Kara apoteoze
Smaka (literÄrs pseidonÄ«ms) · 15.11.2015. · Komentāri (14)VerešÄagins – mÄkslinieks batÄlists, kas gÄja bojÄ lÄ«dz ar savas iedvesmas objektu krievu-japÄņu karÄ, skatÄ«jis daudz cīņu ar saracēņiem un tÄs atspoguļojis monumentÄlÄs, bet arÄ« Ä«pašÄs emocionÄlÄs gleznÄs. Kauju varenÄ«ba neliedza radÄ«t suprakritisko „Kara apoteozi” (1871).
Pusgadu Eiropai gÄjušas caur jaunÄs armijas, tÄs nevar palikt bezdarbÄ«bÄ. Tas alkst karot. Imigrantu pulki, kuriem ir regulÄras armijas pazÄ«mes hibrÄ«dkareivju formÄtÄ. Savi komandieri, savi derviši (poļitruki). Armijas rodas, lai karotu. TÄs nav domÄtas, lai palÄ«dzÄ“tu zaļajiem baroniem palikt vÄ“l resnÄkiem un dumjÄm LaimdotÄm vairot savu dumjÄ«bu.
Nav brÄ«nums, ka šo imÄmu aicinÄto kustÄ«bu uz SvÄ“to karu un jauno zemju apgÅ«šanu EiropÄ automÄtiski saista ar katru lielÄku vai mazÄku terora aktu. Nu pilnÄ«gi atklÄti tiek konstatÄ“ts, ka sÄcies trešais pasaules karš. TaÄu vai skaļi lozungi neaizsedz patiesÄ«bu?
Rodas vairÄki jautÄjumi un vÄ“rojumi:
1) Terora akti notikuši samÄ“rÄ "liesos" ParÄ«zes 10. un 11. kvartÄlos. TÅ«ristam tie asociÄ“jas ar nÄ“Ä£eriem, kas nakšÅ†o telefona bÅ«diņÄs. GrÄmatu tÄrpiem - ar komisÄra MegrÄ“ dzÄ«vokli RišÄra LenuÄra bulvÄrÄ«. TaÄu tie nav luksusa veikalu vai politisko centrÄļu rajoni. VispÄr rajons starp BastÄ«lijas laukumu un Lionas staciju ir degradÄcijas paraugs. Dažas ielas kÄ Ledru-Rollin ir totÄli pÄrapdzÄ«votas. Sent-AntuÄna slimnÄ«ca šajÄ SjÄ“nas pusÄ“ (nabagiem), otrÄ pusÄ“ izcilais PitjÄ“-SalpetjÄ“, modernÄs neiroloÄ£ijas šÅ«pulis.
2) TÄtad viss šis pasÄkums ir messidžs. Bet kÄds? Vai to uzzinÄsim pÄ“c pÄris dienÄm?
3) VarbÅ«t uzbrucÄ“jiem šie rajoni labi pazÄ«stami, taÄu tie nav slÄ“puši sejas.
4) Nav pÄrliecinošu pierÄdÄ«jumu sasaistei ar jebkÄdu organizÄciju, nomestÄs pases ir diezgan apšaubÄms apliecinÄjums. VienÄ«gais identificÄ“tais, kurš nebija uzspridzinÄjies un tÄtad sakropļots lÄ«dz nepazÄ«šanai, izrÄdÄ«jies francÅ«zis.
5) Īpatna iezÄ«me, ko atstÄsta daudzi aculiecinieki – Bataclan uzbrucÄ“ji bijuši ÄrkÄrtÄ«gi jauni.
6) Visa šÄ« pasÄkuma loÄ£istiskÄ realizÄcija (Francijas policija domÄ, ka uzbrucÄ“ji kafejnÄ«cÄm devušies tÄlÄk uz Bataclan) pusstundas laikÄ liecina par ļoti profesionÄlu plÄnošanu un kontroli, digitalizÄcijas iespÄ“ju pÄrvaldÄ«bu.
7) IzpildÄ«tÄji bijuši izcili sagatavoti. PašuzspridzinÄšanÄs notikusi ar biorobotu precizitÄti.
8) Charlie Hebdo šaušana notika trešdienÄ. Šoreiz piektdienÄ - pÄ“c visu lielo pasaules biržu slÄ“gšanas. Vai bija padomÄts, lai dažu stundu laikÄ eiro nezaudÄ“tu pusi vÄ“rtÄ«bas?
9) Polija šodien ir paziņojusi, ka nekÄdus islamistiskos imigrantus neuzņems, un netaisÄs pildÄ«t EP lÄ“mumus. Vai ES dezintegrÄcija uzņems drausmÄ«gu Ätrumu nÄkamÄs nedēļas laikÄ? VÄcija un Austrija slÄ“dz robežas, SlovÄ“nija un HorvÄtija ir kraha priekšÄ. Polijai ir bÅ«tiska priekšrocÄ«ba – tÄ nav atkarÄ«ga no Eirozonas tÄlÄkas pastÄvÄ“šanas. PÄ“c PirmÄ pasaules kara Francija uzdÄvinÄja Polijai bruņojumu kÄ pateicÄ«bu par poļu masveida karošanu Francijas pusÄ“. Pateicoties šim bruņojumam, Polija sakÄva Padomju Krieviju gan kaujÄ pie Daugavpils, gan vÄ“l jo svarÄ«gÄk - 1920. gada augusta kaujÄ pie Varšavas, un tikai neredzamÄ roka apturÄ“ja Pilsudski, kurš ar savu regulÄro armiju bÅ«tu varÄ“jis iznÄ«cinÄt boļševiku valsti Ä«sÄ laikÄ. Vai atkal konkurÄ“ VÄcijas-Krievijas un Francijas-Polijas ass?
10) Svešinieku integrÄcija ir daudz bÄ«stamÄka nekÄ nodalÄ«šana. Nav iespÄ“jams cÄ«nÄ«ties pret vÄ“zi, kura metastÄzes ir visur. Skaidrs, ka šie integrÄ“tie karotÄji var atrasties blakus dzÄ«voklÄ«, blakus mÄjÄ, jebkur.
11) SÄ«rija ietilpa franÄu mandÄtÄ, un Francijai un franÄu valodai tur bija pozitÄ«vs tÄ“ls. Vai radÄ«ta jauna paaudze, kas par to neko nezina? FranÄi visumÄ ir bijuši cilvÄ“cÄ«gi pret savÄm kolonijÄm, salÄ«dzinot ar Beļģijas Kongo vai SpÄnijas kolonijÄm. LÄ«dz ar to terora aktu koncentrÄcija FrancijÄ drÄ«zÄk skaidrojama ar Francijas slikto ekonomikas stÄvokli Eirozonas iekšienÄ“, kas rada pilnÄ«gu bezcerÄ«bu imigrantu vidÅ«.
Latvija dažu dienu laikÄ var nonÄkt pie ļoti nopietniem lÄ“mumiem. Nav nekÄdas garantijas par Eiropas SavienÄ«bas tÄlÄku pastÄvÄ“šanu. Tas skan politiski un attÄlinÄti, bet eiro nÄkotne skars katru. Vai Latvija vairÄk iegÅ«s, atsakoties uzņemt šÄ«s jaunÄs armijas, vai cenšoties pielÄ«mÄ“ties ES oligarhiem un izsÅ«kt pÄ“dÄ“jÄs eirofondu ubagu dÄvanas?
Vai ÄÄÄiņas mÅ«su valdÄ«bÄ spÄ“s atrast pareizo ceļu?