Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmais arguments. Prasītājiem nav prasījumu tiesību, un tiesvedība lietā būtu izbeidzama ar tiesas lēmumu.

Proti, konkrÄ“tajā lietā prasÄ«tājiem nav juridiski iespÄ“jams un nav bijis tÄ«ri personisks kaitÄ“jums. Atbilstoši Civillikuma Deviņpadsmitās nodaļas "PrasÄ«jumi no dažādiem pamatiem", pirmās apakšnodaļas, kuras nosaukums ir "PrasÄ«jumi personiska aizskāruma dēļ", minÄ“tā prasÄ«ba celta atbilstoši Civillikuma 2352.1 pantam.

Personiski prasÄ«jumi, ceļot to par izteikumiem, kas izteikti par citu personu, nav juridiski iespÄ“jami. Personisks ir tāds, kas piemÄ«t tikai konkrÄ“tai personai. Personiski prasÄ«jumi nav mantojami, cedÄ“jami vai atsavināmi. Turklāt šajā lietā nav pat iesniegts neviens pierādÄ«jums, ka visi prasÄ«tāji bÅ«tu apstiprināti mantošanas tiesÄ«bās, kuru ietvaros tie bÅ«tu mantojuši tÄ«ri personisku prasÄ«jumu, kāds teorÄ“tiski varÄ“ja piemist nelaiÄ·im. Tāpat jāuzsver, ka goda un cieņas lietās personisks kaitÄ“jums ir tÄ«ri personisks, tādēļ tas nepāriet uz citām personām, pat ja šÄ«s personas atrodas radniecÄ«bas attiecÄ«bās.

Šo manu apgalvojumu pierāda tiesu prakse jeb judikatÅ«ra.

Pirmkārt, Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2020.gada 29.janvāra lÄ“mums lietā nr.SKC-426/2020. MinÄ“tajā lÄ“mumā ir noteikts, ka gadÄ«jumā, "ja tiesvedÄ«bas laikā miris sabiedrÄ«bas valdes loceklis, pret kuru celta prasÄ«ba par zaudÄ“jumu piedziņu MaksātnespÄ“jas likuma 72.panta kārtÄ«bā, šÄda saistÄ«ba mantiniekiem nepāriet". Pie šÄda secinājuma tiesa nonākusi, jo, citÄ“ju, "ja tiesvedÄ«bas laikā miris sabiedrÄ«bas valdes loceklis, pret kuru celta prasÄ«ba par zaudÄ“jumu piedziņu, tiesa neaptur tiesvedÄ«bu, jo valdes locekļa darbÄ«bas personiskais raksturs nepieļauj no šÄ«s tiesiskās attiecÄ«bas izrietošu tiesÄ«bu pārņemšanu".

Tātad minÄ“tajā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta lÄ“mumā skaidri un nepārprotami noteikts, ka personiski prasÄ«jumi uz mantiniekiem nepāriet. Jo Ä«paši, ja tie ir tÄ«ri personiski prasÄ«jumi. KonkrÄ“tais piemÄ“rs ir par apgrieztu situāciju, kad personisks prasÄ«jums vÄ“rsts pret personu, bet tieši tāpat tas ir piemÄ“rojams, ja personisks prasÄ«jums teorÄ“tiski bijis mirušajam. Neviena tiesÄ«bu norma, neviens tiesÄ«bu avots nenosaka pretÄ“jo. Likums nav paredzÄ“jis personisku prasÄ«jumu pāreju uz mantiniekiem vai radiniekiem.

Otrkārt, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2016.gada 10.novembra lÄ“mums lietā nr.SKK-499/2016 pilnÄ«bā apstiprina manu iepriekš minÄ“to tÄ“zi. Proti, minÄ“tajā lÄ“mumā ir noteikts, ka "tiesÄ«bām uz atlÄ«dzÄ«bu par morālo kaitÄ“jumu ir personisks raksturs, kas Izbeidzas ar šÄ«s personas nāvi un uz cietušÄs personas radiniekiem nepāriet".

Treškārt, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012.gada l.februāra paplašinātā sastāva spriedumā nr.SKC-8/2012 cita starp pausta atziņa, ka, citÄ“ju, "tiesÄ«ba prasÄ«t nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskās kompensācijas piedziņu ir tikai tai personai, kurai kaitÄ“jums nodarÄ«ts". KaitÄ“jums nevar tikt nodarÄ«ts personām, uz kurām nepāriet tÄ«ri personiska aizskāruma prasÄ«juma tiesÄ«ba. Tāpat jāuzsver, ka uz šo spriedumu ir atsaukusies RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa savā 2020.gada 14.janvāra spriedumā lietā nr.C30841818.5.S, ar kuru tika noraidÄ«ta Kaspara Bunkus prasÄ«ba pret mani par goda un cieņas aizskaršanu. MinÄ“tais spriedums ir stājies likumÄ«gā spÄ“kā, tātad tam ir obligāts raksturs un likuma spÄ“ks atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta piektajai dajai, kurā noteikts, ka "spriedumam, kas stājies likumÄ«gā spÄ“kā, ir likuma spÄ“ks, tas Ir obligāts un Izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadÄ«jumos un kārtÄ«bā".

