KÄpÄ“c man bija tiesÄ«bas apsaukÄt nogalinÄto Bunku: tiesas debaÅ¡u runa
Aldis Gobzems · 03.03.2020. · Komentāri (0)Pirmais arguments. PrasÄ«tÄjiem nav prasÄ«jumu tiesÄ«bu, un tiesvedÄ«ba lietÄ bÅ«tu izbeidzama ar tiesas lÄ“mumu.
Proti, konkrÄ“tajÄ lietÄ prasÄ«tÄjiem nav juridiski iespÄ“jams un nav bijis tÄ«ri personisks kaitÄ“jums. Atbilstoši Civillikuma DeviņpadsmitÄs nodaļas "PrasÄ«jumi no dažÄdiem pamatiem", pirmÄs apakšnodaļas, kuras nosaukums ir "PrasÄ«jumi personiska aizskÄruma dēļ", minÄ“tÄ prasÄ«ba celta atbilstoši Civillikuma 2352.1 pantam.
Personiski prasÄ«jumi, ceļot to par izteikumiem, kas izteikti par citu personu, nav juridiski iespÄ“jami. Personisks ir tÄds, kas piemÄ«t tikai konkrÄ“tai personai. Personiski prasÄ«jumi nav mantojami, cedÄ“jami vai atsavinÄmi. TurklÄt šajÄ lietÄ nav pat iesniegts neviens pierÄdÄ«jums, ka visi prasÄ«tÄji bÅ«tu apstiprinÄti mantošanas tiesÄ«bÄs, kuru ietvaros tie bÅ«tu mantojuši tÄ«ri personisku prasÄ«jumu, kÄds teorÄ“tiski varÄ“ja piemist nelaiÄ·im. TÄpat jÄuzsver, ka goda un cieņas lietÄs personisks kaitÄ“jums ir tÄ«ri personisks, tÄdēļ tas nepÄriet uz citÄm personÄm, pat ja šÄ«s personas atrodas radniecÄ«bas attiecÄ«bÄs.
Šo manu apgalvojumu pierÄda tiesu prakse jeb judikatÅ«ra.
PirmkÄrt, Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas 2020.gada 29.janvÄra lÄ“mums lietÄ nr.SKC-426/2020. MinÄ“tajÄ lÄ“mumÄ ir noteikts, ka gadÄ«jumÄ, "ja tiesvedÄ«bas laikÄ miris sabiedrÄ«bas valdes loceklis, pret kuru celta prasÄ«ba par zaudÄ“jumu piedziņu MaksÄtnespÄ“jas likuma 72.panta kÄrtÄ«bÄ, šÄda saistÄ«ba mantiniekiem nepÄriet". Pie šÄda secinÄjuma tiesa nonÄkusi, jo, citÄ“ju, "ja tiesvedÄ«bas laikÄ miris sabiedrÄ«bas valdes loceklis, pret kuru celta prasÄ«ba par zaudÄ“jumu piedziņu, tiesa neaptur tiesvedÄ«bu, jo valdes locekļa darbÄ«bas personiskais raksturs nepieļauj no šÄ«s tiesiskÄs attiecÄ«bas izrietošu tiesÄ«bu pÄrņemšanu".
TÄtad minÄ“tajÄ Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas SenÄta lÄ“mumÄ skaidri un nepÄrprotami noteikts, ka personiski prasÄ«jumi uz mantiniekiem nepÄriet. Jo Ä«paši, ja tie ir tÄ«ri personiski prasÄ«jumi. KonkrÄ“tais piemÄ“rs ir par apgrieztu situÄciju, kad personisks prasÄ«jums vÄ“rsts pret personu, bet tieši tÄpat tas ir piemÄ“rojams, ja personisks prasÄ«jums teorÄ“tiski bijis mirušajam. Neviena tiesÄ«bu norma, neviens tiesÄ«bu avots nenosaka pretÄ“jo. Likums nav paredzÄ“jis personisku prasÄ«jumu pÄreju uz mantiniekiem vai radiniekiem.
OtrkÄrt, Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas KriminÄllietu departamenta 2016.gada 10.novembra lÄ“mums lietÄ nr.SKK-499/2016 pilnÄ«bÄ apstiprina manu iepriekš minÄ“to tÄ“zi. Proti, minÄ“tajÄ lÄ“mumÄ ir noteikts, ka "tiesÄ«bÄm uz atlÄ«dzÄ«bu par morÄlo kaitÄ“jumu ir personisks raksturs, kas Izbeidzas ar šÄ«s personas nÄvi un uz cietušÄs personas radiniekiem nepÄriet".
TreškÄrt, Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas SenÄta 2012.gada l.februÄra paplašinÄtÄ sastÄva spriedumÄ nr.SKC-8/2012 cita starp pausta atziņa, ka, citÄ“ju, "tiesÄ«ba prasÄ«t nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskÄs kompensÄcijas piedziņu ir tikai tai personai, kurai kaitÄ“jums nodarÄ«ts". KaitÄ“jums nevar tikt nodarÄ«ts personÄm, uz kurÄm nepÄriet tÄ«ri personiska aizskÄruma prasÄ«juma tiesÄ«ba. TÄpat jÄuzsver, ka uz šo spriedumu ir atsaukusies RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa savÄ 2020.gada 14.janvÄra spriedumÄ lietÄ nr.C30841818.5.S, ar kuru tika noraidÄ«ta Kaspara Bunkus prasÄ«ba pret mani par goda un cieņas aizskaršanu. MinÄ“tais spriedums ir stÄjies likumÄ«gÄ spÄ“kÄ, tÄtad tam ir obligÄts raksturs un likuma spÄ“ks atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta piektajai dajai, kurÄ noteikts, ka "spriedumam, kas stÄjies likumÄ«gÄ spÄ“kÄ, ir likuma spÄ“ks, tas Ir obligÄts un IzpildÄms visÄ valsts teritorijÄ, un to var atcelt tikai likumÄ noteiktajos gadÄ«jumos un kÄrtÄ«bÄ".
