Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau iepriekš prognozÄ“ts, premjera Māra Kučinska virzÄ«tās nodokļu reformas negÅ«st atbalstu koalÄ«cijas partneros tāpat kā Latvijas Bankā, kas nopietni kopumā liek pārdomāt valsts finanšu drošÄ«bu. DÄ«vaini, ka iepriekš visas darba grupās un sanāksmÄ“s neviens neuzdrošinājās diskutÄ“t par Finanšu ministrijas padomnieka Jurija Spiridonova prezentÄ“tajiem skaitļiem un prognozÄ“m. Sociālie partneri ar lielu sajÅ«smu atbalstÄ«ja visus priekšlikumus, neatstājot vietas nekādām iebildÄ“m.

Nopietns trÅ«kums nodokļu reformā ir nespÄ“ja rast ilgtspÄ“jÄ«gu un atbilstošu finansÄ“jumu veselÄ«bas nozarei, kuru kā savas valdÄ«bas prioritāti nepārtraukti apstiprina premjers M. Kučinskis. Savulaik priekšnosacÄ«jums bija veselÄ«bas nozares reformas plāns, kur bÅ«tu efektÄ«va resursu izmantošana. Var novelt visu uz naudas trÅ«kumu, taču, pārskatot VM plānoto naudas izmantojumu, redzams, ka lielākais procents tiek plānots novirzÄ«šanai mediÄ·u algām. Tas, protams, nav mazsvarÄ«gi, bet vai tādēļ uzlabojumus izjutÄ«s nodokļu maksātāji, t.i. pacienti un sabiedrÄ«ba kopumā? PārliecÄ«ba par to nerodas, un diezin vai šie pasākumi uzlabos ES statistikas rādÄ«tājus, kur stabili esam pÄ“dÄ“jās vietās visas iespÄ“jamās veselÄ«bas aprÅ«pes pozÄ«cijās.

PÄ“c mÄ“neša jau bÅ«s gads, kopš Anda ÄŒakša veselÄ«bas ministra amatā nomainÄ«ja savu priekšgājÄ“ju, ZZS pārstāvi Gunti BelÄ“viču. Pirms tam A.ÄŒakša bija G.BelÄ“viča padomniece. Gada laikā nav manÄ«ti nekādi sekmÄ«gi VeselÄ«bas ministrijas darbi vai priekšlikumi, ko pacienti bÅ«tu izjutuši un pozitÄ«vi novÄ“rtÄ“juši. PÄ“c bÅ«tÄ«bas nekādu izmaiņu nav un arÄ« nebÅ«s, jo jau no pirmās dienas A.ÄŒakšas uzstādÄ«jums ir vienkāršs - dodiet vairāk naudas nozarei, bet principā veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā viss strādā labi.

A.ÄŒakšas reformu plāns paredz Ä£imenes ārstu kopprakšu veidošanu. To argumentÄ“ti jau paspÄ“jušas noraidÄ«t abas Ä£imenes ārstu profesionālās asociācijas. Kā bÅ«tisku A. ÄŒakša atzÄ«mÄ“ pašvaldÄ«bu slimnÄ«cu teritoriju sadarbÄ«bas modeli. Bet plānā nav detalizÄ“tāk iezÄ«mÄ“ts ne plānoto gultu (un pakalpojuma apjoma) skaits, ne speciālistu sadalÄ«jums, to noslodze. Turklāt medicÄ«nas biznesu ir plānots pārdalÄ«t ar neskaidru stratÄ“Ä£isko iepirkumu, kurš absolÅ«ti neatbilst esošajai norÄ“Ä·inu sistÄ“mai stacionāros. Akcents tiek likts uz 24 stundu neatliekamās palÄ«dzÄ«bas punktiem, kur dežūrÄ“s mediÄ·i. Taču pat izcilākais ārsts nevar noteikt diagnozi, ja nav iespÄ“jams veikt diagnostiskos radioloÄ£ijas un laboratorijas izmeklÄ“jumus. Bet par to plānā nav ne vārda.

