KÄpÄ“c „Silavas†direktors seÅ¡u gadu laikÄ kardinÄli mainÄ«ja viedokli par cÄ“rtamajiem kokiem
PIETIEK · 02.12.2017. · Komentāri (18)„VÄ“l 2011. gadÄ LVMI "Silava" direktors JurÄ£is Jansons brÄ«dinÄja, ka galvenajÄ cirtÄ“ cÄ“rtamo koku caurmÄ“ra samazinÄšana var nojaukt Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamatus (lasÄ«t šeit). Tagad J. Jansons ir kļuvis arÄ« par AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsÄ“dÄ“tÄju un vienu no aktÄ«vÄkajiem galvenÄs cirtes caurmÄ“ra samazinÄšanas aizstÄvjiem,” – tÄ nule publicÄ“tÄ viedokļrakstÄ konstatÄ“ ornitologs Viesturs Ķerus. Šodien publicÄ“jam paša institÅ«ta „Silava” vadÄ«tÄja JurÄ£a Jansona pamatojumu – ar ko skaidrojama šÄ« nostÄjas maiņa.
Manas domas mainÄs, aizbraucot uz Somiju. Klausoties lielas daļas sabiedrÄ«bas viedokli, ka mums vajadzÄ“tu iet skandinÄvu ceļu, dzÄ«vot skandinÄvu lÄ«menÄ«, jo latviešu tauta ir pelnÄ«jusi. Lai mÄ“s tÄ dzÄ«votu, mums ir jÄdomÄ lÄ«dzÄ«gi kÄ skandinÄviem. PiemÄ“ram, Somija ir ļoti lepna par savu meža nozari kÄ stratÄ“Ä£isku valsts pamatu, bet tajÄ pašÄ laikÄ Somijas valsts neregulÄ“ kokaudžu parametrus, kad cilvÄ“ki drÄ«kst pieņemt lÄ“mumu par koku ciršanu.
Jau 2000.gadÄ mainÄ«jÄs Latvijas mežu nozares institucionÄlÄ uzbÅ«ve. Pirms tam labÄs prakses standarts bija normatÄ«vs. Meža dienests cirta kokus un pats sevi kontrolÄ“ja, bet pÄ“c 2000.gada mums palika normatÄ«vs un labÄs prakses standarts. Ä»oti daudzi cilvÄ“ki ilgi nevarÄ“ja saprast, kas ir mainÄ«jies, ka labÄs prakses standarts nav likumdošana.
Likumdošana ir robeža, kad cilvÄ“ku soda, ja viņš ir izdarÄ«jis tÄ«šu pÄrkÄpumu. PÄ“dÄ“jos gados mÄ“s redzam, ka cilvÄ“ki, kuri mÄ“Ä£ina veidot ainaviski interesantus priežu mežus tur, kur drÄ«kst cirst mežus, nonÄk konfliktÄ ar likumdošanu, jo likumdošana mÄ“Ä£ina aprakstÄ«t labo praksi. CilvÄ“ks, mÄ“Ä£inot domÄt pozitÄ«vi un Ä«stenot labo praksi, nonÄk pretrunÄ ar likumdošanu.
Es dzÄ«voju lÄ«dzi koku augšanai kopš 1992.gada. Un es saprotu tos cilvÄ“kus no 90. gadiem, kad pirmo reizi parÄdÄ«jÄs runas, ka LatvijÄ izcÄ“rt visus mežus, - no tiem laikiem lÄ«dz šim ir pagÄjuši 20 gadu. TajÄ laika cilvÄ“kiem bija iespÄ“ja izvÄ“lÄ“ties, vai mežu pÄ“c koku nociršanas pamest dabai, kas tur visu sakÄrto no dabas viedokļa, vai mÄ“Ä£inÄt visu mÄ“rÄ·tiecÄ«gi sakÄrtot un atjaunot un kaut ko pakopt. Šie cilvÄ“ki, kas tajÄ laikÄ bija mazÄkums, viņi redz, ka pa šiem 20 gadiem mÄ“s esam diezgan strauji pietuvojušies tam, ka koki, kas aug viņu mežos, atbilst tÄm dimensijÄm, kuras pieprasa mÅ«sdienu tirgus.
