Iesaki rakstu:

JÅ«lija sākumā aizsardzÄ«bas ministrs Artis Pabriks vÄ“stÄ«ja par ieceri izveidot valsts aizsardzÄ«bas dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti visi vÄ«rieši vecumā no 18 lÄ«dz 28 gadiem. AizsardzÄ«bas ministrija izstrādājusi dažādas alternatÄ«vas tā izpildÄ“. Jauniesaucamie tiks iesaukti gan pÄ“c brÄ«vprātÄ«bas principa, gan arÄ« obligātā kārtā.

PresÄ“ un sociālajos medijos valda pretrunÄ«gi komentāri – sabiedrÄ«ba ir sašÄ·Ä“lusies atbalstÄ«tājos un pretiniekos. Visvairāk kritiÄ·u tiek novÄ“rots tajā vecumā, uz kuru šis aizsardzÄ«bas dienests vispār neattieksies.

Es lepojos, ka savā dzÄ«vÄ“ esmu pildÄ«jis obligātā dienesta pienākumus divās struktÅ«rās dažādās valstÄ«s: 3. atsevišÄ·ajā Daugavpils bataljonā no 1996. lÄ«dz 1997. gadam un Ziemeļeiropas modernākajā vienÄ«bā Skaraborgas pulkā P4 Zviedrijas pilsÄ“tā ŠovdÄ“ (Skövde) no 1999. lÄ«dz 2000. gadam². Šoreiz mans komentārs nebÅ«s par pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«go militāro pieredzi, bet gan par to, kāpÄ“c šis aizsardzÄ«bas ministra lÄ“mums ir pareizs!

Pirmkārt, mÄ“Ä£ināšu izskaidrot, ko nozÄ«mÄ“ karš no teorÄ“tiskās puses. Karam ir dažādas definÄ«cijas, bet viena no, manuprāt, visprecÄ«zāk raksturojošÄm ir PrÅ«sijas Ä£enerālmajora un militārā teorÄ“tiÄ·a Karla fon Klauzevica (Carl von Clausewitz) formulÄ“tā, kas atrodama viņa militāro burtnÄ«cu pierakstos. Viņš karu definÄ“jis šÄdi: "Karš bÅ«tÄ«bā ir politikas turpinājums, tikai ar vardarbÄ«bas metodÄ“m."³ Tātad kara iniciatoram tā ir daļa no savas valsts apzinātas politikas. PrecÄ«zāk izsakoties, uzbrucÄ“jvalsts, izvÄ“ršot karu, uzspiež citai valstij savu politisko gribu, sasniedzot stratÄ“Ä£iski politiskos mÄ“rÄ·us. Kara uzdevums ir lauzt valsts, kas aizstāvas, tautas gribu cÄ«nÄ«ties un panākt, ka tā pakļaujas uzbrucÄ“jvalsts politikas virzienam.

Otrkārt, Latvija ir brÄ«va un demokrātiska valsts. BrÄ«vÄ«ba un demokrātija nav pašsaprotama lieta, tā ir dārga, bet vienlaicÄ«gi arÄ« lÄ“nāka savos lÄ“mumu pieņemšanas procesos. Ko nozÄ«mÄ“ demokrātija? Tās ir tautas un katra indivÄ«da tiesÄ«bas uz pašrealizāciju un pašnoteikšanos. Demokrātijas stÅ«rakmeņi ir pulcÄ“šanās brÄ«vÄ«ba, biedrošanās brÄ«vÄ«ba, Ä«pašumtiesÄ«bas, reliÄ£ijas un vārda brÄ«vÄ«ba, iekļautÄ«ba un vienlÄ«dzÄ«ba, pilsonÄ«ba, balsstiesÄ«bas, tiesÄ«bas uz dzÄ«vÄ«bu un brÄ«vÄ«bu, minoritāšu tiesÄ«bas u. c. Šo kārtÄ«bu nosaka valsts Satversme⁴. AcÄ«mredzot iedzÄ«votāju daļa, kas neatbalsta vispārÄ“jo aizsardzÄ«bu, visticamāk, neatbalsta arÄ« Latvijas kā brÄ«vas un demokrātiskas valsts formu, uzskatot, ka cita veida formas pienesÄ«s lielāku individuālo labumu. Tauta, kura nav gatava pati sevi aizsargāt, aizsargāt savas vÄ“rtÄ«bas, bÅ«tÄ«bā eksistÄ“ ar trÅ«kstošu pašsaglabāšanās un izdzÄ«vošanas instinktu.