TÄdÄ“jÄdi minÄ“tais atbilst arÄ« vÄrda "personisks" nozÄ«mei. Latviešu konversÄcijas vÄrdnÄ«cas 16.sÄ“juma 31771 šÄ·irklÄ« ir izskaidrots vÄrds "personisks" jeb, citÄ“ju, "viss, kam piemÄ«t personas Ä«pašÄ«bas". Gods un cieņa ir konkrÄ“tai personai piemÄ«tošas konkrÄ“tas Ä«pašÄ«bas. Šai personai nevar piemist citas personas personiskÄs Ä«pašÄ«bas. ŠÄdas Ä«pašÄ«bas arÄ« nav ne filozofiski, ne juridiski nododamas citÄm personÄm. Gods un cieņa ir tÄ«ri personiskas personas Ä«pašÄ«bas, kas katrai personai ir citÄdÄkas un citÄdÄk arÄ« tiek uztvertas. TÄm ir individuÄls raksturs. TÄdÄ“jÄdi tÄ«ri personiskas prasÄ«bas par tÄ«ri personiskÄm Ä«pašÄ«bÄm nevar pÄrņemt neviena cita persona, pat ja tie bÅ«tu radinieki un pat ja tie vÄ“lÄ“tos iestÄties par sava mirušÄ radinieka goda un cieņas aizsardzÄ«bu.
LÄ«dz ar to šie argumenti per se jeb pats par sevi izslÄ“dz gan prasÄ«bas celšanas iespÄ“jamÄ«bu, gan tÄs apmierinÄšanas iespÄ“jamÄ«bu.
MinÄ“to apstiprina arÄ« tiesÄ«bu doktrÄ«na. Proti, citÄ“ju, "lai prasÄ«ba bÅ«tu pamatota, nepieciešams: 1) no vienas puses, lai prasÄ«tajam bÅ«tu materiÄla tiesÄ«ba, kuras aizsardzÄ«bu vai atjaunošanu viņš grib panÄkt (legitimado activa), no otras puses, lai prasÄ«bai bÅ«tu iemesls, t.i., lai prasÄ«tÄja tiesÄ«ba bÅ«tu pÄrkÄpta no atbildÄ“tÄja puses (causa próxima agendi legitimado passiva) (Prof. Dr.jur. Vladimirs Bukovskis. Civilprocesa mÄcÄ«bas grÄmata. RÄ«ga, 1933.g., autora izdevums. 303.lappuse.). KÄ redzams, pirmkÄrt, prasÄ«tÄjiem nav materiÄla tiesÄ«ba uz tÄ«ri personiska prasÄ«juma pÄrņemšanu, un, otrkÄrt, es nekad neesmu pÄrkÄpis neviena prasÄ«tÄja tiesÄ«bu uz viņa tÄ«ri personiskÄ goda un cieņas tiesÄ«bÄm. PatiesÄ«bÄ es vispÄr neesmu pÄrkÄpis nevienas personas tiesÄ«bas uz tÄ«ri personisku tiesÄ«bu. TurklÄt, mani izteikumi, lai kÄdi arÄ« tie nebÅ«tu, nekad nav bijuši konkrÄ“ti ne par nelaiÄ·a mÄti, ne tÄ“vu, ne brÄļiem. MinÄ“tÄ tiesÄ«bu teorijas atziņa skaidri un nepÄrprotami pasaka, ka, neizpildoties abiem priekšnoteikumiem vienlaicÄ«gi, tas ir, ne legitimado activa, ne causa próxima agendi legitimado passiva, prasÄ«tÄjiem nav un nevar bÅ«t prasÄ«juma tiesÄ«bas un prasÄ«jumu pret mani.
PÄ“c vispÄrÄ«gÄ principa šajÄ lietÄ tÄdÄ“jÄdi bÅ«tu jÄpiemÄ“ro Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kurÄ noteikts, ka "tiesa izbeidz tiesvedÄ«bu lietÄ, ja prasÄ«bu cÄ“lusi persona, kurai nav prasÄ«bas tiesÄ«bas". TÄ kÄ tÄ«ri personiski prasÄ«jumi nepÄriet uz radiniekiem, tad, loÄ£iski, nelaiÄ·a radiniekiem nav tÄ«ri personiski prasÄ«jumi un secÄ«gi nav prasÄ«juma tiesÄ«bu kÄ tÄdu, jo viss prasÄ«bas konstrukts ir balstÄ«ts argumentÄ - mÄ“s radinieki aizstÄvam sava mirušÄ radinieka godu un cieņu.
Otrs arguments. PrasÄ«ba celta, juridiski nekorekti definÄ“jot prasÄ«bas lÅ«gumus, kas nav juridiski izpildÄmi.
PrasÄ«bas pieteikuma lÅ«gumu daÄ¼Ä norÄdÄ«ti septiņi lÅ«gumi, kas visi sÄkas ar teikuma daļu "uzlikt par pienÄkumu atbildÄ“tÄjam Aldim Gobzemam atsaukt nepatiesÄs ziņas desmit dienu laikÄ pÄ“c sprieduma spÄ“kÄ stÄšanÄs".
