Iesaki rakstu:

Latvijas piedalÄ«šanās 2018. gada Ziemas olimpiskajās spÄ“lÄ“s ir apdraudÄ“ta. Uz šÄdu risku norādÄ«jusi Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), paužot neizpratni, kāpÄ“c Ministru kabinets nolÄ“mis nesteigties ar jauna Antidopinga biroja izveidošanu, uz laiku atliekot šÄ« jautājuma izskatÄ«šanu. (1)

Nesakārtojot antidopinga kontroles jautājumus valstÄ« atbilstoši Pasaules Antidopinga aÄ£entÅ«ras (WADA) prasÄ«bām, Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām varÄ“tu tikt aizliegts piedalÄ«ties starptautiskās sacensÄ«bās. Tostarp arÄ« Ziemas olimpiskajās spÄ“lÄ“s, kas 2018. gadā no 9. lÄ«dz 25. februārim norisināsies Dienvidkorejas pilsÄ“tā Phjončhanā.

ŠÄ brīža situācija tik tiešÄm vieš bažas. VÄ“rtÄ“jot Latvijas antidopinga kontroles sistÄ“mas atbilstÄ«bu Pasaules antidopinga kodeksam un Eiropas Antidopinga konvencijai, atklātas daudzas nepilnÄ«bas.

VeselÄ«bas ministrijas (VM) ziņojumā “Par situāciju antidopinga jomā Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām” norādÄ«ts, ka Latvija nepilda 17 WADA kodeksa prasÄ«bas, un tas nu tiešÄm ir daudz par daudz.

BÅ«tu pat jājautā, ar ko par dopinga kontroli atbildÄ«gā Latvijā nacionālā organizācija - Valsts sporta medicÄ«nas centra (VSMC) pakļautÄ«bā esošÄ Antidopinga nodaļa - vispār lÄ«dz šim ir nodarbojusies.

Ir saprotams, ka atsevišÄ·as WADA kodeksa prasÄ«bas, iespÄ“jams, nav pildÄ«tas lÄ«dzekļu trÅ«kuma dēļ. Tā, piemÄ“ram, ziņojumā norādÄ«ts, ka “Antidopinga nodaļā nav atsevišÄ·s dopinga kontroļu paraugu savākšanas personāls, kas lÄ«dz ar to ietekmÄ“ pārÄ“jo antidopinga uzdevumu ieviešanu un izpildi”. (2)

Tajā pašÄ laikā nav skaidrs, kādi nepārvaramas dabas šÄ·Ä“ršÄ¼i Antidopinga nodaļas darbiniekiem lieguši izstrādāt “kārtÄ«bu un procedÅ«ras, lai nodrošinātu savāktās informācijas apkopošanu un apstrādi antidopinga nolÅ«kos”. (2)

Antidopinga konvencijās minÄ“to prasÄ«bu izpilde un dopinga kontroļu organizÄ“šana VM padotÄ«bas iestādei VSMC ir deleģēta 2012. gada 4. decembrÄ« pieņemtajos noteikumos Nr. 821 “Valsts sporta medicÄ«nas centra nolikums”.(2)

Ir pagājuši jau vairāk nekā pieci gadi. PilnÄ«gi pietiekams laiks, lai VM un VSMC vadÄ«tāji, juristi un citi procesā iesaistÄ«tie ierÄ“dņi izstrādātu Antidopinga nodaļas darbÄ«bas principus, dopinga kontroles un uzraudzÄ«bas mehānismus, saskaņotu tos ar Pasaules Antidopinga kodeksu un Eiropas Padomes Antidopinga konvenciju.

Nav pat saprotams, kā vispār Antidopinga nodaļa var strādāt, ja nevadās pÄ“c precÄ«zas, starptautiskajiem standartiem atbilstošas informācijas apstrādes un uzglabāšanas kārtÄ«bas, un kā šÄdu situāciju daudzu gadu garumā varÄ“jusi pieļaut VSMC un VM vadÄ«ba.

Piekrītot tam, ka antidopinga kontrole ir jāuzlabo un problēmas ir jārisina, turklāt tas ir jādara nekavējoties, ja vien negribam sagaidīt starptautisku Latvijas sportistu izolāciju, gribu norādīt, ka iespējami dažādi risinājuma varianti.

VM, kuras pakļautÄ«bā atrodas VSMC un tā sastāvā esošÄ Antidopinga nodaļa, uzskata, ka labākais risinājums bÅ«tu jauna Antidopinga biroja izveidošana.

Birojs tiktu izveidots, atdalot Antidopinga nodaļu no VSMC, un tas atrastos tiešÄ veselÄ«bas ministra pārraudzÄ«bā. Antidopinga biroja administratÄ«vās atbalsta funkcijas, piemÄ“ram, personālvadÄ«bu un grāmatvedÄ«bu, nodrošinātu VM centralizÄ“ti.
Kā uzskata VM, šÄds risinājums ļautu panākt lielāku nacionālās antidopinga organizācijas autonomiju nekā esošais modelis, kad Antidopinga nodaļa ir VSMC struktÅ«rvienÄ«ba un atrodas VM pakļautÄ«bā.

