Iesaki rakstu:

Man ir jautājums Latvijas medijiem – kāpÄ“c tie vienus uzņēmumus un uzņēmÄ“jus ir gatavi gremdÄ“t lÄ«dz pÄ“dÄ“jam, bet citus, lai cik „netÄ«ri” visdažādākajās jomās arÄ« nebÅ«tu un lai cik uzskatāmi nedarÄ«tu visdažādākās nekrietnÄ«bas „biznesa” vārdā, ir gatavi gandrÄ«z vai iecelt Latvijas lepnuma statusā. VÄ“l vairāk, ja arÄ« apstākļi ir tādi, ka „galvenās straumes” mediji ir spiesti paziņot par kādu pārkāpumu, visvisādos veidos pievienojot vārdu „iespÄ“jams”, pÄ“c tam tie šo gadÄ«jumu nekavÄ“joties „aizmirst”.

MinÄ“šu trÄ«s konkrÄ“tus piemÄ“rus par pÄ“dÄ“jā laikā biežāk pieminÄ“to miljonāru, dārgu luksusauto cienÄ«tāju un nodokļu optimizÄ“tāju, uzņēmuma Stiga RM Ä«pašnieku Andri Ramoliņu un viņa „Ä“tisko biznesu”.

Pirmais gadÄ«jums, ko LNT ziņas pagājušÄ gada aprÄ«lÄ« aprakstÄ«ja kā „Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde vÄ“rsÄ«sies pret mežizstrādes uzņēmumu”.

Īss kopsavilkums: Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde (DAP) sašutusi par mežizstrādes uzņēmuma ”Stiga RM” sākto reklāmas kampaņu, kurā tas aicina mežu Ä«pašniekus steigties pārdot koksni, pirms šos Ä«pašumus ir apsekojuši DAP speciālisti un atraduši aizsargājamos biotopus. DAP šo reklāmu uzskata par maldinošu un vÄ“rsÄ«sies ar sÅ«dzÄ«bu PatÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centrā (PTAC), pieprasot pārtraukt tās pārraidÄ«šanu.

”Kurzemes radio” skanÄ“ja “Stiga RM” apmaksāta reklāma, kurā tiek apgalvots, ka DAP savā vÄ“stulÄ“ nepatiesi norādot, ka aizsargājamā biotopa atrašana nenozÄ«mÄ“ automātisku saimnieciskās darbÄ«bas ierobežojumu noteikšanu. Tādēļ uzņēmums reklāmā aicina mežu Ä«pašniekus nekavÄ“joties rÄ«koties: ”PÄ“c šÄdas vÄ“stules saņemšanas, aicinām nekavÄ“joties uzsākt mežistrādi pirms jÅ«su mūža ietaupÄ«jumi tiks pārvÄ“rsti dabas parkā, uz kuru varÄ“siet doties tikai ogot un sēņot.”

DAP uzņēmuma izplatÄ«to informāciju uzskata par maldinošu un vÄ“rsÄ«sies PTAC, lai pārtrauktu turpmāku šÄ«s reklāmas publiskošanu, tā LNT Ziņām norādÄ«ja DAP Ä£enerāldirektora vietniece dabas aizsardzÄ«bas jomā Gunta Gabrāne. ”Ja uzņēmums strādā, pÄ“c esošiem datiem, ar 8 miljonu peļņu, kāpÄ“c viņš apmaksā šÄda veida reklāmu, kas mÄ“rÄ·Ä“ts citiem mežu Ä«pašniekiem? DrÄ«zāk tā ir cilvÄ“kus iebiedÄ“joša informācija, kas ir nepatiesa, lai mazie meža Ä«pašnieki izlemtu, ka ir pirmais mirklis, lai pārdotu savu mežu. Un tad es vÄ“ršos pie šÄ« uzņēmuma un atdodu viņam savu koksni pie šÄ brīža steidzamajām cenām, jo, ”nedod dies’” tiks uzlikt mikroliegums. Es nevaru nosaukt to par krāpniecÄ«bu, bet tā ir ekonomiska spÄ“le, lai gÅ«tu vÄ“l lielāku peļņu, ko spÄ“lÄ“ šis uzņēmums,” skaidro G. Gabrāne.

Tagad pajautāšu – vai jÅ«s esat kaut ko dzirdÄ“juši par to, ka Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde bÅ«tu alkatÄ«gajam uzņēmumam uzlikusi sodu? Vai par to, ka sodu bÅ«tu uzlicis PatÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centrs, kurš citkārt ir gatavs par pārsimt eiro strÄ«du ievietot uzņēmumu melnajā sarakstā? Un, ja neesat, tad kāpÄ“c, kā jÅ«s domājat?

Otrais gadÄ«jums – senāks, datÄ“jams ar 2011. gadu: „Par baļķvedÄ“ja un vilciena sadursmi pārvadātājs grib piedzÄ«t no „Pasažieru vilciena” 100 000 latu.”

Īss kopsavilkums: 29.marta rÄ«tā ap pulksten sešiem Ķegumā uz dzelzceļa pārbrauktuves elektrovilciens sadÅ«ries ar kravas auto, kurš "iestrÄ“ga" uz pārbrauktuves. CilvÄ“ki negadÄ«jumā necieta. Vilcienu satiksme bija apturÄ“ta lÄ«dz pÄ“cpusdienai, kamÄ“r no avārijas vietas aizvilka gan vilcienu, gan baļķvedÄ“ju.