PirmkÄrt, atbilstoši tiesÄ«bu teorijai, citÄ“ju, "strÄ«dos par patiesu vai nepatiesu, bet godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatÄ«šanu svarÄ«gi ir jÄ“dzienu "ziņa" nošÄ·irt no jÄ“dziena ”viedoklis"" (Kalvis TorgÄns. SaistÄ«bu tiesÄ«bas. II daļa. MÄcÄ«bu grÄmata. 287.lappuse). MinÄ“tais ir bÅ«tiski, jo izvirzÄ«tie prasÄ«jumi ir par nepatiesu ziņu, nevis viedokļa atsaukšanu. MinÄ“tais prasa novÄ“rtÄ“jumu, vai es vispÄr esmu to personu lokÄ, kas objektÄ«vi var paust ziņas. Ziņas ir pakļautas patiesÄ«bas pÄrbaudei par faktiem. PiemÄ“ram, salÄ«dzinÄjumam, Civilprocesa likuma 9.1 pants, kas uzliekt procesa dalÄ«bniekiem pienÄkumu paust patiesas ziņas par faktiem. PiemÄ“ram, Civilprocesa likuma 110.pants faktiski nosaka, ka pierÄdÄ«jumi ir ziņas par faktiem. Analogs regulÄ“jums norÄdÄ«ts Civilprocesa likuma 104.pantÄ.
Mani publiskie izteikumi politiskajÄ retorikÄ nav ziņas. Es neesmu ne žurnÄlists, ne plašsaziņas lÄ«dzeklis, neveidoju ziņu raidÄ«jumus, ne arÄ« tajos esmu piedalÄ«jies konkrÄ“to man izvirzÄ«to pÄrmetumu kontekstÄ. Es esmu paudis savas subjektÄ«vÄs domas, nevis ziņas. TÄdÄ“jÄdi prasÄ«bÄ norÄdÄ«tie prasÄ«jumi atsaukt nepatiesas ziņas nav izpildÄmi, jo tiesa pÄ“c savas iniciatÄ«vas nevar grozÄ«t prasÄ«bas pieteikuma teksta lÅ«gumu daļu. Tiesa spriedumÄ, ja prasÄ«ba tiktu apmierinÄta, var tikai pÄrņemt prasÄ«bas pieteikumÄ norÄdÄ«tos lÅ«gumus, tos nepielabojot pÄ“c savas iniciatÄ«vas. MinÄ“tais izriet no Civilprocesa likuma 9.panta "Pušu lÄ«dztiesÄ«ba civilprocesÄ", kur noteikts, ka "(1) PusÄ“m ir vienlÄ«dzÄ«gas procesuÄlÄs tiesÄ«bas [un ka] (2) tiesa nodrošina pusÄ“m vienÄdas iespÄ“jas izmantot tÄm piešÄ·irtÄs tiesÄ«bas savu interešu aizsardzÄ«bai". TÄpat minÄ“tais izriet no Civilprocesa likuma 10.panta pirmÄs daļas, kur noteikts, ka "puses realizÄ“ savas procesuÄlÄs tiesÄ«bas sacÄ«kstes formÄ".
TÄdÄ“jÄdi tiesai šajÄ lietÄ ir jÄkonstatÄ“, ka, pirmkÄrt, es neesmu paudis ziņas, lÄ«dz ar ko nav nozÄ«mes tÄlÄkai juridiskai analÄ«zei, vai tÄs bijušas patiesas vai nepatiesas un vai tas ir atbildušas faktiem. Un, otrkÄrt, konstatÄ“jot, ka es neesmu paudis ziņas, ko kÄ nepatiesas vÄ“las atsaukt prasÄ«tÄji, prasÄ«jumi par nepatiesu ziņu atsaukšanu ir noraidÄmi kÄ nepamatoti tieši tÄ iemesla dēļ, ka es neesmu paudis ziņas.
OtrkÄrt, Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas Civillietu departamenta 2018.gada 28.februÄra spriedumÄ lietÄ nr.SKC-61/2018 minÄ“ts, citÄ“ju, "lai tiktu nodrošinÄta sprieduma izpildÄmÄ«ba, tiesai, apmierinot prasÄ«bu, kas pamatota ar Civillikuma 2352.1 pantu, sprieduma rezolutÄ«vajÄ daÄ¼Ä jÄnorÄda par nepatiesu atzÄ«tÄ godu un cieņu aizskarošÄ ziņa un konkrÄ“ts attiecÄ«gajam gadÄ«jumam paredzÄ“ts ziņas atsaukšanas veids, kÄrtÄ«ba un termiņi". KÄ tas redzams no prasÄ«bas pieteikuma, prasÄ«bas lÅ«gumu daÄ¼Ä nav noteikts "ziņu" atsaukšanas veids un kÄrtÄ«ba, bet ir tikai norÄdÄ«ts termiņš. Å…emot vÄ“rÄ, ka tiesa pÄ“c savas iniciatÄ«vas nevar papildinÄt prasÄ«bas pieteikuma saturu, tad šÄ« uzskatÄma par bÅ«tisku procesuÄlu kļūdu, jo nav saprotams, kÄdÄ veidÄ man bÅ«tu jÄatsauc ziņas, pat ja ziņas neesmu paudis. Vai man tas bÅ«tu jÄdara kÄdas televÄ«zijas tiešajÄ Ä“terÄ, kÄdÄ konkrÄ“tÄ laikrakstÄ, kÄdÄ konkrÄ“tÄ sociÄlÄ portÄlÄ un tamlÄ«dzÄ«gi. TÄdÄ“jÄdi spriedums, pat ja tas tiktu apmierinÄts uz prasÄ«tÄju norÄdÄ«to lÅ«gumu pamata, nav un nekÄdÄ veidÄ nebÅ«s izpildÄms. Proti, atbildÄ“tÄjam nav jÄuzmin, kÄda ir sprieduma izpildes kÄrtÄ«ba, tam ir jÄbÅ«t precÄ«zi noteiktam prasÄ«bas lÅ«gumu daļÄ. TaÄu, ņemot vÄ“rÄ, ka prasÄ«ba ir uzsÄkta izskatÄ«t pÄ“c bÅ«tÄ«bas, tad atbilstoši Civilprocesa likuma 74.panta trešÄs daļas 3.punktam, grozÄ«jumi prasÄ«bÄ nav iespÄ“jami. TurklÄt, tos pieļaujot, tiktu pÄrkÄpts Civilprocesa likuma 9. un 10.pants.