Lai nodrošinātu jaunā Antidopinga biroja darbÄ«bu, bÅ«s nepieciešami lielāki lÄ«dzekļi, tāpÄ“c jau nākamajā gadā antidopinga procesu uzraugi no valsts budžeta papildus saņems vairāk nekā 600 000 eiro. Palielināsies arÄ« organizācijas personālsastāvs - no četriem lÄ«dz desmit cilvÄ“kiem.

Kā raksturot VM piedāvāto reformu? Nāk prātā vienkāršs salÄ«dzinājums.
Iedomāsimies ne pārāk uzcÄ«tÄ«gu ierÄ“dni, kurš savus darba uzdevumus neveic pietiekami labi.

Vai šis ierÄ“dnis sāks strādāt efektÄ«vāk, ja viņam palielinās algu, pārbÄ«dÄ«s rakstāmgaldu uz vietu, no kuras paveras labāks skats pa logu, iedos jaunu dienesta auto un nodrukās glÄ«tākas vizÄ«tkartes? Maz ticams…

Gluži tāpat grÅ«ti iedomāties, ka antidopinga uzraudzÄ«bas sistÄ“ma un atbilstošÄs procedÅ«ras Latvijā varÄ“tu uzlaboties vien tādēļ, ka par tām atbildÄ“s iestāde ar nedaudz atšÄ·irÄ«gu nosaukumu. It Ä«paši, ja arÄ« jaunizveidotā atradÄ«sies tiešÄ VM pakļautÄ«bā.

Absurdi runāt arÄ« par autonomijas principu ievÄ“rošanu, ko no antidopinga uzraugiem pieprasa Pasaules Antidopinga aÄ£entÅ«ra, jo VM ietekme, kļūstot tiešai, nevis pastarpinātai, tā pat palielināsies.

VM arÄ« nav devusi skaidru atbildi, kādiem mÄ“rÄ·iem bÅ«s nepieciešams 600 000 eiro gadā lielais papildfinansÄ“jums. Vai tas bÅ«s sešu jauno darbinieku algām un reprezentācijas izdevumiem? Vai jaunas nevajadzÄ«gas laboratorijas izveidošanai situācijā, kad sertificÄ“tas un pietiekami kompetentas, taču nepietiekami noslogotas ir jau esošÄs.

Vai nebÅ«s tā, ka pÄ“c gada VM prasÄ«s vÄ“l papildus 600 000 eiro, jo esošais biroja finansÄ“jums atkal bÅ«s par mazu?

Pieredze liecina, ka lÄ«dzÄ«gu šÄdi izveidotu iestāžu apetÄ«te aug ātri. NomainÄ«t vienu VM pakļautÄ«bā esošu birokrātisku aparātu pret citu – lielāku un rijÄ«gāku –, kā to piedāvā veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša, nav ne labākais, ne lÄ“tākais risinājums.
EfektÄ«va un starptautiski atzÄ«ta antidopinga sistÄ“ma valstÄ« ir nepieciešama. Kādas ir alternatÄ«vas?

Labi piemēri nav jāmeklē tālu. Kā paraugu varam ņemt Somiju.
ŠÄ«s valsts antidopinga aÄ£entÅ«ra ir sabiedriska organizācija, kas lielāko daļu finansÄ“juma saņem no Somijas IzglÄ«tÄ«bas un kultÅ«ras ministrijas loteriju budžeta.
Somijas antidopinga aÄ£entÅ«rai ir piecas dalÄ«borganizācijas – Somijas Olimpiskā komiteja, Somijas Paralimpiskā komiteja, Somijas Sporta medicÄ«nas sabiedrÄ«ba, Somijas Sporta konfederācija un Somijas valdÄ«ba.

ŠÄds dibinātāju sastāvs nodrošina gan efektÄ«vu organizācijas mÄ“rÄ·u izpildi (valstÄ« ir izstrādāts un tiek ievÄ“rots savs antidopinga kodekss, ko ir atzinusi WADA), gan lietderÄ«gu lÄ«dzekļu izmantošanu, gan sportistu un sporta organizāciju interešu pārstāvÄ«bu.

LÄ«dzÄ«gs ceļš, veidojot valsts galveno antidopinga uzraudzÄ«bas iestādi, kā sabiedrisku organizāciju, kurā sava ietekme ir ne vien medicÄ«nu, bet arÄ« sportu pārstāvošÄm struktÅ«rām, bÅ«tu jāiet arÄ« Latvijai. Paredzot iespÄ“ju saņemt gan valsts finansÄ“jumu, gan ziedojumu naudu. Tas nodrošinātu gan pietiekamu autonomiju, gan arÄ« finanšu tÄ“riņu pārskatāmÄ«bu.

Latvijas piedalÄ«šanos olimpiskajās spÄ“lÄ“s neapdraud jauna Antidopinga biroja neesamÄ«bai vai papildu finansÄ“juma trÅ«kums. To apdraud VeselÄ«bas ministrijas nespÄ“ja nodrošināt efektÄ«vu tās pakļautÄ«bā esošo iestāžu pārvaldÄ«bu un tās vadÄ«tāju iesÄ«kstÄ“jušie uzskati.

1) http://www.la.lv/latvija-neatbilst-17-wada-prasibam-ministru-kabinets-riske-ar-valsts-dalibu-olimpiade/

2) No VeselÄ«bas ministrijas 2017. gada septembra konceptuālā ziņojuma “Par situāciju antidopinga jomā Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām”.

* Neiroķirurgs, Saeimas deputāts