Uzņēmums "Stiga RM" prasa piedzÄ«t no "Pasažieru vilciena" gandrÄ«z 100 000 latu lielu zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bu par mašÄ«nista kļūdas dēļ Ķegumā notikušo vilciena un uzņēmumam piederošÄ baļķvedÄ“ja sadursmi.

Uzņēmums prasÄ«bu piedzÄ«t 99 355,19 latus nodarÄ«tus zaudÄ“jumus iesniedzis trešdien RÄ«gas pilsÄ“tas Latgales priekšpilsÄ“tas apgabala tiesā, portālu "Delfi" informÄ“ja uzņēmuma advokāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems norāda, ka Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona un KārtÄ«bas policijas pārvaldes Satiksmes administratÄ«vo pārkāpumu izskatÄ«šanas birojs ir atzinis, ka SIA "Stiga RM" piederošÄ kravas transportlÄ«dzekļa vadÄ«tājs faktiski nav vainojams ceļa satiksmes negadÄ«juma izraisÄ«šanā, jo bija ievÄ“rojis ceļa satiksmes noteikumus un, saskaņā ar tiem, brÄ«dinājis vilciena mašÄ«nistu par salÅ«zušo transportlÄ«dzekli uz pārbrauktuves.

"Stiga RM" valdes loceklis Andris Ramoliņš ir pilnÄ«bā pārliecināts, ka PV rÄ«cÄ«bā bija pietiekami daudz laika, lai novÄ“rstu elektrovilciena un smagās automašÄ«nas sadursmi Ķegumā, savlaicÄ«gi informÄ“jot par to vilciena mašÄ«nistu.

Un tagad pajautāšu – vai esat ko uzzinājuši no „plašstaumes medijiem” par to, kā beigusies šÄ« tiesvedÄ«ba? Un šis kriminālprocess? Vai jums ir pastāstÄ«ts, kāds bijis iznākums „Ä“tiskā uzņēmÄ“ja” pietiekami absurdajai prasÄ«bai? Un, ja ne, tad kādu iemeslu dēļ, interesanti...

Trešais gadÄ«jums atkal nesenāks, saistÄ«ts ar bÄ“dÄ«gi slaveno Valsts vides dienestu un 2016. gadā tika pieteikts skaļi: „SIA “Stiga RM” darbÄ«ba ilgstoši piesārņo vidi.”

Īss kopsavilkums: Veicot pārbaudi bÄ“rza saplākšÅ†a ražošanas uzņēmumā SIA “Stiga RM”, Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reÄ£ionālās vides pārvaldes (Liepājas RVP) inspektori konstatÄ“juši ilgstošas vides aizsardzÄ«bas prasÄ«bu neatbilstÄ«bas, kā rezultātā KuldÄ«gas novadā, privātā dÄ«Ä·Ä« bojā gājušas zivis. Liepājas RVP plāno veikt arÄ« tuvumā esošas KrāčupÄ«tes pārbaudi, lai pārliecinātos, vai piesārņojums nav skāris arÄ« dabiskā lašu sugas zivju nārsta upi.

ŠobrÄ«d Liepājas RVP uzsākusi administratÄ«vo lietvedÄ«bu un izvÄ“rtÄ“s SIA “Stiga RM” rÄ«cÄ«bu. Kopš piektdienas, 5. februāra, notikuši uzņēmuma lietus Å«dens kanalizācijas sistÄ“mas attÄ«rÄ«šanas darbi. SistÄ“mā nezināmu laika posmu nonācis neattÄ«rÄ«ts Å«dens, kas plÅ«dis uzņēmuma teritorijā no koka baļķu mÄ“rcÄ“šanas konteineriem. Savukārt pa lietus Å«dens kanalizācijas sistÄ“mu netÄ«rais Å«dens nonācis grāvÄ«, kas 600 metrus tālāk ir savienots ar privātu dÄ«Ä·Ä«.

Tāpat VVD Liepājas RVP vÄ“rtÄ“s inspektora rÄ«cÄ«ba, pildot savus amata pienākumus vides piesārņojuma konstatÄ“šanā un veicot kontroles uzņēmumā SIA “Stiga RM”. Vides pārvalde pieļauj, iespÄ“jams, pārkāpumus uzņēmuma darbÄ«bā varÄ“ja konstatÄ“t krietni agrāk – 2015. gada rudenÄ«, kad pārvaldÄ“ vÄ“rsās dÄ«Ä·a Ä«pašnieks ar aizdomām par Å«dens kvalitātes izmaiņām savā privātā Å«denstilpÄ“.

Un tagad atkal pajautāšu – vai esat ko dzirdÄ“juši par to, kā visas šÄ«s pārbaudes beigušÄs? Par to, vai Andrim Ramoliņam un viņa uzņēmumam bÅ«tu uzlikti iespaidÄ«gi sodi par vides piesārņošanu? Un, ja jau atkal neesat dzirdÄ“juši, tad pajautājiet paši sev, kurš te varÄ“tu bÅ«t vairāk „nomotivÄ“ts” – mediji vai attiecÄ«gās valsts iestādes?