KÄpÄ“c MaizÄ«tis un Mežviets tik histÄ“riski iebilst pret Äekas maisu atvÄ“rÅ¡anu? Versiju sniedz romÄns „Bailesâ€
PIETIEK · 26.09.2018. · Komentāri (0)JÄņa MaizÄ«ša vadÄ«tais Satversmes aizsardzÄ«bas birojs un DrošÄ«bas policijas priekšnieks Normunds Mežviets lielÄ vienprÄtÄ«bÄ ir paziņojuši, ka Äekas maisu atvÄ“ršana un publicÄ“šana sašÄ·elšot sabiedrÄ«bu un nopietni apdraudÄ“šot nacionÄlo drošÄ«bu. SaistÄ«bÄ ar šiem paziņojumiem Pietiek ekskluzÄ«vi publicÄ“ fragmentu no „Baiļu” triloÄ£ijas pirmÄs daļas – romÄna „Bailes”, kas varÄ“tu sniegt zinÄmu skaidrÄ«bu par šÄ«s specdienestu vadÄ«tÄjiem netipiski skaļÄs, pat histÄ“riskÄs rÄ«cÄ«bas patiesajiem iemesliem.
„Vai jÅ«s kÄdreiz pie durvÄ«m ir sagaidÄ«jis pieklÄjÄ«gs un ne tikai jÅ«su pagaidÄm dzÄ«vajÄ miesÄ vien ieinteresÄ“ts zombijs? Sarokojoties ar bijušo biedru, tagadÄ“jo kungu Andri Trautmani, Voronovskim bija tieši šÄda sajÅ«ta. TaÄu DrošÄ«bas policijas izmeklÄ“tÄjs nebija no jÅ«telÄ«gajiem, turklÄt pÄ“dÄ“jo dienu notikumi viņa nervu sistÄ“mas spÄ“jas uztvert dažÄdus kairinÄjumus bija kÄrtÄ«gi notrulinÄjuši. PadomÄt, liela muiža – vÄ“l viens zombijs.
- Dzeriet, dzeriet kafiju, tur nekas nav piejaukts. Protams, ja neskaita visÄdu Ä·Ä«miju, ko mÅ«sdienÄs piejauc visur... Man par jums stÄsta interesantas lietas. – Protams, nu kÄpÄ“c lai Äekists ar stÄžu sarunu sÄktu kaut kÄ citÄdÄk. – TurklÄt jÅ«s arÄ« interesÄ“joties par interesantÄm lietÄm, lai gan acÄ«mredzot neapzinÄties, kur lienat. TÄ taÄu ir, vai ne?
Voronovskis varÄ“ja tikai noplÄtÄ«t rokas. Ja kaut kÄ viņa dzÄ«vÄ“ pÄ“dÄ“jÄs dienÄs izteikti bija par daudz, tad noteikti – cilvÄ“ku, kas viņu uzskatÄ«ja par puišeli, kas kaut kÄdu stulbu iemeslu dēļ lien nezin kur un ir gatavs sastrÄdÄt nezin kÄdas blēņas.
- JÅ«s kļūdÄties, ja domÄjat, ka terminu „Fakts D” izdomÄja kÄds muļķīgas grÄmatiņas salasÄ«jies amatieris. – NÄ“, Voronovskis nebija Trautmanim pat ieminÄ“jies par sarunas tematu, kur nu vÄ“l padalÄ«jies savÄs pÄrdomÄs. Zombijs vai ne, bet onkulÄ«tis bija nopietns cilvÄ“ks. – NÄ“, tas bija ļoti nopietns cilvÄ“ks. Viņa aprÄ“Ä·ins bija tieši tÄds – ja nu kÄds arÄ« šo nosaukumu izdzird vai izlasa, lai vienkÄrši pasmejas.
- Man kaut kÄ smiekli pÄ“dÄ“jÄ laikÄ nenÄk. – Sarunas uzturÄ“šanai atļÄvÄs ieminÄ“ties Voronovskis.
- PuisÄ«t... – Mļa, jau atkal šÄ« puisÄ«šošana un zÄ“niņošana. – PuisÄ«t, jums ir ļoti paveicies, ka jÅ«s te tagad sēžat, tÄds vienÄ gabalÄ un dzÄ«vs, un vesels. Vai nu jÅ«su amatierisko darbošanos pÄ“dÄ“jÄs dienÄs neviens nav pamanÄ«jis, vai arÄ« to ir uzskatÄ«juši par tik amatierisku, ka tÄ nav ņemta nopietni. Nu, vai arÄ« manam „draugam” SarÄna kungam attiecÄ«bÄ uz jums ir kaut kÄdi dumji plÄni. KÄ visi viņa plÄni, ziniet.
- Ja jau jÅ«s tÄ visu zinÄt... – Voronovskim šÄ·ita, ka kaut kas ir jÄsaka.
- VarbÅ«t RÅ«tupa kungs tagad ir tur, kur visu zina. Ja vien nav pÄrÄk aizņemts ar cepinÄšanos uz iesma vai vÄrÄ«šanos. Vai tad ne šis kungs jÅ«s interesÄ“ pÄ“dÄ“jÄs dienÄs, ko? – Zombijs izrÄdÄ«jÄs aizvien informÄ“tÄks un informÄ“tÄks. – Es nezinu un arÄ« uz to nepretendÄ“ju. Bet es labi atceros, kas pirms pieciem gadiem notika ar cilvÄ“ku, kurš bija par „Faktu D” uzzinÄjis to, bez kÄ viņam noteikti bÅ«tu labÄk.
- Un kÄpÄ“c lai jÅ«s man to vÄ“lÄ“tos izstÄstÄ«t?
- TÄpÄ“c, ka es labi zinu, kÄ šÄ« saruna notiks un kÄda no tÄs bÅ«s jÄ“ga. NebÅ«s jÄ“gas. Es domÄju, ka jums, puisÄ«t, tur nevajag lÄ«st. Es ar savu dzÄ«ves pieredzi zinu, ka Ä£imene un hipotÄ“ka, un lietots auto beigu beigÄs ir daudz svarÄ«gÄki nekÄ vÄ“lme kaut ko mainÄ«t, kaut ko noskaidrot un kaut ko izdarÄ«t. Bet jautÄjums ir – vai jÅ«s vÄ“laties to saprast no citu pieredzes vai pats no savÄ“jÄs.
- TÄpÄ“c es jums varu pastÄstÄ«t gan par cilvÄ“ku, kuram nevajadzÄ“ja neko uzzinÄt par „Faktu D”, gan arÄ« par pašu „Faktu D”. Nu, tÄ, vispÄrÄ«gos vilcienos. Detaļas jau arÄ« es nezinu – un arÄ« nevÄ“los zinÄt. MierÄ«gi varu. Ja jÅ«s izrÄdÄ«sieties dumjÄks, nekÄ jÅ«s raksturo, jÅ«s ar šÄ«m jaunajÄm zinÄšanÄm kaut ko mÄ“Ä£inÄsiet darÄ«t – un tad DacÄ«te, visticamÄkais, hipotÄ“ku dabÅ«s maksÄt viena. KamÄ“r neatradÄ«sies kÄds, kas bÅ«s gatavs to darÄ«t kopÄ ar viņu.
