institÅ«cijas |
Iekšlietu ministrija, PilsonÄ«bas un migrÄcijas lietu pÄrvalde, valsts drošÄ«bas iestÄdes, Latvijas Republikas AugstÄkÄ tiesa. |
|
|
2. |
Projekta izpildes ietekme uz pÄrvaldes funkcijÄm un institucionÄlo struktÅ«ru. Jaunu institÅ«ciju izveide, esošu institÅ«ciju likvidÄcija vai reorganizÄcija, to ietekme uz institÅ«cijas cilvÄ“kresursiem |
SaistÄ«bÄ ar projekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institÅ«cijas, likvidÄ“t vai reorganizÄ“t esošÄs. |
|
|
3. |
Cita informÄcija |
Nav. |
|
Likumprojekts GrozÄ«jums NacionÄlÄs drošÄ«bas likumÄ
IzdarÄ«t NacionÄlÄs drošÄ«bas likumÄ (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta ZiņotÄjs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2007, 9., 10., 16.nr.; 2008, 11.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas VÄ“stnesis, 2010, 76.nr.; 2013, 61.nr.; 2014, 105., 114.nr.; 2016, 48.nr.) šÄdu grozÄ«jumu:
PapildinÄt likumu ar II.1nodaļu šÄdÄ redakcijÄ:
“Aizliegums personai izceļot no Latvijas Republikas
“18.1 Izceļošanas aizliegums
(1) Pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas RepublikÄ piešÄ·irts bezvalstnieka statuss, ir aizliegts izceļot no Latvijas Republikas, ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lÄ“mumu par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas.
(2) Iekšlietu ministrs pieņem lÄ“mumu par aizliegumu pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas RepublikÄ piešÄ·irts bezvalstnieka statuss, izceļot no Latvijas Republikas uz noteiktu laiku lÄ«dz trim gadiem, ja valsts drošÄ«bas iestÄde ir konstatÄ“jusi, ka minÄ“tÄ persona ÄrvalstÄ«s plÄno dalÄ«bu tÄdos pasÄkumos, kÄ rezultÄtÄ persona var radikalizÄ“ties tÄdÄ mÄ“rÄ, ka atgriežoties Latvijas RepublikÄ tÄ varÄ“tu apdraudÄ“t valsts drošÄ«bu un sabiedrÄ«bas intereses, vai ja persona savu Ä«pašÄ«bu dēļ nespÄ“j apzinÄties dalÄ«bas sekas minÄ“tajos pasÄkumos.
(3) Pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas RepublikÄ piešÄ·irts bezvalstnieka statuss, par kuru pieņemts lÄ“mums saskaÅ†Ä ar šÄ panta otro daļu, viena mÄ“neša laikÄ pÄ“c lÄ“muma uzzinÄšanas ir tiesÄ«bas to pÄrsÅ«dzÄ“t Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamentÄ. Pieteikuma iesniegšana tiesÄ neaptur šÄ panta otrajÄ daÄ¼Ä minÄ“tÄ lÄ“muma izpildi. PieteicÄ“js nav tiesÄ«gs lÅ«gt tiesai apturÄ“t šÄ lÄ“muma darbÄ«bu.
18.2 LÄ“mums pa izceļošanas aizliegumu
(1) Valsts drošÄ«bas iestÄdes vadÄ«tÄjs atzinumu par šÄ likuma 18.1 panta otrajÄ daÄ¼Ä minÄ“to nosacÄ«jumu esamÄ«bu nosÅ«ta iekšlietu ministram lÄ“muma par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pieņemšanai.
