Iesaki rakstu:

Kam Latvijai miera laikā Kariņa valdība? Jo laikam tuvojas tik liela krīze, ka vajadzīgs Briseles vietvaldis.

AizvadÄ«tajā nedēļā ar milzÄ«gām dzemdÄ«bu mokām tika izradÄ«ta jauna Latvijas valdÄ«ba. Medijos ne pirms, ne pÄ“c šÄ« notikuma nav gadÄ«jies lasÄ«t nevienu pozitÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu. VarbÅ«t izņemot parastos akadÄ“miskos pielÄ«dÄ“jus, kuri neaizmirst piekodināt, ka tagad tik dodiet zinātnei lielu naudu, un katru reizi uzštancÄ“ tādu pašu viedokli par valdÄ«bu.

Lai arÄ« daudzi izsakās par šÄ«s valdÄ«bas Ä«slaicÄ«bu, to grÅ«tāk pateikt. Skaidrs, ka nekāda vienprātÄ«ba un mÄ«lestÄ«ba šo partiju starpā nav iespÄ“jama. Izdošanas kriminālvajāšanai, Prezidenta un Eiroparlamenta vÄ“lÄ“šanas skaudri liks saprast, ka partiju politika ir „bellum omnium contra omnes” (visu karš pret visiem). Un liberālās Rietumu politikas pamatā esošais neuzticÄ«bas princips "checks and balances" ir vissapuvušÄkais pamats cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. Taču alternatÄ«vas trÅ«kuma apstākļos var pastāvÄ“t arÄ« nekonkurÄ“tspÄ“jÄ«gas sistÄ“mas.

DÄ«vaini - parasti koalÄ«cijas valdÄ«bās ministru pozÄ«cijās iet partiju politiskie lÄ«deri un stratÄ“Ä£i. Kuri tad nu realizÄ“ partijas politiku noteiktā jomā un par to atbild. Šoreiz prioritāri salien otrā plāna kurmji un kurmenes, melnos matus purinot. PalÄ«gjuristi un grāmatvedes ir Kariņa valdÄ«bas galvenais resurss. 

Lai vÄ“rtÄ“jumi par šÄ«s valdÄ«bas stratÄ“Ä£isko bÅ«tÄ«bu paliek lielākam rakstam. Lasot valdÄ«bas deklarāciju virspusÄ“ji, ir visai daudz uzkrÄ«tošu lietu. PiemÄ“ram, netiek vairs apjÅ«smota struktÅ«rfondu slaukšana kā attÄ«stÄ«bas pamats. CÄ“lonis, pirmkārt, ir tas, ka iepriekšÄ“jā valdÄ«ba paspÄ“jusi visus struktÅ«rfondus jau sadalÄ«t mÄ«klainos projektos. Un Latvijā perfekti darbojas Slovākijas modelis struktÅ«rfondu apguvÄ“ - Latvijai paredzÄ“tos struktÅ«rfondus apgÅ«st bez Latvijas klātbÅ«tnes.

To arÄ« katrs ikdienā redz: ja iepriekšÄ“jā struktÅ«rfondu periodā no 2007.-2013. gadam visur varÄ“ja redzÄ“t plāksnes ar uzrakstu, ka tas un tas, un tas tiek darÄ«ts par struktÅ«rfondu naudu, tad šajā apgÅ«šanas periodā nekā tāda nav. PlÅ«st miljardu straumes, bet šai posta krastā tās nepiestāj. Tas arÄ« ir iemesls, kāpÄ“c iepriekšÄ“jās valdÄ«bas it kā veiksmÄ«gā darbÄ«ba neko vairāk kā zaudÄ“jumu vÄ“lÄ“šanās nedeva, jo parastajam vÄ“lÄ“tājam no šiem mistiskajiem projektiem nav nekāda labuma.

No "virsbÅ«ves" viedokļa Kariņa valdÄ«ba iezÄ«mÄ“ pilnÄ«gi jaunu lÄ«meni melošanā un liekulÄ«bā.

