Iesaki rakstu:

1944.gada martā Padomju SavienÄ«bas teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā TrešÄ reiha, armija visiem spÄ“kiem centās noturÄ“t savas agrāk okupÄ“tās Krievijas teritorijas. 16. martā fašistiem izdevās gÅ«t, kā tobrÄ«d likās, svarÄ«gu uzvaru. Proti, sÄ«vās cīņās atkarot no Padomju Armijas spÄ“kiem taktiski nozÄ«mÄ«gu virsotni pie Veļikajas upes.

ŠÄ« fašistu uzvara tika panākta, pateicoties divām Latvijas leÄ£iona divÄ«zijām. Tieši šÄ« konkrÄ“tā sekmÄ«gā latviešu divÄ«ziju darbošanās Hitlera labā okupÄ“tās Padomju SavienÄ«bas teritorijā ir izvÄ“lÄ“ta par dienu, kurā rÄ«kot gājienu uz BrÄ«vÄ«bas pieminekli un saukt to par “tautas pretošanās simbolu”.

Kādreiz skaidrojot, kāpÄ“c vispār šajā datumā ir kaut kas jāsvin vai jāpiemin, Nacionālās apvienÄ«bas politiÄ·i bieži vien izvÄ“lÄ“jās taktiku teikt, ka viņi neko nesvin, bet gan tikai piemin leÄ£ionāru traÄ£isko likteni, kuri pret savu gribu tika iesaukti svešÄ armijā.

Pret to, skaidrs, nekas nebÅ«tu iebilstams. VienÄ«gi tad nav saprotams, kādā šizofrÄ“niÄ·a apziņā ir radusies ideja pieminÄ“t kareivju traÄ£isko likteni dienā, kas sakrÄ«t ar svarÄ«gu uzvaru, ko šie nelaimÄ«gi iesauktie ir guvuši. TraÄ£isko likteni taču labāk bÅ«tu bijis svinÄ“t, piemÄ“ram, dienā, kad leÄ£ions tika likvidÄ“ts. Vai otrādāk – pieminÄ“t dienā, kad tas tika izveidots un šis traÄ£iskais liktenis izlemts. Taču kādā sakarā kauju uzvaras dienā? Izskaidrojums ir vienkāršs – traÄ£iskais leÄ£ionāru liktenis ir tikai aizbildinājums.

Šogad maskas ir kritušas, un Nacionālās apvienÄ«bas (NA) lÄ«deri vairs neslÄ“pjas un neizlokās. Šogad tiek skaidri teikts, ka runa ir par “Latvijas tautas varoņiem” (Baiba Broka) un ka šÄ« 16. marta fašistiskās Vācijas uzvara pār PSRS armiju ir latviešu tautas pretestÄ«bas diena.

Par kādu pretestÄ«bu un kam, NA propagandas materiālos tiek pateikts pilnÄ«gi skaidri – viņi pretojās uzbrÅ«košajai PSRS armijai, saka EdvÄ«ns Šnore.

Jā, viņam tiktāl ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba. PSRS kopā ar sabiedrotajiem ASV un Lielbritāniju tiešÄm uzbruka nacistiem un rezultātā arÄ« sagrāva Trešo reihu. Gan visa Eiropa, gan Amerika un, protams, Krievija katru gadu plaši svin šÄ«s uzvaras pār fašismu gadadienu. Bet Nacionālā apvienÄ«ba, lÅ«k, svin pretošanos šai uzvarai. Atraduši dienu, kad pretošanās fašisma sagrāvei nesa augļus, un tieši to tad arÄ« pasludina par svinamu – ar valsts simboliem, dievkalpojumiem, karogu alejām, ziediem un vainagiem atzÄ«mÄ“jamu dienu.

Nacionālās apvienÄ«bas propagandas video šeit: https://www.facebook.com/RDzintars/videos/1918315895115675/?pnref=story

Nacionālās apvienÄ«bas propagandas materiālā leÄ£ionāri vairs nav nekādi pret savu gribu svešÄ armijā iesaukti upuri, bet gan varoņi un, EdvÄ«na Šnoresprāt, pat Ä«sti supervaroņi, kuriem kā jau supervaroņiem piemita paranormālas spÄ“jas. Šajā gadÄ«jumā spÄ“ja paredzÄ“t Eiropas nākotni pÄ“c kara beigām.