(2) LÄ“mumÄ par aizliegumu pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas RepublikÄ piešÄ·irts bezvalstnieka statuss, izceļot no Latvijas Republikas ir šÄdas ziņas:
1) iestÄdes nosaukums un adrese;
2) adresÄts (vÄrds, uzvÄrds vai citas ziņas, kas palÄ«dz identificÄ“t personu);
3) atzinuma par šÄ likuma 18.1 panta otrajÄ daÄ¼Ä minÄ“to nosacÄ«jumu esamÄ«bu datums un identificÄ“jošais numurs;
4) piemēroto tiesību normu uzskaitījums;
5) termiņš, uz kÄdu ir noteikts personai aizliegums izceļot;
6) norÄde, kur un kÄdÄ termiÅ†Ä šo lÄ“mumu var pÄrsÅ«dzÄ“t.
(3) Iekšlietu ministrs, nosakot izceļošanas aizlieguma termiņu, kas pÄrsniedz gadu, pÄrskata pieņemto lÄ“mumu ik pÄ“c gada no attiecÄ«gÄ lÄ“muma pieņemšanas dienas un, ja ir zudusi nepieciešamÄ«ba izceļošanas aizlieguma noteikšanai uz attiecÄ«go termiņu, pieņem lÄ“mumu saÄ«sinÄt aizlieguma termiņu vai atcelt izceļošanas aizliegumu.
(4) Iekšlietu ministrs triju darbdienu laikÄ informÄ“ PilsonÄ«bas un migrÄcijas lietu pÄrvaldi par to, ka ir noteikts izceļošanas aizliegums, samazinÄts izceļošanas aizlieguma termiņš vai ka atcelts izceļošanas aizliegums personu apliecinoša dokumenta atzÄ«šanai par nederÄ«gu un jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai.
18.3 Pieteikuma par iekšlietu ministra lÄ“muma par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas izskatÄ«šana tiesÄ
(1) AugstÄkÄs tiesas SenÄta AdministratÄ«vo lietu departaments lietu, kas ierosinÄta, pamatojoties uz pieteikumu par šÄ likuma 18.panta otrajÄ daÄ¼Ä minÄ“to lÄ“mumu, izskata divu mÄ“nešu laikÄ no dienas, kad pieņemts lÄ“mums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosinÄšanu.
(2) Tiesa lietu izskata kÄ pirmÄs instances tiesa. Lietu izskata koleÄ£iÄlÄ sastÄvÄ mutvÄrdu procesÄ.
(3) PÄ“c tiesas lÄ“muma lietu var izskatÄ«t slÄ“gtÄ tiesas sÄ“dÄ“, lai aizsargÄtu valsts noslÄ“pumu vai citu ierobežotas pieejamÄ«bas informÄciju, kas saistÄ«ta ar valsts drošÄ«bu, kÄ arÄ« personas privÄtÄs dzÄ«ves apstÄkļus, komerciÄlo vai profesionÄlo noslÄ“pumu.
(4) Ja lietas apstÄkļu objektÄ«vai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pÄrbaudÄ«t valsts noslÄ“pumu saturošu informÄciju, lietu sagatavo un izskata tiesneši, kuriem ir speciÄlÄ atļauja pieejai valsts noslÄ“pumam. SpeciÄlÄ atļauja nepieciešama arÄ« tiesas sÄ“des sekretÄram, kÄ arÄ« tiesas tulkam un citiem tiesas darbiniekiem, ja viņi piedalÄs lietas sagatavošanÄ vai izskatÄ«šanÄ.
(5) PÄ“c tam, kad pieņemts lÄ“mums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosinÄšanu, tiesa nosaka tiesas sÄ“des laiku un vietu, kÄ arÄ« uz tiesu aicinÄmÄs un izsaucamÄs personas.
(6) AtbildÄ“tÄja pusÄ“ tiesa papildus var pieaicinÄt tÄs iestÄdes pÄrstÄvi, kura sniegusi šÄ likuma 18.2 panta pirmajÄ daÄ¼Ä minÄ“to atzinumu.
(7) Ja uzaicinÄtÄs personas nav ieradušÄs, tiesa var lemt par lietas izskatÄ«šanu bez uzaicinÄto personu klÄtbÅ«tnes.