- Bet varbÅ«t jÅ«s izrÄdÄ«sieties pietiekami gudrs, lai saprastu, ka ir zinÄšanas, kurÄm jÄpaliek tur, kur viņas ir. Un tad jÅ«s no visa šÄ« nolÄ“ksiet, hipotÄ“ku maksÄsiet divatÄ, audzinÄsiet bÄ“rnus, strÄdÄsiet valsts labÄ, kamÄ“r šÄ« valsts vÄ“l pastÄv, arÄ« pÄ“c tam nepazudÄ«siet. Ticiet man, es zinu, kÄ tas notiek...
Trautmanis uz mirkli apklusa un dažas sekundes noskatÄ«jÄs VoronovskÄ« ar savu blÄvo skatienu, kas tiešÄm lika domÄt, ka dvÄ“seli viņš jau sen kaut kam pÄrdevis vai vienkÄrši pazaudÄ“jis. Tad turpinÄja.
- JÅ«su amatÄ nepienÄkas bÅ«t Ä«paši gudram un zinošam, bet varbÅ«t atceraties – bija tÄds žurnÄlists Juris Aksovs. Papsihs, iedomÄ«gs, draudzÄ“jÄs ar grÄdÄ«gajiem, izlidoja no avÄ«zes galvenÄ redaktora amata, kad bija dzÄ“rumÄ uzrakstÄ«jis kaut ko par to, kÄ apmÄ«zušies žīdi dala Oskara balvas.
- Nomira Juris 2011. gada vasarÄ. OficiÄli – kaut kas ar aizkuņģa dziedzeri. Neviens Ä«paši neskuma un arÄ« Ä«paši neinteresÄ“jÄs. Visi zinÄja, ka viņam ar to dziedzeri nav labi. Vienreiz jau gandrÄ«z nomira, bet izÄ·epurojÄs. Šoreiz nÄ“.
- Es gribÄ“tu teikt tÄ, ka žurnÄlists Aksovs nomira tÄpÄ“c, ka bija uzzinÄjis to, ko tolaik neviens nepateica pat SAB direktoram Bažociņam, lai gan viņš it kÄ par to bÅ«tu bijis galvenais atbildÄ«gais. Nepateica, jo zinÄja, ka Bažociņš sÄks klaigÄt, bļaustÄ«sies. Bet to nedrÄ«kstÄ“ja pieļaut.
- Un arÄ« to nedrÄ«kstÄ“ja pieļaut, ka tÄds Aksovs sÄk kaut ko stÄstÄ«t apkÄrt. NodzÄ“ries viņš, protams, bija, nez vai viņu kaut kur nopublicÄ“tu. Bet risks pastÄvÄ“ja. Un tÄpÄ“c žurnÄlists Juris nomira, un riska vairs nebija.
- JÅ«s gribat teikt, ka... – Voronovskis apklusa.
- Es, puisÄ«t, pietiekami skaidri pasaku to, ko gribu teiktu. ŽurnÄlists Juris bija iepriekšÄ“jais, kurš bija pietiekami daudz uzzinÄjis par „Faktu D”. PatiesÄ«bÄ jau ļoti maz, bet tur ar pašu faktu pietika. Un tagad tu, redz, gribi bÅ«t nÄkamais. StaigÄ pa pasauli, uzdod cilvÄ“kiem jautÄjumus...
- JÄ, tÄ sanÄk. – Te nu Voronovskim nekas cits neatlika kÄ saslieties. Bet neizskatÄ«jÄs, ka tam ir kaut jel kÄds efekts.
- PuisÄ«t... Labi, es zinu, ka tas kaitina... Ivan VladimiroviÄ – tÄ bÅ«s labÄk? Starp citu, kÄ Vladimira kungam klÄjas jaunajÄ darbÄ? KÄ Zojas kundzei? – Atkal šie Äekistu iecienÄ«tie jociņi – plÄtÄ«ties, cik viņi informÄ“ti. – TÄtad, Ivan VladimiroviÄ, ko jÅ«s zinÄt par tÄ saucamajiem Äekas maisiem? Ja tÄ godÄ«gi pret sevi un citiem?...
Te nu Voronovskim nÄcÄs atzÄ«t, ka tÄpat kÄ lielÄkajai daļai Latvijas iedzÄ«votÄju viņa zinÄšanas tikai ļoti nosacÄ«ti var saukt par zinÄšanÄm. JÄ, protams, bijusÄ« Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas kartotÄ“ka, kas pašlaik atradÄs SABa seifÄ. Bet konkrÄ“tÄk – kÄda gan jÄ“ga bija šÄdÄm zinÄšanÄm, ja bija skaidrs, ka politiskÄ elite izdarÄ«s visu, lai tikai tÄ netiktu publiskota? Ne mazÄkÄs.
VÄ“lÄ«gais zombijs sarosÄ«jÄs un izvilka dažas acÄ«mredzami no kÄdas grÄmatas izkopÄ“tas lapiņas.
- Šo ir rakstÄ«juši amatieri, bet viss ir maksimÄli kompakti un pietiekami precÄ«zi. Palasieties, Ivan VladimiroviÄs, es pagaidÄ«šu, nav nekur jÄsteidzas. Jo vÄ“lÄk jÅ«s no šejienes iznÄksiet, jo vÄ“lÄk sÄksiet strÄdÄt savas nÄkamÄs muļķības...
NÄcÄs vien lasÄ«t.
„1991. gada notikumos Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteja centÄs ieturÄ“t kaut ko lÄ«dzÄ«gu neitralitÄtes politikai, vismaz atklÄti nenostÄjoties AlfrÄ“da Rubika vadÄ«tÄ kompartijas reakcionÄrÄ spÄrna un milicijas speciÄlo uzdevumu vienÄ«bas – OMON pusÄ“. VÄrdos vairÄkums Äekistu Latvijas neatkarÄ«bu neatbalstÄ«ja, komitejas vadÄ«ba deklarÄ“ja savienÄ«bas likumu prioritÄti pÄr republikas likumiem. TaÄu lÄ«dz atklÄtai konfrontÄcijai lieta nenonÄca.
TomÄ“r, pat ja VDK vadÄ«tÄji bÅ«tu ilgi sÄ“dÄ“juši un domÄjuši, kÄ gan uz atvadÄm iezÄģēt atdzimstošajai Latvijas Republikai, viņi diez vai bÅ«tu spÄ“juši izprÄtot ko efektÄ«gÄku par to, kas iznÄca Äekas dokumentu pÄrņemšanas rezultÄtÄ. Var jau bÅ«t, ka „Äekas maisu” epopeja tiešÄm bija kaut kur MaskavÄ rÅ«pÄ«gi izplÄnota, tomÄ“r ticamÄka šÄ·iet versija, ka par to jÄpateicas nejaušÄ«bai un latviešu politiÄ·u vÄ“lmei maisus ar VDK aÄ£entÅ«ras kartÄ«tÄ“m izmantot savÄs interesÄ“s.
LPSR VDK arhÄ«va materiÄlus uz Maskavu sÄka izvest jau astoņdesmito gadu beigÄs. TurklÄt, jÅ«tot, ka draud ziepes, paši Äekisti 1991. gada augusta dienÄs daļu aÄ£entu lietu iznÄ«cinÄja. Tas ir jautÄjums, kurÄ faktiski visi bijušie Äekisti visus gadus kopš VDK gala ir bijuši vienisprÄtis: dokumentus, kas saistÄ«ti ar aÄ£entu identitÄti, vajadzÄ“ja iznÄ«cinÄt, nerunÄjot nemaz par to publiskošanu.