TādÄ“jādi minÄ“tais atbilst arÄ« vārda "personisks" nozÄ«mei. Latviešu konversācijas vārdnÄ«cas 16.sÄ“juma 31771 šÄ·irklÄ« ir izskaidrots vārds "personisks" jeb, citÄ“ju, "viss, kam piemÄ«t personas Ä«pašÄ«bas". Gods un cieņa ir konkrÄ“tai personai piemÄ«tošas konkrÄ“tas Ä«pašÄ«bas. Šai personai nevar piemist citas personas personiskās Ä«pašÄ«bas. ŠÄdas Ä«pašÄ«bas arÄ« nav ne filozofiski, ne juridiski nododamas citām personām. Gods un cieņa ir tÄ«ri personiskas personas Ä«pašÄ«bas, kas katrai personai ir citādākas un citādāk arÄ« tiek uztvertas. Tām ir individuāls raksturs. TādÄ“jādi tÄ«ri personiskas prasÄ«bas par tÄ«ri personiskām Ä«pašÄ«bām nevar pārņemt neviena cita persona, pat ja tie bÅ«tu radinieki un pat ja tie vÄ“lÄ“tos iestāties par sava mirušÄ radinieka goda un cieņas aizsardzÄ«bu.

LÄ«dz ar to šie argumenti per se jeb pats par sevi izslÄ“dz gan prasÄ«bas celšanas iespÄ“jamÄ«bu, gan tās apmierināšanas iespÄ“jamÄ«bu.

MinÄ“to apstiprina arÄ« tiesÄ«bu doktrÄ«na. Proti, citÄ“ju, "lai prasÄ«ba bÅ«tu pamatota, nepieciešams: 1) no vienas puses, lai prasÄ«tajam bÅ«tu materiāla tiesÄ«ba, kuras aizsardzÄ«bu vai atjaunošanu viņš grib panākt (legitimado activa), no otras puses, lai prasÄ«bai bÅ«tu iemesls, t.i., lai prasÄ«tāja tiesÄ«ba bÅ«tu pārkāpta no atbildÄ“tāja puses (causa próxima agendi legitimado passiva) (Prof. Dr.jur. Vladimirs Bukovskis. Civilprocesa mācÄ«bas grāmata. RÄ«ga, 1933.g., autora izdevums. 303.lappuse.). Kā redzams, pirmkārt, prasÄ«tājiem nav materiāla tiesÄ«ba uz tÄ«ri personiska prasÄ«juma pārņemšanu, un, otrkārt, es nekad neesmu pārkāpis neviena prasÄ«tāja tiesÄ«bu uz viņa tÄ«ri personiskā goda un cieņas tiesÄ«bām. PatiesÄ«bā es vispār neesmu pārkāpis nevienas personas tiesÄ«bas uz tÄ«ri personisku tiesÄ«bu. Turklāt, mani izteikumi, lai kādi arÄ« tie nebÅ«tu, nekad nav bijuši konkrÄ“ti ne par nelaiÄ·a māti, ne tÄ“vu, ne brāļiem. MinÄ“tā tiesÄ«bu teorijas atziņa skaidri un nepārprotami pasaka, ka, neizpildoties abiem priekšnoteikumiem vienlaicÄ«gi, tas ir, ne legitimado activa, ne causa próxima agendi legitimado passiva, prasÄ«tājiem nav un nevar bÅ«t prasÄ«juma tiesÄ«bas un prasÄ«jumu pret mani.

PÄ“c vispārÄ«gā principa šajā lietā tādÄ“jādi bÅ«tu jāpiemÄ“ro Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kurā noteikts, ka "tiesa izbeidz tiesvedÄ«bu lietā, ja prasÄ«bu cÄ“lusi persona, kurai nav prasÄ«bas tiesÄ«bas". Tā kā tÄ«ri personiski prasÄ«jumi nepāriet uz radiniekiem, tad, loÄ£iski, nelaiÄ·a radiniekiem nav tÄ«ri personiski prasÄ«jumi un secÄ«gi nav prasÄ«juma tiesÄ«bu kā tādu, jo viss prasÄ«bas konstrukts ir balstÄ«ts argumentā - mÄ“s radinieki aizstāvam sava mirušÄ radinieka godu un cieņu.

Otrs arguments. Prasība celta, juridiski nekorekti definējot prasības lūgumus, kas nav juridiski izpildāmi.

PrasÄ«bas pieteikuma lÅ«gumu daļā norādÄ«ti septiņi lÅ«gumi, kas visi sākas ar teikuma daļu "uzlikt par pienākumu atbildÄ“tājam Aldim Gobzemam atsaukt nepatiesās ziņas desmit dienu laikā pÄ“c sprieduma spÄ“kā stāšanās".

