Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedēļa man sākās ar smagu izāzÄ“šanu – izrādÄ«ju pat pusotru minÅ«ti ilgu apstulbumu, kamÄ“r meklÄ“ju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsÄ“dis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!

Un tad man pielÄ“ca: VDK maisos ir kartÄ«te, kas 80. gadu sākumā izrakstÄ«ta uz Ivara Bičkoviča vārda! AÄ£enta segvārds – Raitis. Un visiem Robertiem un Raitiem vārdadiena bija pirmdien!

Protams, ir viedoklis, ka visvisaugstākajām amatpersonām tāpat kā karalienei viduslaiku pasakās jābÅ«t ārpus jebkādām aizdomām. TomÄ“r man grÅ«ti piekrist tam, ka iespÄ“jamie stukači no augstākajiem amatiem padzenami, bet tie, kuri ilgstoši bija pie varas, izveidojot un izmantojot stučīšanas sistÄ“mu, – kompartijas un padlatvijas augstākā vadÄ«ba – bez kādiem sarežģījumiem ieņēmuši un ieņem augstākos amatus arÄ« pašlaik.

ÄŒekas maisu publicÄ“šana neapšaubāmi ir ievilkta pārāk ilgi. Šajā kaudzÄ“ ir lÄ“venis materiāla, kas faktiski ir agonÄ“joša režīma saproducÄ“ta makulatÅ«ra, un aizskartajām personām jau sen bÅ«tu bijusi iespÄ“ja šo situāciju izskaidrot. Tas gan nemazina publikas jautrÄ«bu gadÄ«jumos, kad pieÄ·ertie personāži, kuru karjera “orgānos” neizraisa šaubas, tÄ“lo nevainÄ«gus antiņus. Skaidrojumi itin lÄ«dzÄ«gi kā proftehskolas meitenei, kad izrādās, ka tā ir stāvoklÄ«, lai arÄ« tam nav itin nekāda iemesla. Ja nu vien ar pliku dupsi reiz dušÄs nosÄ“dusies uz netÄ«ra krÄ“sla – vairāk neko!

Neliela atkāpe: Valsts drošÄ«bas komiteja bija liels kantoris ar funkciju sadali pa nozarÄ“m. AÄ£entu kartÄ«tÄ“s atzÄ«mÄ“ts, kurš departaments ar kuru strādā, un šÄ«s ziņas, manuprāt, ir svarÄ«gākas par daudz ko citu. Tā, lielākā daļa manu studiju biedru, kuri trāpÄ«juši kartotÄ“kā, ir ar vienu skopu ierakstu: gads un “1. daļa”, tātad izlÅ«košana. Tulkojot sadzÄ«ves valodā – jauns zinātnieks brauc uz konferenci vai simpoziju un pÄ“c tam raksta atskaiti. NosodÄ«t varam, protams, jo šÄdi tika stiprināta sovjetu sistÄ“ma.

Sašutums tomÄ“r visvairāk gāzies pār sadzÄ«viski tā dÄ“vÄ“tajiem stukačiem, kurus kartÄ«tÄ“ raksturo ieraksts “5. daļa”. Manā skatÄ«jumā, ir milzÄ«ga atšÄ·irÄ«ba, vai šÄds 5. daļas kadrs parādās 80. gadu beigās, kad sistÄ“mas deÄ£enerācija jau sasniedza arÄ« “orgānus”, bet plāni, kā zināms, jāpilda, vai arÄ« tas ir drošs, pārbaudÄ«ts aÄ£ents no 70. gadiem.

RÄ«gas Kinostudija jau kopš seniem laikiem bijusi drošÄ«bnieku sevišÄ·i uzraudzÄ«ta – kartotÄ“kā krietni daudz Latvijas kinomākslas dižgaru un sÄ«kāku gariņu. Viena no kartÄ«tÄ“m man sevišÄ·i iepatikās – Viesturs AlksnÄ«tis, kādreiz Å«berpopulāras komerctelevÄ«zijas seja, segvārds “Džeina”. Par savām attiecÄ«bām ar VDK šo to ir stāstÄ«jis intervijās, bet dokuments paver precÄ«zāku ainu. Proti, jaunais aktÄ«vists sācis savu stučīšanas karjeru jau 1974. gadā, kam nav nekāda sakara ar naivajiem stāstiem par darbošanos Vides aizsardzÄ«bas klubā – tas dibināts 1986. gadā. Nonācis Maskavā, paņemts uz 1. nodaļu, tātad izlÅ«košanu, – nopietns solis karjerā. PÄ“c paša stāstiem, gadu speciāli apmācÄ«ts, un man nav pamata neticÄ“t. Bet 1985. gadā nodots atpakaļ 5. daļai, jo nekam citam kā stučīšanai acÄ«m redzot nav derÄ“jis.

KartotÄ“ka ir daļa no mÅ«su vÄ“stures, tādi nu esam bijuši. Kādi bÅ«sim? Ko rādÄ«s mÅ«su specdienestu kartotÄ“kas pÄ“c divām trim paaudzÄ“m? Kādus stāstus izdomās šodienas “proftehmeitenes”, kas nejauši ne tur apsÄ“dušÄs?

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0