KÄpÄ“c Ukraina uzvar?
Andrejs MÅ«rnieks · 24.04.2022. · Komentāri (0)KÄpÄ“c Ukraina uzvar, lai gan frontes lÄ«nijÄ var bÅ«t zaudÄ“jumi, ir teritoriju okupÄcija, kritušie un civiliedzÄ«votÄju deportÄcijas? Uzvar – morÄli! Ukraiņu tautu, armiju un prezidentu apbrÄ«no visÄ pasaulÄ“. Vai citas Eiropas tautas spÄ“tu sekot ukraiņu piemÄ“ram? KÄ ar mums pašiem? Vai atbalsts Ukrainai ir pietiekams? Vai pasaules vadošo politiÄ·u attieksme pret karu ir adekvÄta?
Šoreiz ar gandarÄ«jumu jÄkonstatÄ“, ka Latvija, Ä«paši mÅ«su brÄ«vprÄtÄ«gie, ir darÄ«juši daudz, lai mazinÄtu ukraiņu ciešanas. Protams, varam un vajag vÄ“l vairÄk. Bet bez pašu ukraiņu pašatdeves mÅ«su palÄ«dzÄ«bai nebÅ«tu nozÄ«mes. Kas viņiem dod spÄ“ku izturÄ“t un sekmÄ«gi pretoties agresora pÄrspÄ“kam?
ŠÄ·iet, ka ir vismaz trÄ«s faktori, kas ukraiņus atšÄ·ir no daudziem (ne visiem) labi paÄ“dušajiem un bieži dzÄ«ves pagurušajiem eiropiešiem. Tie ir: 1) savas nÄcijas nozÄ«mÄ«guma apziņa, 2) vÄ«rišÄ·Ä«gums un arÄ« 3) reliÄ£iozitÄte. TaÄu katru no šiem faktoriem jÄapdomÄ dziļÄk.
Vispirms par pilsoņu vienotÄ«bu. Ziņas par nÄcijas koncepcijas norietu, visticamÄk, izrÄdÄ«jušÄs pÄragras. PretÄ“ji globÄlÄ kosmopolÄ«tisma spiedienam uzskatÄ«t nacionÄlu valsti par novecojošu faktoru Ukrainas pieredze liecina par pretÄ“jo. MÄcÄ«ba, ko ukraiņi mums sniedz, ir šÄda: nÄcija NAV tikai viegli mainÄms un novecojis „sociÄls konstrukts”. TÄpat kÄ tikai un vienÄ«gi „sociÄls konstrukts” nav ne tradicionÄlÄ Ä£imene, ne vÄ«rieša un sievietes dzimumi.
Ne jau tÄpÄ“c UkrainÄ ir tik vienoti krievi un ukraiņi, ka tÄ bÅ«tu primÄri veidota kÄ politiskÄ nÄcija, bet tÄpÄ“c, ka krievi solidarizÄ“jas ar ukraiņiem - saprotot, ka tieši ukraiņi ir šÄ«s valsts kodols. NÄcija ir stipra, jo to veidojusi ukraiņu tauta (titulnÄcija, valstsnÄcija – vienalga, kÄ to sauc), kas veido Ukrainas identitÄti!
Un kontrastÄ tam - zemÄ“, kur ilgstoši kultivÄ“tas politkorektuma un pilsoniskÄs nÄcijas idejas - VÄcijÄ, lai gan lielÄkÄ daļa tÄs pilsoņu ir vÄcieši, tikai 18 % no viņiem esot gatavi aizstÄvÄ“t savu valsti ar ieroÄiem rokÄs (vismaz to lÄ«dz šim uzrÄda aptaujas). GatavÄ«ba riskÄ“t ar savu dzÄ«vÄ«bu dzimtenes labÄ ir nepietiekama. VarbÅ«t tÄdēļ, ka nacionÄlÄ pašapziņa ilgstoši mazinÄta, maldÄ«gi jaucot nacionÄlismu ar nacismu?
NacionÄlÄ valstÄ«, protams, var un drÄ«kst dzÄ«vot, sekmÄ«gi integrÄ“ties, iegÅ«t pilsonÄ«bu un piedalÄ«ties tÄs celtniecÄ«bÄ arÄ« citu tautu un etnisko grupu ļaudis. TomÄ“r – respektÄ“jot tÄs tautas kultÅ«ru, valodu un vÄ“rtÄ«bas, kuras vÄrdu nes konkrÄ“tÄs valsts nosaukums.
