KÄpÄ“c lai ÄŒakÅ¡a rÅ«pÄ“tos par resursu efektÄ«vu izmantoÅ¡anu, ja var vienkÄrÅ¡i paprasÄ«t Saeimai vÄ“l 16 miljonus
Pietiek lasÄ«tÄjs · 15.11.2017. · Komentāri (6)Saeima no valdÄ«bas ir saņēmusi VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma projektu, kurš nu ir sÄcis savu gaitu par to atbildÄ«gajÄ SociÄlo un darba lietu komisijÄ, kas ir Zaļo un zemnieku savienÄ«bas (ZZS) pÄrziņÄ. Saeimai nu jÄpacenšas uzlabot zemÄs kvalitÄtes likumu. Kaut arÄ« plÄnots pÄrrakstÄ«t veselus pantus, tik un tÄ pats normatÄ«vais akts kopumÄ izskatÄs diezgan bÄ“dÄ«gs - savÄrstÄ«jums, kas neatbilst virsrakstam.
Kaut arÄ« VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums paredz jaunÄ VeselÄ«bas apdrošinÄšanas likuma izstrÄdi, tÄ aprises vÄ“l pat nav iezÄ«mÄ“tas, nav skaidri nosaukti arÄ« izrietošie Ministru kabineta noteikumi ar anotÄcijÄm. TÄpat nav pieejami aprÄ“Ä·ini vai kÄdi citi informatÄ«vi dokumenti, kas pamatotu, ka likums strÄdÄs un iedzÄ«votÄju veselÄ«bas rÄdÄ«tÄji un ÄrstniecÄ«bas kvalitÄte bÅ«tiski uzlabotos.
Nav pamatotas pÄrliecÄ«bas, ka beidzot no veselÄ«bas sistÄ“mas pazudÄ«s vÄrds \\\"kvota\\\", kaut likums paredz, ka atbrÄ«votÄs kategorijas visus pakalpojumus saņems tÄpat kÄ lÄ«dz šim. Labi zinÄms, ka pašreizÄ“jais finansÄ“jums nespÄ“j nodrošinÄt bezmaksas medicÄ«niskos pakalpojumus bÄ“rniem un savlaicÄ«gu palÄ«dzÄ«bu pensionÄriem.
Likumam iesniegtie priekšlikumi ir pieejami Saeimas mÄjaslapÄ, kur parÄdÄs arÄ« politisko partiju vÄ“lme izcelties. Partijas Saskaņa priekšlikumi sakrÄ«t ar Latvijas VeselÄ«bas un sociÄlÄs aprÅ«pes darbinieku arodbiedrÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tÄja Valda Kera priekšlikumiem un iepriekš pausto viedokli par finansÄ“juma palielinÄšanas grafiku un apjomu. VÄ“l nesen starp abÄm organizÄcijÄm pastÄvÄ“ja sadarbÄ«bas lÄ«gums. IespÄ“jams, ka lÄ«guma vairs nav, bet sadarbÄ«ba veiksmÄ«gi turpinÄs.
Partija VienotÄ«ba iesniegusi priekšlikumus, kas paredz, ka turpmÄk valsts finansÄ“juma daļu prioritÄri saņems valsts un pašvaldÄ«bu ÄrstniecÄ«bas iestÄdes, kur vairÄk nekÄ 50% pieder publiskam Ä«pašniekam.
Priekšlikums ļautu VeselÄ«bas ministrijai (VM) pÄrdalÄ«t un koncentrÄ“t pakalpojumu, lai attÄ«stÄ«tu ambulatorÄ sektora darbu pie slimnÄ«cÄm, kas nodrošinÄtu lielÄku darba apjomu un attiecÄ«gi atalgojuma pieaugumu, jo nav noslÄ“pums, ka ambulatorÄs daļas pakalpojumi pašlaik ir daudzkÄrt izdevÄ«gÄki par valsts maksÄto slimnÄ«cÄm, jo šo pakalpojumu apmaksÄ ir ievÄ“rojama peļņas daļa, kas ir ielobÄ“ta no privÄto pakalpojumu sniedzÄ“ju puses.
Valsts pasÅ«tÄ«jums šÄ«m iestÄdÄ“m kalpo pacientu piesaistÄ«šanai, kuri atstÄj arÄ« ievÄ“rojamu daļu savas naudas dažÄdos maksas pakalpojumos un aptiekÄs, un sistÄ“mu kopumÄ \\\"darbina\\\" Ä£imenes Ärsti, kuru streika laikÄ jÅ«lijÄ bija ievÄ“rojama visu ambulatoro kabinetu dÄ«kstÄve un pustukšas slimnÄ«cas.