TaÄu viss netika iznÄ«cinÄts, un 1991. gada augustÄ, uzreiz pÄ“c neveiksmÄ«gÄ puÄa Latvija pÄrņēma VDK mÄ«tnÄ“ RÄ«gÄ, Stabu ielÄ esošos dokumentus, kuru vidÅ« bija arÄ« aÄ£entÅ«ras kartÄ«tes. Citiem vÄrdiem sakot, reÄ£istrÄcijas kartÄ«tes, kurÄs bija minÄ“ti tÄ sauktie stukaÄi. LiecÄ«bas par šo dokumentu pÄrņemšanu brīžam ir diezgan pretrunÄ«gas, taÄu visas caurvij viena atziņa – tÄdu haosu, kÄds augusta divdesmitajos datumos valdÄ«ja StÅ«ra mÄjÄ un tÄs apkaimÄ“, bieži redzÄ“t negadÄs.
Jau uzreiz pÄ“c pirmajÄm ziņÄm par puÄistu sakÄvi ap StÅ«ra mÄju sÄka pulcÄ“ties eiforijas pÄrņemts pÅ«lis, bet visdažÄdÄkÄs nu jau pilnÄ«gi neatkarÄ«gÄs republikas iestÄdes un organizÄcijas sÅ«tÄ«ja savus delegÄtus pÄrbaudÄ«t, kas tad komitejÄ notiek. TurklÄt vÄ“l pirms parlamentÄriešu pirmÄs vizÄ«tes StÅ«ra mÄjÄ VDK darbÄ«bu centÄs bloÄ·Ä“t bariņš revolucionÄri noskaņotu patriotu, kas darÄ«ja visu, lai neļautu Äekistiem iznÄ«cinÄt dokumentus. PiemÄ“ram, lai atslÄ“gtu VDK mÄ«tnei sakarus, daži vÄ«ri vienkÄrši pÄrrÄvuši kabeļus.
TomÄ“r VDK dokumentiem Latvijas puse klÄt tika vien Äetras dienas pÄ“c tam, kad parlaments jau bija pieņēmis lÄ“mumu par komitejas darbÄ«bas pÄrtraukšanu – tÄtad augusta beigÄs (lÄ“mumu par LPSR VDK likvidÄciju AugstÄkÄ Padome pieņēma 1991. gada 24. augustÄ). Ä€trÄk to nebija iespÄ“jams izdarÄ«t, vismaz neizraisot bruņotu konfliktu ne, jo lietu pÄrņemšanÄ bija nepieciešama Maskavas komisijas klÄtbÅ«tne. Tad arÄ« parlamenta izveidotÄs komisijas pÄrstÄvji StÅ«ra mÄjÄ atrada it kÄ promvešanai sapakotus Äekas dokumentus, tostarp arÄ« aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ku.
PÄris mÄ“nešus vÄ“lÄk šÄ«s parlamenta komisijas vadÄ«tÄjs, deputÄts Vilis Seleckis parlamentam par tÄs dienas atradumiem StÅ«ra mÄjÄ atskaitÄ«jÄs šÄdi: „Te atradÄs aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kas, kÄ arÄ« operatÄ«vÄs meklÄ“šanas kartotÄ“kas un kartotÄ“kas par represÄ“to lietÄm. Komisija šÄ«s kartotÄ“kas pÄrņēma. Tas nozÄ«mÄ“, ka tÄs tika ievietotas seifÄ, apzÄ«mogotas, attiecÄ«gi aizslÄ“gtas un nodotas valsts apsardzes dienesta apsardzÄ«bÄ. MinÄ“tÄs kartotÄ“kas pÄrņemšanas brÄ«dÄ« netika ne izskatÄ«tas, ne arÄ« kaut kas konkrÄ“ti ar tÄm darÄ«ts, lai tÄs sÄ«kÄk iepazÄ«tu, noskaidrotu, kas tajÄs ir, un tÄ tÄlÄk.”
DažÄdas dÄ«vainÄ«bas ar neatkarÄ«gÄs Latvijas varas iestÄžu pÄrņemtajiem VDK dokumentiem sÄkÄs jau 1991. gada beigÄs. PÄrņemšanÄ iesaistÄ«to dienestu un komisiju nekoordinÄ“tÄ darbÄ«ba vÄ“lÄk izraisÄ«ja neskaitÄmas sazvÄ“restÄ«bas teorijas un apvainojumus teju vai valsts nodevÄ«bÄ. PiemÄ“ram, jau drÄ«z vien pÄ“c VDK dokumentu pÄrņemšanas aizdomas par iespÄ“jamo nolaidÄ«bu bija spiests atspÄ“kot toreizÄ“jais valdÄ«bas apsardzes priekšnieks (vÄ“lÄk viņš kļuva par pirmo DrošÄ«bas policijas šefu) Raimonds Rožkalns, kura padotie Äekas dokumentus bija apsargÄjuši tikmÄ“r, kamÄ“r tie vÄ“l atradÄs StÅ«ra mÄjÄ.
Ilgi gan viņiem to darÄ«t neļÄva, jo virkne parlamenta deputÄtu uzskatÄ«ja, ka labÄk ar šo darbu galÄ tiks AugstÄkÄs Padomes apsardzes dienests, kas vÄ“lÄk pÄrtapa DrošÄ«bas dienestÄ. TÄdēļ tieši AP apsargiem tika uzticÄ“ts Äekas arhÄ«vu – aÄ£entÅ«ras alfabÄ“tisko kartotÄ“ku, kas atradÄs divos ar VDK un AP zÄ«mogiem aizzÄ«mogotos maisos, un statistisko kartotÄ“ku divos aizzÄ«mogotos diplomÄtkoferos – pÄrvest uz parlamenta Ä“ku.
SavukÄrt lÄ«dz 1991. gada novembrim dokumenti vÄ“l atradÄs StÅ«ra mÄjÄ – telpÄs nr. 219 un 331, kas tika oficiÄli aizzÄ«mogotas un nodotas Iekšlietu ministrijas apsardzei. TajÄ pašÄ Ä“kÄ BrÄ«vÄ«bas un Stabu ielas stÅ«rÄ«, uz kuru vÄ“l vairÄkus mÄ“nešus pÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«šanas bariņš VDK virsnieku gÄja kÄ uz darbu. ArÄ« pÄrvešanas process nenoritÄ“ja pÄrÄk organizÄ“ti.
PiemÄ“ram, aktÄ par pÄrvešanu nebija norÄdÄ«ts transportÄ“jamo vienÄ«bu skaits, kas skeptiÄ·iem vÄ“lÄk ļÄva uzdot jautÄjumu – vai tiešÄm pa ceļam nekas „nepazuda”? Aizdomas vÄ“l jo vairÄk pastiprinÄja baumas, ka pÄrvešanas laikÄ 27. novembrÄ« daļa papÄ«ru izbirusi uz StÅ«ra mÄjas kÄpnÄ“m. Notikumos iesaistÄ«tÄs personas gan pÄ“c tam precizÄ“ja, ka izbiruši esot tikai mazÄk svarÄ«gie operatÄ«vÄs meklÄ“šanas kartotÄ“kas materiÄli.
PÄ“dÄ“jÄ Äekas vadÄ«tÄja Edmunda Johansona atmiņÄs „Äekas maisu” pÄrņemšanas procedÅ«ra atainota diezgan nepievilcÄ«gÄ gaismÄ. LÅ«k, aina no E. Johansona aprakstÄ«tÄs sarunas ar parlamenta deleģēto dokumentu pÄrņēmÄ“ju deputÄtu Linardu Muciņu: „VaicÄju, vai ir sagatavoti kÄdi akti, lÄ“mumi? TÄdu nebija! PieprasÄ«ju sastÄdÄ«t izņemšanas protokolu un tajÄ norÄdÄ«t, ka izņemšana notikusi vardarbÄ«gi. Protokols tika sastÄdÄ«ts un pievienots lielajam protokolam kÄ pielikums. Šis pielikums gan bija uzrakstÄ«ts pavirši, bez kartotÄ“kas saskaitÄ«šanas, bez nosaukumiem.