TreškÄrt, minÄ“tie prasÄ«jumi nav izpildÄmi vÄ“l viena iemesla dēļ. PrasÄ«bÄ ir lÅ«gts atsaukt "ziņas", ko esmu paudis viedokļu raidÄ«jumÄ LTV1 "Tieša runa". Es nekÄdÄ veidÄ nevaru ietekmÄ“t raidÄ«juma "Tieša runa" vadÄ«tÄju, lai tas man dotu Ä“tera laiku, kurÄ man kaut kas bÅ«tu jÄatsauc. TurklÄt, kÄ jau es minÄ“ju iepriekš, viedokļu raidÄ«jums nevar saturÄ“t "ziņas". TÄdÄ“jÄdi šÄdi lÅ«gumi no prasÄ«tÄju puses nav juridiski izpildÄmi, taÄu tiesas spriedumam jÄbÅ«t tÄdam, ko var juridiski izpildÄ«t.
CeturtkÄrt, attiecÄ«bÄ par "ziņu" atsaukšanu no mana sociÄlo tÄ«klu konta. Jau iepriekšÄ“jÄ tiesas sÄ“dÄ“ norÄdÄ«ju, ka manÄ sociÄlo tÄ«klu kontÄ neatrodas neviens no minÄ“tajiem apgalvojumiem, ko prasÄ«tÄji grib, lai es atsaucu kÄ "ziņu". Es varu atsaukt tikai to, kas atrodas manÄ sociÄlo tÄ«klu kontÄ, bet nevaru atsaukt to, kas tur neatrodas.
PiektkÄrt, visi mani iepriekš norÄdÄ«tie argumenti pilnÄ«bÄ atbilst tiesÄ«bu doktrÄ«nÄ norÄdÄ«tajam. Proti, citÄ“ju, "beidzot, pÄ“dÄ“jÄ, un pie tam galvenÄ, prasÄ«bas sÅ«dzÄ«bas daļa - prasÄ«jumu punkts, kas satur prasÄ«tÄja prasÄ«jumus. PrasÄ«jumu punkts ir prasÄ«bas lÅ«guma loÄ£isks noslÄ“gums un, tÄ sakot, pakÄpeniski izriet no prasÄ«bas aktÄ«vÄ un pasÄ«vÄ pamata. PrasÄ«juma punkta lielÄ nozÄ«me un vislielÄkÄs uzmanÄ«bas nepieciešamÄ«ba pie viņas formulÄ“šanas top saprotama, ja ņem vÄ“rÄ, ka, pamatojoties tieši uz šo punktu un no tÄ izejot, tiesa taisa savu spriedumu, un ka viņa nevar piespriest kaut ko, kas nav izteikts prasÄ«jumu punktÄ [..]; bez tam citas prasÄ«bas sÅ«dzÄ«bas daļas (piem., lietas apstÄkļus, pierÄdÄ«jumus, likumus) prasÄ«tÄjs var grozÄ«t un atvietot ar citÄm, bet prasÄ«jumu punkts prasÄ«tÄju saista, un to var grozÄ«t tikai izņēmuma veidÄ, zinÄmos gadÄ«jumos. Tamdēļ prasÄ«juma punkta nepareiza formulÄ“juma dēļ bieži vien nÄkas zaudÄ“t tÄdas lietas, kuras savos pamatos ir pilnÄ«gi pareizas" ) (Prof. Dr.jur. Vladimirs Bukovskis. Civilprocesa mÄcÄ«bas grÄmata. RÄ«ga, 1933.g., autora izdevums. 305.lappuse.)
Trešais arguments. VÄrds "bandÄ«ts" nav juridisks termins. Tas ir žargonvÄrds.
PirmkÄrt, kÄ jau minÄ“ju iepriekš, nevienu no prasÄ«tÄjiem neesmu nosauci nevienÄ vÄrdÄ, kas nozÄ«mÄ“, ka tÄ«ri personiski nekÄdÄ veidÄ nekÄds, kaitÄ“jums prasÄ«tÄjiem nemaz nevar bÅ«t.