Pirmkārt, atbilstoši tiesÄ«bu teorijai, citÄ“ju, "strÄ«dos par patiesu vai nepatiesu, bet godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatÄ«šanu svarÄ«gi ir jÄ“dzienu "ziņa" nošÄ·irt no jÄ“dziena ”viedoklis"" (Kalvis Torgāns. SaistÄ«bu tiesÄ«bas. II daļa. MācÄ«bu grāmata. 287.lappuse). MinÄ“tais ir bÅ«tiski, jo izvirzÄ«tie prasÄ«jumi ir par nepatiesu ziņu, nevis viedokļa atsaukšanu. MinÄ“tais prasa novÄ“rtÄ“jumu, vai es vispār esmu to personu lokā, kas objektÄ«vi var paust ziņas. Ziņas ir pakļautas patiesÄ«bas pārbaudei par faktiem. PiemÄ“ram, salÄ«dzinājumam, Civilprocesa likuma 9.1 pants, kas uzliekt procesa dalÄ«bniekiem pienākumu paust patiesas ziņas par faktiem. PiemÄ“ram, Civilprocesa likuma 110.pants faktiski nosaka, ka pierādÄ«jumi ir ziņas par faktiem. Analogs regulÄ“jums norādÄ«ts Civilprocesa likuma 104.pantā.

Mani publiskie izteikumi politiskajā retorikā nav ziņas. Es neesmu ne žurnālists, ne plašsaziņas lÄ«dzeklis, neveidoju ziņu raidÄ«jumus, ne arÄ« tajos esmu piedalÄ«jies konkrÄ“to man izvirzÄ«to pārmetumu kontekstā. Es esmu paudis savas subjektÄ«vās domas, nevis ziņas. TādÄ“jādi prasÄ«bā norādÄ«tie prasÄ«jumi atsaukt nepatiesas ziņas nav izpildāmi, jo tiesa pÄ“c savas iniciatÄ«vas nevar grozÄ«t prasÄ«bas pieteikuma teksta lÅ«gumu daļu. Tiesa spriedumā, ja prasÄ«ba tiktu apmierināta, var tikai pārņemt prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«tos lÅ«gumus, tos nepielabojot pÄ“c savas iniciatÄ«vas. MinÄ“tais izriet no Civilprocesa likuma 9.panta "Pušu lÄ«dztiesÄ«ba civilprocesā", kur noteikts, ka "(1) PusÄ“m ir vienlÄ«dzÄ«gas procesuālās tiesÄ«bas [un ka] (2) tiesa nodrošina pusÄ“m vienādas iespÄ“jas izmantot tām piešÄ·irtās tiesÄ«bas savu interešu aizsardzÄ«bai". Tāpat minÄ“tais izriet no Civilprocesa likuma 10.panta pirmās daļas, kur noteikts, ka "puses realizÄ“ savas procesuālās tiesÄ«bas sacÄ«kstes formā".

TādÄ“jādi tiesai šajā lietā ir jākonstatÄ“, ka, pirmkārt, es neesmu paudis ziņas, lÄ«dz ar ko nav nozÄ«mes tālākai juridiskai analÄ«zei, vai tās bijušas patiesas vai nepatiesas un vai tas ir atbildušas faktiem. Un, otrkārt, konstatÄ“jot, ka es neesmu paudis ziņas, ko kā nepatiesas vÄ“las atsaukt prasÄ«tāji, prasÄ«jumi par nepatiesu ziņu atsaukšanu ir noraidāmi kā nepamatoti tieši tā iemesla dēļ, ka es neesmu paudis ziņas.

Otrkārt, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018.gada 28.februāra spriedumā lietā nr.SKC-61/2018 minÄ“ts, citÄ“ju, "lai tiktu nodrošināta sprieduma izpildāmÄ«ba, tiesai, apmierinot prasÄ«bu, kas pamatota ar Civillikuma 2352.1 pantu, sprieduma rezolutÄ«vajā daļā jānorāda par nepatiesu atzÄ«tā godu un cieņu aizskarošÄ ziņa un konkrÄ“ts attiecÄ«gajam gadÄ«jumam paredzÄ“ts ziņas atsaukšanas veids, kārtÄ«ba un termiņi". Kā tas redzams no prasÄ«bas pieteikuma, prasÄ«bas lÅ«gumu daļā nav noteikts "ziņu" atsaukšanas veids un kārtÄ«ba, bet ir tikai norādÄ«ts termiņš. Å…emot vÄ“rā, ka tiesa pÄ“c savas iniciatÄ«vas nevar papildināt prasÄ«bas pieteikuma saturu, tad šÄ« uzskatāma par bÅ«tisku procesuālu kļūdu, jo nav saprotams, kādā veidā man bÅ«tu jāatsauc ziņas, pat ja ziņas neesmu paudis. Vai man tas bÅ«tu jādara kādas televÄ«zijas tiešajā Ä“terā, kādā konkrÄ“tā laikrakstā, kādā konkrÄ“tā sociālā portālā un tamlÄ«dzÄ«gi. TādÄ“jādi spriedums, pat ja tas tiktu apmierināts uz prasÄ«tāju norādÄ«to lÅ«gumu pamata, nav un nekādā veidā nebÅ«s izpildāms. Proti, atbildÄ“tājam nav jāuzmin, kāda ir sprieduma izpildes kārtÄ«ba, tam ir jābÅ«t precÄ«zi noteiktam prasÄ«bas lÅ«gumu daļā. Taču, ņemot vÄ“rā, ka prasÄ«ba ir uzsākta izskatÄ«t pÄ“c bÅ«tÄ«bas, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 74.panta trešÄs daļas 3.punktam, grozÄ«jumi prasÄ«bā nav iespÄ“jami. Turklāt, tos pieļaujot, tiktu pārkāpts Civilprocesa likuma 9. un 10.pants.

