Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tukuma dome vasarā apstiprinājusi plānu, saskaņā ar kuru SIA Gallusman esot jāizrāda pretimnākšana, lai kompānija varÄ“tu iegÅ«t pašvaldÄ«bas zemi teju par velti, turklāt Tukuma dome par nodokļu maksātāju naudu sola uzbÅ«vÄ“t šoseju uz privātuzņēmumu.

Tukuma domes SaimniecÄ«bas un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veicināšanas komiteja ārkārtas sÄ“dÄ“ 3. jÅ«lijā apsprieda vienošanos ar SIA Gallusman par to, ka šÄ« firma gribot bÅ«vÄ“t Tukuma novadā olu fabriku. Šim nolÅ«kam firmai esot vajadzÄ«gi divi konkrÄ“ti zemesgabali Jaunsātu pagastā starp Tukumu un Kandavu, kuri pieder pašvaldÄ«bai.

Domes vadÄ«ba, kuru veido vietÄ“jās sÄ«kpartijas Tukuma pilsÄ“tai un novadam, kā arÄ« VienotÄ«bas deputāti, sākusi virzÄ«t abu zemesgabalu privatizāciju par labu vienam konkrÄ“tam pretendentam, pat ierakstot komitejas sÄ“des protokolā: “Atsavināt par labu KomercsabiedrÄ«bai Gallusman šÄdus Tukuma novada Jaunsātu pagastā PašvaldÄ«bai piederošus zemesgabalus: zemesgabals ar kopÄ“jo platÄ«bu 79,25 ha (kadastra apzÄ«mÄ“jums 9058 005 0036); zemesgabals ar kopÄ“jo platÄ«bu 11,39 ha (kadastra apzÄ«mÄ“jums 9058 002 0066).”

Ar ko gan SIA Gallusman tā izceļas, lai šim vienam konkrÄ“tam uzņēmumam par labu privatizÄ“tu vairāk nekā 90 hektārus ar pašvaldÄ«bas zemi, izslÄ“dzot citus pretendentus?

Lursoft dati rāda: šai firmiņai, kas dibināta pirms trim gadiem, ir 3000 eiro pamatkapitāls, tai nekad nav bijis neviens pastāvÄ«gs darbinieks (to var droši pateikt pÄ“c fakta, ka Gallusman nav maksājusi ne sociālo nodokli, ne VSOAI), tā reÄ£istrÄ“ta kādā pastkastÄ«tÄ“ Ogres novada TÄ«nūžos un pa visu aizvadÄ«to gadu nodokļos nomaksājusi apaļus 50 eiro, savukārt aizpagājušajā gadā tai nodokļu kopÄ“jie maksājumi pat uzrādās kā negatÄ«vi - no tā jāsecina, ka Gallusman nodokļus nevis nomaksājusi valstij, bet gan kaut ko atguvusi no valsts.

Firmai ir divi Ä«pašnieki: 89% daļu pieder NÄ«derlandes ofšoram Ovostar, savukārt atlikušie 11% - vietÄ“jam iedzÄ«votājam Arnim Veinbergam. Tai nav it nekāda pieredze bÅ«vniecÄ«bā - šÄ« firma nav uzbÅ«vÄ“jusi pat ne mazmājiņu, kur nu vÄ“l putnu fabriku. Savukārt tās interneta mājaslapa aizved uz Ukrainas uzņēmumu grupas Ovostar Union mājaslapu.

“Jā, tas Veinbergs bija pie mums Tukumā vairākkārt, taču ne reizi neparādÄ«ja ne konta izdruku, kurā redzams, ka viņam ir kaut vai 10 miljoni brÄ«vu lÄ«dzekļu investÄ“šanai, ne arÄ« firmai Gallusman izsniegtu bankas garantiju, ne arÄ« jebko citu, kas apliecinātu, ka Veinbergam ir resursi kaut ko investÄ“t vai uzbÅ«vÄ“t. TāpÄ“c es balsoju pret,” saka Guna Roze, opozÄ«cijas deputāte Tukuma domÄ“.

“Mums parādÄ«ja vairākas prezentācijas, taču neko tādu, kas liecinātu par investÄ“jamās naudas, ražošanas iekārtu, rÅ«pnÄ«cas tehniskā projekta eksistenci - kaut ko tādu, kas liecinātu par reāliem ieguldÄ«jumiem. Smukas bildÄ«tes powerpointā var uztaisÄ«t katrs. Es tāpÄ“c balsoju pret.” To pašu apstiprina vÄ“l viens deputāts - Agris Zvaigzneskalns.

Fakts, ka Gallusman nespÄ“ja parādÄ«t neko taustāmu, nav atturÄ“jis Tukuma domes pozÄ«cijas deputātus ar minimālu pārsvaru apstiprināt plānu ar pašvaldÄ«bas zemes privatizāciju, apņemoties pÄ“c tam uzbÅ«vÄ“t arÄ« asfaltÄ“tus ceļus par nodokļu maksātāju naudu. Kā zināms, ceļubÅ«ve izmaksā no 200 tÅ«kstošiem lÄ«dz miljonam eiro par kilometru, savukārt no Ventspils šosejas lÄ«dz Jaunsātiem patlaban ir tikai grantÄ“ti ceļi 12 kilometru garumā.

AcÄ«mredzamākā pazÄ«me tam, ka tiek plānotas nevis investÄ«cijas, bet gan “jaunie Vasjuki”, ir tas fakts, ka tiek solÄ«ts uzbÅ«vÄ“t tieši olu rÅ«pnÄ«cu. Proti, Latvijā jau darbojas vairākas milzÄ«gas putnu fermas un olu rÅ«pnÄ«cas (Ķekavā, Bauskā, Iecavā un citur), kas saražo trÄ«sreiz lielāku olu daudzumu, nekā Latvija patÄ“rÄ“ - mÅ«su valsts eksportÄ“ lielāko daļu no saražotajām olām.

VÄ“l vienai tādai pašai olu rÅ«pnÄ«cai Latvijas tirgÅ« gluži vienkārši vairs nav, kur atrast produkcijas noietu, savukārt bÅ«vÄ“t vistu fermas tikai eksportam vien ir vÄ“l lielāks neprāts, jo milzÄ«gai olu ražotnei nav garantÄ“ts automātisks noiets ārzemÄ“s - Eiropas tirgus jau ir pilns ar ES ražotajām olām, savukārt uz Krieviju eksportÄ“t neļauj sankcijas un kontrsankcijas, Ukrainas tirgÅ« ieiet nevar EUR/UAH valÅ«tas maiņas kursa krituma dēļ (kurss atbalsta Ukrainas ražotājus un savukārt sadārdzina importu), kamÄ“r bijušÄs PSRS valstis ir pārāk nabadzÄ«gas, lai varÄ“tu pirkt olas, kas ražotas saskaņā ar ES kvalitātes standartiem un vistu labturÄ«bas normatÄ«viem.

Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijā apliecināja, ka ministrija ir informÄ“ta par Tukumā notiekošo un jau ir uzsākusi steidzamu pārbaudi.

Tukuma domes komitejas protokols: https://www.tukums.lv/images/stories/2018.gads/Komitejas/JÅ«lijs/suvk7-18.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0