Saprotams, ka arÄ« citas tautas, kas dzÄ«vo UkrainÄ vai LatvijÄ, var sekmÄ«gi iekļauties ne tikai valsts veidošanÄ, bet pat tÄs aizsardzÄ«bÄ. TomÄ“r tieši latviešu tauta un ukraiņu tauta veido šo valstu pastÄvÄ“šanas dziļÄko jÄ“gu. Valsts nav tikai teritorija, robežas, ekonomika, konstitÅ«cija un armija. Galvenais ir cilvÄ“ki, kurus vieno daudz lielÄkÄ mÄ“rÄ valoda, kultÅ«ra un vÄ“sture. TurklÄt etniskums jeb etnicitÄte - piederÄ«ba pie kÄdas tautas vai etniskas grupas, - ir daudz senÄka cilvÄ“ku kopbÅ«šanas forma nekÄ valsts.
Nav izslÄ“gta arÄ« politiskas nÄcijas pastÄvÄ“šana, piemÄ“ram, Amerikas SavienotÄs Valstis. To veidojuši emigranti no dažÄdÄm tautÄm un valstÄ«m. TomÄ“r tÄdu gadÄ«jumu nav daudz. TurklÄt arÄ« ASV viens no pilsoņu identitÄtes faktoriem ir angļu valoda, kas ir konkrÄ“tas tautas mantojums, nevis politiski konstruÄ“ta realitÄte.
Skaidrs, ka Ukrainas pilsoņus vienojusi arÄ« tÄ neaptveramÄ netaisnÄ«ba un nežēlÄ«ba, ko izrÄdÄ«juši okupanti. ArÄ« šajÄ gadÄ«jumÄ vienojošais ir fundamentÄla vÄ“rtÄ«bu izjÅ«ta - priekšstats par taisnÄ«gumu, lÄ«dzcietÄ«ba un nostÄšanÄs apdraudÄ“to, apmeloto un iznÄ«cÄ«bai pakļauto pusÄ“. Ir vÄ“rts aizstÄvÄ“t savu Ä£imeni, savas mÄjas, savu dzimto pilsÄ“tu, savus vecÄkus, kaimiņus un draugus. UkrainÄ to visu aizstÄv gan ukraiņi, gan krievi. Bet diez vai dzÄ«vÄ«bas tiek atdotas par iespÄ“jÄm piedalÄ«ties brÄ«vajÄ tirgÅ«, marihuÄnas legalizÄciju, praidu, iespÄ“jÄm manÄ«t dzimumu, azartspēļu brÄ«vÄ«bu vai citiem globÄlisma piedÄvÄjumiem. Tas, kÄ dēļ ļaudis gatavi ziedoties, visticamÄk, ir tradicionÄlÄs vÄ“rtÄ«bas.
Otrais faktors: UkrainÄ, šÄ·iet, cÄ«nÄs tÄ „toksiskÄ maskulinitÄte”, ko feministes ilgstoši apkarojušas Rietumos. Ukrainas vÄ«rieši ir vÄ«rišÄ·Ä«gi, uzticami un cildeni, gatavi sevi ziedot savu Ä£imeņu un savas dzimtenes labÄ. Viņus, visticamÄk, vecÄki audzinÄjuši par Ä«stiem vÄ«riem, nevis „uniseksa” bÅ«tnÄ“m. Ukrainas sievietes ir sievišÄ·Ä«gas, varonÄ«gas un skaistas, centienos aizsargÄt savus bÄ“rnus, palÄ«dzot saviem vÄ«riem un iedvesmojot viņus cīņai.
ArÄ« Volodimirs Zelenskis no vidÄ“ji populÄra prezidenta ir izaudzis divu mÄ“nešu kara dienÄs ne tikai par savas tautas lÄ«deri, bet populÄrÄko, vÄ«rišÄ·Ä«gÄko un, šÄ·iet, arÄ« tuvÄkÄ nÄkotnÄ“ ietekmÄ«gÄko valstsvÄ«ru EiropÄ. Bet ko viņš saka par citiem saviem kolÄ“Ä£iem?
Ukrainas prezidents atzÄ«st: „ŠÄ«s 50 dienas man parÄdÄ«ja citÄdÄk daudzus pasaules lÄ«derus, dažÄdas valstis. Es ieraudzÄ«ju lielu dÄsnumu no tiem, kas paši nav bagÄti. Es ieraudzÄ«ju neparastu apņēmÄ«bu no tiem, kurus globÄlie lÄ«deri parasti neuztvÄ“ra nopietni.” Viņš teic, ka tomÄ“r ieraudzÄ«jis arÄ« politiÄ·us, kas „izturÄ“jÄs tÄ, it kÄ viņiem nebÅ«tu nekÄdas varas”1.