Treškārt, minÄ“tie prasÄ«jumi nav izpildāmi vÄ“l viena iemesla dēļ. PrasÄ«bā ir lÅ«gts atsaukt "ziņas", ko esmu paudis viedokļu raidÄ«jumā LTV1 "Tieša runa". Es nekādā veidā nevaru ietekmÄ“t raidÄ«juma "Tieša runa" vadÄ«tāju, lai tas man dotu Ä“tera laiku, kurā man kaut kas bÅ«tu jāatsauc. Turklāt, kā jau es minÄ“ju iepriekš, viedokļu raidÄ«jums nevar saturÄ“t "ziņas". TādÄ“jādi šÄdi lÅ«gumi no prasÄ«tāju puses nav juridiski izpildāmi, taču tiesas spriedumam jābÅ«t tādam, ko var juridiski izpildÄ«t.

Ceturtkārt, attiecÄ«bā par "ziņu" atsaukšanu no mana sociālo tÄ«klu konta. Jau iepriekšÄ“jā tiesas sÄ“dÄ“ norādÄ«ju, ka manā sociālo tÄ«klu kontā neatrodas neviens no minÄ“tajiem apgalvojumiem, ko prasÄ«tāji grib, lai es atsaucu kā "ziņu". Es varu atsaukt tikai to, kas atrodas manā sociālo tÄ«klu kontā, bet nevaru atsaukt to, kas tur neatrodas.

Piektkārt, visi mani iepriekš norādÄ«tie argumenti pilnÄ«bā atbilst tiesÄ«bu doktrÄ«nā norādÄ«tajam. Proti, citÄ“ju, "beidzot, pÄ“dÄ“jā, un pie tam galvenā, prasÄ«bas sÅ«dzÄ«bas daļa - prasÄ«jumu punkts, kas satur prasÄ«tāja prasÄ«jumus. PrasÄ«jumu punkts ir prasÄ«bas lÅ«guma loÄ£isks noslÄ“gums un, tā sakot, pakāpeniski izriet no prasÄ«bas aktÄ«vā un pasÄ«vā pamata. PrasÄ«juma punkta lielā nozÄ«me un vislielākās uzmanÄ«bas nepieciešamÄ«ba pie viņas formulÄ“šanas top saprotama, ja ņem vÄ“rā, ka, pamatojoties tieši uz šo punktu un no tā izejot, tiesa taisa savu spriedumu, un ka viņa nevar piespriest kaut ko, kas nav izteikts prasÄ«jumu punktā [..]; bez tam citas prasÄ«bas sÅ«dzÄ«bas daļas (piem., lietas apstākļus, pierādÄ«jumus, likumus) prasÄ«tājs var grozÄ«t un atvietot ar citām, bet prasÄ«jumu punkts prasÄ«tāju saista, un to var grozÄ«t tikai izņēmuma veidā, zināmos gadÄ«jumos. Tamdēļ prasÄ«juma punkta nepareiza formulÄ“juma dēļ bieži vien nākas zaudÄ“t tādas lietas, kuras savos pamatos ir pilnÄ«gi pareizas" ) (Prof. Dr.jur. Vladimirs Bukovskis. Civilprocesa mācÄ«bas grāmata. RÄ«ga, 1933.g., autora izdevums. 305.lappuse.)

Trešais arguments. Vārds "bandÄ«ts" nav juridisks termins. Tas ir žargonvārds.

Pirmkārt, kā jau minÄ“ju iepriekš, nevienu no prasÄ«tājiem neesmu nosauci nevienā vārdā, kas nozÄ«mÄ“, ka tÄ«ri personiski nekādā veidā nekāds, kaitÄ“jums prasÄ«tājiem nemaz nevar bÅ«t.

