KartÄ«tes, nejauÅ¡as kÄ proftehmeiteņu likstas
MÄrcis Bendiks · 19.01.2019. · Komentāri (0)Nedēļa man sÄkÄs ar smagu izÄzÄ“šanu – izrÄdÄ«ju pat pusotru minÅ«ti ilgu apstulbumu, kamÄ“r meklÄ“ju atbildi uz jautÄjumu: “Vai tu jau apsveici BiÄkoviÄa kungu vÄrdadienÄ?” Paga, paga! AugstÄkÄs tiesas priekšsÄ“dis ir – ak, jÄ! – ir... Nu tak ir... Nu jÄ! Ivars! Bet vÄrdadiena Ivariem ir... 1. martÄ!
Un tad man pielÄ“ca: VDK maisos ir kartÄ«te, kas 80. gadu sÄkumÄ izrakstÄ«ta uz Ivara BiÄkoviÄa vÄrda! AÄ£enta segvÄrds – Raitis. Un visiem Robertiem un Raitiem vÄrdadiena bija pirmdien!
Protams, ir viedoklis, ka visvisaugstÄkajÄm amatpersonÄm tÄpat kÄ karalienei viduslaiku pasakÄs jÄbÅ«t Ärpus jebkÄdÄm aizdomÄm. TomÄ“r man grÅ«ti piekrist tam, ka iespÄ“jamie stukaÄi no augstÄkajiem amatiem padzenami, bet tie, kuri ilgstoši bija pie varas, izveidojot un izmantojot stuÄÄ«šanas sistÄ“mu, – kompartijas un padlatvijas augstÄkÄ vadÄ«ba – bez kÄdiem sarežģījumiem ieņēmuši un ieņem augstÄkos amatus arÄ« pašlaik.
ÄŒekas maisu publicÄ“šana neapšaubÄmi ir ievilkta pÄrÄk ilgi. ŠajÄ kaudzÄ“ ir lÄ“venis materiÄla, kas faktiski ir agonÄ“joša režīma saproducÄ“ta makulatÅ«ra, un aizskartajÄm personÄm jau sen bÅ«tu bijusi iespÄ“ja šo situÄciju izskaidrot. Tas gan nemazina publikas jautrÄ«bu gadÄ«jumos, kad pieÄ·ertie personÄži, kuru karjera “orgÄnos” neizraisa šaubas, tÄ“lo nevainÄ«gus antiņus. Skaidrojumi itin lÄ«dzÄ«gi kÄ proftehskolas meitenei, kad izrÄdÄs, ka tÄ ir stÄvoklÄ«, lai arÄ« tam nav itin nekÄda iemesla. Ja nu vien ar pliku dupsi reiz dušÄs nosÄ“dusies uz netÄ«ra krÄ“sla – vairÄk neko!
Neliela atkÄpe: Valsts drošÄ«bas komiteja bija liels kantoris ar funkciju sadali pa nozarÄ“m. AÄ£entu kartÄ«tÄ“s atzÄ«mÄ“ts, kurš departaments ar kuru strÄdÄ, un šÄ«s ziņas, manuprÄt, ir svarÄ«gÄkas par daudz ko citu. TÄ, lielÄkÄ daļa manu studiju biedru, kuri trÄpÄ«juši kartotÄ“kÄ, ir ar vienu skopu ierakstu: gads un “1. daļa”, tÄtad izlÅ«košana. Tulkojot sadzÄ«ves valodÄ – jauns zinÄtnieks brauc uz konferenci vai simpoziju un pÄ“c tam raksta atskaiti. NosodÄ«t varam, protams, jo šÄdi tika stiprinÄta sovjetu sistÄ“ma.
Sašutums tomÄ“r visvairÄk gÄzies pÄr sadzÄ«viski tÄ dÄ“vÄ“tajiem stukaÄiem, kurus kartÄ«tÄ“ raksturo ieraksts “5. daļa”. ManÄ skatÄ«jumÄ, ir milzÄ«ga atšÄ·irÄ«ba, vai šÄds 5. daļas kadrs parÄdÄs 80. gadu beigÄs, kad sistÄ“mas deÄ£enerÄcija jau sasniedza arÄ« “orgÄnus”, bet plÄni, kÄ zinÄms, jÄpilda, vai arÄ« tas ir drošs, pÄrbaudÄ«ts aÄ£ents no 70. gadiem.
RÄ«gas Kinostudija jau kopš seniem laikiem bijusi drošÄ«bnieku sevišÄ·i uzraudzÄ«ta – kartotÄ“kÄ krietni daudz Latvijas kinomÄkslas dižgaru un sÄ«kÄku gariņu. Viena no kartÄ«tÄ“m man sevišÄ·i iepatikÄs – Viesturs AlksnÄ«tis, kÄdreiz Å«berpopulÄras komerctelevÄ«zijas seja, segvÄrds “Džeina”. Par savÄm attiecÄ«bÄm ar VDK šo to ir stÄstÄ«jis intervijÄs, bet dokuments paver precÄ«zÄku ainu. Proti, jaunais aktÄ«vists sÄcis savu stuÄÄ«šanas karjeru jau 1974. gadÄ, kam nav nekÄda sakara ar naivajiem stÄstiem par darbošanos Vides aizsardzÄ«bas klubÄ – tas dibinÄts 1986. gadÄ. NonÄcis MaskavÄ, paņemts uz 1. nodaļu, tÄtad izlÅ«košanu, – nopietns solis karjerÄ. PÄ“c paša stÄstiem, gadu speciÄli apmÄcÄ«ts, un man nav pamata neticÄ“t. Bet 1985. gadÄ nodots atpakaļ 5. daļai, jo nekam citam kÄ stuÄÄ«šanai acÄ«m redzot nav derÄ“jis.
KartotÄ“ka ir daļa no mÅ«su vÄ“stures, tÄdi nu esam bijuši. KÄdi bÅ«sim? Ko rÄdÄ«s mÅ«su specdienestu kartotÄ“kas pÄ“c divÄm trim paaudzÄ“m? KÄdus stÄstus izdomÄs šodienas “proftehmeitenes”, kas nejauši ne tur apsÄ“dušÄs?
PÄrpublicÄ“ts no aprinkis.lv