Treškārt, Latvija un Baltijas valstis kopumā atrodas Ä£eogrāfiski un Ä£eopolitiski neizdevÄ«gā reÄ£ionā. Kaimiņvalstis ir bÅ«tiski lielākas gan ekonomiski, gan arÄ« militāri, to visu pastiprina autokrātija kaimiņvalstÄ«s, kas Baltijas valstÄ«m rada tiešus un netiešus draudus. Latvija reÄ£ionāli atrodas pie jÅ«ras bez iespÄ“jas veidot dziļas aizsardzÄ«bas lÄ«nijas un brÄ«vus atkāpšanās ceļus.

Kara vai krÄ«zes iespÄ“jamÄ«ba pÄ“c sava rakstura ir pilnÄ«gi neparedzama. Å…emot vÄ“rā arÄ« ierobežoto Latvijas iedzÄ«votāju skaitu, tādai valstij kā Latvija nav citas iespÄ“jas, kā ieviest vispārÄ“jās aizsardzÄ«bas koncepciju. Diemžēl darba tirgus ir izsmelts, un bruņotajiem spÄ“kiem ir grÅ«ti konkurÄ“t ar darba tirgu. Ja nonāksim lÄ«dz kara slieksnim, jebkuram Latvijas iedzÄ«votājam nebÅ«s drošu atkāpšanās ceļu. Neskatoties uz Latvijas iedzÄ«votāju etnisko izcelsmi, neviens nespÄ“s izvairÄ«ties no kara negatÄ«vajam sekām stundas X gadÄ«jumā.

Ceturtkārt, ko nozÄ«mÄ“ vispārÄ“jā aizsardzÄ«ba. Tas nozÄ«mÄ“ bruņoto spÄ“ku un civilās aizsardzÄ«bas spÄ“jas, kas darbojas roku rokā. Šis koncepts darbojas sekojošÄs valstÄ«s: Austrijā, Dānijā, Somijā, NorvÄ“Ä£ijā, ŠveicÄ“, SingapÅ«rā, Zviedrijā, Taivānā un IzraÄ“lā⁵. Totālu iedzÄ«votāju aizsardzÄ«bu nav iespÄ“jams sasniegt, jo ir nepieciešami milzÄ«gi resursi, t. sk. izmaksas un ilgtermiņa ieguldÄ«jumi. VispārÄ“ju aizsardzÄ«bu nevar uzbÅ«vÄ“t dažos gados, tas prasa gadu desmitus. Lai nodrošinātu maksimālu vispārÄ“jās aizsardzÄ«bas efektu un gatavÄ«bu krÄ«zes gadÄ«jumā, nepieciešams veikt rÅ«pÄ«gus aprÄ“Ä·inus. Šie aprÄ“Ä·ini pārsvarā balstās gan uz pieejamiem resursiem, gan arÄ« draudu lÄ«meni noteiktā laikā.

Ko ietver vispārējās aizsardzības koncepts? Tās ir regulārās armijas un aktīvās obligātā dienesta karavīru vienības, Zemessardzes vienības, brīvprātīgās organizācijas, militāro rezervistu vienības, civilās aizsardzības organizācijas, ekonomiskās un ne mazāk svarīgās psiholoģiskās aizsardzības vienības.