Otrkārt, prasÄ«ba faktiski ir celta par it kā manis paustām "ziņām" par nelaiÄ·i. Šajā kontekstā jānorāda, ka vārds "bandÄ«ts" nav juridisks termins. Tas ir žargonvārds, kas nepakļaujas patiesÄ«bas pārbaudei. PatiesÄ«bas pārbaudei var tikt pakļauts tikai tāds fakts, kam Ir juridiska nozÄ«me. Tas arÄ« nozÄ«mÄ“, ka, lietojot vārdu "bandÄ«ts", nav iespÄ“jams paust klaji nesamÄ“rÄ«gu viedokli, jo nepastāv iespÄ“ja veikt juridisku darbÄ«bu - patiesÄ«bas vai samÄ“rÄ«guma pārbaudes testu. PiemÄ“ram, persona A nosauc personu B par muļķi, kaut personai B ir doktora grāds. Vārds "muļķis" nav juridiski novÄ“rtÄ“jams, tā ir personas subjektÄ«va attieksme, kas var atšÄ·irties sabiedrÄ«bas locekļu starpā, persona A var domāt vienu, persona C citu un tā tālāk. Tas pats attiecināms uz vārdu "bandÄ«ts", katram sabiedrÄ«bas loceklim ir cita izpratne par šÄ« žargonvārda lietojumu. Un šÄ«s lietas ietvaros nav ticis pierādÄ«ts, ka es jebkad bÅ«tu apgalvojis, ka nelaiÄ·is ir pastrādājis noziegumu, kas kvalificÄ“jams pÄ“c Krimināllikuma panta par bandÄ«tismu pazÄ«mÄ“m.

Paskaidrošu sÄ«kāk. PrasÄ«tāju faktiski vienÄ«gais arguments, uz kā balstÄ«ta prasÄ«ba, ir, ka nelaiÄ·is nav bijis notiesāts par bandÄ«tismu. Šeit jāpiezÄ«mÄ“, ka, notiesājot kādu personu, netiek konstatÄ“ts juridisks fakts, vai persona ir "bandÄ«ts", jo "bandÄ«ts" nav juridisks termins. Turklāt spriedums krimināllietā nav vienÄ«gais gadÄ«jums, kad par personu ir tiesÄ«bas izteikt Ä«paši kritisku vai pārspÄ«lÄ“tu, vai provocÄ“jošu viedokli. Bet par to mazliet vÄ“lāk.

Kas to pierāda, ka vārds "bandÄ«ts" ir žargonvārds bez juridiskas nozÄ«mes. Pirmkārt, minÄ“tais vārds nav minÄ“ts nevienā likumā, pat ne Krimināllikumā. Otrkārt, minÄ“tais vārds nav minÄ“ts Juridisko terminu vārdnÄ«cā, kas ir loÄ£iski, jo šÄds juridisks termins neeksistÄ“. Treškārt, minÄ“tais vārds nav minÄ“ts arÄ«, piemÄ“ram, Black's Law Dictionary vai pat J.EndzelÄ«na un E.Hauzenberga ar K.MÄ«lenbaha papildinājumiem un labojumiem 1934-1935.gadā izdotajā Latviešu valodas vārdnÄ«cā. MinÄ“tais vārds nav izcÄ“lies no latīņu valodas juridiskajiem terminiem un secÄ«gi romiešu tiesÄ«bām. Atbilstoši Latviešu konversācijas vārdnÄ«cai (Pirmais sÄ“jums, RÄ«ga, 1927-1928, šÄ·irklis 1755) vārds "banda"

ir izcÄ“lies sekojoši - "PÄ“c J.EndzelÄ«na domām vārds banda latviešu valodā ieviesies no leišu vai kuršu valodas. [..] 16.gs. žemaišu leiši par bandu sauca raga lopus". Vārdu "banda" lietoja arÄ« saistÄ«bā ar labÄ«bu un muižas zemes apsaimniekošanu. PiemÄ“ram, kas norāda uz šo vārdu kā žargonvārdu, ir vārdu salikums "bandu bÄ“rns", kas latviešu valodā vÄ“sturiski nozÄ«mÄ“ ārlaulÄ«bas bÄ“rns (Latviešu konversācijas vārdnÄ«ca. Pirmais sÄ“jums, RÄ«ga, 1927-1928, šÄ·irklis 1763. Visticamāk, vārds "bandÄ«ts" izcÄ“lies no itāļu vārda "bandito", kas ir žargonvārds. Juridiskā izpratnÄ“ žargonvārdi nevar aizskart nevienu personu, tie nevar bÅ«t nesamÄ“rÄ«gi vai nepatiesi, jo nav pakļauti patiesÄ«bas un samÄ“rÄ«guma pārbaudei, par tiem nav iespÄ“jams izdarÄ«t juridisku novÄ“rtÄ“jumu un pieņemt, ka sabiedrÄ«bai kopumā ir vienota, identiska izpratne par konkrÄ“tā vārda juridisko lietojumu. Turklāt, Ä«paši jāuzsver, ka vārds "bandÄ«ts", atbilstoši www.dictionary.com tostarp tiek lietots kā persona, kas negodÄ«gi gÅ«st labumu no citiem. Es šo vārdu lietoju tieši šajā nozÄ«mÄ“ kā savas subjektÄ«vās domas. Un, kā zināms, tiesu procesi par subjektÄ«vām domām par žargonvārdu lietošanu nav pieļaujami tiesiskā valstÄ«. Latvijā nav ne domu policija, ne domu tiesa, kas nosaka, kādus žargonvārdus persona drÄ«kst vai nedrÄ«kst lietot.

