Iesaki rakstu:

„VÄ“l 2011. gadā LVMI "Silava" direktors JurÄ£is Jansons brÄ«dināja, ka galvenajā cirtÄ“ cÄ“rtamo koku caurmÄ“ra samazināšana var nojaukt Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamatus (lasÄ«t šeit). Tagad J. Jansons ir kļuvis arÄ« par AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsÄ“dÄ“tāju un vienu no aktÄ«vākajiem galvenās cirtes caurmÄ“ra samazināšanas aizstāvjiem,” – tā nule publicÄ“tā viedokļrakstā konstatÄ“ ornitologs Viesturs Ķerus. Šodien publicÄ“jam paša institÅ«ta „Silava” vadÄ«tāja JurÄ£a Jansona pamatojumu – ar ko skaidrojama šÄ« nostājas maiņa.

Manas domas mainās, aizbraucot uz Somiju. Klausoties lielas daļas sabiedrÄ«bas viedokli, ka mums vajadzÄ“tu iet skandināvu ceļu, dzÄ«vot skandināvu lÄ«menÄ«, jo latviešu tauta ir pelnÄ«jusi. Lai mÄ“s tā dzÄ«votu, mums ir jādomā lÄ«dzÄ«gi kā skandināviem. PiemÄ“ram, Somija ir ļoti lepna par savu meža nozari kā stratÄ“Ä£isku valsts pamatu, bet tajā pašÄ laikā Somijas valsts neregulÄ“ kokaudžu parametrus, kad cilvÄ“ki drÄ«kst pieņemt lÄ“mumu par koku ciršanu.

Jau 2000.gadā mainÄ«jās Latvijas mežu nozares institucionālā uzbÅ«ve. Pirms tam labās prakses standarts bija normatÄ«vs. Meža dienests cirta kokus un pats sevi kontrolÄ“ja, bet pÄ“c 2000.gada mums palika normatÄ«vs un labās prakses standarts. Ä»oti daudzi cilvÄ“ki ilgi nevarÄ“ja saprast, kas ir mainÄ«jies, ka labās prakses standarts nav likumdošana.

Likumdošana ir robeža, kad cilvÄ“ku soda, ja viņš ir izdarÄ«jis tÄ«šu pārkāpumu. PÄ“dÄ“jos gados mÄ“s redzam, ka cilvÄ“ki, kuri mÄ“Ä£ina veidot ainaviski interesantus priežu mežus tur, kur drÄ«kst cirst mežus, nonāk konfliktā ar likumdošanu, jo likumdošana mÄ“Ä£ina aprakstÄ«t labo praksi. CilvÄ“ks, mÄ“Ä£inot domāt pozitÄ«vi un Ä«stenot labo praksi, nonāk pretrunā ar likumdošanu.

Es dzÄ«voju lÄ«dzi koku augšanai kopš 1992.gada. Un es saprotu tos cilvÄ“kus no 90. gadiem, kad pirmo reizi parādÄ«jās runas, ka Latvijā izcÄ“rt visus mežus, - no tiem laikiem lÄ«dz šim ir pagājuši 20 gadu. Tajā laika cilvÄ“kiem bija iespÄ“ja izvÄ“lÄ“ties, vai mežu pÄ“c koku nociršanas pamest dabai, kas tur visu sakārto no dabas viedokļa, vai mÄ“Ä£ināt visu mÄ“rÄ·tiecÄ«gi sakārtot un atjaunot un kaut ko pakopt. Šie cilvÄ“ki, kas tajā laikā bija mazākums, viņi redz, ka pa šiem 20 gadiem mÄ“s esam diezgan strauji pietuvojušies tam, ka koki, kas aug viņu mežos, atbilst tām dimensijām, kuras pieprasa mÅ«sdienu tirgus.

Finiera klucis bÄ“rzu mežos ja vÄ“l nav izaudzis, tad izaugs tuvākajos desmit gados. Bet tie nebÅ«s 70 gadi, tie bÅ«s apmÄ“ram 40 gadi. Tas finierklucis, kas bÅ«s izaudzis, atšÄ·irsies no tā, kādi ir priekšstati, kas nāk no seniem padomju laikiem. Tāpat - kādam ir jābÅ«t baļķim pÄ“c tā laika gateru tehnoloÄ£ijām. Mums tehnoloÄ£ijas ir radikāli mainÄ«jušÄs.

CilvÄ“ki, kas ir izaudzÄ“juši kokus mežos nu jau brÄ«vvalsts laikā, diezgan pamatoti prasa, kāpÄ“c valsts man liek gaidÄ«t vÄ“l desmit gadus, ja es varÄ“tu gaidÄ«t deviņus gadus. Tā ir atbilde, kas valstij ir jāsniedz. KāpÄ“c Somijā vispār valsts neregulÄ“, Igaunijā regulÄ“, bet igauņiem baļķis ir 11 centimetrus tievāks nekā Latvijā, kaut gan mÄ“s esam stipri lÄ«dzÄ«gā situācijā gan vÄ“sturiski, gan bioloÄ£iski. Tas ir tas, kas veido viedokli, kādēļ cilvÄ“kiem ir jādod brÄ«vÄ«ba izvÄ“lÄ“ties.

Latvijā ir 230 miljoni kubikmetru pieaugušos mežos esošu koku, no kuriem mÄ“s nocÄ“rtam 12 miljonus. Ja kāds privātais Ä«pašnieks izvÄ“lÄ“sies šo likumdošanas rezultātu, ko es ceru, ka pieņems, tur nav nekāda sakara ar Latvijas koksnes resursu stāvokli, iznÄ«cināšanu vai izmantošanu. Jau ar esošajiem regulÄ“jumiem cilvÄ“ki nemaz tā negrib cirst. Tas, ka trÅ«kst koksnes, ir meli. Ir pieejami 230 miljoni.

Skābeklis rodas koku augšanas rezultātā. Jo mums bÅ«s vairāk vidÄ“ja vecuma mežu, kur koki augs, jo vairāk tie ražos skābekli un savāks oglekli pie sevis. Tā ir patiesÄ«ba, kuru mÅ«su nozarÄ“ cilvÄ“ki neapšauba. Tas ir pamats, uz ko tiek balstÄ«ts viedoklis. Es nekad neesmu milzÄ«gi iestājies, ka tie caurmÄ“ri bÅ«tu jāmazina. Es iestājos par ideju, ka cilvÄ“ks, kas cÄ“rt kokus mežā pÄ“c caurmÄ“ra, ir daļēji spiests caur valsts gribu mÄ“rÄ·tiecÄ«gāk atjaunot šo mežu. Lai zinātne nepaliek uz papÄ«ra, bet aiziet lÄ«dz mežam.

Šie grozÄ«jumi skar privātos mežus. Latvijas valsts mežos pÄ“c caurmÄ“ra nav nocirsts neviens koks. ŠÄ« ir privātu meža Ä«pašnieku iniciatÄ«va. Valsts mežiem šÄ« iespÄ“ja ir bijusi pirms. Valsts mežiem pilnÄ«gi pietiek ar esošo regulÄ“jumu, kas nāk no dziļiem padomju laikiem.