Iesaki rakstu:

Pirms mÄ“neša, kad tagadÄ“jā ZemkopÄ«bas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Grasberga Ä£imenei piederošÄs zemnieku saimniecÄ«bas Zilūži busiņu policija notvÄ“ra, bez vajadzÄ«gajām atļaujām tirgojot piena produktus pie viņa darbavietas, augstā amatpersona skaidroja, ka tā vairs nemaz neesot viņa zemnieku saimniecÄ«ba. Lursoft datu bāzÄ“ iepazÄ«stoties ar šÄ« pÄ“c bÅ«tÄ«bas daudznozaru uzņēmuma finanšu plÅ«smām, kļūst skaidrāks, kāpÄ“c patiesÄ«bā Grasbergs Ä«pašumtiesÄ«bas formāli nodevis savam brālim.

Pietiek pirms nedēļas pamatoti norādÄ«ja - Latvijā amatpersonu vidÅ« pÄ“dÄ“jā desmitgadÄ“ ir bijis ne mazums cilvÄ“ku, kuriem pieder savas zemnieku saimniecÄ«bas, un nav zināms, ka kāds no viņiem bÅ«tu bijis spiests no sava Ä«pašuma atteikties tāpÄ“c, ka to pieprasÄ«tu likuma normas vai uzstātu KNAB. Tāpat nav arÄ« zināms, ka kāda amatpersona bÅ«tu sodÄ«ta par to, ka nav atteikusies no savas zemnieku saimniecÄ«bas.

Taču, kad sabiedriskais medijs publicÄ“ja informāciju par Zilūžu piena produktu tirgošanu bez nepieciešamās atļaujas, ZemkopÄ«bas ministrijas parlamentārais sekretārs Grasbergs pavÄ“stÄ«ja tieši to – „nu jau dažus mÄ“nešus viņa saimniecÄ«ba juridiski pieder brālim”, jo „normatÄ«vi neļauj politiÄ·im reizÄ“ bÅ«t arÄ« saimniecÄ«bas Ä«pašniekam”.

Taču neviens no likuma “Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonas darbÄ«bā” pantiem neuzliek par pienākumu amatpersonai ne atteikties no sava Ä«pašuma, ne pārtraukt nodarboties ar to, ko Zilūži uzrādÄ«juši savā mājas lapā, - piena lauksaimniecÄ«bu, no savas fermas 400 govÄ«m iegÅ«stot pienu un pārdodot dažādus piena produktus.

Pats Grasbergs apgalvo, ka, pieņemot lÄ“mumu par atteikšanos no sava Ä«pašuma un savas zemnieku saimniecÄ«bas nodošanu brālim, viņš „ievÄ“rojot arÄ« Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā saņemto konsultāciju”, ko viņam telefoniski sniegusi nezināma KNAB amatpersona. ZÄ«mÄ«gi, ka pats KNAB neapliecina to, ka bÅ«tu uzdevis Grasbergam atbrÄ«voties no sava Ä«pašuma – zemnieku saimniecÄ«bas.

Tad kāpÄ“c tad jaunajam ZemkopÄ«bas ministrijas parlamentārajam sekretāram bija tik svarÄ«gi formāli atbrÄ«voties no jebkādas pierādāmas saistÄ«bas ar savu Ä«pašumu – zemnieku saimniecÄ«bu? Manuprāt, pietiekami skaidru atbildi uz to sniedz dati par Zilūžu finanšu plÅ«smām.

Kā rāda zemnieku saimniecÄ«bas pagājušÄ gada darbÄ«bas pārskats, tā pÄ“rn strādājusi ar apgrozÄ«jumu, kas no 1,539 miljoniem eiro sarucis lÄ«dz 1,454 miljoniem eiro. NorādÄ«ts, ka lauksaimnieciskā darbÄ«ba devusi 1,36 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, bet citi pamatdarbÄ«bas veidi – 94 tÅ«kstošus eiro.

Taču ir vÄ“l arÄ« tāda pozÄ«cija kā „pārÄ“jie uzņēmuma saimnieciskās darbÄ«bas ieņēmumi”, kas 2017. gadā devuši 296 tÅ«kstošus eiro, bet pÄ“rn – jau 371 tÅ«kstoti eiro. Savukārt no šÄ«s summas lauvas tiesu nodrošinājušas ES subsÄ«dijas un valsts atbalsts – kopā 271 tÅ«kstoti eiro.

VÄ“l iespaidÄ«gākas summas minÄ“tas gada pārskata sadaļā „Nākamo periodu ieņēmumi”,  kurā kā „Finanšu palÄ«dzÄ«ba” uz 2018. gada beigām, summÄ“jot ilgtermiņa un Ä«stermiņa finanšu palÄ«dzÄ«bu, fiksÄ“ti vairāk nekā 595 tÅ«kstoši eiro.

Visu šo finanšu palÄ«dzÄ«bu Grasbergu Ä£imenes zemnieku saimniecÄ«ba pÄ“dÄ“jos piecos gados saņēmusi no Lauku atbalsta dienesta, - te ir gan skābbarÄ«bas uzglabāšanas tvertņu un remontdarbnÄ«cu bÅ«ve, gan meliorācijas sistÄ“mas ierÄ«košana un piena pārstrādes ražotne, gan dažādas tehnikas iegāde un piena mājas rekonstrukcija.

Tas nozÄ«mÄ“, ka tagadÄ“jā ZemkopÄ«bas ministrijas parlamentārā sekretāra zemnieku saimniecÄ«ba, kas 2017. gadā strādājusi ar 55 tÅ«kstošu eiro zaudÄ“jumiem, bet pÄ“rn – ar nepilnu septiņu tÅ«kstošu eiro peļņu, ir atkarÄ«ga no ikgadÄ“jas simtos tÅ«kstošu eiro vÄ“rtas Lauku atbalsta dienesta finansiālās „piešprices”.

Savukārt Lauku atbalsta dienests, kas oficiāli ir „valsts tiešÄs pārvaldes iestāde, kas ir atbildÄ«ga par vienotu valsts un Eiropas SavienÄ«bas (ES) atbalsta politikas Ä«stenošanu Latvijā, uzrauga normatÄ«vo aktu ievÄ“rošanu lauksaimniecÄ«bas jomā un pilda citas ar lauksaimniecÄ«bas un lauku atbalsta politikas realizāciju saistÄ«tas funkcijas”, atrodas… tieši ZemkopÄ«bas ministrijas padotÄ«bā.

Tas nozÄ«mÄ“, ka ZemkopÄ«bas ministrija, kuras vadÄ«ba nule parādÄ«ja savu varu, faktiski atlaižot lÄ«dzšinÄ“jo Lauku atbalsta dienesta vadÄ«tāju, var gan formāli, gan jo vairāk neformāli dot dienestam konkrÄ“tus uzdevumus, tostarp arÄ« par atbalsta finansÄ“juma plÅ«smām.

Skaidrs, ka šÄdā situācijā trešÄ, bet varbÅ«t arÄ« otrā ministrijas amatpersona – no politiskā svarÄ«guma viedokļa tieši šÄdu amatu ieņem Grasbergs – uzskatÄ«ja par labāku „noslÄ“pt” faktu, ka tās varā ir ietekmÄ“t valsts finanšu plÅ«smas uz pašai savu uzņēmumu. Kā redzams, ne pārāk prasmÄ«gi.