Iesaki rakstu:

Kas ir tas, kas ļāvis cilvÄ“kam pacelties pāri visām citām dzÄ«vajām radÄ«bām uz Zemes, izveidot cilvÄ“ku sabiedrÄ«bu un sasniegt to attÄ«stÄ«bas pakāpi, ko mÄ“s saucam par mÅ«sdienu civilizāciju? Te var uzskaitÄ«t dažādus faktorus, tomÄ“r galvenais iemesls, kāpÄ“c cilvÄ“ki atšÄ·irÄ«bā no dzÄ«vniekiem vairs nestaigā baros un necÄ«nās savā starpā par iztiku un kailu izdzÄ«vošanu, ir tas, ka cilvÄ“ka apziņa spÄ“j apsvÄ“rt dažādas idejas, izstrādāt ideālus, saskaņā ar šÄ«m idejām un ideāliem nospraust mÄ“rÄ·us un dzÄ«vot. Tas ir mums piemÄ«tošÄs abstraktās domāšanas rezultāts.

ŠÄ« abstraktās domāšanas spÄ“ja ir pacÄ“lusi cilvÄ“ku pāri viņa egoismam un instinktiem, ļaujot saskatÄ«t augstākas vÄ“rtÄ«bas, augstākus mÄ“rÄ·us un ideālus, kam kalpot un pÄ“c kā tiekties. TomÄ“r nekur nav pazudusi arÄ« cilvÄ“ka dzÄ«vnieciskā daba. Tepat jau vien tā arÄ« ir ar visu savu egoismu, baudkāri un citiem dzÄ«vnieciskajiem aspektiem. Tikai tagad šÄ« dzÄ«vnieciskā daba ir pacÄ“lusies jaunā kvalitātÄ“, ieguvusi jaunu tehnisko nodrošinājumu, jaunas iespÄ“jas un jaunus izpausmes veidus.

MÄ“s – cilvÄ“ki – esam ļoti dažādi, tomÄ“r nosacÄ«ti mÅ«s visus var iedalÄ«t divās lielās grupās. Vieni ir tie, kuru prāts un domas nav nekur tālu aizgājuši no tā paša dzÄ«vnieciskā egoisma un pašlabuma meklÄ“šanas, bet otrie ir tie, kuru apziņas goda krÄ“slā sēž garÄ«go vÄ“rtÄ«bu ideāli, kas paceļ viņus pāri viņu dzÄ«vnieciskajai dabai, liekot kalpot kādiem augstākiem mÄ“rÄ·iem un ziedot savus spÄ“kus, veselÄ«bu vai pat dzÄ«vÄ«bu aizsargājot kādas augstākas vÄ“rtÄ«bas.

Pirmos mÄ“dz saukt par materiālistiem, jo viņu intereses saistās galvenokārt ar materiālajiem labumiem, to iegÅ«šanu, pavairošanu un savu egoistisko vajadzÄ«bu apmierināšanu. Otros mÄ“dz saukt par ideālistiem, jo viņi, kalpojot saviem atrastajiem ideāliem, ir gatavi atteikties no materiālā pašlabuma, dzÄ«ves Ä“rtÄ«bām, upurÄ“jot to visu savu ideālu piepildÄ«šanai.

Ja paanalizÄ“ cilvÄ“ces vÄ“sturi, tad var labi redzÄ“t, ka cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bu visos laikos ir vadÄ«juši un virzÄ«juši cilvÄ“ki – ideālisti. CilvÄ“ki – materiālisti lielākā vai mazākā mÄ“rā ir tikai parazitÄ“juši uz ideālistu virzÄ«tās cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bas radÄ«tajām vÄ“rtÄ«bām, ar varu un viltu tās pārņemot savā pārziņā. Un tas arÄ« ir saprotami, jo kāpÄ“c gan ziedot savus spÄ“kus, enerÄ£iju un vienÄ«gās dzÄ«ves laiku, lai kaut ko radÄ«tu, ja to var vienkārši piesavināties. KāpÄ“c gan ziedot sevi un cÄ«nÄ«ties par to, lai uz zemes valdÄ«tu taisnÄ«gums, godÄ«gums, humānisms, ja netaisnÄ«ba, negodÄ«gums un antihumāna rÄ«cÄ«ba ļauj iedzÄ«voties uz citu rÄ“Ä·ina?