Ceturtais arguments. Vai man bija tiesības izteikt savas domas par nelaiķi kritiskā formā.

Pirmkārt, man ir bijušas tiesÄ«bas izteikt savas domas par nelaiÄ·i kritiskā formā. To pierāda Latvijas Republikas Senāta 2019.gada 10.jÅ«lija spriedums lietā nr.SKC-40/2019. Tajā tostarp ir noteiktas divas bÅ«tiskas tÄ“zes, citÄ“ju, pirmkārt, "žurnālistam ir tiesÄ«bas izmantot pārspÄ«lÄ“jumus un pat provokāciju, tāpÄ“c aizskarošs viedoklis var bÅ«t aizsargājams, ja tam ir faktiskā bāze". Es neesmu žurnālists, bet šo judikatÅ«ras tÄ“zi var attiecināt uz jebkuru personu, tātad arÄ« mani. BÅ«tiski lÄ«dz ar to vÄ“rtÄ“t, vai ir bijusi faktiskā bāze. Otra bÅ«tiskā tÄ“ze no minÄ“tā judikatÅ«ras sprieduma ir sekojoša, proti, "augstāks tolerances slieksnis pret sabiedrÄ«bas un mediju kritiku ir ne vien politiÄ·iem, bet arÄ« citām publiskām personām, kas rÄ«kojas saistÄ«bā ar sabiedrÄ«bai bÅ«tiskiem jautājumiem. ŠÄds statuss katrā ziņā piemÄ«t kultÅ«ras jomā Ä«paši nozÄ«mÄ«gas valsts kapitālsabiedrÄ«bas valdes locekļiem". NelaiÄ·is bija maksātnespÄ“jas administrators, valsts amatpersona. MaksātnespÄ“jas process ir sabiedrÄ«bai bÅ«tisks jautājums. Valsts amatpersonas statuss pats par sevi pakļauts padziļinātai sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bai. Turklāt maksātnespÄ“jas process jo Ä«paši bÅ«tisks bija laikā, kad plašsaziņas lÄ«dzekļi ilgstoši runāja par administratoru mafiju. Tas bija arÄ« bÅ«tisks nelaiÄ·a slepkavÄ«bas laikā. Un tas ir bÅ«tisks joprojām, ņemot vÄ“rā kaut vai kriminālprocesus maksātnespÄ“jas jomā. Tātad man ir bijušas tiesÄ«bas izteikt savas domas par nelaiÄ·i kritiskā formā, lietojot pat pārspÄ«lÄ“jumus un provokācijas.

Otrkārt. Vai man ir bijis pamats izteikt savas kritiskās domas par nelaiÄ·i kritiskā formā? Jā, bija pamats un faktiskā bāze. To pierāda sekojošais.

2018.gada 24.maijā Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lÄ“mumu lietā SKC-618/2018. MinÄ“tais lÄ“mums saistÄ«ts ar SIA "Rego Trade" maksātnespÄ“jas procesu, kurā administrators bija nelaiÄ·is. ŠÄ« lÄ“muma 17.punktā skaidri un nepārprotami citastarp tika konstatÄ“ts, ka, citÄ“ju, "ar šÄdām pilnvarām apveltÄ«tas personas rÄ«cÄ«ba, ja tiek konstatÄ“ta informācijas un dokumentu slÄ“pšana no tiesas un atbildÄ“tājiem, pret kuriem viņš pats ceļ prasÄ«bu, nevar tikt atzÄ«ta par tiesisku. [..] ŠÄda rÄ«cÄ«ba bÅ«tu uzskatāma par MaksātnespÄ“jas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. [..] Papildus Augstākā tiesa norāda, ka, ja tiesvedÄ«bas gaitā atklājas, ka administrators rÄ«kojies pretÄ“ji likumÄ«ga un efektÄ«va maksātnespÄ“jas procesa interesÄ“m, kaitÄ“jot citiem lietas dalÄ«bniekiem, tiesai ir jāvÄ“rtÄ“ blakus lÄ“muma pieņemšanas iespÄ“ja Civilprocesa likuma 232.panta kārtÄ«bā par iespÄ“jamiem administratora pieļautiem pārkāpumiem". Tātad Augstākā tiesa atzina, ka nelaiÄ·is administrators rupji pārkāpa likumu, proti, rupji pārkāpa MaksātnespÄ“jas likuma 26.panta otro daļu, kurā noteikts, ka "administrators nodrošina efektÄ«vu un likumÄ«gu juridiskās personas maksātnespÄ“jas procesa un fiziskās personas maksātnespÄ“jas procesa norisi un mÄ“rÄ·u sasniegšanu". Å…emot vÄ“rā, ka sešas dienas vÄ“lāk minÄ“tais administrators tika nošauts, loÄ£iski, ka Augstākās tiesas norādÄ«tais blakus lÄ“mums par rupjiem administratora likuma pārkāpumiem netika taisÄ«ts.

