Kas apdraud Latvijas piedalÄ«Å¡anos olimpiskajÄs spÄ“lÄ“s?
RenÄrs Putniņš* · 24.09.2017. · Komentāri (14)Latvijas piedalÄ«šanÄs 2018. gada Ziemas olimpiskajÄs spÄ“lÄ“s ir apdraudÄ“ta. Uz šÄdu risku norÄdÄ«jusi Latvijas OlimpiskÄ komiteja (LOK), paužot neizpratni, kÄpÄ“c Ministru kabinets nolÄ“mis nesteigties ar jauna Antidopinga biroja izveidošanu, uz laiku atliekot šÄ« jautÄjuma izskatÄ«šanu. (1)
NesakÄrtojot antidopinga kontroles jautÄjumus valstÄ« atbilstoši Pasaules Antidopinga aÄ£entÅ«ras (WADA) prasÄ«bÄm, Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandÄm varÄ“tu tikt aizliegts piedalÄ«ties starptautiskÄs sacensÄ«bÄs. Tostarp arÄ« Ziemas olimpiskajÄs spÄ“lÄ“s, kas 2018. gadÄ no 9. lÄ«dz 25. februÄrim norisinÄsies Dienvidkorejas pilsÄ“tÄ PhjonÄhanÄ.
ŠÄ brīža situÄcija tik tiešÄm vieš bažas. VÄ“rtÄ“jot Latvijas antidopinga kontroles sistÄ“mas atbilstÄ«bu Pasaules antidopinga kodeksam un Eiropas Antidopinga konvencijai, atklÄtas daudzas nepilnÄ«bas.
VeselÄ«bas ministrijas (VM) ziņojumÄ “Par situÄciju antidopinga jomÄ LatvijÄ un nepieciešamajÄm izmaiņÄm” norÄdÄ«ts, ka Latvija nepilda 17 WADA kodeksa prasÄ«bas, un tas nu tiešÄm ir daudz par daudz.
BÅ«tu pat jÄjautÄ, ar ko par dopinga kontroli atbildÄ«gÄ LatvijÄ nacionÄlÄ organizÄcija - Valsts sporta medicÄ«nas centra (VSMC) pakļautÄ«bÄ esošÄ Antidopinga nodaļa - vispÄr lÄ«dz šim ir nodarbojusies.
Ir saprotams, ka atsevišÄ·as WADA kodeksa prasÄ«bas, iespÄ“jams, nav pildÄ«tas lÄ«dzekļu trÅ«kuma dēļ. TÄ, piemÄ“ram, ziņojumÄ norÄdÄ«ts, ka “Antidopinga nodaÄ¼Ä nav atsevišÄ·s dopinga kontroļu paraugu savÄkšanas personÄls, kas lÄ«dz ar to ietekmÄ“ pÄrÄ“jo antidopinga uzdevumu ieviešanu un izpildi”. (2)
TajÄ pašÄ laikÄ nav skaidrs, kÄdi nepÄrvaramas dabas šÄ·Ä“ršÄ¼i Antidopinga nodaļas darbiniekiem lieguši izstrÄdÄt “kÄrtÄ«bu un procedÅ«ras, lai nodrošinÄtu savÄktÄs informÄcijas apkopošanu un apstrÄdi antidopinga nolÅ«kos”. (2)
Antidopinga konvencijÄs minÄ“to prasÄ«bu izpilde un dopinga kontroļu organizÄ“šana VM padotÄ«bas iestÄdei VSMC ir deleģēta 2012. gada 4. decembrÄ« pieņemtajos noteikumos Nr. 821 “Valsts sporta medicÄ«nas centra nolikums”.(2)
Ir pagÄjuši jau vairÄk nekÄ pieci gadi. PilnÄ«gi pietiekams laiks, lai VM un VSMC vadÄ«tÄji, juristi un citi procesÄ iesaistÄ«tie ierÄ“dņi izstrÄdÄtu Antidopinga nodaļas darbÄ«bas principus, dopinga kontroles un uzraudzÄ«bas mehÄnismus, saskaņotu tos ar Pasaules Antidopinga kodeksu un Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju.