Pamatā vispārÄ“jās aizsardzÄ«bas koncepts nosaka, ko krÄ«zes situācijā darÄ«s katrs konkrÄ“tais iedzÄ«votājs un kāds bÅ«s viņa uzdevums krÄ«zes gadÄ«jumā. 80. gadu beigās Zviedrija ar 8 miljoniem iedzÄ«votāju spÄ“ja organizÄ“t vispārÄ“jās militārās mācÄ«bas, kurās piedalÄ«jās pat 600 tÅ«kstoši karavÄ«ru un civildienesta darbinieku, kas bija aptuveni 7-8% no kopÄ“jā Zviedrijas iedzÄ«votāju skaita⁶. Latvijā lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā situācijā bÅ«tu jābÅ«t 150 tÅ«kstošus plašai aizsardzÄ«bas organizācijai. Šodien Latvijā nav iespÄ“jams sapulcināt pat 10 000 uz vispārÄ“jām mācÄ«bām.

Somija ik gadu iesauc aptuveni 10 000 obligātā dienesta karavÄ«ru. Savukārt katru gadu iesauc 19 300 lÄ«dz 28 300 rezervistus uz pārapmācÄ«bu, bet krÄ«zes laikā spÄ“j sapulcināt lÄ«dz 900 000 lielu vispārÄ“jās aizsardzÄ«bas organizāciju⁷. Atbilstoši Pasaules Bankas datiem kopš 60. gadiem vispārÄ“jās aizsardzÄ«bas konceptam Somija tÄ“rÄ“ja vidÄ“ji 1,55% no IKP. Somijas lielākie tÄ“riņi aizsardzÄ«bai bija Kubas krÄ«zes laikā 1962. gadā, atvÄ“lot tai 2,5% no IKP⁸. Tas tikai pierāda, ka arÄ« ar maziem tÄ“riņiem ir iespÄ“jams audzÄ“t personālu vispārÄ“jās aizsardzÄ«bas vajadzÄ«bām.

PiemÄ“ram, Latvijā, lai veidotu vismaz 10 000 lielas karavÄ«ru rezerves, bÅ«tu nepieciešami 10 gadi, pieņemot, ka katru gadu aizsardzÄ«bas dienestam pakļausim AizsardzÄ«bas ministrijas noteikto skaitu. Tādēļ vispārÄ“jās aizsardzÄ«bas konceptam ir pÄ“dÄ“jais brÄ«dis, jo šobrÄ«d Latvija bÅ«tiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kur proporcionāli iedzÄ«votāju skaitam karavÄ«ru rezerves ir lielākas⁹.

Piektkārt, nebÅ«sim skeptiÄ·i un kritiÄ·i – arÄ« bÅ«tiski mazākas valstis ir pierādÄ«jušas, ka spÄ“j veiksmÄ«gi un ilglaicÄ«gi saglabāt savu teritoriālo integritāti un cÄ«nÄ«ties pret bÅ«tiski pārākiem pretiniekiem. To ir pierādÄ«jusi gan Somija Ziemas kara laikā, gan arÄ« IzraÄ“la, kuras Ä£eogrāfiskā situācija ir ļoti lÄ«dzÄ«ga Latvijai. IzraÄ“la, kurai 80. gados bija tikai 3,8 miljoni iedzÄ«votāju, spÄ“ja vairākkārt atvairÄ«t uzbrukumus no krietni lielākām kaimiņvalstÄ«m - Ä’Ä£iptes, Irākas, SÄ«rijas, Jordānijas, SaÅ«da Arābijas, Jemenas un Alžīrijas¹⁰. Tādēļ ir Ä«paši svarÄ«gi, lai ikkatrs iedzÄ«votājs iesaistās vispārÄ“jās aizsardzÄ«bas bÅ«vÄ“šanā.