ArÄ« kopÄ“jais kartÄ«šu skaits netika uzrÄdÄ«ts. Maisus komitejÄ pat neaizplombÄ“ja. ProkuratÅ«ras darbinieki varÄ“ja atnÄkt un izņemt kartotÄ“ku, noformÄ“t ar protokolu un pÄrņemt. TÄ kÄ tas nenotika, šodien grÅ«ti pateikt, cik daudz kartÄ«šu pazuda. No pieredzes zinu – kÄdam cilvÄ“kam noteikti ir jÄbÅ«t kartotÄ“kÄ, bet izrÄdÄs, ka viņu tur nav. GrÅ«ti pateikt, kÄdÄ veidÄ, bet man ir pamatotas aizdomas, ka daudzas personas pamanÄ«jÄs no šiem maisiem nozust...”
TurklÄt par Krievijas arhÄ«viem gan ir arÄ« kÄda cita versija, ko izteicis Latvijas pirmais vÄ“stnieks KrievijÄ JÄnis Peters. Proti, viena lidmašÄ«na ar VDK arhÄ«va dokumentiem no Krievijas RÄ«gÄ ieradusies un bijis paredzÄ“ts arÄ« nÄkamais reiss, kas gan tÄ arÄ« nekad neesot noticis. „BrÄ«numi beidzÄs pÄ“c dažiem mÄ“nešiem. Otra lidmašÄ«na neizlidoja, jo Latvijai pÄ“kšÅ†i pietrÅ«ka lÄ«dzekļu gaisa reisa apmaksai,” atcerÄ“jÄs J. Peters. Vai problÄ“ma bija tikai naudÄ, tagad var vien minÄ“t.
SavukÄrt vÄ“l skarbÄkiem vÄrdiem dokumentu pÄrvešanas procesu daudzus gadus vÄ“lÄk atminÄ“jÄs bijušais iekšlietu operatÄ«vais darbinieks, RÄ«gas tiesas apgabala prokurors un VDK darbÄ«bas pÄrtraukšanas valdÄ«bas komisijas loceklis Klementijs RancÄns: „KÄ AugstÄkajÄ PadomÄ“, tÄ Ministru PadomÄ“ Äekas lietÄ bija viens galvenais jautÄjums – kÄ tikt klÄt pie maisiem, kÄ noslÄ“pt piecus datorus, kuri bija Äekas informÄcijas centrÄ un kuros bija pilns aÄ£entu šifrÄ“ts saraksts un operatÄ«vÄ darba uzskaite – unikÄls materiÄls, uz kuru biju sarunÄjis arÄ« atšifrÄ“šanas speciÄlistus.
VDK darbÄ«bas pÄrtraukšanai un mantas un dokumentu pÄrņemšanai bija izveidota valdÄ«bas komisija, kuras sastÄvÄ man bija uzdevums pÄrņemt visu operatÄ«vo informÄciju, kartotÄ“kas un slepeno literatÅ«ru. AÄ£entu uzskaites kartotÄ“ka, tÄ sauktie Äekas maisi, bija ieslÄ“gta kabinetÄ, atslÄ“gas atradÄs AugstÄkajÄ PadomÄ“. No komisijas izveidošanas brīža Äekas dokumentu pÄrņemšanÄ nebija tiesÄ«ga iejaukties neviena cita amatpersona, izņemot gadÄ«jumus, ja valdÄ«ba vai parlaments pieņemtu kÄdu normatÄ«vo aktu rÄ«cÄ«bas korekcijai. NekÄdu aktu nebija.
PÄrņēmu slepeno literatÅ«ru, sekretariÄta dokumentus un normatÄ«vos aktus un vairÄkus uzskaites dokumentus un kartotÄ“kas, kÄ arÄ« 53 aÄ£entu uzskaites žurnÄlus par laiku no 1945. lÄ«dz 1991. gadam. ŽurnÄlos bija redzams VDK darbinieka vÄrds, savervÄ“tÄ aÄ£enta pseidonÄ«ms, vervÄ“šanas datums, kad izslÄ“gts no tÄ«kla un vai ir kartÄ«te vai tÄ iznÄ«cinÄta. SaglabÄta bija apmÄ“ram 1/3 kartÄ«šu.
Bez manas ziņas vai komisijas vadÄ«tÄja ziņas un paraksta nedrÄ«kstÄ“ja rÄ«koties arÄ« ar Äekas aÄ£entu uzskaites kartÄ«tÄ“m, ar informÄcijas centrÄ esošiem pieciem datoriem. Un kas notika? Apejot valdÄ«bas komisiju un AugstÄkÄs Padomes komisijas vadÄ«tÄju Vili Selecki, atsevišÄ·i deputÄti vakara stundÄ vardarbÄ«gi iebruka VDK Ä“kÄ un sagrÄba kartotÄ“ku. Šie deputÄti, jÄdomÄ, paši bija interešu konfliktÄ ar maisu saturu. ŠÄdu maisu sagrÄbšanu varÄ“ja kvalificÄ“t kÄ laupÄ«šanu.
NelikumÄ«gi, bez komisijas ziņas tika nozagti arÄ« minÄ“tie pieci datori, proti, Maskavas VDK pulkveži man iesniedza pieteikumu atļaut izvest datorus uz Maskavu. UzrakstÄ«ju rezolÅ«ciju, ka šÄdu piekrišanu varÄ“tu dot vienÄ«gi tad, ja par to bÅ«tu Ministru Padomes lÄ“mums. IestÄjÄs klusums un pÄ“c kÄda laika ieraudzÄ«ju, ka datoru nav. Nozagti. KÄ man paskaidroja VDK darbinieki, zaļo gaismu datoru izvešanai esot devis Ivars Godmanis. ManuprÄt, ar to jÄsaprot, ka Godmanis arÄ« parÅ«pÄ“jÄs, lai Äekas aÄ£entu vÄrdi un Äekas operatÄ«vÄ darba datorizÄ“tÄ uzskaite nenokļūtu Latvijas rÄ«cÄ«bÄ.
RÄ«gÄ bija kÄds VDK Ä£enerÄlis (uzvÄrdu nesaukšu), kurš uz manu pieprasÄ«jumu atdot VDK arhÄ«vus atbildÄ“ja, ka tÄdas pilnvaras viņam ir un labprÄt parakstÄ«tu, bet Ivars Godmanis esot parakstÄ«jis vienošanÄs protokolu ar Maskavu, ka šo jautÄjumu risinÄs valdÄ«bu lÄ«menÄ« un ka esot bijusi saruna aÄ£entu jautÄjumu iesaldÄ“t uz 75 gadiem, proti, tas nozÄ«mÄ“jot atlikt šÄ jautÄjuma risinÄšanu uz nenoteiktu laiku...”