OtrkÄrt, prasÄ«ba faktiski ir celta par it kÄ manis paustÄm "ziņÄm" par nelaiÄ·i. ŠajÄ kontekstÄ jÄnorÄda, ka vÄrds "bandÄ«ts" nav juridisks termins. Tas ir žargonvÄrds, kas nepakļaujas patiesÄ«bas pÄrbaudei. PatiesÄ«bas pÄrbaudei var tikt pakļauts tikai tÄds fakts, kam Ir juridiska nozÄ«me. Tas arÄ« nozÄ«mÄ“, ka, lietojot vÄrdu "bandÄ«ts", nav iespÄ“jams paust klaji nesamÄ“rÄ«gu viedokli, jo nepastÄv iespÄ“ja veikt juridisku darbÄ«bu - patiesÄ«bas vai samÄ“rÄ«guma pÄrbaudes testu. PiemÄ“ram, persona A nosauc personu B par muļķi, kaut personai B ir doktora grÄds. VÄrds "muļķis" nav juridiski novÄ“rtÄ“jams, tÄ ir personas subjektÄ«va attieksme, kas var atšÄ·irties sabiedrÄ«bas locekļu starpÄ, persona A var domÄt vienu, persona C citu un tÄ tÄlÄk. Tas pats attiecinÄms uz vÄrdu "bandÄ«ts", katram sabiedrÄ«bas loceklim ir cita izpratne par šÄ« žargonvÄrda lietojumu. Un šÄ«s lietas ietvaros nav ticis pierÄdÄ«ts, ka es jebkad bÅ«tu apgalvojis, ka nelaiÄ·is ir pastrÄdÄjis noziegumu, kas kvalificÄ“jams pÄ“c KriminÄllikuma panta par bandÄ«tismu pazÄ«mÄ“m.
Paskaidrošu sÄ«kÄk. PrasÄ«tÄju faktiski vienÄ«gais arguments, uz kÄ balstÄ«ta prasÄ«ba, ir, ka nelaiÄ·is nav bijis notiesÄts par bandÄ«tismu. Šeit jÄpiezÄ«mÄ“, ka, notiesÄjot kÄdu personu, netiek konstatÄ“ts juridisks fakts, vai persona ir "bandÄ«ts", jo "bandÄ«ts" nav juridisks termins. TurklÄt spriedums kriminÄllietÄ nav vienÄ«gais gadÄ«jums, kad par personu ir tiesÄ«bas izteikt Ä«paši kritisku vai pÄrspÄ«lÄ“tu, vai provocÄ“jošu viedokli. Bet par to mazliet vÄ“lÄk.
Kas to pierÄda, ka vÄrds "bandÄ«ts" ir žargonvÄrds bez juridiskas nozÄ«mes. PirmkÄrt, minÄ“tais vÄrds nav minÄ“ts nevienÄ likumÄ, pat ne KriminÄllikumÄ. OtrkÄrt, minÄ“tais vÄrds nav minÄ“ts Juridisko terminu vÄrdnÄ«cÄ, kas ir loÄ£iski, jo šÄds juridisks termins neeksistÄ“. TreškÄrt, minÄ“tais vÄrds nav minÄ“ts arÄ«, piemÄ“ram, Black's Law Dictionary vai pat J.EndzelÄ«na un E.Hauzenberga ar K.MÄ«lenbaha papildinÄjumiem un labojumiem 1934-1935.gadÄ izdotajÄ Latviešu valodas vÄrdnÄ«cÄ. MinÄ“tais vÄrds nav izcÄ“lies no latīņu valodas juridiskajiem terminiem un secÄ«gi romiešu tiesÄ«bÄm. Atbilstoši Latviešu konversÄcijas vÄrdnÄ«cai (Pirmais sÄ“jums, RÄ«ga, 1927-1928, šÄ·irklis 1755) vÄrds "banda"
ir izcÄ“lies sekojoši - "PÄ“c J.EndzelÄ«na domÄm vÄrds banda latviešu valodÄ ieviesies no leišu vai kuršu valodas. [..] 16.gs. žemaišu leiši par bandu sauca raga lopus". VÄrdu "banda" lietoja arÄ« saistÄ«bÄ ar labÄ«bu un muižas zemes apsaimniekošanu. PiemÄ“ram, kas norÄda uz šo vÄrdu kÄ Å¾argonvÄrdu, ir vÄrdu salikums "bandu bÄ“rns", kas latviešu valodÄ vÄ“sturiski nozÄ«mÄ“ ÄrlaulÄ«bas bÄ“rns (Latviešu konversÄcijas vÄrdnÄ«ca. Pirmais sÄ“jums, RÄ«ga, 1927-1928, šÄ·irklis 1763. VisticamÄk, vÄrds "bandÄ«ts" izcÄ“lies no itÄļu vÄrda "bandito", kas ir žargonvÄrds. JuridiskÄ izpratnÄ“ žargonvÄrdi nevar aizskart nevienu personu, tie nevar bÅ«t nesamÄ“rÄ«gi vai nepatiesi, jo nav pakļauti patiesÄ«bas un samÄ“rÄ«guma pÄrbaudei, par tiem nav iespÄ“jams izdarÄ«t juridisku novÄ“rtÄ“jumu un pieņemt, ka sabiedrÄ«bai kopumÄ ir vienota, identiska izpratne par konkrÄ“tÄ vÄrda juridisko lietojumu. TurklÄt, Ä«paši jÄuzsver, ka vÄrds "bandÄ«ts", atbilstoši www.dictionary.com tostarp tiek lietots kÄ persona, kas negodÄ«gi gÅ«st labumu no citiem. Es šo vÄrdu lietoju tieši šajÄ nozÄ«mÄ“ kÄ savas subjektÄ«vÄs domas. Un, kÄ zinÄms, tiesu procesi par subjektÄ«vÄm domÄm par žargonvÄrdu lietošanu nav pieļaujami tiesiskÄ valstÄ«. LatvijÄ nav ne domu policija, ne domu tiesa, kas nosaka, kÄdus žargonvÄrdus persona drÄ«kst vai nedrÄ«kst lietot.