TādÄ“jādi, man bija pamats uzskatÄ«t, ka nelaiÄ·is ir rupjš likuma pārkāpÄ“js, jo to bÅ«tÄ«bā jau ir norādÄ«jusi Latvijas Republikas Augstākā tiesa 2018.gada 24.maija lÄ“mumā lietā nr.SKC618/2018. Turklāt minÄ“tās darbÄ«bas, kas tika inkriminÄ“tas nelaiÄ·im tajā laikā atbilda dictionary.com norādÄ«tajam vārda "bandÄ«ts" skaidrojumam - negodÄ«gi gÅ«t labumus no citiem. Turklāt jo Ä«paši jāuzsver, konteksts, kādā es lietoju minÄ“to vārdu LTV1 raidÄ«jumā "Tieša runa" kā reizi izrietÄ“ja no „Rego Trade” maksātnespÄ“jas procesa. Kā zināms, judikatÅ«ra nosaka, ka tiesai vÄ“rā ir jāņem konteksts.

Treškārt, par nelaiÄ·i un viņa Ä£imeni laika posmā no 2016.gada lÄ«dz slepkavÄ«bas brÄ«dim portālā pietiek.com, ierakstot meklÄ“tājā vārdu Bunkus, ir iespÄ“jams atrast un izlasÄ«t ļoti lielu skaitu rakstus par nelaiÄ·i un viņa Ä£imenes locekļiem veiktajām darbÄ«bām. Uzsveru, neviens no šiem rakstiem nekad nav tikts apstrÄ«dÄ“ts tiesā no prasÄ«tāju puses. LÄ«dz ar to man ir bijis tiesisks pamats paļauties uz visos šajos rakstos, kur aprakstÄ«tas nelaiÄ·a mahinācijas, minÄ“to un secÄ«gi paust savas domas, tostarp kritiskā formā. PārskatāmÄ«bas labad šeit neuzskaitÄ«šu visus šos rakstus, taču tie ir publiski pieejami ikvienam.

Ceturtkārt, minÄ“tie argumenti faktiski attiecināmi arÄ« uz vārdu savienojuma "Administratoru mafija" lietošanu. Ierakstot internÄ“ta pārlÅ«ka meklÄ“tājā minÄ“to vārdu savienojumu, tiks piedāvāts aplÅ«kots pietiekami daudz un dažādus rakstus par tā saucamo "Administratoru mafiju". MinÄ“tais vārdu savienojums nav juridisks termins, tas ir sabiedrÄ«bā lietots apzÄ«mÄ“jums notikumiem maksātnespÄ“jas jomā. To lietojuši gan žurnālisti, gan politiÄ·i, gan paši administratori, gan sabiedrÄ«ba kopumā. Tādēļ šÄda vārdu savienojuma lietošana nav un nevar tikt vÄ“rtÄ“ta pÄ“c juridiskiem kritÄ“rijiem. Administratoru mafija ir plaši izplatÄ«ts izteikums, lÄ«dzÄ«gi kā Ä£eogrāfu mafija, fizmatu mafija, juristu mafija, ārstu mafija un tā tālāk.

Piektais arguments. Prasības pieteikumā nav prasīts pilnīgi nevienu manu darbību atzīt par prettiesisku.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 27.septembra spriedumā lietā nr. SKC-309/2012 ir noteikts, ka, citÄ“ju, "no Civillikuma 1635.panta otrajā daļā dotās morālā kaitÄ“juma definÄ«cijas secināms, ka lai varÄ“tu runāt par morālo kaitÄ“jumu šÄ«s normas izpratnÄ“, ir nepieciešams konstatÄ“t, pirmkārt, neatļautu darbÄ«bu". PrasÄ«tāji nemaz savos prasÄ«jumos nelÅ«dz konstatÄ“t neatļautu darbÄ«bu. Tāda prasÄ«juma nemaz nav. LÄ«dz ar to tiesa nemaz pÄ“c savas iniciatÄ«vas nevar konstatÄ“t to, ko nav lÅ«guši prasÄ«tāji.

Sestais arguments. Pieprasītā morālā kaitējuma summa ir nepamatota, to prasa personas, kam nav prasījuma tiesības un kurām nav nodarīts tīri personisks aizskārums.

Pirmkārt, kā jau minÄ“ju šo paskaidrojumu sākumā, prasÄ«tājiem nav prasÄ«juma tiesÄ«bu. PrasÄ«tājiem nav tiesÄ«bu mantot prasÄ«jumu par tÄ«ri personisku aizskārumu, pat ja hipotÄ“tiski tāds bÅ«tu.

Otrkārt, prasÄ«tājiem pašiem nav nodarÄ«ts tÄ«ri personisks aizskārums, lÄ«dz ar ko tie nevar pretendÄ“t uz morālā kaitÄ“juma kompensāciju.