Kad nu VDK dokumenti tomÄ“r nonÄca AugstÄkajÄ PadomÄ“, sÄkÄs epopejas nÄkamais cÄ“liens, ko nosacÄ«ti varÄ“tu saukt „Ko darÄ«t?” To, ka kuram katram rakņÄties pa aÄ£entÅ«ras dokumentÄciju ļaut nebÅ«tu prÄta darbs, deputÄti saprata, tÄdēļ pirmajos mÄ“nešos pieeja „Äekas maisiem” bija ļoti ierobežota – apsargÄtÄ seifa atslÄ“gas bija tikai vÄrdÄ nesauktiem V. Selecka komisijas deputÄtiem, un nepiederošas personas vismaz teorÄ“tiski papÄ«riem klÄt tikt nevarÄ“ja.
RezultÄtÄ kÄ pagaidu variants 1993. gada maijÄ tika izvÄ“lÄ“ta dokumentu nodošana jaunizveidotÄ TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centra – par tÄ pirmo vadÄ«tÄju kļuva Paulis Kļaviņš – pÄrziņÄ. TikmÄ“r par to, ka „Äekas maisos” varÄ“tu bÅ«tu – un gan jau noteikti ir – arÄ« ļoti pazÄ«stamu cilvÄ“ku vÄrdi, runas sÄkÄs jau 1991.–1992. gadÄ. Vienlaikus cirkulÄ“ja vesela virkne citu baumu – gan par cilvÄ“kiem, kuru kartiņas no maisiem izņemtas, gan par iespÄ“jamiem viltojumiem.
TÄ nu „maisi” bija nonÄkuši dokumentÄ“šanas centra rÄ«cÄ«bÄ – bet ko tÄlÄk? Bija skaidrs, ka dati nav ne pilnÄ«gi, ne visaptveroši – informÄcija par 4–4,5 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku, aÄ£entÅ«ras saraksti, bet ne aÄ£entu personÄ«gÄs un darba lietas. JÄ, arÄ« uzskaites žurnÄli, bet – tavu sodÄ«bu – kartÄ«tes tikai par aptuveni piekto daļu no žurnÄlos minÄ“tajÄm personÄm. „ŽurnÄlÄ redzam veselu virkni atzÄ«mju – „kartÄ«te iznÄ«cinÄta”. MazÄk to, kuriem kartÄ«te ir. Bet atsevišÄ·as nodaļas aÄ£enti, robežapsardzÄ«bas un armijas aÄ£enti, tie, kuri pa tiešo sadarbojÄs ar Maskavu, ne maisos, ne reÄ£istrÄcijas grÄmatÄ nav. No aÄ£entu sastÄva izslÄ“dza visos gadÄ«jumos, kad persona tika izvirzÄ«ta un iecelta augstos valsts vai partijas amatos, lai nesakompromitÄ“tu viņus tautas un starptautisko institÅ«ciju acÄ«s.
IzslÄ“dza arÄ«, kad pateica, ka pÄrtrauc sadarbÄ«bu, kad notiesÄja par kriminÄlnoziegumu vai pÄrsÅ«tÄ«ja kartÄ«ti uz to republiku, kur izbrauca dzÄ«vot. Par izslÄ“gtajiem kartÄ«tes vajadzÄ“ja iznÄ«cinÄt, tomÄ“r bieži to nedarÄ«ja ar nolÅ«ku, ka izslÄ“gtais turpmÄk var tikt atjaunots sakaros. Ja kartÄ«te iznÄ«cinÄta, bet ar laiku ar aÄ£entu jÄatjauno sakari, bÅ«tu jÄprasa atļauja Maskavai izsÅ«tÄ«t kartÄ«ti utt., kas radÄ«ja lielas nepatikšanas un neÄ“rtÄ«bas. TÄdēļ mums ir tÄds maisu saturs, nevis tas tÄds tika atstÄts provokatÄ«vos nolÅ«kos. VarbÅ«t ir arÄ« vÄ“l kÄdi mÄ“rÄ·i, bet par to lai runÄ VDK bijušie vadÄ«tÄji,” – tÄ „maisu” satura Ä«patnÄ«bas vÄ“lÄk skaidroja K. RancÄns.
To, ka žurnÄlos ir krietni vien vairÄk vÄrdu nekÄ kartÄ«šu, atzina P. Kļaviņš, savukÄrt presei izdarot secinÄjumu, ka „tÄtad viena daļa jau iepriekš bija pazudusi, pirms nonÄca TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centra rÄ«cÄ«bÄ. [..] MÄ“s spriežam par šiem Äekas maisiem tÄ, it kÄ no smagÄs mašÄ«nas kravas kastes nejauši bÅ«tu nobiruši daži koferÄ«ši. Mīļie draugi, tur nekas nav atstÄts nejauši! Ja VDK zinÄja, ko lÄ«dzi uz Maskavu paņemt, tikpat labi viņi zinÄja, kas ir jÄatstÄj un kam tas noderÄ“s...”
NekÄdu skaidru instrukciju un likumu, kas noteiktu, ko ar visu šo saimniecÄ«bu darÄ«t, pirmsÄkumos nebija. 1993. gada 5. jÅ«lijÄ TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centrs gan paziņoja, ka „Äekas maisos” esot piecu jaunÄs Saeimas deputÄtu vÄrdi, taÄu tas notika, tÄ sacÄ«t, pilnÄ«gi pašdarbnieciski. SavukÄrt 2000. gadÄ Saeimai tika sniegta informÄcija, ka kopumÄ no simt trÄ«sdesmit Äetriem AugstÄkÄs Padomes deputÄtiem, kas savulaik nobalsoja par Latvijas neatkarÄ«bu, ar VDK varÄ“tu bÅ«t sadarbojušies veseli divdesmit trÄ«s.
Jau 1991. gada rudenÄ« pavÄ«dÄ“ja, piemÄ“ram, priekšlikumi, ka varbÅ«t vajadzÄ“tu visas šÄ«s kartotÄ“kas publicÄ“t bez jebkÄdas atlases. PilnÄ«gi pretÄ“js bija ierosinÄjums visu kartotÄ“ku vienkÄrši iznÄ«cinÄt, lai neizraisÄ«tu vispÄrÄ“jas raganu medÄ«bas, vÄ“l cits priekšlikums paredzÄ“ja VDK aÄ£entÅ«ras sarakstus iesaldÄ“t uz 30 vai 40 gadiem. „Tikai pÄ“c tam bÅ«tu jÄiepazÄ«stas ar šiem dokumentiem, kuri acÄ«mredzot ir kaut kas lÄ«dzÄ«gs Latvijas netÄ«rÄ«bai, pūžņiem vai kÄ tamlÄ«dzÄ«gi tos varÄ“tu nosaukt, šobrÄ«d tos vispÄr neaiztiekot,” šo ierosinÄjumu komentÄ“ja V. Seleckis.
KonkrÄ“tu lÄ“mumu par dokumentu izmantošanu AugstÄkÄ Padome tÄ arÄ« nepieņēma, bet dokumenti beigu beigÄs 1993. gada maijÄ nonÄca TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centra rokÄs. TaÄu ar glabÄtÄju izvÄ“li nekas nebija atrisinÄts – nÄkamajÄ desmitgadÄ“ grÅ«ti atrast gadu, kad politiskajÄs aprindÄs nebÅ«tu apspriests jautÄjums, ko ar Äekas kartotÄ“ku Ä«sti iesÄkt. PiemÄ“ram, 1996. gada sÄkumÄ DemokrÄtiskÄs partijas „Saimnieks” Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs Ivars Ķezbers paziņoja, ka frakcija atbalstot visu Äekas maisu publicÄ“šanu. 1996. gada februÄrÄ« to oficiÄli ierosinÄja Joahima ZÄ«gerista frakcija „Latvijai”, taÄu ierosinÄjums tika noraidÄ«ts; jau pirms tam bija noraidÄ«ts LNNK un ZaļÄs partijas lÄ«dzÄ«gs – tikai ar dažiem ierobežojumiem – priekšlikums.
