Kariņa birojs sevi iedomÄjies par jauno galveno valsts pÄrvaldes uzraugoÅ¡o iestÄdi
Pietiek lasÄ«tÄjs · 01.08.2019. · Komentāri (0)Kaut gan neviens likums to neparedz, pašreizÄ“jÄ Ministru prezidenta KrišjÄņa Kariņa birojs ir iedomÄjies sevi par jauno galveno valsts pÄrvaldes uzraugošo iestÄdi – pat „galvenÄku” nekÄ Valsts kanceleja – un bez jebkÄda likumÄ«ga pamata sÄcis gan uzraudzÄ«t Valsts kancelejas direktora un ministriju valsts sekretÄru darbÄ«bas uzraudzÄ«bu. Varat iepazÄ«ties ar kÄdu Kariņa biroja vadÄ«tÄja vÄ“stuli, kas kalpo par spilgtu ilustrÄciju šai jaunÄ „bezkompromisu tiesiskuma” izpausmei.
„RÄ«gÄ 18.07.2019. Nr. 6.2.2./2019-FIZ-578-1240 Uz 26.06.2019.
Par atbildes sniegšanu
GodÄjamais kungs!
Valsts kancelejÄ 2019. gada 26. jÅ«nijÄ saņemts Ministru prezidentam A. K. Kariņam adresÄ“ts JÅ«su iesniegums par Valsts kancelejas rÄ«cÄ«bu, neierosinot disciplinÄrlietu pret Tieslietu ministrijas valsts sekretÄru. Ministru prezidenta birojÄ ir izvÄ“rtÄ“ts JÅ«su iesniegumÄ minÄ“tais un visa Valsts kancelejas rÄ«cÄ«bÄ esošÄ sarakste.
VÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu, ka Valsts civildienesta ierÄ“dņu disciplinÄratbildÄ«bas likuma 18. pants vÄ“rtÄ“jams kopsakarÄ ar Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma 32. pantu, kas nosaka, ka valsts pÄrvaldes amatpersonas atrodas vienotÄ hierarhiskÄ sistÄ“mÄ, kurÄ viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. SavukÄrt Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma 23. panta pirmÄ un otrÄ daļa nosaka, ka valsts sekretÄrs ir ministrijas administratÄ«vais vadÄ«tÄjs un ir pakļauts ministram.
SpÄ“kÄ esošie normatÄ«vie akti, kas regulÄ“ jautÄjumus par dienesta pÄrbaudes un disciplinÄrlietas ierosinÄšanu tiešÄs valsts pÄrvaldes iestÄdÄ“s, paredz šo uzdevumu veikt pašÄm tiešÄs valsts pÄrvaldes iestÄdÄ“m vai personai, kuras padotÄ«bÄ tÄs atrodas. Atbilstoši Valsts civildienesta ierÄ“dņu disciplinÄratbildÄ«bas likuma 18. panta pirmÄs daļas pirmajam punktam Ministru prezidentam ir dotas pilnvaras ierosinÄt disciplinÄrlietu, kuras, ņemot vÄ“rÄ likumÄ minÄ“to amatpersonu hierarhiju, izmantojamas gadÄ«jumÄ, ja bÅ«tu objektÄ«vs pamats ierosinÄt disciplinÄrlietu, bet ministrs, kura tiešÄ pakļautÄ«bÄ atrodas valsts sekretÄrs, to atteiktos darÄ«t.
TÄ kÄ no Valsts kancelejÄ pieejamÄs informÄcijas redzams, ka Tieslietu ministrija ir sniegusi izsmeļošu atbildi uz JÅ«su iesniegumu par kriminÄlprocesÄ Nr. 11390055618 lietvedÄ«bÄ nodarÄ«tÄ kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu, ierosinÄt disciplinÄrlietu pret Tieslietu ministrijas valsts sekretÄru vispÄr nav nekÄda pamata.
VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka sarakstÄ“ ar valsts pÄrvaldes iestÄdÄ“m ir jÄievÄ“ro saprÄtÄ«guma, lietderÄ«bas un pilsoniskÄs apziņas princips. Personas tiesÄ«bas uz atbildes saņemšanu nav jÄsaprot tÄ, ka personai sniegtÄ atbilde bÅ«s atbilstoša viņas priekšstatam, kÄda atbilde ir jÄsniedz. Proti, tas apstÄklis, ka iestÄdes atbildes saturs nav atbilstošs personas gribai, pats par sevi nenozÄ«mÄ“, ka iestÄdes rÄ«cÄ«ba ir prettiesiska, atbilstoša atbilde nav sniegta vai jÄierosina disciplinÄrlieta pret kÄdu amatpersonu.
Papildus norÄdÄm, ka gadÄ«jumÄ, ja bÅ«tu pamats izmantot Valsts civildienesta ierÄ“dņu disciplinÄratbildÄ«bas likuma 18. panta pirmÄs daļas pirmÄ punkta pilnvaras, Ministru prezidents to darÄ«tu personÄ«gi un šÄ« kompetence ar Ministru prezidenta 2019. gada 31. janvÄra rezolÅ«ciju Nr. 2019-1.1.1/5-5 Valsts kancelejas direktoram nav deleģēta.
Å…emot vÄ“rÄ visu iepriekšminÄ“to, Ministru prezidenta birojs uzskata, ka JÅ«su sÅ«dzÄ«ba par Valsts kancelejas direktoru JÄni Citskovski un Tieslietu ministrijas valsts sekretÄru Raivi Kronbergu nav pamatota. TurpmÄkÄ sarakstÄ“ ar Jums Valsts kanceleja piemÄ“ros Iesniegumu likuma 7. panta pirmÄs daļas 5. punktu – iestÄde ir tiesÄ«ga atstÄt iesniegumu bez izskatÄ«šanas, ja atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš un tÄ saturs attiecÄ«bÄ uz iepriekšÄ“jÄ iesniegumÄ norÄdÄ«tajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstÄkļiem pÄ“c bÅ«tÄ«bas nav mainÄ«jies.
CieÅ†Ä Ministru prezidenta biroja vadÄ«tÄjs (paraksts*) JÄnis Patmalnieks
* Dokuments ir parakstÄ«ts ar drošu elektronisko parakstu.”