PatiešÄm, viskonsekventÄko palÄ«dzÄ«bu sniegusi konservatÄ«vÄ Polijas valdÄ«ba un tauta, Baltijas valstis, ÄŒehija, SlovÄkija un masu medijos par populistu zÄkÄtais britu premjers Boriss Džonsons. Toties Latvijas medijos slavÄ“tais liberÄlais Emanuels Makrons paliks atmiÅ†Ä kÄ neskaitÄmu telefonsarunu biedrs Putinam. Ko devušas šÄ«s sarunas? SavukÄrt VÄcijas zaļo, liberÄļu un sociÄldemokrÄtu koalÄ«cijas valdÄ«ba sÄkumÄ pat atteicÄs Ukrainai sniegt militÄro palÄ«dzÄ«bu.
KÄ un kÄpÄ“c Eiropa ir nonÄkusi tik tÄlu, ka dimanti, gÄze, nafta un nauda ir dÄrgÄki par vÄ“rtÄ«bÄm un cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bÄm? VarbÅ«t Ukrainas varonÄ«ba pamudinÄs beidzot eiropiešus atteikties vismaz no Krievijas energoresursiem? Ziedot vismaz daļu no sava komforta reÄlai palÄ«dzÄ«bai agresora postÄ«tai valstij. Tas ir Eiropas SavienÄ«bas goda jautÄjums.
Trešais faktors, kas palÄ«dz ukraiņiem bÅ«t varoņiem, ir lielas tautas daļas reliÄ£iozitÄte. Runa nav tikai par „vienkÄršÄs tautas” ticÄ«bu, bet par ukraiņu intelektuÄļiem, kuri apdomÄti un konsekventi iestÄjas par kristÄ«go vÄ“rtÄ«bu atjaunotni. Saprotams, ka cerÄ«ba mūžības perspektÄ«vÄ motivÄ“ ne tikai ar atdevi dzÄ«vot, bet nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ savu dzÄ«vÄ«bu ziedot par draugiem. Tas ir piemÄ“rs, ko saskaÅ†Ä ar Jauno DerÄ«bu parÄda JÄ“zus Kristus.
Zinu vismaz trÄ«s izcilus filozofus, kuri arÄ« šajÄ grÅ«tajÄ kara laikÄ ir kopÄ ar tautu, daloties savÄs pÄrdomÄs sociÄlajos tÄ«klos, ierakstot intervijas un stiprinot savu lÄ«dzpilsoņu drosmi un cerÄ«bas.
Viens no redzamÄkajiem Ukrainas runas vÄ«riem, kurš ik dienas vÄ“sta par situÄciju frontÄ“ un bieži redzams arÄ« Latvijas TV “PanorÄmÄ” ir Volodimira Zelenska administrÄcijas vadÄ«tÄja padomnieks Aleksejs ArestoviÄs (Oleksiy Arestovych). IzrÄdÄs, miera laika dzÄ«vÄ“ viņš ir pazÄ«stams kÄ lielisks lektors, psiholoÄ£ijas un filozofijas pasniedzÄ“js. Iesaku paklausÄ«ties viņa Äetru lekciju ciklu „Dieva esamÄ«ba”, analizÄ“jot RiÄarda Svinberna pieeju («Ð¡ÑƒÑ‰ÐµÑтвование Бога» portÄlÄ cowo.guru)2. VÄ“l interesantÄks ir ArestoviÄa pasniedzÄ“js Aleksandrs Filoņenko (ÐлекÑандр Филоненко) - lielisks Dantes daiļrades pazinÄ“js, pÄ“c pirmÄs profesijas fiziÄ·is no Harkivas3. Izcilais filozofs Andrejs Baumeisters (Andrii Baumeister) 4 no Kijivas ir mÅ«sdienu politisko un sociÄlo procesu vÄ“rtÄ“tÄjs5, katolicisma aizstÄvis6.
ApbrÄ«nojami, ka šie intelektuÄļi turpina lekcijas pat kara apstÄkļos tiešraidÄ“s no pagrabiem vai daudzstÄvu mÄju dzÄ«vokļiem, kuri dreb no netÄlu sprÄgstošÄm raÄ·etÄ“m. ŠÄdu plašÄk domÄjošu cilvÄ“ku esamÄ«ba dod cerÄ«bu, ka pÄ“c kara, kas agri vai vÄ“lu beigsies, varbÅ«t izdosies panÄkt pašu grÅ«tÄko: divu brÄļu tautu - ukraiņu un krievu - izlÄ«gšanu. Tas gan iespÄ“jams tikai tad, kad KrievijÄ bÅ«s citi lÄ«deri. Ukrainas uzvara karÄ bÅ«s tikai sÄkums jauncelsmes darbam un smagajam rÄ“tu sadziedÄ“šanas procesam.
