Iesaki rakstu:

Droši vien ne mazumam Latvijas iedzÄ«votāju pÄ“dÄ“jos pāris mÄ“nešos radies jautājums – kā tas var bÅ«t, ka vienu banku (ABLV) iznÄ«cina, bet otru – ne par matu labāku, drÄ«zāk jau krietni sliktāku (Rietumu, protams) pasaudzÄ“. Turklāt turpina saudzÄ“t arÄ« pÄ“c atklātÄ«bā nākošajām ziņām par visām tām bankas saimnieku izdarÄ«bām, kas pÄ“dÄ“jos pāris mÄ“nešos jāpārdzÄ«vo tās klientiem.

Manu informācijas avotu sniegtā informācija pilnÄ«bā atbilst gan manai dzÄ«ves pieredzei, gan visam tam, kas ir zināms par lielāku un mazāku lietu nokārtošanu šajā valstÄ«. Un šÄ« informācija viennozÄ«mÄ«gi liecina – protams, ir notikusi vienošanās. Bankas saimnieki ir apsolÄ«juši Latvijas valstij gan lielākus, gan mazākus „cepumus” apmaiņai pret viņu jau tā smagi cietušÄ biznesa saudzÄ“šanu.

Kādi tad ir šie „cepumi”, ko Latvijas valstij – bet, ja precÄ«zāk, pavisam konkrÄ“tiem tās pārstāvjiem –, cik man zināms un nojaušams, ir apsolÄ«juši bankas saimnieki LeonÄ«ds Esterkins (attÄ“lā) un Arkādijs Suharenko, kurš plašÄk pazÄ«stams kā viena Latvijas ebreju „klana” galva, kaut mÄ“dz uzstāties visu Latvijas ebreju vārdā?

„Cepumi” ir dažāda lieluma un dažādas slepenÄ«bas pakāpes, tāpÄ“c sākšu ar mazāko. Domāju, nekļūdÄ«šos, apgalvojot, ka nākamgad atklāsies – vai nu minÄ“tā kredÄ«tiestāde, vai kāds no minÄ“tajiem kungiem, vai kāds no viņu Ä£imenes locekļiem, citām struktÅ«rām utml. ir noziedojuši iespaidÄ«gu, pat ļoti iespaidÄ«gu summu Latvijas Hokeja federācijai. KāpÄ“c tieši tai? PalÅ«kojieties uz pārmaiņām, kas tajā notikušas pÄ“dÄ“jo pāris gadu laikā – un jautājumu, visticamākais, vairs nebÅ«s.

Tad ir vÄ“l viens – jau lielāks „cepums”. Jau atkal domāju, ka nekļūdÄ«šos – mÄ“s ne šogad, ne nākamgad, ne, visticamākais, arÄ« aiznākamgad neko nedzirdÄ“sim par ebreju organizāciju vÄ“lmÄ“m atgÅ«t kaut kādus Ä«pašumus, saņemt no Latvijas valsts kaut kādas kompensācijas utt. NedzirdÄ“sim – un viss, jo tāda ir vienošanās.

Un tad vÄ“l noteikti ir arÄ« krietni lielāks vai, ja precÄ«zāk, personificÄ“ts „cepums” pavisam konkrÄ“tām amatpersonām. Atceroties kādreizÄ“jo stāstu par uzņēmÄ“ja Vasilija Meļņika „cepumiem” tagadÄ“jam ārlietu ministram, man nāk prātā cilvÄ“ki, no kuru labvÄ“lÄ«bas ir tieši atkarÄ«ga Rietumu bankas pastāvÄ“šana. Viens premjers, viena finanšu ministre, viens ārlietu ministrs, daži cilvÄ“ki FKTK vadÄ«bā – domāju, viņi visi par nodrošinātām vecumdienām varÄ“s nebÄ“dāt.

Protams, visu šo izmanÄ«go baņķieru un ne mazāk izmanÄ«go Latvijas „valstsvÄ«ru”„cepumu” izsniegšanas plāni var vienā mirklÄ« sagrÅ«t, ja situācijā iejauksies bargie amerikāņi. Bet, ja tā nenotiks, viss var arÄ« izdoties un Rietumu banka varÄ“s turpināt čakarÄ“t savus noguldÄ«tājus.