Ceturtais arguments. Vai man bija tiesÄ«bas izteikt savas domas par nelaiÄ·i kritiskÄ formÄ.
PirmkÄrt, man ir bijušas tiesÄ«bas izteikt savas domas par nelaiÄ·i kritiskÄ formÄ. To pierÄda Latvijas Republikas SenÄta 2019.gada 10.jÅ«lija spriedums lietÄ nr.SKC-40/2019. TajÄ tostarp ir noteiktas divas bÅ«tiskas tÄ“zes, citÄ“ju, pirmkÄrt, "žurnÄlistam ir tiesÄ«bas izmantot pÄrspÄ«lÄ“jumus un pat provokÄciju, tÄpÄ“c aizskarošs viedoklis var bÅ«t aizsargÄjams, ja tam ir faktiskÄ bÄze". Es neesmu žurnÄlists, bet šo judikatÅ«ras tÄ“zi var attiecinÄt uz jebkuru personu, tÄtad arÄ« mani. BÅ«tiski lÄ«dz ar to vÄ“rtÄ“t, vai ir bijusi faktiskÄ bÄze. Otra bÅ«tiskÄ tÄ“ze no minÄ“tÄ judikatÅ«ras sprieduma ir sekojoša, proti, "augstÄks tolerances slieksnis pret sabiedrÄ«bas un mediju kritiku ir ne vien politiÄ·iem, bet arÄ« citÄm publiskÄm personÄm, kas rÄ«kojas saistÄ«bÄ ar sabiedrÄ«bai bÅ«tiskiem jautÄjumiem. ŠÄds statuss katrÄ ziÅ†Ä piemÄ«t kultÅ«ras jomÄ Ä«paši nozÄ«mÄ«gas valsts kapitÄlsabiedrÄ«bas valdes locekļiem". NelaiÄ·is bija maksÄtnespÄ“jas administrators, valsts amatpersona. MaksÄtnespÄ“jas process ir sabiedrÄ«bai bÅ«tisks jautÄjums. Valsts amatpersonas statuss pats par sevi pakļauts padziļinÄtai sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bai. TurklÄt maksÄtnespÄ“jas process jo Ä«paši bÅ«tisks bija laikÄ, kad plašsaziņas lÄ«dzekļi ilgstoši runÄja par administratoru mafiju. Tas bija arÄ« bÅ«tisks nelaiÄ·a slepkavÄ«bas laikÄ. Un tas ir bÅ«tisks joprojÄm, ņemot vÄ“rÄ kaut vai kriminÄlprocesus maksÄtnespÄ“jas jomÄ. TÄtad man ir bijušas tiesÄ«bas izteikt savas domas par nelaiÄ·i kritiskÄ formÄ, lietojot pat pÄrspÄ«lÄ“jumus un provokÄcijas.
OtrkÄrt. Vai man ir bijis pamats izteikt savas kritiskÄs domas par nelaiÄ·i kritiskÄ formÄ? JÄ, bija pamats un faktiskÄ bÄze. To pierÄda sekojošais.
2018.gada 24.maijÄ Latvijas Republikas AugstÄkÄ tiesa pieņēma lÄ“mumu lietÄ SKC-618/2018. MinÄ“tais lÄ“mums saistÄ«ts ar SIA "Rego Trade" maksÄtnespÄ“jas procesu, kurÄ administrators bija nelaiÄ·is. ŠÄ« lÄ“muma 17.punktÄ skaidri un nepÄrprotami citastarp tika konstatÄ“ts, ka, citÄ“ju, "ar šÄdÄm pilnvarÄm apveltÄ«tas personas rÄ«cÄ«ba, ja tiek konstatÄ“ta informÄcijas un dokumentu slÄ“pšana no tiesas un atbildÄ“tÄjiem, pret kuriem viņš pats ceļ prasÄ«bu, nevar tikt atzÄ«ta par tiesisku. [..] ŠÄda rÄ«cÄ«ba bÅ«tu uzskatÄma par MaksÄtnespÄ“jas likuma 26.panta otrÄs daļas rupju pÄrkÄpumu. [..] Papildus AugstÄkÄ tiesa norÄda, ka, ja tiesvedÄ«bas gaitÄ atklÄjas, ka administrators rÄ«kojies pretÄ“ji likumÄ«ga un efektÄ«va maksÄtnespÄ“jas procesa interesÄ“m, kaitÄ“jot citiem lietas dalÄ«bniekiem, tiesai ir jÄvÄ“rtÄ“ blakus lÄ“muma pieņemšanas iespÄ“ja Civilprocesa likuma 232.panta kÄrtÄ«bÄ par iespÄ“jamiem administratora pieļautiem pÄrkÄpumiem". TÄtad AugstÄkÄ tiesa atzina, ka nelaiÄ·is administrators rupji pÄrkÄpa likumu, proti, rupji pÄrkÄpa MaksÄtnespÄ“jas likuma 26.panta otro daļu, kurÄ noteikts, ka "administrators nodrošina efektÄ«vu un likumÄ«gu juridiskÄs personas maksÄtnespÄ“jas procesa un fiziskÄs personas maksÄtnespÄ“jas procesa norisi un mÄ“rÄ·u sasniegšanu". Å…emot vÄ“rÄ, ka sešas dienas vÄ“lÄk minÄ“tais administrators tika nošauts, loÄ£iski, ka AugstÄkÄs tiesas norÄdÄ«tais blakus lÄ“mums par rupjiem administratora likuma pÄrkÄpumiem netika taisÄ«ts.