Kā atsevišÄ·s punkts tiek izcelta kvalitātes vadÄ«ba jeb vadÄ«bas kvalitāte, kur jau pats pieteikums liek domāt, vai VM vispār lÄ«dz galam saprot, ko nozÄ«mÄ“ kvalitātes sistÄ“ma veselÄ«bas aprÅ«pes procesos un kā tā strādā. ŠÄ·iet, ka ne, jo ārstniecÄ«bas vadlÄ«niju izstrādi, kvalitātes standartu un vadÄ«bas sistÄ“mu izstrādi ir paredzÄ“ts izsludināt kā iepirkumu ārpakalpojumus, kuros tad varÄ“s nosaukt galvenos kritÄ“rijus un gaidÄ«t rezultātu. Māc bažas, ka nesanāk lÄ«dzÄ«gi kā ar e-veselÄ«bu, kur kopumā bija skaidrs, ka sistÄ“mu vajag, bet par pamatdetaļām un procesiem izpratnes nebija.

Pirms uzstādÄ«t augstus mÄ“rÄ·us un prasÄ«bas veselÄ«bas aprÅ«pes dalÄ«bniekiem, VM bÅ«tu jāatceras, ka pašai ministrijai vajadzÄ“tu bÅ«t kā labas prakses paraugam. Pagājušogad A.ÄŒakša publiski pauda neapmierinātÄ«bu ar Nacionālā veselÄ«bas dienesta (NVD) darbu un pieprasÄ«ja darbÄ«bas plānu no NVD vadÄ«bas. Neskatoties uz to, NVD vadÄ«ba faktiski nav mainÄ«jusies, šobrÄ«d NVD vada bijusÄ« direktora vietniece Inga Milaševiča, un arÄ« NVD darbā nekādas izmaiņas neredz. Tai pat laikā NVD ir radÄ«ts jauns, trešÄ direktora vietnieka amats... Tas arÄ« viss...

Toties rotācija ir skārusi VeselÄ«bas inspekciju (VI), kur nu jau aizrotÄ“tās amatpersonas publiski neslÄ“pj, ka viņu "noņemšana" no amatiem ir atriebÄ«ba par VI vÄ“ršanos pret nepamatotiem uzrÄ“Ä·iniem BÄ“rnu un Stradiņu slimnÄ«cās, kur valdÄ“s savulaik amatus ieņēma A.ÄŒakša. VI vadÄ«ba nav patikusi arÄ« VM padomniecei AlÄ«dai Vānei, kas cerÄ“ja ar VI inspekcijas palÄ«dzÄ«bu "sakārtot savu biznesu" Gulbenes-Balvu slimnÄ«cā un atbrÄ«voties no viņai nevÄ“lamās AlÅ«ksnes slimnÄ«cas. Kā saprotams, VI vadÄ«ba neesot pildÄ«jusi arÄ« citas A. Vānes savtÄ«gās norādes.

VM plāno nodot Tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«zes centru Iekšlietu ministrijai un reorganizÄ“t Valsts sporta medicÄ«nas centru. Šie plāni publiski gan nav pieejami, tādēļ spriest par tiem nevar. Kādēļ reorganizācijā netiek iesaistÄ«ta NarkoloÄ£ijas centra laboratorija, ja lielu daļu pasÅ«tÄ«jumu tā veic tieši policijas vajadzÄ«bām? Ar medikamentu un neatļautu vielu noteikšanu asinÄ«s nodarbojas arÄ« Dopinga laboratorija, kas izmanto tās pašas metodes un aparatÅ«ru, ar ko nosaka narkotiskās vielas dažādās bioloÄ£iskās vidÄ“s. Vai reorganizācija ir tikai selektÄ«va, lai tiktu vaļā no nevÄ“lamiem darbiniekiem, vai visaptveroša, vÄ“rsta uz efektÄ«vu resursu izmantošanu?

Interesanti, ka nevienā plānā neparādās psihiatriskās palÄ«dzÄ«bas jomas reforma vai optimizācija, kaut vairākos pÄ“tÄ«jumus tiek norādÄ«ts uz nepamatoti lielu skaitu stacionāru un gultu skaitu šai profilā, pārāk ilgo pacientu atrašanos stacionārā un zemiem ārstniecÄ«bas rezultātu rādÄ«tājiem. ŠÄ« profila iestādes reformu kartÄ“ nav pat iezÄ«mÄ“tas .

Ar vairākiem ziņojumiem klajā ir nākusi Valsts kontrole, taču arÄ« šie ieteikumi nav atrodami VM informatÄ«vajā ziņojumā par reformām. Par vÄ“rienÄ«gu lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanu Austrumu slimnÄ«cā nav ierosināta neviena disciplinārlieta VM, kaut tur darbojas vesela nodaļa, kuras pienākums ir uzraudzÄ«t kapitālsabiedrÄ«bu darbu. VÄ“l ir pats kapitāldaļu turÄ“tājs - valsts sekretārs, kura atbildÄ«ba arÄ« netiek vÄ“rtÄ“ta.