Pirmais šoks ir labklājÄ«bas ministre. TÄ«meklis ir pilns ar cilvÄ“ku stāstiem, kā šÄ« ministre veiksmÄ«gi turÄ“jusi savus darbiniekus pa gabalu no LabklājÄ«bas ministrijas labumiem, maksājot algu aploksnÄ“. Nožēlojami ir ministres partijas biedru aizstāvÄ«bas apgalvojumi: vai, kā nu uzbrÅ«k mÅ«su biedrenei - viedajai Petračūskai. Viņa, nabadzÄ«te, visu mūžu strādā un strādā, un beigās nekas nepaliek, jo visus nodokļus jau šajā valstÄ« nevar samaksāt. Cik liekulÄ«bas pacietÄ«s vÄ“lÄ“tāji?

Cita LabklājÄ«bas ministrijas darba joma ir darba aizsardzÄ«ba. Un te nu ministrei izcili sasniegumi - viņas un vÄ«ra kopÄ«gā firmā strādnieki darbavietā krituši kā mušas. ŠÄ« daudznozaru firma varÄ“ja nodarboties arÄ« ar kapsÄ“tu biznesu, sagatavotā materiāla pietiktu nelielam kolumbārijam.

Ne par matu neatpaliek izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre. Viņa došot Latgalei lielo prioritāti un laimi un to visu latgaliešu valodā. Īpašs atbalsts bÅ«šot Eiropas SavienÄ«bas Austrumu robežā esošÄm skolām - valdÄ«bas deklarÄ“jums saka "Ä«pašu uzmanÄ«bu pievÄ“rsÄ«sim Eiropas SavienÄ«bas pierobežas skolu saglabāšanai".

Tulkojumā no Kariņa valdības valodas - ņemam lielo tuteni un likvidējam Latvijas Austrumos skolas pēc kārtas.

Un patiešÄm, jau otrdienas valdÄ«bas sÄ“dÄ“ iekļauts tiesÄ«bu akts - TA-37 "RÄ«kojuma projekts "GrozÄ«jumi Ministru kabineta 2015.gada 2.jÅ«nija rÄ«kojumā Nr.282 "Par Jaungulbenes Profesionālās vidusskolas likvidāciju"". Neceriet, jo šie grozÄ«jumi nav paredzÄ“ti skolas saglabāšanai. Gluži otrādi, tie paredzÄ“ti skolas Ä“ku un mantas izvazāšanai, lai nekad vairs šo 1927. gadā dibināto arodskolu neatjaunotu. Runājam par atbalsta došanu Latgalei, bet likvidÄ“jam profesionālo vidusskolu, kas atrodas pāris kilometrus no Latgales un kur ilgstoši mācÄ«jās daudzi Latgales jaunieši. Ziemeļaustrumvidzeme otrās neatkarÄ«bas gados ir ne mazāk izpostÄ«ta kā Latgale.

Ja jau tāda ir ministres prelÅ«dija, bail domāt, kāda bÅ«s fÅ«ga. Tā laikam bÅ«s augstskolu un zinātnisko institÅ«tu konsolidācija (lasi - mantas un Ä«pašumu izvazāšana), lai šis konsolidÄ“tais Frankenšteins paceltos 500 labāko universitāšu sarakstā. Nav gan sÄ«kāk paskaidrots, kādā sarakstā. Tikpat labi tas var bÅ«t G-faktora augstskolu ranžējums vai pasaules skaistāko universitāšu saraksts.

Kopsecinājums ir viens - Kariņa boiskautiskā izcelsme ir visai lÄ«dzÄ«ga VÄ»KJS produktam melošanā, liekulÄ«bā un intrigu pÄ«šanā. Latviju gaida grÅ«ti laiki. Ja sāksies smaga krÄ«ze, Eirozonas agonija, tad no šÄ«s valdÄ«bas loÄ£isku rÄ«cÄ«bu grÅ«ti gaidÄ«t.