Finiera klucis bÄ“rzu mežos ja vÄ“l nav izaudzis, tad izaugs tuvÄkajos desmit gados. Bet tie nebÅ«s 70 gadi, tie bÅ«s apmÄ“ram 40 gadi. Tas finierklucis, kas bÅ«s izaudzis, atšÄ·irsies no tÄ, kÄdi ir priekšstati, kas nÄk no seniem padomju laikiem. TÄpat - kÄdam ir jÄbÅ«t baļķim pÄ“c tÄ laika gateru tehnoloÄ£ijÄm. Mums tehnoloÄ£ijas ir radikÄli mainÄ«jušÄs.
CilvÄ“ki, kas ir izaudzÄ“juši kokus mežos nu jau brÄ«vvalsts laikÄ, diezgan pamatoti prasa, kÄpÄ“c valsts man liek gaidÄ«t vÄ“l desmit gadus, ja es varÄ“tu gaidÄ«t deviņus gadus. TÄ ir atbilde, kas valstij ir jÄsniedz. KÄpÄ“c SomijÄ vispÄr valsts neregulÄ“, IgaunijÄ regulÄ“, bet igauņiem baļķis ir 11 centimetrus tievÄks nekÄ LatvijÄ, kaut gan mÄ“s esam stipri lÄ«dzÄ«gÄ situÄcijÄ gan vÄ“sturiski, gan bioloÄ£iski. Tas ir tas, kas veido viedokli, kÄdēļ cilvÄ“kiem ir jÄdod brÄ«vÄ«ba izvÄ“lÄ“ties.
LatvijÄ ir 230 miljoni kubikmetru pieaugušos mežos esošu koku, no kuriem mÄ“s nocÄ“rtam 12 miljonus. Ja kÄds privÄtais Ä«pašnieks izvÄ“lÄ“sies šo likumdošanas rezultÄtu, ko es ceru, ka pieņems, tur nav nekÄda sakara ar Latvijas koksnes resursu stÄvokli, iznÄ«cinÄšanu vai izmantošanu. Jau ar esošajiem regulÄ“jumiem cilvÄ“ki nemaz tÄ negrib cirst. Tas, ka trÅ«kst koksnes, ir meli. Ir pieejami 230 miljoni.
SkÄbeklis rodas koku augšanas rezultÄtÄ. Jo mums bÅ«s vairÄk vidÄ“ja vecuma mežu, kur koki augs, jo vairÄk tie ražos skÄbekli un savÄks oglekli pie sevis. TÄ ir patiesÄ«ba, kuru mÅ«su nozarÄ“ cilvÄ“ki neapšauba. Tas ir pamats, uz ko tiek balstÄ«ts viedoklis. Es nekad neesmu milzÄ«gi iestÄjies, ka tie caurmÄ“ri bÅ«tu jÄmazina. Es iestÄjos par ideju, ka cilvÄ“ks, kas cÄ“rt kokus meÅ¾Ä pÄ“c caurmÄ“ra, ir daļēji spiests caur valsts gribu mÄ“rÄ·tiecÄ«gÄk atjaunot šo mežu. Lai zinÄtne nepaliek uz papÄ«ra, bet aiziet lÄ«dz mežam.
Šie grozÄ«jumi skar privÄtos mežus. Latvijas valsts mežos pÄ“c caurmÄ“ra nav nocirsts neviens koks. ŠÄ« ir privÄtu meža Ä«pašnieku iniciatÄ«va. Valsts mežiem šÄ« iespÄ“ja ir bijusi pirms. Valsts mežiem pilnÄ«gi pietiek ar esošo regulÄ“jumu, kas nÄk no dziļiem padomju laikiem.