Iesaki rakstu:

Lai gan tieši Ministru kabinets bija tas, kas 2017. gada sākumā nolÄ“ma uzdot Privatizācijas aÄ£entÅ«rai sākt tiesvedÄ«bu pret AS Grindeks akcionāriem Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu, tagadÄ“jais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotÄ«ba) cenšas izvairÄ«ties no jebkādas atbildÄ«bas par šÄ«s neveiksmÄ«gās tiesvedÄ«bas turpināšanu, par ko jau paziņojusi Privatizācijas aÄ£entÅ«ra.

Kā zināms, 3. aprÄ«lÄ« arÄ« otrās instances tiesa noraidÄ«jusi Vladimira Loginova vadÄ«tās Privatizācijas aÄ£entÅ«ras prasÄ«bu pret AS Grindeks padomes priekšsÄ“dÄ“tāju un viņa dÄ“lu, cenšoties no abiem piedzÄ«t 1,903 miljonus eiro.

Privatizācijas aÄ£entÅ«ras prasÄ«ba bija saistÄ«ta ar valstij piederÄ“jušo AS Grindeks akciju paketi, kas, pildot valdÄ«bas uzdevumu, pirms nepilniem diviem gadiem, 2016. gada 8. novembrÄ« atklātajās izsolÄ“s biržā tika pārdota par ārkārtÄ«gi zemu cenu.

PagājušÄ gada rudenÄ« atklājās, ka „labo darbu čempiona” Māra Kučinska valdÄ«ba, tostarp ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ir devusi konkrÄ“tus norādÄ«jumus par to, kā nosakāma Grindeks akciju sākotnÄ“jā vÄ“rtÄ«ba, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircÄ“ju) atlases kārtÄ«ba, samaksas termiņi un kārtÄ«ba.

Akciju pārdošanai nebija ne meklÄ“ts izdevÄ«gāks brÄ«dis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplÄ“ses. Tā vietā bija vienkārši nolemts akcijas pārdot iespÄ“jami ātri, un rezultātā valsts akcijas, kuru vidÄ“jā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par bÅ«tiski zemāku cenu – 3,85 eiro gabalā.

Neviena amatpersona atbildÄ«bu par šo valstij ievÄ“rojamus zaudÄ“jumus nodarÄ«jušo „darÄ«jumu” tā arÄ« neuzņēmās. Tā vietā, opozÄ«cijai saceļot skandālu, Kučinska valdÄ«ba nolÄ“ma, ka varÄ“tu mÄ“Ä£ināt tiesāties ar Lipmaniem, kuru „darbÄ«bas (bezdarbÄ«bas) dēļ valsts pensiju budžetam, iespÄ“jams, ir nodarÄ«ti zaudÄ“jumi saistÄ«bā ar neizteikto akciju sabiedrÄ«bas Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”.

Lipmanam un viņa dÄ“lam tika pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij nav izteikuši 2014. gadā. Taču pÄ“cāk izrādÄ«jās, ka tikai gadu vÄ“lāk, 2015. gada 21. oktobrÄ« Laimdotas Straujumas valdÄ«ba bija pieņēmusi rÄ«kojumu, kas paredzÄ“ja Grindeks un vÄ“l virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Tas savukārt nozÄ«mÄ“ja, ka Kučinska valdÄ«ba ar Privatizācijas aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu mÄ“Ä£ināja piedzÄ«t gandrÄ«z divus miljonus eiro no uzņēmÄ“ja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, ko valsts tobrÄ«d nemaz nebija bijusi tiesÄ«ga pārdot un arÄ« nebija vÄ“lÄ“jusies to darÄ«t.

Pirmās instances tiesas spriedumā bija ierakstÄ«ts arÄ« secinājums par nolaidÄ«gumu un nesaimnieciskumu, rÄ«kojoties ar pārdodamu valsts Ä«pašumu, un 3. aprÄ«lÄ« Privatizācijas aÄ£entÅ«ras apelācijas prasÄ«bu noraidÄ«ja arÄ« RÄ«gas apgabaltiesa.

Taču, neraugoties uz sakāvi jau divās instancÄ“s, pastāvošo judikatÅ«ru un arÄ« iespaidÄ«gajiem tiesāšanās izdevumiem, Privatizācijas aÄ£entÅ«ra jau ir paziņojusi, ka tiesāšanos turpināšot un par „nepareizo spriedumu” iesniegšot kasācijas sÅ«dzÄ«bu.

Uzdevums Latvijas valsts vārdā celt prasÄ«bu tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu Privatizācijas aÄ£entÅ«rai tikai dots Ministru kabineta sÄ“dÄ“ 2017.gada 21.februārÄ«, taču par kasācijas sÅ«dzÄ«bu tajā nekas nebija minÄ“ts.

Taču izrādās, ka tagadÄ“jais Ministru kabineta vadÄ«tājs Kariņš cenšas izvairÄ«ties no jebkādas atbildÄ«bas un arÄ« no jebkādiem skaidrojumiem šajā sakarā.

Šie bija jautājumi, kas tika uzdoti pašreizÄ“jam Ministru prezidentam:

1) vai Ministru kabinets plāno uzdot Privatizācijas aÄ£entÅ«rai iesniegt kasācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas apgabaltiesas spriedumu šajā lietā?

2) ja lēmums vēl nav pieņemts, no kā tas ir atkarīgs? Vai, ņemot vērā tiesas nolēmumus, tiks izvērtēta pamatotība lēmumiem celt sākotnējo prasību un iesniegt apelācijas sūdzību?

3) ņemot vÄ“rā pirmās instances tiesas spriedumā izteiktos atzinumus par valsts iestāžu neveiksmÄ«go un nolaidÄ«go rÄ«cÄ«bu, veicot valsts Ä«pašumā esošo AS Grindeks akciju pārdošanu, vai tiks izvÄ“rtÄ“ta valsts amatpersonu rÄ«cÄ«ba saistÄ«bā ar šo valstij nozÄ«mÄ«gus zaudÄ“jumus radÄ«jušo akciju paketes pārdošanu?

4) kuras amatpersonas ir atbildīgas par valsts izdevumiem neveiksmīgajai tiesvedībai pirmajās divās instancēs (izmaksas advokātu pakalpojumiem, valsts nodevas u.c.)?

Ne uz vienu no šiem jautājumiem nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t ne Kariņš, ne arÄ« viņa preses sekretārs Sandris Sabajevs. Vispirms preses sekretārs mÄ“Ä£ināja jautājumus bez garākiem skaidrojumiem „noairÄ“t” uz Ekonomikas ministriju, kuru vada citas partijas pārstāvis.

Savukārt pÄ“c norādes, ka par sākotnÄ“jo tiesāšanos ir lÄ“mis Ministru kabinets un tātad uz jautājumiem bÅ«tu jāatbild Kariņam, kurš vismaz nomināli ir Ministru prezidents, viņa preses sekretārs premjera vārdā paziņoja: „Ministru kabinets ir koleÄ£iāla institÅ«cija.”