ArÄ« materiālistiem ir savi ideāli, tikai šie ideāli aprobežojas ar materiālo labumu sagrābšanu un sagrābto materiālo labumu baudÄ«šanu, nevis cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bu, vispārÄ“ju labklājÄ«bu vai vÄ“l citiem augstākiem mÄ“rÄ·iem. Tas, ka cilvÄ“ki – materiālisti itin bieži runā par demokrātiju, humānismu, visas cilvÄ“ces gaišo nākotni vai pat sludina kādu reliÄ£iju, neko nenozÄ«mÄ“. ĪstenÄ«bā tas ir tikai viltÄ«gs aizsegs, lai realizÄ“tu savus materiālistiskos mÄ“rÄ·us un piepildÄ«tu savas egoistiskās vÄ“lmes.

Materiālista un ideālista atšÄ·irÄ«ba nav zināšanu lÄ«menÄ«. Tā ir atšÄ·irÄ«ba pašÄ pasaules uztverÄ“ un domāšanā. Saskaņā ar materiālistisko pasaules uzskatu tādi jÄ“dzieni kā “Dievs”, “dvÄ“sele”, “sirdsapziņa”, “astrālā pasaule”, “debesu valstÄ«ba” ir tikai cilvÄ“ka prāta radÄ«tas konstrukcijas, kas pasaulÄ“ reāli nepastāv. ArÄ« jÄ“dziens “tauta”, viņuprāt, ir tikai maznozÄ«mÄ«gs cilvÄ“ku iedalÄ«jums pÄ“c atsevišÄ·Äm pazÄ«mÄ“m, bet jÄ“dzieni “TÄ“vzeme” un “dzimtene” tikai Ä£eogrāfiskas vietas apzÄ«mÄ“jums, kas radies no subjektÄ«vām, ar piedzimšanas brÄ«di saistÄ«tām izjÅ«tām.

LÄ«dz ar to materiālisma filosofijā nav Ä«sta, loÄ£iska pamatojuma ne patriotismam, ne altruismam, ne vispār jebkādām morāles vÄ“rtÄ«bām. (Kādēļ man jābÅ«t labam šajā Ä«sajā dzÄ«vÄ“, ja sliktam bÅ«t, pie iespÄ“jas palikt nesodÄ«tam ir izdevÄ«gāk un patÄ«kamāk?) ArÄ« tādi jÄ“dzieni kā „gods”, „uzticÄ«ba”, „pienākums”, “cieņa” u.c. materiālistam ir tikai simboliski apzÄ«mÄ“jumi bez dziļāka satura un nozÄ«mes.

Bieži materiālisti apgalvo, ka viņu pasaules uzskats balstÄ«ts zinātnÄ“, taču šis apgalvojums ir stipri pārspÄ«lÄ“ts. Zinātne pÄ“ta un izzina pasauli. Šis pÄ“tÄ«šanas un izziņas process atrodas nepārtrauktā kustÄ«bā, attÄ«stÄ«bā un pārmaiņās. MÄ“s nevaram paredzÄ“t, kādas bÅ«s zinātnes atziņas pÄ“c simt vai tÅ«kstoš gadiem. IespÄ“jams, ka tad jau zinātne sev bÅ«s atklājusi gan cilvÄ“ka dvÄ“seles esamÄ«bu, gan debesu valstÄ«bu. Jau šodien zinātne ir nonākusi pie atklājumiem, ko nav iespÄ“jams izskaidrot no materiālisma viedokļa. ŠÄdiem fenomeniem zinātne pagaidām vÄ“l spÄ“j dot tikai nosaukumus, nevis izskaidrojumus.

