Menu
Pilnā versija

Kara apoteoze

Smaka (literārs pseidonÄ«ms) · 15.11.2015. · Komentāri (14)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

VerešÄagins – mākslinieks batālists, kas gāja bojā lÄ«dz ar savas iedvesmas objektu krievu-japāņu karā, skatÄ«jis daudz cīņu ar saracēņiem un tās atspoguļojis monumentālās, bet arÄ« Ä«pašÄs emocionālās gleznās. Kauju varenÄ«ba neliedza radÄ«t suprakritisko „Kara apoteozi” (1871).

Pusgadu Eiropai gājušas caur jaunās armijas, tās nevar palikt bezdarbÄ«bā. Tas alkst karot. Imigrantu pulki, kuriem ir regulāras armijas pazÄ«mes hibrÄ«dkareivju formātā. Savi komandieri, savi derviši (poļitruki). Armijas rodas, lai karotu. Tās nav domātas, lai palÄ«dzÄ“tu zaļajiem baroniem palikt vÄ“l resnākiem un dumjām Laimdotām vairot savu dumjÄ«bu.

Nav brÄ«nums, ka šo imāmu aicināto kustÄ«bu uz SvÄ“to karu un jauno zemju apgÅ«šanu Eiropā automātiski saista ar katru lielāku vai mazāku terora aktu. Nu pilnÄ«gi atklāti tiek konstatÄ“ts, ka sācies trešais pasaules karš. Taču vai skaļi lozungi neaizsedz patiesÄ«bu?

Rodas vairāki jautājumi un vērojumi:

1) Terora akti notikuši samÄ“rā "liesos" ParÄ«zes 10. un 11. kvartālos. TÅ«ristam tie asociÄ“jas ar nÄ“Ä£eriem, kas nakšÅ†o telefona bÅ«diņās. Grāmatu tārpiem - ar komisāra MegrÄ“ dzÄ«vokli RišÄra Lenuāra bulvārÄ«. Taču tie nav luksusa veikalu vai politisko centrāļu rajoni. Vispār rajons starp BastÄ«lijas laukumu un Lionas staciju ir degradācijas paraugs. Dažas ielas kā Ledru-Rollin ir totāli pārapdzÄ«votas. Sent-Antuāna slimnÄ«ca šajā SjÄ“nas pusÄ“ (nabagiem), otrā pusÄ“ izcilais PitjÄ“-SalpetjÄ“, modernās neiroloÄ£ijas šÅ«pulis.

2) Tātad viss šis pasākums ir messidžs. Bet kāds? Vai to uzzināsim pÄ“c pāris dienām?

3) VarbÅ«t uzbrucÄ“jiem šie rajoni labi pazÄ«stami, taču tie nav slÄ“puši sejas.

4) Nav pārliecinošu pierādÄ«jumu sasaistei ar jebkādu organizāciju, nomestās pases ir diezgan apšaubāms apliecinājums. VienÄ«gais identificÄ“tais, kurš nebija uzspridzinājies un tātad sakropļots lÄ«dz nepazÄ«šanai, izrādÄ«jies francÅ«zis.

5) Īpatna iezÄ«me, ko atstāsta daudzi aculiecinieki – Bataclan uzbrucÄ“ji bijuši ārkārtÄ«gi jauni.

6) Visa šÄ« pasākuma loÄ£istiskā realizācija (Francijas policija domā, ka uzbrucÄ“ji kafejnÄ«cām devušies tālāk uz Bataclan) pusstundas laikā liecina par ļoti profesionālu plānošanu un kontroli, digitalizācijas iespÄ“ju pārvaldÄ«bu.

7) IzpildÄ«tāji bijuši izcili sagatavoti. Pašuzspridzināšanās notikusi ar biorobotu precizitāti.

8) Charlie Hebdo šaušana notika trešdienā. Šoreiz piektdienā - pÄ“c visu lielo pasaules biržu slÄ“gšanas. Vai bija padomāts, lai dažu stundu laikā eiro nezaudÄ“tu pusi vÄ“rtÄ«bas?

9) Polija šodien ir paziņojusi, ka nekādus islamistiskos imigrantus neuzņems, un netaisās pildÄ«t EP lÄ“mumus. Vai ES dezintegrācija uzņems drausmÄ«gu ātrumu nākamās nedēļas laikā? Vācija un Austrija slÄ“dz robežas, SlovÄ“nija un Horvātija ir kraha priekšÄ. Polijai ir bÅ«tiska priekšrocÄ«ba – tā nav atkarÄ«ga no Eirozonas tālākas pastāvÄ“šanas. PÄ“c Pirmā pasaules kara Francija uzdāvināja Polijai bruņojumu kā pateicÄ«bu par poļu masveida karošanu Francijas pusÄ“. Pateicoties šim bruņojumam, Polija sakāva Padomju Krieviju gan kaujā pie Daugavpils, gan vÄ“l jo svarÄ«gāk - 1920. gada augusta kaujā pie Varšavas, un tikai neredzamā roka apturÄ“ja Pilsudski, kurš ar savu regulāro armiju bÅ«tu varÄ“jis iznÄ«cināt boļševiku valsti Ä«sā laikā. Vai atkal konkurÄ“ Vācijas-Krievijas un Francijas-Polijas ass?

10) Svešinieku integrācija ir daudz bÄ«stamāka nekā nodalÄ«šana. Nav iespÄ“jams cÄ«nÄ«ties pret vÄ“zi, kura metastāzes ir visur. Skaidrs, ka šie integrÄ“tie karotāji var atrasties blakus dzÄ«voklÄ«, blakus mājā, jebkur.

11) SÄ«rija ietilpa franču mandātā, un Francijai un franču valodai tur bija pozitÄ«vs tÄ“ls. Vai radÄ«ta jauna paaudze, kas par to neko nezina? Franči visumā ir bijuši cilvÄ“cÄ«gi pret savām kolonijām, salÄ«dzinot ar Beļģijas Kongo vai Spānijas kolonijām. LÄ«dz ar to terora aktu koncentrācija Francijā drÄ«zāk skaidrojama ar Francijas slikto ekonomikas stāvokli Eirozonas iekšienÄ“, kas rada pilnÄ«gu bezcerÄ«bu imigrantu vidÅ«.

Latvija dažu dienu laikā var nonākt pie ļoti nopietniem lÄ“mumiem. Nav nekādas garantijas par Eiropas SavienÄ«bas tālāku pastāvÄ“šanu. Tas skan politiski un attālināti, bet eiro nākotne skars katru. Vai Latvija vairāk iegÅ«s, atsakoties uzņemt šÄ«s jaunās armijas, vai cenšoties pielÄ«mÄ“ties ES oligarhiem un izsÅ«kt pÄ“dÄ“jās eirofondu ubagu dāvanas?

Vai čāčiņas mūsu valdībā spēs atrast pareizo ceļu?

Novērtē šo rakstu:

0
0