Es stingri iestājos par kvalitatÄ«vu aizsardzÄ«bas dienestu. Tādēļ tā ieviešanā AizsardzÄ«bas ministrija un bruņotie spÄ“ki nedrÄ«kst pieļaut organizatoriskas kļūdas, lai panāktu maksimāli pozitÄ«vu apmācÄ«bu pieredzi un kaujas garu jauniesaucamo vidÅ«. Lai to sasniegtu, bÅ«tu jāievÄ“ro vairāki pamatprincipi:

- Kā liecina plānotais jauniesaucamo skaits, tas atbilst viena kājnieku vai cita tipa bataljona izmÄ“ram. Tādēļ Ä«paši svarÄ«gi, lai jauniesaucamie tiktu iesaukti vienlaicÄ«gi un vienā un tajā pašÄ vienÄ«bā, saglabājot pamatmÄ“rÄ·i – rezerves bataljona izveidošana.

- ApmācÄ«bas lÄ«menis maksimāli jānodrošina pÄ“c augstākajiem Rietumu armijas standartiem, izvairoties no padomju armijas kultÅ«rvÄ“sturiskajām paražām.

- Īpaši svarÄ«gs ir materiāltehniskais nodrošinājums – šai vienÄ«bai jābÅ«t pilnÄ«bā komplektÄ“tai ar ekipÄ“jumu, bruņojumu un transportlÄ«dzekļiem, kas nepieciešami viena rezerves bataljona apmācÄ«bām.

- PÄ“c rezerves bataljona apmācÄ«bām jāveido materiāltehniskā nodrošinājuma (ekipÄ“jums, bruņojums un transportlÄ«dzekļi) rezerve, kas tiek uzglabāta un izmantota ikgadÄ“jo rezervistu apmācÄ«bām un/vai krÄ«zes gadÄ«jumā.

- PÄ“c dienesta pabeigšanas katram karavÄ«ram jāiegÅ«st profesionālā kvalifikācija, piem., autovadÄ«tājs, mediÄ·is, komandieris u. c., ko rezerves karavÄ«ri var izmantot citās tautsaimniecÄ«bas nozarÄ“s.

- Noslēdzot dienestu un stājoties rezervē, karavīram jāsaņem rīkojums par ieņemamo amatu, kur un kā jāierodas gadījumā, ja valstī tiek izsludināta krīze.

- Īpaši svarÄ«ga loma ir rezervistu pārapmācÄ«bai, kuras ietvarā tiek veikts arÄ« rezerves vienÄ«bas resursu audits un komplektācija.

Lai sekmÄ«gi ievÄ“rotu šos priekšnoteikumus, bÅ«tu nepieciešama rÅ«pÄ«ga plānošana, cilvÄ“ku un materiāltehniskais nodrošinājums. Tikai tad aizsardzÄ«bas dienests var kļūt par veiksmÄ«gu un svarÄ«gu vispārÄ“jās aizsardzÄ«bas koncepcijas daļu.

¹ https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-plano-ieviest-valsts-aizsardzibas-dienestu.d?id=54517526

² https://www.forsvarsmakten.se/sv/organisation/skaraborgs-regemente-p-4/

³ https://www.militarystrategymagazine.com/article/clausewitzs-definition-of-war-and-its-limits/

⁴ https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme

⁵ https://en.wikipedia.org/wiki/Total_defence

⁶ Bergh, Mats (30 maj 2006). "Manövertänkande inom Armén. "Nytt" namn på gammalttänkande?". Anna Lindh – biblioteket. Försvarshögskolan. Läst 12 november 2009.

⁷ https://warontherocks.com/2022/05/what-would-finland-bring-to-the-table-for-nato/

^8 https://data.worldbank.org/indicator/MS.MIL.XPND.GD.ZS?end=2020&locations=FI&start=1960&view=chart

⁹ https://twitter.com/nato_aircom/status/1505854454930812928

¹⁰ https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_wars_involving_Israel