SaistÄ«t zinātni ar materiālismu ir tikpat aplami kā saistÄ«t kustÄ«bā esošo auto ar tā atrašanās vietu, kurai pÄ“c brīža šis auto jau bÅ«s tālu pabraucis garām. ĪstenÄ«bā pakļaut zinātni materiālismam ir ļoti bÄ«stami. Tas nozÄ«mÄ“ vairot no morāles un augstāko ideālu kontroles brÄ«vas cilvÄ“ces tehniskās iespÄ“jas. ŠÄda zinātne ļoti nopietni apdraud pašas cilvÄ“ces pastāvÄ“šanu. BriesmÄ«gie zinātnieku izstrādātie kodolieroči, Ä·Ä«miskie ieroči, bakterioloÄ£iskie ieroči, psihotronie ieroči un vieglprātÄ«gie eksperimenti ar gÄ“niem ir tam uzskatāms piemÄ“rs. CilvÄ“ces tehniskā izaugsme, kas atrauta no cilvÄ“ces morālās izaugsmes, ved pretim iznÄ«cÄ«bai. Bet materiālisms morālas izaugsmes vietā veicina morālu degradāciju.

Materiālisms cilvÄ“ku veido par egoistisku, parazÄ«tisku, tikai uz savām vÄ“lmÄ“m un vajadzÄ«bām centrÄ“tu indivÄ«du. Ja arÄ« kādus ideālus materiālists atbalstÄ«s, tad tikai tik ilgi, kamÄ“r tas viņam bÅ«s izdevÄ«gi vai vajadzÄ«gi. Tikko šo ideālu atbalstÄ«šana materiālistam kaut kādā veidā kļūs neizdevÄ«ga, apgrÅ«tinoša vai radÄ«s draudus, viņš tos nodos, pārdos, vai no tiem atteiksies. Lai cik arÄ« augsti bÅ«tu ideāli un cÄ“li mÄ“rÄ·i, materiālistam tie ir tikai instruments savtÄ«go mÄ“rÄ·u un nodomu piepildÄ«šanai.

Materiālistiskais egoisms savā cinismā un nežēlÄ«bā ir visai atbaidošs un pÄ“c ideālisma principiem veidotai sabiedrÄ«bai nepieņemams. Nav iespÄ“jams saņemt sabiedrÄ«bas atzinÄ«bu un gÅ«t panākumus politikā cilvÄ“kam, kurš atklāti paziņo, ka viņa mÄ“rÄ·is ir personÄ«gās varas un labklājÄ«bas vairošana, bet tautā un valstÄ« viņš saskata tikai savu barošanās sili.

Kā jebkuri parazÄ«ti, kas maskÄ“jas un pielāgojas videi, arÄ« materiālisti savus nodomus cenšas slÄ“pt. Tādēļ ne katrs cilvÄ“ks, kurš mums stāsta cik ļoti mÄ«l un ir gatavs rÅ«pÄ“ties par Latviju, tic Dievam vai pat sludina kādu reliÄ£iju, ir uzskatāms par ideālistu. Viņš var bÅ«t arÄ« visÄ«stākais materiālists, kas šo patriota vai dievticÄ«gā masku valkā savtÄ«gos nolÅ«kos. Un otrādi. Ne katrs cilvÄ“ks, kas savā rÄ«cÄ«bā ir godÄ«gs, apzinÄ«gs, izpalÄ«dzÄ«gs, lÄ«dzjÅ«tÄ«gs, bet vārdos jums teiks, ka netic ne Dievam, ne velnam, ne tautas vienotÄ«bai, ir uzskatāms par Ä«stu materiālistu.

Visos cilvÄ“kos, lielākā vai mazākā mÄ“rā, ir kāda augstāka spÄ“ka ielikta, vai gadu tÅ«kstošu garumā evolÅ«cijas izveidota nojausma par morāles vÄ“rtÄ«bām un ilgas pÄ“c garÄ«ga piepildÄ«juma dzÄ«vÄ“. Tāda ir cilvÄ“ka daba. MÄ“s gan varam vārdos pieņemt to, ko mums iestāstÄ«jusi masveidÄ«gā patÄ“rÄ“šanas kulta, materiālisma un ateisma propaganda, bet iekšÄ“ji savā rÄ«cÄ«bā saglabāt uzticÄ«bu šim savam, no dabas piemÄ«tošajam ideālismam.

Ne visi cilvēki savas steigas un rūpju pārņemtās dzīves laikā aizdomājas par to, kādēļ dzīvojam, kāda ir jēga mūsu eksistencei un kāda vērtība ir visām tām bagātībām, kuru dēļ pasaulē tiek nepārtraukti izdarīti neskaitāmi noziegumi. Kuru dēļ tiek apkrāptas, apzagtas, nežēlīgi izmantotas vai pat iznīcinātas veselas tautas, bet kuras neviens bagātnieks sev līdzi kapā nav spējis paņemt.