Nav pat saprotams, kÄ vispÄr Antidopinga nodaļa var strÄdÄt, ja nevadÄs pÄ“c precÄ«zas, starptautiskajiem standartiem atbilstošas informÄcijas apstrÄdes un uzglabÄšanas kÄrtÄ«bas, un kÄ šÄdu situÄciju daudzu gadu garumÄ varÄ“jusi pieļaut VSMC un VM vadÄ«ba.
PiekrÄ«tot tam, ka antidopinga kontrole ir jÄuzlabo un problÄ“mas ir jÄrisina, turklÄt tas ir jÄdara nekavÄ“joties, ja vien negribam sagaidÄ«t starptautisku Latvijas sportistu izolÄciju, gribu norÄdÄ«t, ka iespÄ“jami dažÄdi risinÄjuma varianti.
VM, kuras pakļautÄ«bÄ atrodas VSMC un tÄ sastÄvÄ esošÄ Antidopinga nodaļa, uzskata, ka labÄkais risinÄjums bÅ«tu jauna Antidopinga biroja izveidošana.
Birojs tiktu izveidots, atdalot Antidopinga nodaļu no VSMC, un tas atrastos tiešÄ veselÄ«bas ministra pÄrraudzÄ«bÄ. Antidopinga biroja administratÄ«vÄs atbalsta funkcijas, piemÄ“ram, personÄlvadÄ«bu un grÄmatvedÄ«bu, nodrošinÄtu VM centralizÄ“ti.
KÄ uzskata VM, šÄds risinÄjums ļautu panÄkt lielÄku nacionÄlÄs antidopinga organizÄcijas autonomiju nekÄ esošais modelis, kad Antidopinga nodaļa ir VSMC struktÅ«rvienÄ«ba un atrodas VM pakļautÄ«bÄ.
Lai nodrošinÄtu jaunÄ Antidopinga biroja darbÄ«bu, bÅ«s nepieciešami lielÄki lÄ«dzekļi, tÄpÄ“c jau nÄkamajÄ gadÄ antidopinga procesu uzraugi no valsts budžeta papildus saņems vairÄk nekÄ 600 000 eiro. PalielinÄsies arÄ« organizÄcijas personÄlsastÄvs - no Äetriem lÄ«dz desmit cilvÄ“kiem.
KÄ raksturot VM piedÄvÄto reformu? NÄk prÄtÄ vienkÄršs salÄ«dzinÄjums.
IedomÄsimies ne pÄrÄk uzcÄ«tÄ«gu ierÄ“dni, kurš savus darba uzdevumus neveic pietiekami labi.
Vai šis ierÄ“dnis sÄks strÄdÄt efektÄ«vÄk, ja viņam palielinÄs algu, pÄrbÄ«dÄ«s rakstÄmgaldu uz vietu, no kuras paveras labÄks skats pa logu, iedos jaunu dienesta auto un nodrukÄs glÄ«tÄkas vizÄ«tkartes? Maz ticams…
Gluži tÄpat grÅ«ti iedomÄties, ka antidopinga uzraudzÄ«bas sistÄ“ma un atbilstošÄs procedÅ«ras LatvijÄ varÄ“tu uzlaboties vien tÄdēļ, ka par tÄm atbildÄ“s iestÄde ar nedaudz atšÄ·irÄ«gu nosaukumu. It Ä«paši, ja arÄ« jaunizveidotÄ atradÄ«sies tiešÄ VM pakļautÄ«bÄ.
Absurdi runÄt arÄ« par autonomijas principu ievÄ“rošanu, ko no antidopinga uzraugiem pieprasa Pasaules Antidopinga aÄ£entÅ«ra, jo VM ietekme, kļūstot tiešai, nevis pastarpinÄtai, tÄ pat palielinÄsies.