VÄ“sturiski ir izveidojusies situÄcija, ka slimnÄ«cas tikai veic stacionÄra darbu, bet pÄrsvarÄ privÄtÄs poliklÄ«nikas un laboratorijas paņem lauvas tiesu no ambulatorÄ sektora. Tas ir izveidojies valsts un pašvaldÄ«bu medicÄ«nas iestÄžu vÄjÄ menedžmenta un arÄ« slinkuma dēļ, strÄdÄjot pÄ“c principa – kÄdēļ darÄ«t, ja var nedarÄ«t.
Ja kÄds grib Ärpus darba laika (un arÄ« darba laikÄ) kaut kur piepelnÄ«ties, tad tas ir vienkÄršÄk nekÄ organizÄ“t ambulatorÄ sektora darbu savÄ slimnÄ«cÄ, jo vadÄ«bas alga no tÄ nemainÄs. LabÄk vadošie darbinieki paši izmanto šo iespÄ“ju piestrÄdÄt – piemÄ“ram, Stradiņu slimnÄ«cas apvienotÄs laboratorijas vadÄ«tÄja Dagnija Straupmane vienlaikus skaitÄs arÄ« kÄ laboratorijas speciÄlists KlÄ«niskÄs nodaļas vadÄ«tÄjas amatÄ privÄtajÄ NMS laboratorijÄ.
Par pašvaldÄ«bu naudu un tagad par Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzekļiem tiek iepirkts milzum daudz aparatÅ«ras. NevienÄ iepirkumÄ nav prasÄ«ts, lai pÄ“c uzstÄdÄ«šanas tiktu nodrošinÄts maksimÄls aparatÅ«ras jaudas izlietojums vai vismaz tuvu tam. "BruņošanÄs" ar aparatÅ«ru notiek pÄ“c nezinÄmiem principiem, kam gan privÄtais sektors rÅ«pÄ«gi seko lÄ«dz un cenšas ietekmÄ“t, lai jaunÄs iekÄrtÄs neapdraud viņu biznesa daļu.
Kaut arÄ« šÄds punkts likumÄ bÅ«tu, nekas bÅ«tisks veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu tirgÅ« nemainÄ«sies, jo VM lielÄkajÄs kapitÄlsabiedrÄ«bÄs, kas paņem gandrÄ«z pusi no visÄm slimnÄ«cÄm domÄtÄ finansÄ“juma, joprojÄm nav leÄ£itÄ«mas valdes - Stradiņu slimnÄ«cÄ valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja bez konkursa jeb pienÄkumu izpildÄ«tÄja, valdes locekļa medicÄ«nas jautÄjumos nav, tieši tÄpat Austrumu slimnÄ«cÄ.
Nav nekÄdÄ konkrÄ“ta uzstÄdÄ«juma no Ä«pašnieka - VM - strÄdÄt efektÄ«vi un veikt aprÄ“Ä·inus vai pasÄkumus finanšu rÄdÄ«tÄju uzlabošanai, kas ir komercsabiedrÄ«bas darbÄ«bas pamatuzdevums. VieglÄk ir atnÄkt uz Saeimu un vienkÄrši paprasÄ«t 16 miljonu eiro parÄdu segšanai.
VM darbs un ministres Andas ÄŒakšas darbs nav vÄ“rsts uz kÄdu menedžmenta vai sistÄ“mas sakÄrtošanu, lai efektÄ«vÄk izmantotu esošos lÄ«dzekļus, veiktu aprÄ“Ä·inus un maksimÄli noslogotu esošos resursus, attÄ«stÄ«t ko jaunu. Ir viegli un Ä“rti nemitÄ«gi prasÄ«t naudu un visas nebÅ«šanas pamatot ar naudas trÅ«kumu.
Ir smieklÄ«gi klausÄ«ties, kÄ A.ÄŒakša lepojas, ka šogad jau rudenÄ« nav beigušÄs kvotas. PamatÄ tam ir cita pakalpojuma apjoma aprÄ“Ä·ina kÄrtÄ«ba, kas tiek saukta arÄ« par iepirkuma konkursu, kur lÄ«guma summa tiek rÄ“Ä·inÄta nevis no 9 mÄ“nešu apgrozÄ«juma, bet no visa gada apgrozÄ«juma un nav nepieciešams to iztÄ“rÄ“t Ä«sÄkÄ laikÄ, bet tas nenozÄ«mÄ“, ka visi tiek Ä«sÄ nepieciešamÄ laikÄ pie speciÄlista vai izmeklÄ“jumiem. Pieraksts faktiski visÄs veselÄ«bas iestÄdÄ“s ir tikai uz nÄkamo gadu, un te nav redzams nekÄds VM sasniegums.