KÄpÄ“c partiju vara nepÄrstÄv tautu?
JÄnis MiezÄ«tis · 14.04.2022. · Komentāri (0)Daudz ir runÄts un rakstÄ«ts par to, cik Latvijas valdÄ«ba ir (vai nav) demokrÄtiska, tÄtad sabiedrÄ«bas vairÄkuma intereses aizstÄvoša un pÄrstÄvoša. KÄ mÄ“s zinÄm, tiesÄ«bas izvirzÄ«t deputÄtu kandidÄtus mÅ«su valsts parlamentam ir tikai politiskajÄm partijÄm. KÄ vÄ“sta likums, tad par šiem partiju izvirzÄ«tajiem deputÄtu kandidÄtiem notiek vispÄrÄ«gas, tiešas, aizklÄtas un proporcionÄlas vÄ“lÄ“šanas. Ä€rÄ“ji viss izskatÄs demokrÄtiski. Mums ir parlamentÄra republika, mums ir vÄ“lÄ“šanas, bet, kÄ to rÄda aptaujas, tautas vairÄkums tomÄ“r nav apmierinÄts ar valdÄ«bas darbu un uzskata, ka tÄ nestrÄdÄ tautas un valsts interesÄ“s. ArÄ« fakti liecina, ka šÄds viedoklis ir pamatots.
KÄpÄ“c tÄ notiek? Šeit varÄ“tu runÄt par to, ka LatvijÄ partijÄs ir tikai aptuveni 1% no kopÄ“jÄ iedzÄ«votÄju skaita, tÄtad partiju izvirzÄ«tie kandidÄti pÄrstÄv pavisam nelielu, partijÄs sastÄvošu sabiedrÄ«bas daļu, nevis sabiedrÄ«bu kopumÄ. TurklÄt arÄ« uz vÄ“lÄ“šanÄm, kur jÄbalso par šiem partiju izvirzÄ«tajiem cilvÄ“kiem, aiziet tikai nedaudz vairÄk nekÄ puse (pÄ“dÄ“joreiz 54,6%) no balsstiesÄ«gajiem vÄ“lÄ“tÄjiem. Ja vÄ“l ņemam vÄ“rÄ, ka par visÄm tÄm partijÄm, kas nav pÄrvarÄ“jušas 5% barjeru, nodotÄs balsis tiek pieskaitÄ«tas barjeru pÄrvarÄ“jušÄm partijÄm, tad šÄdÄ veidÄ izvirzÄ«tus un ievÄ“lÄ“tus deputÄtus grÅ«ti nosaukt par sabiedrÄ«bas vairÄkuma jeb visas tautas priekšstÄvjiem.
Protams, liels kÄrdinÄjums šeit ir vainot sabiedrÄ«bas vÄjo politisko aktivitÄti. Bet, pat ja mÄ“s visi sastÄtos partijÄs un visi ietu uz vÄ“lÄ“šanÄm, vai kas mainÄ«tos? DomÄju, ka nÄ“. No tÄ, cik cilvÄ“ku nobalso par vienu vai otru partiju, jau nemainÄs šo partiju piekoptÄ politika. ArÄ« partiju skaita pieaugums neradÄ«s nekÄdas izmaiņas priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņas norisÄ“. PriekšvÄ“lÄ“šanu kampaņa kÄ bijusi, tÄ arÄ« paliks sacensÄ«ba starp veiklÄkajiem solÄ«tÄjiem un biezÄkajiem partiju naudas makiem. Ar demokrÄtiju tam nav nekÄda sakara.