VM arÄ« nav devusi skaidru atbildi, kÄdiem mÄ“rÄ·iem bÅ«s nepieciešams 600 000 eiro gadÄ lielais papildfinansÄ“jums. Vai tas bÅ«s sešu jauno darbinieku algÄm un reprezentÄcijas izdevumiem? Vai jaunas nevajadzÄ«gas laboratorijas izveidošanai situÄcijÄ, kad sertificÄ“tas un pietiekami kompetentas, taÄu nepietiekami noslogotas ir jau esošÄs.
Vai nebÅ«s tÄ, ka pÄ“c gada VM prasÄ«s vÄ“l papildus 600 000 eiro, jo esošais biroja finansÄ“jums atkal bÅ«s par mazu?
Pieredze liecina, ka lÄ«dzÄ«gu šÄdi izveidotu iestÄžu apetÄ«te aug Ätri. NomainÄ«t vienu VM pakļautÄ«bÄ esošu birokrÄtisku aparÄtu pret citu – lielÄku un rijÄ«gÄku –, kÄ to piedÄvÄ veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša, nav ne labÄkais, ne lÄ“tÄkais risinÄjums.
EfektÄ«va un starptautiski atzÄ«ta antidopinga sistÄ“ma valstÄ« ir nepieciešama. KÄdas ir alternatÄ«vas?
Labi piemÄ“ri nav jÄmeklÄ“ tÄlu. KÄ paraugu varam ņemt Somiju.
ŠÄ«s valsts antidopinga aÄ£entÅ«ra ir sabiedriska organizÄcija, kas lielÄko daļu finansÄ“juma saņem no Somijas IzglÄ«tÄ«bas un kultÅ«ras ministrijas loteriju budžeta.
Somijas antidopinga aÄ£entÅ«rai ir piecas dalÄ«borganizÄcijas – Somijas OlimpiskÄ komiteja, Somijas ParalimpiskÄ komiteja, Somijas Sporta medicÄ«nas sabiedrÄ«ba, Somijas Sporta konfederÄcija un Somijas valdÄ«ba.
ŠÄds dibinÄtÄju sastÄvs nodrošina gan efektÄ«vu organizÄcijas mÄ“rÄ·u izpildi (valstÄ« ir izstrÄdÄts un tiek ievÄ“rots savs antidopinga kodekss, ko ir atzinusi WADA), gan lietderÄ«gu lÄ«dzekļu izmantošanu, gan sportistu un sporta organizÄciju interešu pÄrstÄvÄ«bu.
LÄ«dzÄ«gs ceļš, veidojot valsts galveno antidopinga uzraudzÄ«bas iestÄdi, kÄ sabiedrisku organizÄciju, kurÄ sava ietekme ir ne vien medicÄ«nu, bet arÄ« sportu pÄrstÄvošÄm struktÅ«rÄm, bÅ«tu jÄiet arÄ« Latvijai. Paredzot iespÄ“ju saņemt gan valsts finansÄ“jumu, gan ziedojumu naudu. Tas nodrošinÄtu gan pietiekamu autonomiju, gan arÄ« finanšu tÄ“riņu pÄrskatÄmÄ«bu.
Latvijas piedalÄ«šanos olimpiskajÄs spÄ“lÄ“s neapdraud jauna Antidopinga biroja neesamÄ«bai vai papildu finansÄ“juma trÅ«kums. To apdraud VeselÄ«bas ministrijas nespÄ“ja nodrošinÄt efektÄ«vu tÄs pakļautÄ«bÄ esošo iestÄžu pÄrvaldÄ«bu un tÄs vadÄ«tÄju iesÄ«kstÄ“jušie uzskati.
2) No VeselÄ«bas ministrijas 2017. gada septembra konceptuÄlÄ ziņojuma “Par situÄciju antidopinga jomÄ LatvijÄ un nepieciešamajÄm izmaiņÄm”.
* NeiroÄ·irurgs, Saeimas deputÄts