TÄdÄ“jÄdi, man bija pamats uzskatÄ«t, ka nelaiÄ·is ir rupjš likuma pÄrkÄpÄ“js, jo to bÅ«tÄ«bÄ jau ir norÄdÄ«jusi Latvijas Republikas AugstÄkÄ tiesa 2018.gada 24.maija lÄ“mumÄ lietÄ nr.SKC618/2018. TurklÄt minÄ“tÄs darbÄ«bas, kas tika inkriminÄ“tas nelaiÄ·im tajÄ laikÄ atbilda dictionary.com norÄdÄ«tajam vÄrda "bandÄ«ts" skaidrojumam - negodÄ«gi gÅ«t labumus no citiem. TurklÄt jo Ä«paši jÄuzsver, konteksts, kÄdÄ es lietoju minÄ“to vÄrdu LTV1 raidÄ«jumÄ "Tieša runa" kÄ reizi izrietÄ“ja no „Rego Trade” maksÄtnespÄ“jas procesa. KÄ zinÄms, judikatÅ«ra nosaka, ka tiesai vÄ“rÄ ir jÄņem konteksts.
TreškÄrt, par nelaiÄ·i un viņa Ä£imeni laika posmÄ no 2016.gada lÄ«dz slepkavÄ«bas brÄ«dim portÄlÄ pietiek.com, ierakstot meklÄ“tÄjÄ vÄrdu Bunkus, ir iespÄ“jams atrast un izlasÄ«t ļoti lielu skaitu rakstus par nelaiÄ·i un viņa Ä£imenes locekļiem veiktajÄm darbÄ«bÄm. Uzsveru, neviens no šiem rakstiem nekad nav tikts apstrÄ«dÄ“ts tiesÄ no prasÄ«tÄju puses. LÄ«dz ar to man ir bijis tiesisks pamats paļauties uz visos šajos rakstos, kur aprakstÄ«tas nelaiÄ·a mahinÄcijas, minÄ“to un secÄ«gi paust savas domas, tostarp kritiskÄ formÄ. PÄrskatÄmÄ«bas labad šeit neuzskaitÄ«šu visus šos rakstus, taÄu tie ir publiski pieejami ikvienam.
CeturtkÄrt, minÄ“tie argumenti faktiski attiecinÄmi arÄ« uz vÄrdu savienojuma "Administratoru mafija" lietošanu. Ierakstot internÄ“ta pÄrlÅ«ka meklÄ“tÄjÄ minÄ“to vÄrdu savienojumu, tiks piedÄvÄts aplÅ«kots pietiekami daudz un dažÄdus rakstus par tÄ saucamo "Administratoru mafiju". MinÄ“tais vÄrdu savienojums nav juridisks termins, tas ir sabiedrÄ«bÄ lietots apzÄ«mÄ“jums notikumiem maksÄtnespÄ“jas jomÄ. To lietojuši gan žurnÄlisti, gan politiÄ·i, gan paši administratori, gan sabiedrÄ«ba kopumÄ. TÄdēļ šÄda vÄrdu savienojuma lietošana nav un nevar tikt vÄ“rtÄ“ta pÄ“c juridiskiem kritÄ“rijiem. Administratoru mafija ir plaši izplatÄ«ts izteikums, lÄ«dzÄ«gi kÄ Ä£eogrÄfu mafija, fizmatu mafija, juristu mafija, Ärstu mafija un tÄ tÄlÄk.
Piektais arguments. PrasÄ«bas pieteikumÄ nav prasÄ«ts pilnÄ«gi nevienu manu darbÄ«bu atzÄ«t par prettiesisku.
Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas SenÄta Civillietu departamenta 2012.gada 27.septembra spriedumÄ lietÄ nr. SKC-309/2012 ir noteikts, ka, citÄ“ju, "no Civillikuma 1635.panta otrajÄ daÄ¼Ä dotÄs morÄlÄ kaitÄ“juma definÄ«cijas secinÄms, ka lai varÄ“tu runÄt par morÄlo kaitÄ“jumu šÄ«s normas izpratnÄ“, ir nepieciešams konstatÄ“t, pirmkÄrt, neatļautu darbÄ«bu". PrasÄ«tÄji nemaz savos prasÄ«jumos nelÅ«dz konstatÄ“t neatļautu darbÄ«bu. TÄda prasÄ«juma nemaz nav. LÄ«dz ar to tiesa nemaz pÄ“c savas iniciatÄ«vas nevar konstatÄ“t to, ko nav lÅ«guši prasÄ«tÄji.
Sestais arguments. PieprasÄ«tÄ morÄlÄ kaitÄ“juma summa ir nepamatota, to prasa personas, kam nav prasÄ«juma tiesÄ«bas un kurÄm nav nodarÄ«ts tÄ«ri personisks aizskÄrums.
PirmkÄrt, kÄ jau minÄ“ju šo paskaidrojumu sÄkumÄ, prasÄ«tÄjiem nav prasÄ«juma tiesÄ«bu. PrasÄ«tÄjiem nav tiesÄ«bu mantot prasÄ«jumu par tÄ«ri personisku aizskÄrumu, pat ja hipotÄ“tiski tÄds bÅ«tu.
OtrkÄrt, prasÄ«tÄjiem pašiem nav nodarÄ«ts tÄ«ri personisks aizskÄrums, lÄ«dz ar ko tie nevar pretendÄ“t uz morÄlÄ kaitÄ“juma kompensÄciju.
