Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan neviens likums to neparedz, pašreizÄ“jā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojs ir iedomājies sevi par jauno galveno valsts pārvaldes uzraugošo iestādi – pat „galvenāku” nekā Valsts kanceleja – un bez jebkāda likumÄ«ga pamata sācis gan uzraudzÄ«t Valsts kancelejas direktora un ministriju valsts sekretāru darbÄ«bas uzraudzÄ«bu. Varat iepazÄ«ties ar kādu Kariņa biroja vadÄ«tāja vÄ“stuli, kas kalpo par spilgtu ilustrāciju šai jaunā „bezkompromisu tiesiskuma” izpausmei.

„RÄ«gā 18.07.2019. Nr. 6.2.2./2019-FIZ-578-1240 Uz 26.06.2019.        

Par atbildes sniegšanu

Godājamais kungs!

Valsts kancelejā 2019. gada 26. jÅ«nijā saņemts Ministru prezidentam A. K. Kariņam adresÄ“ts JÅ«su iesniegums par Valsts kancelejas rÄ«cÄ«bu, neierosinot disciplinārlietu pret Tieslietu ministrijas valsts sekretāru. Ministru prezidenta birojā ir izvÄ“rtÄ“ts JÅ«su iesniegumā minÄ“tais un visa Valsts kancelejas rÄ«cÄ«bā esošÄ sarakste.

VÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu, ka Valsts civildienesta ierÄ“dņu disciplināratbildÄ«bas likuma 18. pants vÄ“rtÄ“jams kopsakarā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32. pantu, kas nosaka, ka valsts pārvaldes amatpersonas atrodas vienotā hierarhiskā sistÄ“mā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 23. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka valsts sekretārs ir ministrijas administratÄ«vais vadÄ«tājs un ir pakļauts ministram.

SpÄ“kā esošie normatÄ«vie akti, kas regulÄ“ jautājumus par dienesta pārbaudes un disciplinārlietas ierosināšanu tiešÄs valsts pārvaldes iestādÄ“s, paredz šo uzdevumu veikt pašÄm tiešÄs valsts pārvaldes iestādÄ“m vai personai, kuras padotÄ«bā tās atrodas. Atbilstoši Valsts civildienesta ierÄ“dņu disciplināratbildÄ«bas likuma 18. panta pirmās daļas pirmajam punktam Ministru prezidentam ir dotas pilnvaras ierosināt disciplinārlietu, kuras, ņemot vÄ“rā likumā minÄ“to amatpersonu hierarhiju, izmantojamas gadÄ«jumā, ja bÅ«tu objektÄ«vs pamats ierosināt disciplinārlietu, bet ministrs, kura tiešÄ pakļautÄ«bā atrodas valsts sekretārs, to atteiktos darÄ«t.

Tā kā no Valsts kancelejā pieejamās informācijas redzams, ka Tieslietu ministrija ir sniegusi izsmeļošu atbildi uz JÅ«su iesniegumu par kriminālprocesā Nr. 11390055618 lietvedÄ«bā nodarÄ«tā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu, ierosināt disciplinārlietu pret Tieslietu ministrijas valsts sekretāru vispār nav nekāda pamata.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka sarakstÄ“ ar valsts pārvaldes iestādÄ“m ir jāievÄ“ro saprātÄ«guma, lietderÄ«bas un pilsoniskās apziņas princips. Personas tiesÄ«bas uz atbildes saņemšanu nav jāsaprot tā, ka personai sniegtā atbilde bÅ«s atbilstoša viņas priekšstatam, kāda atbilde ir jāsniedz. Proti, tas apstāklis, ka iestādes atbildes saturs nav atbilstošs personas gribai, pats par sevi nenozÄ«mÄ“, ka iestādes rÄ«cÄ«ba ir prettiesiska, atbilstoša atbilde nav sniegta vai jāierosina disciplinārlieta pret kādu amatpersonu.

Papildus norādām, ka gadÄ«jumā, ja bÅ«tu pamats izmantot Valsts civildienesta ierÄ“dņu disciplināratbildÄ«bas likuma 18. panta pirmās daļas pirmā punkta pilnvaras, Ministru prezidents to darÄ«tu personÄ«gi un šÄ« kompetence ar Ministru prezidenta 2019. gada 31. janvāra rezolÅ«ciju Nr. 2019-1.1.1/5-5 Valsts kancelejas direktoram nav deleģēta.

Å…emot vÄ“rā visu iepriekšminÄ“to, Ministru prezidenta birojs uzskata, ka JÅ«su sÅ«dzÄ«ba par Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu nav pamatota. Turpmākā sarakstÄ“ ar Jums Valsts kanceleja piemÄ“ros Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 5. punktu – iestāde ir tiesÄ«ga atstāt iesniegumu bez izskatÄ«šanas, ja atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš un tā saturs attiecÄ«bā uz iepriekšÄ“jā iesniegumā norādÄ«tajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pÄ“c bÅ«tÄ«bas nav mainÄ«jies.

Cieņā Ministru prezidenta biroja vadītājs (paraksts*) Jānis Patmalnieks

* Dokuments ir parakstÄ«ts ar drošu elektronisko parakstu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0