Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima no valdÄ«bas ir saņēmusi VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likuma projektu, kurš nu ir sācis savu gaitu par to atbildÄ«gajā Sociālo un darba lietu komisijā, kas ir Zaļo un zemnieku savienÄ«bas (ZZS) pārziņā. Saeimai nu jāpacenšas uzlabot zemās kvalitātes likumu. Kaut arÄ« plānots pārrakstÄ«t veselus pantus, tik un tā pats normatÄ«vais akts kopumā izskatās diezgan bÄ“dÄ«gs - savārstÄ«jums, kas neatbilst virsrakstam.

Kaut arÄ« VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums paredz jaunā VeselÄ«bas apdrošināšanas likuma izstrādi, tā aprises vÄ“l pat nav iezÄ«mÄ“tas, nav skaidri nosaukti arÄ« izrietošie Ministru kabineta noteikumi ar anotācijām. Tāpat nav pieejami aprÄ“Ä·ini vai kādi citi informatÄ«vi dokumenti, kas pamatotu, ka likums strādās un iedzÄ«votāju veselÄ«bas rādÄ«tāji un ārstniecÄ«bas kvalitāte bÅ«tiski uzlabotos.

Nav pamatotas pārliecÄ«bas, ka beidzot no veselÄ«bas sistÄ“mas pazudÄ«s vārds \\\"kvota\\\", kaut likums paredz, ka atbrÄ«votās kategorijas visus pakalpojumus saņems tāpat kā lÄ«dz šim. Labi zināms, ka pašreizÄ“jais finansÄ“jums nespÄ“j nodrošināt bezmaksas medicÄ«niskos pakalpojumus bÄ“rniem un savlaicÄ«gu palÄ«dzÄ«bu pensionāriem.

Likumam iesniegtie priekšlikumi ir pieejami Saeimas mājaslapā, kur parādās arÄ« politisko partiju vÄ“lme izcelties. Partijas Saskaņa priekšlikumi sakrÄ«t ar Latvijas VeselÄ«bas un sociālās aprÅ«pes darbinieku arodbiedrÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tāja Valda Kera priekšlikumiem un iepriekš pausto viedokli par finansÄ“juma palielināšanas grafiku un apjomu. VÄ“l nesen starp abām organizācijām pastāvÄ“ja sadarbÄ«bas lÄ«gums. IespÄ“jams, ka lÄ«guma vairs nav, bet sadarbÄ«ba veiksmÄ«gi turpinās.

Partija VienotÄ«ba iesniegusi priekšlikumus, kas paredz, ka turpmāk valsts finansÄ“juma daļu prioritāri saņems valsts un pašvaldÄ«bu ārstniecÄ«bas iestādes, kur vairāk nekā 50% pieder publiskam Ä«pašniekam.

Priekšlikums ļautu VeselÄ«bas ministrijai (VM) pārdalÄ«t un koncentrÄ“t pakalpojumu, lai attÄ«stÄ«tu ambulatorā sektora darbu pie slimnÄ«cām, kas nodrošinātu lielāku darba apjomu un attiecÄ«gi atalgojuma pieaugumu, jo nav noslÄ“pums, ka ambulatorās daļas pakalpojumi pašlaik ir daudzkārt izdevÄ«gāki par valsts maksāto slimnÄ«cām, jo šo pakalpojumu apmaksā ir ievÄ“rojama peļņas daļa, kas ir ielobÄ“ta no privāto pakalpojumu sniedzÄ“ju puses.

Valsts pasÅ«tÄ«jums šÄ«m iestādÄ“m kalpo pacientu piesaistÄ«šanai, kuri atstāj arÄ« ievÄ“rojamu daļu savas naudas dažādos maksas pakalpojumos un aptiekās, un sistÄ“mu kopumā \\\"darbina\\\" Ä£imenes ārsti, kuru streika laikā jÅ«lijā bija ievÄ“rojama visu ambulatoro kabinetu dÄ«kstāve un pustukšas slimnÄ«cas.