MÅ«su vidÅ« ir daudz tādu cilvÄ“ku, kas, vārdos pieņemot par savu pasaules uzskatu materiālismu, vienkārši neapzinās, ko Ä«stenÄ«bā ir pieņēmuši un no kā atteikušies. TāpÄ“c tikai pÄ“c cilvÄ“ka darbiem, nevis viņa saldajām runām var spriest par to, kas viņš Ä«stenÄ«bā ir.

Viens no svarÄ«giem nosacÄ«jumiem cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bā ir cilvÄ“ku kopÄ«bas apziņa. Dabiski pasaulÄ“ ir veidojušÄs cilvÄ“ku kopÄ«bas, sākot no Ä£imenes un beidzot ar tautu un nāciju. (Valstis, kurās apvienojas dažādas tautas jau lielākā vai mazākā mÄ“rā ir mākslÄ«gi veidojumi.) Nacionālā pašapziņa jeb nacionālās piederÄ«bas apziņa kādai tautai ir tÄ«ri ideālistisks jÄ“dziens, kas atrauj cilvÄ“ka apziņu no viņa individuālajām, egoistiskajām vÄ“lmÄ“m un interesÄ“m, paceļot to kopÄ“ju mÄ“rÄ·u sasniegšanas un kopÄ“jas labklājÄ«bas centienu lÄ«menÄ«.

CilvÄ“kiem – materiālistiem šÄda nacionāla kopÄ«ba ir ne tikai lieka un nevajadzÄ«ga, bet pat traucÄ“joša. Jo nacionāla kopÄ«ba cilvÄ“kos rada ne vien iespÄ“jas kopÄ“jam darbam, bet arÄ« iespÄ“jas kopÄ“jai aizsardzÄ«bai pret aplaupÄ«šanu, izmantošanu, paverdzināšanu. Ir ļoti grÅ«ti iekarot un pakļaut nacionālu valsti un izlaupÄ«t šÄ«s zemes tautai piederošÄs dabas bagātÄ«bas, ja šÄ«s valsts pilsoņi ir nacionālisti, kam piemÄ«t augsta nacionālā pašapziņa un kopÄ«bas sajÅ«ta.

Savukārt tādu valsti, kuras pilsoņu nacionālā pašapziņa ir iznÄ«cināta, nemaz nevajag iekarot. Šeit ļaudis paši par lÄ“tu naudu pienesÄ«s klāt, kā uz paplātes pasniegs savas dabas bagātÄ«bas un vÄ“l par to sacentÄ«sies savā starpā. Tieši tādēļ visas lielvaras visos laikos ir nikni cÄ«nÄ«jušÄs, lai ar dažādiem paņēmieniem tautu apziņā iznÄ«cinātu nacionālo pašapziņu un nacionālo kopÄ«bas sajÅ«tu, kas savu iemiesojumu piedzÄ«vojusi nacionālisma ideoloÄ£ijā. Nacionālisms – tas ir ideoloÄ£ijā izteikts tautas pašsaglabāšanās instinkts. Kad tas ir iznÄ«cināts, tauta pārvÄ“ršas par Ä“rti izmantojamu darba lopu baru, kur katrs ir par sevi, bet visiem pāri gani, kas pārvalda naudas drukājamās mašÄ«nas un diktÄ“ (nevis izdod vai pieņem) likumus

Tas, ka liela latviešu tautas daļa šodien ir zaudÄ“jusi savu nacionālo pašapziņu un tai svešas ir nacionālisma idejas, nav ne dabÄ«gi, ne normāli, jo piederÄ«ba savai tautai, mÄ«lestÄ«ba un rÅ«pes par savu tautu ir katra cilvÄ“ka pasaules uzskata dabÄ«ga sastāvdaļa. Tāda pati sastāvdaļa kā mÄ«lestÄ«ba un rÅ«pes par savu Ä£imeni.