TreškÄrt, nav saprotams, pÄ“c kÄdiem kritÄ“rijiem prasÄ«tÄji izlÄ“muši celt prasÄ«bu, jo, piemÄ“ram, es nekad neesmu nekur pieminÄ“jis prasÄ«tÄju, kas ir nelaiÄ·a tÄ“vs. Es nekad un nekur neesmu pieminÄ“jis prasÄ«tÄju, kas ir nelaiÄ·a jaunÄkais brÄlis. Es esmu publiska retorikÄ pieminÄ“jis nelaiÄ·a vecÄko brÄli, atsaucoties uz viņa amatu Valsts ieņēmumu dienestÄ, taÄu vecÄkais brÄlis jau ir zaudÄ“jis tiesu par goda un cieņas aizskaršanu šaja pašÄ RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesÄ. Es nekad un nekur neesmu analizÄ“jis nelaiÄ·a mÄtes darbÄ«bas, kaut gan manÄ rÄ«cÄ«bÄ ir informÄcija par šo personu. Visu viedokli par minÄ“to Ä£imeni esmu izteicis, pamatojoties uz spÄ“kÄ esošu Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas lÄ“mumu un publiski pieejamiem rakstiem, ko prasÄ«tÄji paši nekad nav apstrÄ«dÄ“juši. ŠajÄ kontekstÄ jo Ä«paši jÄuzsver, ka saskaÅ†Ä ar Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas Civillietu departamenta 2009.gada 25.novembra spriedumu lietÄ nr. SKC-276, citÄ“ju, "tiesa nevar aprobežoties tikai ar atsevišÄ·u frÄžu vÄ“rtÄ“šanu, bet jÄvÄ“rtÄ“ izteikumi kopumÄ un situÄcija, kÄdÄ tie tapuši". PrasÄ«tÄji lÅ«dz tiesu vÄ“rtÄ“t no konteksta izrautas frÄzes, cenšoties tÄs piedÄ“vÄ“t man, nemaz tiesai neuzrÄdot kopÄ“jo kontekstu, par ko esmu runÄjis. Un kopÄ“jais konteksts kÄ reizi bija Rego Trade maksÄtnespÄ“jas lieta.
CeturtkÄrt, tÄpat prasÄ«tÄji nav pierÄdÄ«juši, ka tieši es un tieši manÄ sociÄlo tÄ«klu kontÄ bÅ«tu paudis kaut vienu frÄzi, kas bÅ«tu juridiski novÄ“rtÄ“jamai patiesÄ«bai neatbilstoša un uz ko tie atsaucas prasÄ«bas pieteikumÄ, kaut gan Civilprocesa likuma 93.pants tieši prasÄ«tÄjiem uzliek pienÄkumu visupirms pierÄdÄ«t prasÄ«bu.
PiektkÄrt, nav arÄ« saprotams, pÄ“c kÄdiem kritÄ“rijiem prasÄ«tÄji noteikuši morÄlÄ kaitÄ“juma kompensÄcijas summu. Å…emot vÄ“rÄ, ka visi prasÄ«tÄji noteikuši identiskas prasÄ«juma summas, tad lietÄ ir jÄizvÄ“rtÄ“ katra prasÄ«tÄja individuÄlais personiskais aizskÄrums. PrasÄ«bas pieteikumÄ nav neviena teikuma, kas izskaidrotu to, kÄ individuÄli katrs prasÄ«tÄjs tika aizskarts identiski identiskÄ apmÄ“rÄ ar identisku tÄ«ri personisku aizskÄrumu. TÄdÄ“jÄdi prasÄ«tÄji nemaz nav pierÄdÄ«juši prasÄ«bas summu, jo nav saprotams, kÄpÄ“c, piemÄ“ram, prasÄ«tÄjs tÄ“vs, kurš nekad un nekur vispÄr nav pieminÄ“ts, prasa tikpat, cik prasÄ«tÄjs brÄlis, kas ir radinieks sÄnu lÄ«nijÄ, kam, kÄ zinÄms, vispÄr nav prasÄ«juma tiesÄ«bas morÄlÄ kaitÄ“juma lietÄs. MorÄlÄ kaitÄ“juma summas konstrukcija ir absurda, ka augšupÄ“jie radinieki prasa tieši tÄpat kÄ sÄnu lÄ«nijas radinieki, ka tie, kuri ir personiski kaut kur tikuši pieminÄ“ti, prasa to pašu, ko tie, kas nekad nav tikuši pieminÄ“ti un tÄ tÄlÄk. ŠÄda prasÄ«juma konstrukcija ir haotiska un juridiski ne ar ko tÄ nav pamatota, prasÄ«bÄ pat nav izskaidrots, kÄpÄ“c tiek izvirzÄ«ti šÄdi prasÄ«jumi. Tie vienkÄrši ir tikuši, atvainojos, izzÄ«sti no pirksta.
Nobeidzot. Un pat, ja pÄ“c šÄ« visa tiesa tomÄ“r uzskata, ka prasÄ«ba ir apmierinÄma, tad tiesai Ir jÄvÄ“rtÄ“ samÄ“rÄ«gums. PrasÄ«tÄji prasa manas vairÄku gadu algas. Pamatojums tam prasÄ«bÄ nav pat vienÄ teikumÄ aprakstÄ«ts, kaut gan pÄ“c vispÄrÄ«gÄ principa prasÄ«tÄjiem ir pienÄkums dot norÄdes par morÄlÄ kaitÄ“juma summas pamatotÄ«bu un aprÄ“Ä·inu.
Pamatojoties uz visu iepriekš minÄ“to, lÅ«dzu prasÄ«bu pilnÄ«bÄ noraidÄ«t kÄ nepamatotu.