VÄ“sturiski ir izveidojusies situācija, ka slimnÄ«cas tikai veic stacionāra darbu, bet pārsvarā privātās poliklÄ«nikas un laboratorijas paņem lauvas tiesu no ambulatorā sektora. Tas ir izveidojies valsts un pašvaldÄ«bu medicÄ«nas iestāžu vājā menedžmenta un arÄ« slinkuma dēļ, strādājot pÄ“c principa – kādēļ darÄ«t, ja var nedarÄ«t.

Ja kāds grib ārpus darba laika (un arÄ« darba laikā) kaut kur piepelnÄ«ties, tad tas ir vienkāršÄk nekā organizÄ“t ambulatorā sektora darbu savā slimnÄ«cā, jo vadÄ«bas alga no tā nemainās. Labāk vadošie darbinieki paši izmanto šo iespÄ“ju piestrādāt – piemÄ“ram, Stradiņu slimnÄ«cas apvienotās laboratorijas vadÄ«tāja Dagnija Straupmane vienlaikus skaitās arÄ« kā laboratorijas speciālists KlÄ«niskās nodaļas vadÄ«tājas amatā privātajā NMS laboratorijā.

Par pašvaldÄ«bu naudu un tagad par Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzekļiem tiek iepirkts milzum daudz aparatÅ«ras. Nevienā iepirkumā nav prasÄ«ts, lai pÄ“c uzstādÄ«šanas tiktu nodrošināts maksimāls aparatÅ«ras jaudas izlietojums vai vismaz tuvu tam. "Bruņošanās" ar aparatÅ«ru notiek pÄ“c nezināmiem principiem, kam gan privātais sektors rÅ«pÄ«gi seko lÄ«dz un cenšas ietekmÄ“t, lai jaunās iekārtās neapdraud viņu biznesa daļu.

Kaut arÄ« šÄds punkts likumā bÅ«tu, nekas bÅ«tisks veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu tirgÅ« nemainÄ«sies, jo VM lielākajās kapitālsabiedrÄ«bās, kas paņem gandrÄ«z pusi no visām slimnÄ«cām domātā finansÄ“juma, joprojām nav leÄ£itÄ«mas valdes - Stradiņu slimnÄ«cā valdes priekšsÄ“dÄ“tāja bez konkursa jeb pienākumu izpildÄ«tāja, valdes locekļa medicÄ«nas jautājumos nav, tieši tāpat Austrumu slimnÄ«cā.

Nav nekādā konkrÄ“ta uzstādÄ«juma no Ä«pašnieka - VM - strādāt efektÄ«vi un veikt aprÄ“Ä·inus vai pasākumus finanšu rādÄ«tāju uzlabošanai, kas ir komercsabiedrÄ«bas darbÄ«bas pamatuzdevums. Vieglāk ir atnākt uz Saeimu un vienkārši paprasÄ«t 16 miljonu eiro parādu segšanai.

VM darbs un ministres Andas ÄŒakšas darbs nav vÄ“rsts uz kādu menedžmenta vai sistÄ“mas sakārtošanu, lai efektÄ«vāk izmantotu esošos lÄ«dzekļus, veiktu aprÄ“Ä·inus un maksimāli noslogotu esošos resursus, attÄ«stÄ«t ko jaunu. Ir viegli un Ä“rti nemitÄ«gi prasÄ«t naudu un visas nebÅ«šanas pamatot ar naudas trÅ«kumu.

Ir smieklÄ«gi klausÄ«ties, kā A.ÄŒakša lepojas, ka šogad jau rudenÄ« nav beigušÄs kvotas. Pamatā tam ir cita pakalpojuma apjoma aprÄ“Ä·ina kārtÄ«ba, kas tiek saukta arÄ« par iepirkuma konkursu, kur lÄ«guma summa tiek rÄ“Ä·ināta nevis no 9 mÄ“nešu apgrozÄ«juma, bet no visa gada apgrozÄ«juma un nav nepieciešams to iztÄ“rÄ“t Ä«sākā laikā, bet tas nenozÄ«mÄ“, ka visi tiek Ä«sā nepieciešamā laikā pie speciālista vai izmeklÄ“jumiem. Pieraksts faktiski visās veselÄ«bas iestādÄ“s ir tikai uz nākamo gadu, un te nav redzams nekāds VM sasniegums.

Novērtē šo rakstu:

0
0