(8) PieteicÄ“jam ir pienÄkums iesniegt viņa rÄ«cÄ«bÄ esošos pierÄdÄ«jumus, kas apliecina lietas izspriešanai bÅ«tiskus apstÄkļus. AtbildÄ“tÄjam ir pienÄkums pamatot pÄrsÅ«dzÄ“tÄ lÄ“muma tiesiskumu.
(9) Ja lietas apstÄkļu objektÄ«vai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pÄrbaudÄ«t valsts noslÄ“pumu saturošus pierÄdÄ«jumus, šo pierÄdÄ«jumu pÄrbaudÄ“ piedalÄs lietas dalÄ«bnieki, kÄ arÄ«, ja nepieciešams, citas personas, kurÄm ir speciÄlÄ atļauja pieejai valsts noslÄ“pumam.
(10) Ja pieteicÄ“ja pÄrstÄvim nav speciÄlÄs atļaujas pieejai valsts noslÄ“pumam, tiesa ieceļ par pieteicÄ“ja pÄrstÄvi šajÄ procesa daÄ¼Ä LatvijÄ praktizÄ“jošu advokÄtu, kuram ir izsniegta speciÄlÄ atļauja pieejai valsts noslÄ“pumam. Ja pieteicÄ“js šÄdai pÄrstÄvÄ«bai nepiekrÄ«t, tiesa pÄrbauda ar valsts noslÄ“pumu saistÄ«to informÄciju, nepiedaloties pieteicÄ“jam un viņa pÄrstÄvim.
(11) Tiesas sÄ“de tiek protokolÄ“ta. Tiesas sÄ“des protokolÄ izdara atzÄ«mi par laiku, kad tiesa uzsÄka un pabeidza pÄrbaudÄ«t valsts noslÄ“pumu saturošus pierÄdÄ«jumus, kÄ arÄ« fiksÄ“ attiecÄ«go pierÄdÄ«jumu pÄrbaudi.
(12) Ja tiesas sÄ“dÄ“ tika pÄrbaudÄ«ti valsts noslÄ“pumu saturoši pierÄdÄ«jumi, tiesas sÄ“des protokols klasificÄ“jams kÄ valsts noslÄ“puma objekts. No tiesas sÄ“des protokola sagatavo izrakstu par to tiesas sÄ“des posmu, kurÄ tiesa nepÄrbaudÄ«ja valsts noslÄ“pumu saturošus pierÄdÄ«jumus.
(13) Lietas materiÄliem valsts noslÄ“pumu saturošos pierÄdÄ«jumus nepievieno.
(14) Tiesas sÄ“dÄ“ nedrÄ«kst izmantot informÄciju, kas var atklÄt slepeno palÄ«gu identitÄti.
(15) Tiesa spriedumÄ neatspoguļo informÄciju, kas ir valsts noslÄ“puma objekts, bet norÄda, ka ar šo informÄciju ir iepazinusies un to izvÄ“rtÄ“jusi.
(16) Tiesas nolÄ“mums ir galÄ«gs un nepÄrsÅ«dzams un stÄjas spÄ“kÄ pasludinÄšanas brÄ«dÄ«.
(17) Tiesa, izskatot lietu un pieņemot spriedumu, nelemj par valsts noslÄ“puma subjekta iesniegtÄs klasificÄ“tÄs informÄcijas atbilstÄ«bu valsts noslÄ“puma objekta statusam.
(18) ŠajÄ pantÄ neregulÄ“tajos ar pieteikuma vai lietas izskatÄ«šanu saistÄ«tajos jautÄjumos tiesa piemÄ“ro AdministratÄ«vÄ procesa likuma nosacÄ«jumus”.
Likums stÄjas spÄ“kÄ 2017. gada 1. janvÄrÄ«.
Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
VÄ«za: Iekšlietu ministrijas valsts sekretÄre I.PÄ“tersone - Godmane