Treškārt, nav saprotams, pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem prasÄ«tāji izlÄ“muši celt prasÄ«bu, jo, piemÄ“ram, es nekad neesmu nekur pieminÄ“jis prasÄ«tāju, kas ir nelaiÄ·a tÄ“vs. Es nekad un nekur neesmu pieminÄ“jis prasÄ«tāju, kas ir nelaiÄ·a jaunākais brālis. Es esmu publiska retorikā pieminÄ“jis nelaiÄ·a vecāko brāli, atsaucoties uz viņa amatu Valsts ieņēmumu dienestā, taču vecākais brālis jau ir zaudÄ“jis tiesu par goda un cieņas aizskaršanu šaja pašÄ RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā. Es nekad un nekur neesmu analizÄ“jis nelaiÄ·a mātes darbÄ«bas, kaut gan manā rÄ«cÄ«bā ir informācija par šo personu. Visu viedokli par minÄ“to Ä£imeni esmu izteicis, pamatojoties uz spÄ“kā esošu Latvijas Republikas Augstākās tiesas lÄ“mumu un publiski pieejamiem rakstiem, ko prasÄ«tāji paši nekad nav apstrÄ«dÄ“juši. Šajā kontekstā jo Ä«paši jāuzsver, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2009.gada 25.novembra spriedumu lietā nr. SKC-276, citÄ“ju, "tiesa nevar aprobežoties tikai ar atsevišÄ·u frāžu vÄ“rtÄ“šanu, bet jāvÄ“rtÄ“ izteikumi kopumā un situācija, kādā tie tapuši". PrasÄ«tāji lÅ«dz tiesu vÄ“rtÄ“t no konteksta izrautas frāzes, cenšoties tās piedÄ“vÄ“t man, nemaz tiesai neuzrādot kopÄ“jo kontekstu, par ko esmu runājis. Un kopÄ“jais konteksts kā reizi bija Rego Trade maksātnespÄ“jas lieta.

Ceturtkārt, tāpat prasÄ«tāji nav pierādÄ«juši, ka tieši es un tieši manā sociālo tÄ«klu kontā bÅ«tu paudis kaut vienu frāzi, kas bÅ«tu juridiski novÄ“rtÄ“jamai patiesÄ«bai neatbilstoša un uz ko tie atsaucas prasÄ«bas pieteikumā, kaut gan Civilprocesa likuma 93.pants tieši prasÄ«tājiem uzliek pienākumu visupirms pierādÄ«t prasÄ«bu.

Piektkārt, nav arÄ« saprotams, pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem prasÄ«tāji noteikuši morālā kaitÄ“juma kompensācijas summu. Å…emot vÄ“rā, ka visi prasÄ«tāji noteikuši identiskas prasÄ«juma summas, tad lietā ir jāizvÄ“rtÄ“ katra prasÄ«tāja individuālais personiskais aizskārums. PrasÄ«bas pieteikumā nav neviena teikuma, kas izskaidrotu to, kā individuāli katrs prasÄ«tājs tika aizskarts identiski identiskā apmÄ“rā ar identisku tÄ«ri personisku aizskārumu. TādÄ“jādi prasÄ«tāji nemaz nav pierādÄ«juši prasÄ«bas summu, jo nav saprotams, kāpÄ“c, piemÄ“ram, prasÄ«tājs tÄ“vs, kurš nekad un nekur vispār nav pieminÄ“ts, prasa tikpat, cik prasÄ«tājs brālis, kas ir radinieks sānu lÄ«nijā, kam, kā zināms, vispār nav prasÄ«juma tiesÄ«bas morālā kaitÄ“juma lietās. Morālā kaitÄ“juma summas konstrukcija ir absurda, ka augšupÄ“jie radinieki prasa tieši tāpat kā sānu lÄ«nijas radinieki, ka tie, kuri ir personiski kaut kur tikuši pieminÄ“ti, prasa to pašu, ko tie, kas nekad nav tikuši pieminÄ“ti un tā tālāk. ŠÄda prasÄ«juma konstrukcija ir haotiska un juridiski ne ar ko tā nav pamatota, prasÄ«bā pat nav izskaidrots, kāpÄ“c tiek izvirzÄ«ti šÄdi prasÄ«jumi. Tie vienkārši ir tikuši, atvainojos, izzÄ«sti no pirksta.

Nobeidzot. Un pat, ja pÄ“c šÄ« visa tiesa tomÄ“r uzskata, ka prasÄ«ba ir apmierināma, tad tiesai Ir jāvÄ“rtÄ“ samÄ“rÄ«gums. PrasÄ«tāji prasa manas vairāku gadu algas. Pamatojums tam prasÄ«bā nav pat vienā teikumā aprakstÄ«ts, kaut gan pÄ“c vispārÄ«gā principa prasÄ«tājiem ir pienākums dot norādes par morālā kaitÄ“juma summas pamatotÄ«bu un aprÄ“Ä·inu.

Pamatojoties uz visu iepriekš minÄ“to, lÅ«dzu prasÄ«bu pilnÄ«bā noraidÄ«t kā nepamatotu.

Novērtē šo rakstu:

0
0