Tad, kur ir cÄ“lonis tam, ka pÄ“c savas uzbÅ«ves demokrÄtiska valsts pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas ir kļuvusi antidemokrÄtiska, šauru aprindu intereses pÄrstÄvoša un aizstÄvoša? ManuprÄt, izskaidrot to var vienÄ vÄrdÄ – bezatbildÄ«ba. Ja palasÄm Politisko partiju likumu, tad varam konstatÄ“t, ka partijai nav nekÄdas reÄlas atbildÄ«bas par savu parlamentÄ ievÄ“lÄ“to deputÄtu politisko un ideoloÄ£isko darbÄ«bu. VÄ“l vairÄk – likumÄ partijai vispÄr nav prasÄ«bas deklarÄ“t savu pÄrstÄvÄ“to ideoloÄ£iju. Pietiek uzrakstÄ«t skaistu programmu, sameklÄ“t vismaz 200 cilvÄ“kus, kas piekrÄ«t kļūt par biedriem, un partija gatava. Atliek tikai to reÄ£istrÄ“t un sÄkt zvejot vÄ“lÄ“tÄju balsis, lai iekļūtu SaeimÄ. Un tad pÄr vÄ“lÄ“tÄju galvÄm sÄk lÄ«t bagÄtÄ«gs solÄ«jumu lietus visu sakÄrtot, uzlabot, attÄ«stÄ«t, pilnveidot, atbalstÄ«t… KÄ var nesolÄ«t, ja par solÄ«jumu nepildÄ«šanu nav nekÄdas atbildÄ«bas?!
Ja partijai nav savas ideoloÄ£ijas un tai pakÄrtotas politikas, bet ir tikai no dažÄdÄm ideoloÄ£ijÄm patapinÄti saukļi un vÄ“lÄ“tÄju gaumei piemeklÄ“ti skaisti solÄ«jumi, tÄ drÄ«zÄk ir mafiozs ekonomisks grupÄ“jums, kas tÄ«ko pÄ“c varas, nevis politiska partija. Un novÄ“rst šÄdu situÄciju bÅ«tu ļoti vienkÄrši. Atliktu tikai Politisko partiju likumÄ iestrÄdÄt prasÄ«bu katrai politiskai partijai obligÄti deklarÄ“t savu pÄrstÄvÄ“to ideoloÄ£iju, no tÄs izrietošo politisko platformu un partijas programmu. Ja partija vai kÄds no partijas ievÄ“lÄ“ts deputÄts savÄ darbÄ«bÄ neievÄ“ro šo partijas deklarÄ“to ideoloÄ£isko un politisko platformu un rÄ«kojas pretÄ“ji tai, partija zaudÄ“ politiskÄs partijas statusu un tiesÄ«bas turpmÄk uz vÄ“lÄ“šanÄm izvirzÄ«t savus kandidÄtus. Tikko šÄds fakts konstatÄ“ts, visi šÄ«s partijas deputÄti zaudÄ“ savus deputÄtu mandÄtus un tiek atbrÄ«voti no darba SaeimÄ bez kÄdÄm atlaišanas kompensÄcijÄm. Viss.
Ar to pašu LatvijÄ bÅ«tu beidzies tukšo solÄ«jumu laiks, un pašas partijas rÅ«pÄ“tos par to, lai deputÄti nepieviļ savus vÄ“lÄ“tÄjus. Ja šobrÄ«d vÄ“lÄ“šanÄs svarÄ«gÄkÄs ir ar reklÄmas palÄ«dzÄ«bu politiÄ·u iegÅ«tÄs vÄ“lÄ“tÄjus simpÄtijas un uzpÅ«stie reitingi, tad ieviešot šÄdus noteikumus, vÄ“lÄ“šanÄs cilvÄ“kiem bÅ«tu iespÄ“ja izvÄ“lÄ“ties vispirms jau pašu galveno – to, pÄ“c kÄdiem ideoloÄ£iskiem principiem un ar kÄdu šai ideoloÄ£ijai pakÄrtotu politiku viņi vÄ“las, lai tiktu pÄrvaldÄ«ta viņu valsts.