SazvÄ“restÄ«bas teoriju cienÄ«tÄji šajÄ saistÄ«bÄ jau sÄka saskatÄ«t jaunas likumsakarÄ«bas – piemÄ“ram, jau pieminÄ“tÄ Ilga Kreituse presÄ“ nÄca klajÄ ar atklÄsmi, ka „vienmÄ“r, kad dienas gaismÄ izvelk Äekas maisus, drÄ«z krÄ«t valdÄ«ba”. TomÄ“r beigu beigÄs 2004. gadÄ pienÄca brÄ«dis, kad Saeima mistiskÄ kÄrtÄ spÄ“ja vienoties un izlÄ“ma Äekas maisus „atvÄ“rt”, t.i. pilnÄ«bÄ publiskot to saturu – nelÄ«dzÄ“ja pat savu sadarbÄ«bu labprÄtÄ«gi atzinušÄ Georga Andrejeva paziņojums, ka faktiski tÄ esot „letiņu rÄ«dÄ«šana citam pret citu”. TaÄu vairÄkkÄrt stingri iejaucÄs Valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e–Freiberga, kuras argumenti bija – maisu saturu publiskot nedrÄ«kst, jo LatvijÄ esošie dokumenti ir nepietiekami, no Krievijas atgÅ«t VDK arhÄ«vus kaut cik nopietnu cerÄ«bu nav, turklÄt maisos ir arÄ« to cilvÄ“ku vÄrdi, kas ar VDK sadarbojušies organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas, korupcijas un citu smagu noziegumu apkarošanÄ.
Tiesa, jau pieminÄ“tais K. RancÄns gan norÄdÄ«ja – „nav taisnÄ«ba tiem, kuri saka, ka varÄ“tu noteikt aÄ£enta darbÄ«bas bÅ«tÄ«bu tad, ja mÅ«su rÄ«cÄ«bÄ bÅ«tu aÄ£enta personÄ«gÄ lieta un darba lieta – ziņojumu kopums. MÄ“s uzzinÄtu daudz vairÄk, bet tomÄ“r pÄrÄk maz, lai pateiktu, ka aÄ£ents bija „sliktais” vai „labais”. Nav iespÄ“jams noteikt, kad aÄ£ents sniedza patiesu informÄciju, kad dezinformÄciju, kad iestÄjÄs par sava darbabiedra, paziņas noniecinÄšanu, iznÄ«cinÄšanu, nomelnošanu, jo ne vienmÄ“r varÄ“ja vai vajadzÄ“ja informÄciju pÄrbaudÄ«t”. ViņaprÄt, „sadarbÄ«bas fakts juridiski ir apstiprinÄms jau ar to, ka ir kartÄ«te un ieraksts uzskaites žurnÄlÄ. Bija labais vai sliktais, tas lai paliek uz katra sirdsapziņas”. TaÄu politisko lÄ“mumu pieņemšanÄ šÄdi argumenti netika ņemti vÄ“rÄ – un skaidrs punkts Äekas maisu lietÄ tÄ arÄ« netika pielikts...”
- Paldies, bija pamÄcoši. Bet kas no tÄ visa? – Voronovskis pacÄ“la skatu uz Trautmani, kurš visu šo laiku izlikÄs maksimÄli aizņemts ar zivtiņu apkopšanu akvÄrijÄ.
- Nu, ko, Voronovska kungs, iepazinÄties? IzlasÄ«jÄt? Tagad esat izglÄ«tots un kompetents? Tas priecÄ“. – Atkal šis blÄvais zombija skatiens.
- JÄ, paldies, Trautmaņa kungs, ļoti izglÄ«tojoši. Es vienÄ«gi nesaprotu...
- JÅ«s? Nesaprotat? DrošÄ«bas policijas virsnieks? TiešÄm bÅ«šu jÅ«s pÄrvÄ“rtÄ“jis? It kÄ jÅ«s raksturoja tÄ«ri labi – jaunÄ paaudze, perspektÄ«vas, izglÄ«tÄ«ba, enerÄ£ija, kas tur vÄ“l... Nu, nodemonstrÄ“jiet, Ivan VladimiroviÄ...
GodÄ«gi sakot, Voronovskis vienkÄrši nesaprata, ko šis Ä“rms no viņa grib un ko cer izspiest. Laikam jau tiešÄm, kÄ to uzskatÄmi bija nodemonstrÄ“jis cits, daudz pazÄ«stamÄks eksÄekists Juris Mavickis, pat vislietišÄ·ÄkÄs Äekista smadzenes uz vecumu saiet sviestÄ un demence nesaudzÄ“ nevienu...
- Par demenci domÄjam, ja, puisÄ«t? – IzrÄdÄ«jÄs, ka zombiji mÄk arÄ« lasÄ«t domas. – Nu, domÄt varat, protams, protams. Bet labÄk domÄjamo orgÄnu izmantojiet citam nolÅ«kam. TÄdu Šerloku Holmsu zinÄt?
- Un?...
- ZinÄt, ko viņš teica par versijÄm?
- Trautmaņa kungs, atvainojiet, bet es tomÄ“r atnÄcu parunÄt par konkrÄ“tÄm tÄ“mÄm, nevis uz literatÅ«ras eksÄmenu. – JocÄ«gÄ veÄa uzvedÄ«ba tomÄ“r sÄka krist uz nerviem. Bet šis nelikÄs traucÄ“ties.
- Skaidrs, nezinÄt. Redziet, viņš teica tÄ – sarindojiet visas versijas, tad atmetiet visas tÄs, kas vienkÄrši nav iespÄ“jamas, un tÄ, kas paliks pÄri, arÄ« bÅ«s Ä«stÄ, lai cik neticama nešÄ·istu.
Kaut ko tÄdu Voronovskis tagad atcerÄ“jÄs gan, nemaz jau nebija ar viņu tik slikti „speciÄlÄs literatÅ«ras” jomÄ. Bet, uz kurieni velk Trautmanis, viņam joprojÄm nebija ne mazÄkÄs nojÄ“gas.
- Nu, tÄtad par tiem maisiem. JÅ«s tagad šai jautÄjumÄ esat izglÄ«tots, kompetents – nu, vismaz vidusmÄ“ra politiÄ·a, deputÄta lÄ«menÄ«. JÅ«s tÄtad zinÄt, ka maisi sÄkumÄ bija TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centram, pÄ“c tam ar visu centru pÄrgÄja SABa pÄrziÅ†Ä – un tur arÄ« stÄv lÄ«dz šai baltai dienai, tiek rÅ«pÄ«gi apsargÄti un tÄ tÄlÄk. Ja?
- JÄ, tieši tÄ.
- TÄpat jÅ«s arÄ« zinÄt, ka vairÄkas reizes Saeima balsoja par maisu atvÄ“ršanu, viena konkrÄ“ta prezidente kategoriski iebilda... Jums, protams, nav jautÄjumu, kÄpÄ“c tieši viņa iebilda, vai ne?