VÄ“sture zina gadÄ«jumus, kad karÄ iesaistÄ«to tautu izlÄ«gšana ir izdevusies. PÄ“c 150 gadu ilgiem konfliktiem starp VÄciju un Franciju (sÄkot no Napoleona kariem un beidzot ar Otro pasaules karu) samierinÄt abas nÄcijas izdevÄs kristÄ«gi orientÄ“tiem politiÄ·iem, kuri veidoja arÄ« Eiropas SavienÄ«bas pamatus. Tie bija vÄcu kanclers KonrÄds Adenauers, Francijas politiÄ·is RobÄ“rs ŠÅ«manis un itÄlis AlÄide de Gasperi - visi trÄ«s no kristÄ«go demokrÄtu partijÄm. LielÄ izlÄ«gšana notika, ne tikai pateicoties Maršala plÄnam un ekonomiskajam izdevÄ«gumam RÅ«ras apgabala iegulu kopÄ«gÄ apsaimniekošanÄ. EkonomiskÄs iespÄ“jas vairÄk interesÄ“ja biznesmeņus, ne tautas. IzšÄ·irošais, šÄ·iet, bija apelÄcija pie kristÄ«gÄs piedošanas idejas, kas tolaik abÄm tautÄm vÄ“l bija pazÄ«stama un dzÄ«va.
No ukraiņu puses izlÄ«gšana, šÄ·iet, bÅ«s iespÄ“jama. KÄ ar Krieviju? ArÄ« Krievijas pusÄ“ ir gana intelektuÄļu, kas saprot situÄciju, taÄu viņiem nedod iespÄ“ju izteikties masu medijos. Diemžēl liela daļas tautas ir pilnÄ«gÄ imperiÄlistiskÄs ideoloÄ£ijas hipnozÄ“. Krievijas valdÄ«bas mÄ“Ä£inÄjumi izmantot sev padevÄ«go Maskavas patriarhÄtu murgaino ideju propagandÄ ir kļuvuši izteikti antikristÄ«gi un nekrietni. To pierÄda kaut vai Kremļa jauns uzbrukums Ukrainas teritorijÄm tieši pareizticÄ«go Lieldienu laikÄ - klusajÄ nedēļÄ.
Bet Ukraina apliecina nÄcijas, brÄ«vÄ«bas, demokrÄtijas un ticÄ«bas vÄ“rtÄ«bu. TurklÄt nevis salkanÄ «samitu» vai sarunu šovu pļÄpÄšanÄ, bet riskÄ“jot ar dÄrgÄko: ar savu pilsoņu dzÄ«vÄ«bÄm. MÄcÄ«simies no viņiem!
1 CitÄ“ts no portÄla “Delfi” publikÄcijas: “Zelenskim mainÄ«jies viedoklis par daudziem pasaules lÄ«deriem”: https://www.delfi.lv/news/arzemes/zelenskim-mainijies-viedoklis-par-daudziem-pasaules-lideriem.d?id=54250776
2 A. ÐреÑтович: "СущеÑтвование Бога." Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=81CcQ-Ec2BI
3 Lekcijas par Dantes DievišÄ·o komÄ“diju: Ð. Филоненко “Из глубин ада к звездам.” («Ð”анте Ðлигьери: ÐÐ½Ñ‚Ñ€Ð¾Ð¿Ð¾Ð»Ð¾Ð³Ð¸Ñ Ð¶ÐµÐ»Ð°Ð½Ð¸Ñ»). Skat: https://www.youtube.com/watch?v=DB5wbF1y7Ms&list=PL4tEj-67A02NdWgAyLyOynZKXaZnl3o2m&index=3
4 A. Baumeister. “Свобода волі: реальніÑÑ‚ÑŒ чи ілюзіÑ?” Skat: https://www.youtube.com/watch?v=7NafybgYvVg
5 Ð. БаумейÑтер. “Безумие маÑÑ Ð¸Ð»Ð¸ что проиÑходит Ñ Ð—Ð°Ð¿Ð°Ð´Ð¾Ð¼?” Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=zGLhJc0MTmk
6 A. Baumeister. “Как монашеÑкие ордена поÑтроили Европу, которую мы знаем” Skat.: https://www.youtube.com/watch?v=gQiy4J6D7kM