Nacionālās pašapziņas zudums mÅ«su tautas lielākajā daļā ir pret latviešiem vÄ“rstās ilggadÄ«gas, rÅ«pÄ«gas, mÄ“rÄ·tiecÄ«gas psiholoÄ£iskās un informatÄ«vās apstrādes rezultāts. Tas ir arÄ« negatÄ«vās atlases rezultāts, kad mÅ«su tautas nacionālisma ideju nesÄ“jas inteliÄ£ences lielākā daļa pagājušajā gadsimtā tika karos izkauta un gulagu nāves nometnÄ“s nobendÄ“ta, bet atlikušajiem padomju režīma apstākļos tika liegtas iespÄ“jas ieņemt vadošus, sabiedriski nozÄ«mÄ«gus, ar sabiedriskās domas veidošanu saistÄ«tus amatus.

Materiālisma un patÄ“rÄ“tāju kulta propaganda, kas padomju laikā slÄ“pti valdÄ«ja komunisma lozungu aizsegā, šodien valda atklāti, neļaujot atdzimt ideālismam un nacionālismam cilvÄ“ku apziņā, pat Latvijai it kā kļūstot formāli neatkarÄ«gai. KāpÄ“c tas tā tiek virzÄ«ts no kompartijas varas ielikteņu puses, nav grÅ«ti saprast. ArÄ« starptautiskajam kapitālam tāpat kā savulaik padomju impÄ“rijai ir vajadzÄ«gs nevis vienkārši darbaspÄ“ks, bet gan pilnÄ«bā paklausÄ«gs, padevÄ«gs un viegli pārvaldāms darbaspÄ“ks. Un cilvÄ“kus par darba lopiem padarÄ«t var tikai tad, ja arÄ« viņu apziņu un domāšanu tuvina tam pašam dzÄ«vnieciskajam, lopiskajam, atņemot vai neitralizÄ“jot cilvÄ“kiem no dabas piešÄ·irto ideālismu jeb spÄ“ju izprast un kalpot augstākiem ideāliem un mÄ“rÄ·iem. (Nav dzirdÄ“ts, ka kāds zirgu, govju vai aitu bars bÅ«tu sarÄ«kojis dumpi pret saviem saimniekiem.)

VienÄ«gā iespÄ“ja, kā latviešiem mÅ«sdienās atgÅ«t savu dabÄ«go nacionālo pašapziņu, nacionālo vienotÄ«bu, pleca sajÅ«tu un attÄ«rÄ«t savu prātu no masÄ«vās dezinformācijas, ir dalÄ«ba tādās organizācijās, kas savā darbÄ«bā, nevis tikai runās, vadās no tautiskuma un nacionālisma ideāliem. Ir sevi jāizglÄ«to, lasot nacionālajai ekonomikai, nacionālai politikai, nacionālisma ideoloÄ£ijai un savas tautas vÄ“sturei un kultÅ«rai veltÄ«tu literatÅ«ru. Zināšanas dod spÄ“ku un padomu tālākai rÄ«cÄ«bai.

Nacionālisma idejas nav ne primitÄ«vas, ne novecojušas, kā jums to visu laiku cenšas iestāstÄ«t. Tautu nacionālisms ir vienÄ«gais ideoloÄ£iskais vairogs, kas cilvÄ“ci var pasargāt no jauna, moderna vispasaules verdzÄ«bas laikmeta nodibināšanas uz Zemes. Ir pamazām jāvairo ārpussistÄ“mas opozÄ«cija, nevis akli jāuzticas un jāatdod savas balsis nacionālistu lomas tÄ“lojošajai varas partijai, kas, visus šos gadus sēžot Saeimā, latviešu tautas labā reāli nav izdarÄ«jusi pilnÄ«gi neko un ir lÄ«dzvainÄ«ga visos valdošÄs kliÄ·es pastrādātajos noziegumos pret mÅ«su tautu.

Mums ir tikai divi ceļi – vai nu nākotnÄ“ kļūt par paklausÄ«gu darba lopu baru starptautiskā kapitāla kalpÄ«bā, vai arÄ« sākt aktÄ«vi aizstāvÄ“t tos ideālus, kas mÅ«s padara atšÄ·irÄ«gus no šÄda lopu bara un atkal kļūt par vienotu nāciju jeb tautu, kam ir SAVA valsts.