- NÄ“, Trautmaņa kungs, par to gan ne. – Par šo tÄ“mu Voronovskim jautÄjumu tiešÄm nebija. VÄ«Ä£e-Treiberga ar Äeku bija tÄ vai citÄdi sadarbojusies jau kopš septiņdesmitajiem gadiem, protams, ka viņas vai vÄ«ra vÄrds bija vienÄ vai otrÄ kartotÄ“kÄ. ArÄ« pÄ“c kļūšanas par prezidenti viņai patika sev pietuvinÄt te vienu, te otru skaidri zinÄmu VDK darboni – tÄ ka nÄ“, jautÄjumu par šo tÄ“mu tiešÄm nebija. Ja nu viens vienÄ«gais – kÄ viņai bija izdevies panÄkt, ka Kremlis šo viņas sadarbÄ«bas lietu sev izdevÄ«gÄ brÄ«dÄ« nenopludina. Ja nu vienÄ«gi tÄpÄ“c, ka kaimiņos politikÄ un specdienestos valdÄ«ja tÄds pats bardaks kÄ šeit...
- Labi, Voronovska kungs, labi, tÄtad pilnÄ«gi neglÄbjams jÅ«s tomÄ“r neesat... Tad jau noteikti arÄ« pamanÄ«jÄt, ka vienÄ brÄ«dÄ« visas runas par maisu atvÄ“ršanu noklusa. Nu, vismaz politiskajÄ lÄ«menÄ«. Ko tur visÄdi marginÄļi ņēmÄs – nu, kas tÄdus klausÄs. Bet politiskajÄ lÄ«menÄ« tÄ“ma pazuda.
Voronovskis ne Ä«paši pÄrliecinoši pamÄja ar galvu.
- VÄ“l vairÄk, tÄ vietÄ tika radÄ«tas paralÄ“lÄs tÄ“mas – kÄ vajadzÄ“tu pÄ“tÄ«t Äekas un okupÄcijas mantojumu kÄ tÄdu, kÄ jÄizveido komisijas-šmomisijas. Tad ilgi un gari ņēmÄs ar komisijas sastÄvu, tad meklÄ“ja komisijai naudu, tad to pazaudÄ“ja, tad atkal meklÄ“ja, tad bija problÄ“mas ar pakļautÄ«bu. Ko jums tas liek secinÄt?
TÄ nu gan bija ÄbeÄnieku situÄcija, nodomÄja Voronovskis.
- UzmanÄ«bas novÄ“ršana, fokusÄ“šana uz citu tÄ“mu, pÄrliecÄ«bas nostabilizÄ“šana par tÄs svarÄ«gumu, iepriekšÄ“jÄs tÄ“mas mazsvarÄ«guma nostiprinÄšana. – Faktiski kÄ no mÄcÄ«bu grÄmatas.
- JÄ, taisnÄ«ba, tieši kÄ no mÄcÄ«bu grÄmatas, Ivan VladimiroviÄ. Tik truli un tieši, ka nevienam saprotošam cilvÄ“kam no malas nevarÄ“ja rasties šaubas – normÄla specdienestu operÄcija. Protams, piesaistot papildspÄ“kus. – Nu izrÄdÄ«jÄs, ka zombiji spÄ“j arÄ« smÄ«kņÄt. – Un tagad jautÄjums – kÄpÄ“c gan tÄ“rÄ“t resursus šÄdam pasÄkumam? KÄda jÄ“ga? Kurš palÅ«dza? Kurš uzdeva? Un ar kÄdu mÄ“rÄ·i?
Par to gan Voronovskis nekad nebija aizdomÄjies, lai gan visu jezgu ap „maisu pÄ“tnieku” komisiju bija pamanÄ«jis un izdarÄ«jis lÄ«dzÄ«gus secinÄjumus.
- Protams, neesat aizdomÄjies, Ivan VladimiroviÄ, un neviens cits arÄ« nav. KÄpÄ“c lai šeit kÄds noņemtos ar tik eksotisku, nepieprasÄ«tu nodarbi. Nu, tad salieciet tagad visas iespÄ“jamÄs versijas – gluži kÄ sers Šerloks. Vai viņš vispÄr bija sers?... Nu, nav svarÄ«gi.
Par versiju izstrÄdi Voronovskim pat algu maksÄja, šajÄ jomÄ viņš sevi uzskatÄ«ja par profesionÄli un vispÄr labu analÄ«tiÄ·i. KÄpÄ“c gan to nepierÄdÄ«t arÄ« zombijam?
- JÄskatÄs, kam tas bija vajadzÄ«gi un izdevÄ«gi. Prezidente, protams, pirmÄm kÄrtÄm. Tad tie, kas varÄ“tu bÅ«t maisos un ir politikÄ. Ne obligÄti vÄ“lÄ“tos amatos. Tad tie, kas „kustina” tos, kas ir maisos. Ä»oti daudz patiesÄ«bÄ sanÄk.
- TÄ jÅ«su lielÄ nelaime ir tÄ, ka jums pietrÅ«kst uzmanÄ«bas pret detaļÄm un vÄ“sturiskas perspektÄ«vas. Ek, jaunieši... – Trautmanis izskatÄ«jÄs patiešÄm sarÅ«gtinÄts. –PirmÄm kÄrtÄm – nu, kÄda VÄ«Ä£e? VÄ«Ä£e bija prom jau 2007. gadÄ, bet vietÄ nÄca Valdiņš no zoodÄrza.
- Nu, labi, Trautmaņa kungs, bet vai tad jÅ«s nezinÄt, ka Katlera kungs...
- Nezinu ko, puisÄ«t? Ka Valdiņš tÄ sapinÄs ar savu privÄtbiznesiņu un saviem implantiem, ka viņu pie oliņÄm paņēma lÄ«dz ar prezidentÅ«ras sÄkumu un aiz tÄm arÄ« stingri vadÄ«ja, kur un kÄ vien vajadzÄ«gs? Ä»iļkai vÄ“l aktÄ«vi palÄ«dzot? ParaustÄ«ja te labo, te kreiso? Kurš tad to nezina? Visi zina. Valdiņš bija marionete, ne patstÄvÄ«gs spÄ“lÄ“tÄjs. Bet tur vajadzÄ“ja bÅ«t ļoti patstÄvÄ«gam spÄ“lÄ“tÄjam, ar resursiem un motivÄciju, lai mÄ“Ä£inÄtu tik pamatÄ«gi noslÄ«cinÄt maisu tÄ“mu. Nu, nu, nu?
- Par maz informÄcijas, Trautmaņa kungs. – Un tÄ nu bija svÄ“ta patiesÄ«ba.
- Labi, vÄ“l viens fakts. SABa direktors MizÄ«tis, kurš, kÄ mÄ“s visi labi zinÄm, ir gļēva niecÄ«ba. IedomÄjieties, Voronovska kungs, ka šÄ« niecÄ«ba, šis kankariņš, kas kÄdreiz ik nedēļu skrÄ“ja atskaitÄ«ties uz amerikÄņu vÄ“stniecÄ«bu, pÄ“kšÅ†i izslej krÅ«ti un publiski sÄk klÄstÄ«t visÄdas drosmÄ«gas lietas? Politiskas lietas, Voronovska kungs. Ka maisus atvÄ“rt nedrÄ«kstot, ka tas esot slikti tÄpÄ“c, tÄpÄ“c un vÄ“l arÄ« tÄpÄ“c. JÅ«s tÄ varat noticÄ“t, ka šis dzÄ«ves samÄ«cÄ«tais kankariņš to dara pats pÄ“c savas gribas? Ka šÄda gļēva, pelÄ“cÄ«ga radÄ«ba pÄ“kšÅ†i lien uz barikÄdÄ“m un kaut ko kliedz? TÄdi kÄ MizÄ«škungs šÄdi rÄ«kojas tikai vienÄ gadÄ«jumÄ – ja viņu mazÄs, saÄokurojušÄs oliņas ir iespiestas lielÄs, lielÄs skrÅ«vspÄ«lÄ“s un ir kÄds vai kÄdi, kas šÄ«s skrÅ«vspÄ«les pamazÄm savelk.