Šnore pilnÄ«gā nopietnÄ«bā apgalvo, ka leÄ£ionāri karoja tāpÄ“c, lai vairāk latviešu paspÄ“tu doties bÄ“gļu gaitās un lai vairāk latviešu tādÄ“jādi paglābtu sevi no dzÄ«vošanas Padomju SavienÄ«bā. Tātad saskaņā ar Šnores teoriju latviešu leÄ£ionāri vÄ“l pirms Maltas, Jaltas un Potsdamas jau zināja, kā izskatÄ«sies pÄ“ckara Eiropa. Un tāpÄ“c varonÄ«gi karoja fašistu pusÄ“, lai attālinātu fašisma sagrāvi, jo tas esot bijis Latvijas iedzÄ«votāju interesÄ“s. 

Skaidri tiek pateikts, ka Latvijai bÅ«tu bijis labāk, ja fašisms netiktu sagrauts, jo tas pasargātu Latviju no atkārtotas PSRS okupācijas. Un rezultātā loÄ£iski visi, kas atbalstÄ«ja fašistus, rÄ«kojās Latvijas interesÄ“s, un ir… ne vairāk, ne mazāk – Latvijas tautas varoņi. To saka nevis kaut kādi margināli ārpus parlamenta ekstrÄ“misti – nÄ“, valdÄ«bu veidojošas partijas vadÄ«ba.

Un tad mÄ“s brÄ«nāmies, ka Latvijai pārmet nacisma atdzimšanu? Ja jau divas SS divÄ«zijas bija latviešu tautas varoņi, tad jādomā, ka šo divÄ«ziju augstākie komandieri arÄ«. Un Ä£enerāļi, protams, un galu galā arÄ« pats Hitlers, kura uzdevumā šÄ«s divÄ«zijas darbojās. Hitlers taču pretojās kā traks uzbrÅ«košajai PSRS armijai un visām tām briesmām, uz kurām norāda Šnore, un bija šÄ«s pretestÄ«bas vadÄ«tājs. Tad jau tieši viņš ir pelnÄ«jis vislielāko godināšanu? Kā var novilkt robežu starp SS divÄ«ziju komandieri latvieti un tiem, kuru pavÄ“les viņš izpilda?

Raivja Dzintara uzrunā jaušama arÄ« atklāta un neslÄ“pta neizpratne, ar kādām tiesÄ«bām kāds varÄ“tu norādÄ«t “savas zemes saimniekiem”, ka tieši Hitlera uzvaru svinÄ“šana nav Ä«paši laba ideja.

Pirms paust iemeslus, kāpÄ“c tā nav laba ideja tāpat kā fašisms, antisemÄ«tisms, homofobija, pedofilija un virkne citu lietu, atgādināšu tikai, ka 2000. gadā Latvijas parlaments svÄ«troja 16. martu no oficiālo piemiņas dienu saraksta. Jo pretÄ“jā gadÄ«jumā nekāda tālāka tuvināšanās Eiropas SavienÄ«bai un NATO nebÅ«tu bijusi iespÄ“jama.

Arguments, kāpÄ“c ar amatpersonu klātbÅ«tni 16.martā nevajadzÄ“tu neko svinÄ“t vai pieminÄ“t nedz pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa, nedz LestenÄ“, nedz kur citur, ir vienkāršs.

ŠÄ« diena ir fašistiskās TrešÄ reiha armijas konkrÄ“tas uzvaras gadadiena. To svinÄ“t ir amorāli, un neko tādu neatļaujas neviens nekur pasaulÄ“, jo nav iespÄ“jams nodalÄ«t Hitlera panākumus kaujas laukā no Hitlera “panākumiem”, piemÄ“ram, ebreju iznÄ«cināšanā. Vieni “panākumi” nepastāv bez otriem. Tas, ka konkrÄ“tie leÄ£ionāri savā vairumā nebija antisemÄ«ti un nepiedalÄ«jās ebreju šaušanās, nozÄ«mÄ“ tikai to, ka viņi nav kara noziedznieki, nevis to, ka Hitlera uzvaru kaldināšana bÅ«tu kaut kas, ar ko pÄ“kšÅ†i vajadzÄ“tu lepoties.