RunÄjot par partiju varas atbilstÄ«bu tautas interesÄ“m, nevar nepieminÄ“t 1934. gadÄ KÄrļa Ulmaņa vadÄ«to valsts apvÄ“rsumu, kad tika pÄrtraukta no partiju deputÄtiem sastÄvošÄs Saeimas darbÄ«ba un KÄrlis Ulmanis, ieceļot sevi par Ministru prezidentu (vÄ“lÄk arÄ« Valsts prezidentu), izveidoja jaunu Ministru kabinetu un pÄrņēma valsts vadÄ«bu. Galvenais viņa arguments par izšÄ·iršanos šÄdai rÄ«cÄ«bai bija parlamentÄ notiekošie nepÄrtrauktie partiju savstarpÄ“jie Ä·Ä«viņi par savtÄ«giem mÄ“rÄ·iem un ietekmi, kas bÅ«tiski kaitÄ“ja Saeimas spÄ“jai darboties tautas un valsts interesÄ“s.
ŠÄdiem uzskatiem bija savs pamats. StraujÄkÄ ekonomiskÄ izaugsme LatvijÄ sÄkÄs tieši turpmÄkajos Ulmaņa valdÄ«šanas gados. Un te rodas jautÄjums. Vai autoritÄra valsts pÄrvalde, kas pÄ“c savas uzbÅ«ves ir antidemokrÄtiska, pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas var bÅ«t demokrÄtiskÄka (sabiedrÄ«bas vairÄkuma interesÄ“m atbilstošÄka) par partiju veidoto parlamentÄro valsts pÄrvaldi?
NeatklÄšu neko jaunu, ja teikšu, ka jebkura valsts vara ir sava veida diktatÅ«ra. Un svarÄ«gi ir tieši tas, ko šÄ« diktatÅ«ra pÄrstÄv – sabiedrÄ«bas vairÄkumu vai kÄdu šauru aprindu intereses. KÄdas šobrÄ«d ir Latvijas valdÄ«bÄ iekļuvušo politisko partiju intereses? MaksimÄli izmantot šo Äetrus gadus ilgo varas periodu savÄ un savu “sponsoru” labÄ, jo, ņemot vÄ“rÄ sastrÄdÄto, nÄkamajÄs vÄ“lÄ“šanÄs visdrÄ«zÄk nÄksies piedzÄ«vot zaudÄ“jumu. Turpretim nacionÄlÄ valstÄ« autoritÄrai valsts pÄrvaldei ar prezidentu vai ministru prezidentu priekšgalÄ nav šÄdu Äetru gadu perioda, toties no tÄ, kÄdÄ mÄ“rÄ šÄ« autoritatÄ«vÄ valsts pÄrvalde darbojas tautas interesÄ“s, ir atkarÄ«ga gan visas nacionÄlÄs valsts, gan pašas autoritatÄ«vÄs valdÄ«bas pastÄvÄ“šana.
TÄpÄ“c autoritatÄ«va, nacionÄla valsts pÄrvalde ir daudz motivÄ“tÄka darboties sabiedrÄ«bas vairÄkuma (tautas) interesÄ“s nekÄ no dažÄdÄm politiskÄm un ideoloÄ£iskÄm partijÄm sastÄvošs parlaments. Protams, arÄ« autoritÄrai valsts pÄrvaldei ir savi trÅ«kumi. VÄ“sturÄ“ zinÄmi daudzi piemÄ“ri, kad gan autoritÄri, gan parlamentÄri režīmi vÄ“lÄk pÄrvÄ“ršas par asiņainÄm diktatÅ«rÄm. TÄpÄ“c svarÄ«ga ir ne tik daudz valsts varas struktÅ«ras uzbÅ«ves atbilstÄ«ba demokrÄtijas principiem, cik valsts ideoloÄ£ija, (ideoloÄ£iskÄ platforma), ko pÄrstÄv šÄ« valsts varas struktÅ«ra un uz ko tÄ bÅ«vÄ“ savu valsts politiku.