- NÄ“, protams. Bet, piedodiet, vienalga nesaprotu, kÄdÄ tas sakarÄ. Nu, labi, MizÄ«ša kungam pašam aste maisÄ. Vai arÄ« kÄdam viņa radiniekam. Nu un? – Viss pÄ“dÄ“jÄs dienÄs notikušais jau tÄ Voronovskim nebija nÄcis viegli. Tagad vÄ“l šis te vecais onÄnists izņirgÄjÄs. NÄ“, pietiek!
- Ehhhh... – Jau atkal zombijs izskatÄ«jÄs vecs, saguris un gandrÄ«z dzÄ«vs. – Labi, Voronovska kungs. Pavisam Ä«si un vienkÄrši – nav vairs MizÄ«ša kungam nekÄdu Äekas maisu. NekÄdu kartotÄ“ku, nekÄdu maisu, nekÄ – vienkÄrši vairs nav. Nav nekÄ, ko parÄdÄ«t universitÄtes un kÄdiem tur vÄ“l pÄ“tniekiem, ne arÄ« publiskot, ja nu kÄdreiz tik tÄlu nonÄktu. Tikko notiktu kaut kas tÄds, kas liktu MizÄ«ša kungam kÄdam šos maisus parÄdÄ«t, iestÄtos pilnÄ«ga polÄrlapsa. JÄ, jÄ, pesec, pesec, pilnÄ«gs pesec.
- KÄ – nav? – To Voronovskis kaut kÄ nespÄ“ja uztvert un apjÄ“gt.
- TÄ – nav. Nav un viss. – Zombijs smaidÄ«ja. Tas nebija patÄ«kams skats. – Fakts „dÄ“”. ZinÄt, ko nozÄ«mÄ“ „dÄ“”? To, ka viss ir „dÄ“”? Tiem, kas to tÄ nosauca, ar humora izjÅ«tu viss bija kÄrtÄ«bÄ. Nav. Jau gadus piecus nav - es tev, puisÄ«t, pat precÄ«zu datumu varu pateikt. Un tos cilvÄ“kus, kuri bija atbildÄ«gi par apsardzi, varu nosaukt. Es tikai vienu nevaru nosaukt, jo nezinu – tos, kas šo lietu izdarÄ«ja. Ä»oti pÄrdroši zÄ“ni. Ä»oti profesionÄli zÄ“ni. Un arÄ« ļoti pacietÄ«gi zÄ“ni – jau vairÄk nekÄ pieci gadi apkÄrt, bet ne Äiku, ne grabu. Kaut ko viņi gaida – bet ko.
- Paga, paga, Trautmaņa kungs. – Voronovskim joprojÄm, tÄ sacÄ«t, nedaleca. – JÅ«s gribat teikt, ka kartotÄ“kas ir nolaupÄ«tas? Nozagtas? Jau vairÄkus gadus? Un tas viss ir slepeni? Un tas arÄ« ir „Fakts D”?
- JÄ, mīļais, jÄ. Tieši to es arÄ« gribu teikt. Bija maisi, un nav maisu. Nu, tas ir – kaut kur jau ir, bet ne tur, kur vajadzÄ“tu bÅ«t. Un, ja Latvijas valstij patiešÄm ir kaut kÄdi Ä«sti valsts noslÄ“pumi, tad šis ir tÄds.
Bija acÄ«mredzams, ka Trautmanis nejoko – ar tÄdÄm lietÄm šajÄs aprindÄs nejokoja, lai cik grÅ«ti arÄ« tam bija noticÄ“t. TaÄu, ja tÄ padomÄ, lÄ«dz ar šo faktu dažÄdas dÄ«vainÄ«bas valsts sabiedriski politiskajÄ dzÄ«vÄ“ un jo Ä«paši kaut kÄdas lietas Voronovska aprindu ikdienÄ sarindojÄs loÄ£iskÄ, racionÄlÄ ainÄ. Bet... nÄ“, tam vienalga bija grÅ«ti noticÄ“t.
- TÄ nevar bÅ«t, jo tÄ nevar bÅ«t, ja, Ivan VladmiroviÄ? – Zombijs jau atkal demonstrÄ“ja savas domu lasÄ«šanas spÄ“jas. – Var bÅ«t. Pat ļoti var bÅ«t. Tas vis nav kaut kÄds muļķīgs NATO noslÄ“pums. Par šo visi nedaudzie cilvÄ“ki, kas ir lietas kursÄ, labi saprot – ja tas kaut kur aizies tÄlÄk, polÄrlapsa bÅ«s pilnÄ«ga.
Voronovskim nebija, ko teikt.
- IedomÄjies, puisÄ«t, kas bÅ«s, ja tas nÄktu gaismÄ? Kas tik viss nenojobņītos. Jau ar pašu faktu, ka maisi ir pazuduši, pietiktu... Un, ja vÄ“l kÄds šo maisu saturu publiskotu. Kaut vai kartotÄ“ku, kaut vai sÄktu pa desmit uzvÄrdiem dienÄ. Jau pÄ“c nedēļas šai valstÄ« nojobņītos pilnÄ«gi viss. TÄdÄ ziÅ†Ä tai vecajai aÄ£entei VÄ«Ä£ei bija pilnÄ«ga taisnÄ«ba un MizÄ«tim tÄpat – drauds stabilitÄtei.
- TÄpat kÄ abu žīdiņu bankÄ iegrÅ«da divus miljardus nodokļu maksÄtÄju naudas, jo tÄ esot sistÄ“miska banka, arÄ« maisi ir sistÄ“miski maisi. Valsts, protams, paliktu, bet pÄ“c tam bÅ«tu pilnÄ«gi citÄda, tas nu bez variantiem. Bet to, protams, nevienam nevajag. TÄpÄ“c arÄ« alkoholiÄ·is Aksovs tik fiksi nomira no sava nez kÄda dziedzera. TÄpÄ“c ir cilvÄ“ki, kas joprojÄm ir tik nervozi par šo tÄ“mu – jo neviens jau nezina, kur tie maisi ir.
PatiesÄ«bÄ labÄkais variants, uz ko visi arÄ« klusÄ«bÄ cer, ir – ka tie ir kaut kÄdi efesbešÅ†iki vai grušÅ†iki, kas to visu ir pievÄkuši. Ar tiem vismaz viss ir skaidrs – tur ir Ä£eopolitika un cits lÄ«menis, no tiem arÄ« bÅ«tu vienkÄršÄk. Bet kaut kÄdi pašdarbnieki...
Un vÄ“l aizvien Voronovskim nebija, ko teikt. PamazÄm nÄca atskÄrsme – jÄ, tieši tÄ arÄ« ir. Un tad vÄ“l arÄ« otra – un ko viņam tagad darÄ«t? Vai viņam to visu tiešÄm vajadzÄ“ja? Bailes lÄ“nÄm cÄ“lÄs uz augšu, kaut kur no kuņģa dziļumiem un jau tuvojÄs kaklam.
- JÄ, puisÄ«t, tas tagad ir lielais jautÄjums - vai tev vajag?... – zombijs izskatÄ«jÄs gluži tÄ“višÄ·i norÅ«pÄ“jies…”