LeÄ£ionāru liktenis arÄ« nevar bÅ«t aizbildinājums. LeÄ£ionāru liktenis ir tikpat traÄ£isks kā, piemÄ“ram, PSRS armijas sastāvā Afganistānā karojošo latviešu liktenis. Viņi arÄ« tika iesaukti pret savu gribu, svešÄ armijā, daudzi gāja bojā, daudzi tika ievainoti, daudzu likteņi salauzti. Viņu grÅ«to likteni neviens reizi gadā diemžēl nepiemin. Nacionālās apvienÄ«bas deputāti nesaka kvÄ“las runas, neuzņem propagandas video un nebrauc uz kapiem. KāpÄ“c? Kāda atšÄ·irÄ«ba starp šÄ«m grupām? Tikai viena – vieni karoja zem dažiem tik simpātiskajiem kāškrustiem.

Ja nebÅ«tu šÄ«s pat vairs Ä«paši neslÄ“ptās NA koÄ·etÄ“šanas ar simpātijām pret fašistiem (pievÄ“rsiet uzmanÄ«bu foniem, kas izmantoti NA propagandas video), vienÄ«gais valstiski pareizais veids, jādomā, bÅ«tu aicināt pieminÄ“t visus visās armijās un karos kritušos un karojušos kareivjus kādā vienā dienā. Vislabāk 11.novembrÄ«, kā to rosināja bijusÄ« prezidente Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga.

ArÄ« ar leÄ£ionāriem te nevajadzÄ“tu bÅ«t problÄ“mai, Ä«paši tad, ja kāds tic Nacionālās apvienÄ«bas arÄ« šajā video izplatÄ«tajam izgudrojumam, ka leÄ£ionāri cÄ«nÄ«jās “par Latviju”. Tas ir kā? Vai Nacionālās apvienÄ«bas pseidovÄ“sturniekiem ir zināms kāds Hitlera plāns, kas TrešÄ reiha uzvaras gadÄ«jumā paredzÄ“ja neatkarÄ«gu Latviju? NÄ“, protams.  Visticamāk, NA paskaidrojums atkal bÅ«s atsauce uz supervaroņu un viņu pašu paranormālajām spÄ“jām zināt to, ko neviens cits nezina. Bet ko nu par tādiem niekiem kā fakti. NA stāstā tie nav svarÄ«gi.

Lai vai kā, mēs, par laimi, dzīvojam pietiekami brīvā valstī. Un katrs, protams, var svinēt un pieminēt, ko vien vēlas, kādā vien datumā vēlas. Es to atbalstu un nevēlos nevienu privātpersonu mācīt vai aizrādīt, kur nu vēl uzspiest kādu savu redzējumu par vēsturi vai politiku.

Taču man ir tiesÄ«bas prasÄ«t no valsts amatpersonām, lai tās neapkauno manu valsti. Lai tās nedara savu septiņprocentÄ«go sÄ«kpartiju dēļ neko tādu, kas apkauno Latviju Eiropā un citur pasaulÄ“, un nemÄ“Ä£ina sagrozÄ«t vÄ“sturi tā, ka rodas iespaids, it kā latvieši Otrā pasaules kara laikā bÅ«tu bijuši Hitlera sabiedrotie un vÄ“l aizvien svinÄ«gi pieminÄ“tu uzvaras, kas kopā gÅ«tas.

Latvija nebija Hitlera sabiedrotā, un Hitlera pretošanās sakāvei nav nedz latviešu tautas pretošanās simbols, kā to apgalvo Raivis Dzintars (attÄ“lā kopā ar Jevgēņiju Osipovu), nedz kaut kas, kam latviešu tauta masveidā bÅ«tu palÄ«dzÄ“jusi. LÄ«dz ar to latviešu tautai nav pilnÄ«gi nekā, ko svinÄ“t vai pieminÄ“t 16. martā.

Pārpublicēts no puaro.lv