Iesaki rakstu:

2016. gada 31.martā no portāla www.tiesas.lv informācijā par ZolitÅ«des traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu uzzināju, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 485.pantu tiesas sÄ“di aizliegts fiksÄ“t ar skaņu un attÄ“la ierakstu.

Šo informāciju uzskatu par maldinošu, jo:

1. Kriminālprocesa likuma 485.pants neaizliedz fiksēt tiesas sēdi ar skaņu un attēla ierakstu;

2. Šajā pantā teikts, ka „Citas personas, kuras nav tiesas darbinieki, tiesas sÄ“des laikā var izdarÄ«t skaņu un attÄ“la ierakstu, netraucÄ“jot tiesas procesu, ja to atļauj tiesa un tam piekrÄ«t apsÅ«dzÄ“tais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks”;

3. No šÄ« panta izriet, ka tiesas sÄ“des laikā var izdarÄ«t skaņu un attÄ“la ierakstu, protams, netraucÄ“jot tiesas procesu, protams, ja to atļauj tiesa, protams, ja tam piekrÄ«t apsÅ«dzÄ“tais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks;

4. Ne ar vienu likumu tiesas sekretārei nav piešÄ·irtas tiesÄ«bas kaut ko aizliegt. To var aizliegt tikai tiesneši tiesas sÄ“des laikā, pamatojoties uz likumu un likumā noteiktā kartÄ«bā;

5. ArÄ« tiesneši nevar tikai pÄ“c saviem uzskatiem aizliegt vai atļaut sÄ“des laikā izdarÄ«t skaņu un attÄ“la ierakstu, bez likumā norādÄ«to personu piekrišanas.

Ar skaņu un attēla ierakstu cilvēki realizē ar Satversmes 100.pantu garantētas tiesības uz vārda brīvību. Vārda brīvība ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatpazīmēm, kuru aizsargā gan Latvijas Republikas Satversme, gan arī vairāki starptautiskie cilvēktiesību līgumi, kuriem Latvijas Republika ir pievienojusies.

Nevaru neatzīmēt, ka tiesas darbības tiesiskais pamats ir likumi, Latvijas Republikas Satversme, ka arī starptautiskie līgumi. Vārda brīvība ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatpazīmēm, kuru aizsargā gan Latvijas Republikas Satversme, gan arī vairāki starptautiskie cilvēktiesību līgumi, kuriem Latvijas Republika ir pievienojusies.

Vārda brÄ«vÄ«bas nozÄ«mi demokrātiskas sabiedrÄ«bas veidošanā uzsver gan Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 10.pants, gan ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesÄ«bām. Satversmes 100.pants nosaka ikviena tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju, kā arÄ« paust savus uzskatus.

Saskaņā ar Satversmes 116.pantu simtajā pantā noteikto brÄ«vÄ«bu var ierobežot likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargātu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu, nevis pÄ“c tiesas sekretāres vÄ“lmes.

Papildinot Satversmi ar 8.nodaļu “CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas”, likumdevÄ“js ir noteicis valstÄ« tādu vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu, kas cilvÄ“ka cieņas un brÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«bu atzÄ«st par augstāko visu tiesÄ«bu mÄ“rÄ·i. No Satversmes 89.pantā noteiktā, ka “valsts atzÄ«st un aizsargā cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas”, izriet, ka cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas ir saistošas valsts varai jebkurā tās izpausmes formā. PamattiesÄ«bas darbojas nepastarpināti. To ierobežošana jebkādā jomā citādi kā vien SatversmÄ“ noteiktā kārtÄ«bā bÅ«tu pretrunā ar šo principu, kā Satversmes tiesa jau ir secinājusi (2001.gada 19.decembra spriedums lietā nr.2001-05-03).

Ar represÄ«vu varu apveltÄ«tas amatpersonas neatļautam ar likumiem darbÄ«bām var bÅ«t stindzinošs efekts (chilling effect) uz cilvÄ“ktiesÄ«bām. Proti, pilsoniska valdÄ«bas kontrole ir apgrÅ«tināta, ja daļa no pilsoņiem baidās izmantot savas tiesÄ«bas tādēļ, ka nevÄ“las pret sevi izsaukt, iespÄ“jams, drošÄ«bas iestāžu nelikumÄ«gas represijas. Tādēļ valsts amatpersonām ir pienākums darÄ«t visu, lai pamattiesÄ«bas bÅ«tu iespÄ“jams realizÄ“t bez bailÄ“m. ArÄ« Eiropas cilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa vairakkārt atzinusi, ka bailes no sankcijām rada stindzinošu efektu uz cilvÄ“ktiesÄ«bām (chilling effect), kas Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas praksÄ“ tiek atzÄ«ts par tiesÄ«bu pārkāpumu (sk. 2009.gada 26.februāra sprieduma lietā Kudeshkina v. Russia 99.punktu).

Ņemot vērā minēto un, lai nemaldinātu sabiedrību, lūdzu atsaukt informāciju par to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 485.pantu, Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdi aizliegts fiksēt ar skaņu un attēla ierakstu, aizvietojot to ar informāciju, ka jautājumu par atļauju fiksēt tiesas sēdi ar skaņu un attēla ierakstu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 485.pantu lems tiesa tiesas sēdes laikā.