Austrumu slimnÄ«cas valdÄ“ nu jau trešo mÄ“nesi veiksmÄ«gi apvieno divus amatus valsts sekretāra vietniece Egita Pole. Kaut konkursa pieteikšanās uz Austruma slimnÄ«cas valdes amatu ir beigusies nu jau pirms diviem mÄ“nešiem un pašÄ konkursā nekādu rezultātu nav. Uz ceturto valdes vakanto vietu konkurss vispār nav izsludināts...

Pavisam nesen arÄ« P. Stradiņa slimnÄ«cas valde ilgstoši strādāja nepilnā sastāva bez valdes priekšsÄ“dÄ“tāja. Tad bez konkursa izvÄ“le par valdes priekšsÄ“dÄ“tāju krita uz DzemdÄ«bu nama vadÄ«tāju Ilzi Kreicbergu... Vai Austrumu slimnÄ«cas valde tiks izvÄ“lÄ“ta (pareizāk sakot iecelta) pÄ“c lÄ«dzÄ«giem principiem? Vai varbÅ«t A. ÄŒakša nogaida kas notiks ar valdÄ«bu, un tad pieņems lÄ“mumu - nevis labāko, spÄ“cÄ«gāko kandidātu, bet izdevÄ«gāko, pie kura sev darbavietu kādā konsultanta amatā par labu algu varÄ“s atrast bijusÄ« ministre?

Klasiski nu jau pÄ“c ierastās "shÄ“mas" valdes kandidāti lielajām slimnÄ«cām tiek meklÄ“ti nevis godÄ«gā, atklātā konkursā, bet pÄ“c "savÄ“jo ieteikumiem no malas"... Tā pÄ“c bijušÄ veselÄ«bas ministra Jura Bārzdiņa ieteikuma, A. ÄŒakša par RAKUS valdes locekli neformāli aicina Liepājas reÄ£ionālās slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tāju EdvÄ«nu Striku. Bet, ak un vai, E. Striks kā M. Kučinska "Liepājas partijas" biedrs pašlaik piedalās pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās un šÄdu vakanci izskatÄ«s tikai pÄ“c vÄ“lÄ“šanām... Konkurss? Ak, jā, to (kā vienmÄ“r) noformÄ“s vÄ“lāk, kaut kā... kā lÄ«dz šim...

Kaut sarosÄ«jušies sociālie partneri jau sola 2020. gadā veselÄ«bas nozarei atrast finansÄ“jumu - pat veselus 4% no IKP (prasÄ«to 7% vietā), nekādu konstruktÄ«vu, profesionālu priekšlikumu vai iniciatÄ«vas par to no pašas A.ÄŒakšas nav... VM mājaslapā ievietotais A. ÄŒakšas CV liecina, ka ministrei ir izglÄ«tÄ«ba biznesa vadÄ«bā. ArÄ« pati ministre vairākkārt sevi ir dÄ“vÄ“jusi par krÄ«zes menedžeri! Bet kādēļ tad no šÄda augstas kvalifikācijas speciālista nav nekādu iesniegtu priekšlikumu? ArÄ« veselÄ«bas ministra padomniece A.Vāne uzskata sevi par izcilu ekspertu finanšu jautājumos (izglÄ«tÄ«bas "papÄ«ri" ir kārtÄ«bā). Un... klusums, nav nekādu profesionālu priekšlikumu veselÄ«bas aprÅ«pes finanšu jomā!

Šonedēļ Saeimas Sociālo lietu komisija pie sevis ir aicinājusi veselÄ«bas ministri A.ÄŒakšu, lai uzdotu daudzus interesÄ“jošus jautājumus un tiktu skaidrÄ«bā, ko darÄ«t nozarÄ“ un kā A.ÄŒakšas gada laikā solÄ«tais materializÄ“sies reālos darbos. Izskatās, ka nu jau arÄ« Saeimas deputātiem ir pamats satraukties, jo nav aiz kalniem vÄ“lÄ“šanas, bet pirms trim gadiem izstrādātajās partiju programmās gandrÄ«z visiem centrā ir veselÄ«bas aprÅ«pes uzlabošana.

Novērtē šo rakstu:

0
0