Menu
Pilnā versija

Kas gaidāms

Leonards Inkins · 22.01.2019. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2018. gada nogalÄ“ bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rÄ«cÄ«ba labvÄ“lÄ«gi ietekmÄ“ ASV ekonomiku un radÄ«ti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrÄ«z trÄ«s Latvijas, ieskaitot pensionārus un zÄ«daiņus. Tai skaitā vairāk nekā četri simti tÅ«kstošu jaunu darbavietu - ražošanā. ŠÄdas tendences nebija vÄ“rojamas ASV jau sen. ArÄ« iepriekšÄ“jo prezidentu valdÄ«šanas laikos bija mÄ“Ä£inājumi palielināt darbavietu skaitu, bet tas izdevās, tikai radot vÄ“l papildu birokrātus.

Zivis

Triju iepriekšÄ“jo prezidentu laikā no ASV uz citām valstÄ«m pārcÄ“lās vairāk nekā septiņdesmit tÅ«kstoši rÅ«pnÄ«cu un dažādu ražotņu. Darbavietu skaita samazināšanos ASV skaidroja ar to, ka citās valstÄ«s darbiniekiem maksā mazākas algas, tur ir lÄ“tāks darbaspÄ“ks, tur ir lÄ“tāka elektroenerÄ£ijas maksa un lÄ“tākas izejvielas, lÄ“tākas telpu Ä«res un vispār citur viss ir lÄ“tāks, tāpÄ“c uzņēmÄ“js izvÄ“las, kur labāk, un zivis, kur dziļāk.

Tika skaidrots, ka tāda ir lietu kārtība un realitāte, ka tur neko nevar mainīt. Papildus tam arodbiedrības, kas bieži nav nekas cits kā organizēta izspiedēju grupa ar lielu ietekmi organizētās noziedzības pasaulē, ražotājus terorizēja, un tie bija spiesti doties turp, kur valstis vēl neļauj arodbiedrībām diktēt: tev ir jāmaksā, kur ņemsi, nav svarīgi. Maksā, un viss! Strādniekiem jādzīvo cilvēka cienīga dzīve, viņiem pienākas!

Rezultātā tie, kuriem paveicās dabÅ«t darbu, salÄ«dzinot ar citām pasaules malām, saņēma milzÄ«gas algas, labu sociālo nodrošinājumu, un uz citiem noteikumiem amerikāņi nebija ar mieru strādāt. Toties labprāt par zemāku samaksu un mazākām sociālām garantijām, pat nelegāli bija gatavi strādāt migranti, kas veicināja migrāciju un amerikāņu dzÄ«vošanu no pabalstiem.

Problēma

VidÄ“jā un minimālā alga pieauga, uz papÄ«ra, bet realitātÄ“ to, kuri šÄ«s algas saņem, palika aizvien mazāk. ŠÄda sistÄ“ma, lai bÅ«tu dzÄ«votspÄ“jÄ«ga, lika aizvien palielināt algas, lai no tām iekasÄ“tu nodokļus un no šiem nodokļiem uzturÄ“tu bez darba palikušos. Ar nodokļiem to nevarÄ“ja nodrošināt, tāpÄ“c ASV aizņēmās naudu. Pieauga ASV ārÄ“jais parāds, par kura esamÄ«bu tā Ä«sti ASV neviens neuztraucas. Tas ir stāsts par banku un aizdevuma ņēmÄ“ju. Ja tu esi bankai parādā tÅ«kstoti, tad tā tev ir problÄ“ma, bet, ja tu esi bankai parādā miljonu, tad tā jau ir bankas problÄ“ma, kā atgÅ«t.

LÄ«dz Donalds Tramps nāca pie varas, ASV spÄ«tÄ«gi nemeklÄ“ja izeju no apburtā loka. Palielināja algas, un aizņēmās naudu, lai valsts nebankrotÄ“tu. Rezultātā aizvien vairāk rÅ«pnÄ«cu vai nu slÄ“dza vai pārvietoja uz Meksiku vai Ķīnu. D. Trampam kļūstot par valsts prezidentu, izrādÄ«jās, ka ir arÄ« kāds cits risinājums, kā nesamazinot algas palielināt ražošanu.

Jaunā kārtība

Lai to panāktu, bija jāatceļ aizliegumi iegÅ«t izejvielas, tas ir dažāda veida degvielas, dabÄ«gus vai mākslÄ«gus jebkura veida enerÄ£ijas avotus, jāatceļ liels skaits dažādu normu, regulu un nodokļu, kuri ierobežo uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, jāiegÅ«st jauni ASV ražotā un iegÅ«tā pārdošanas tirgi, un bezdarbs samazinās, labklājÄ«ba pieaug, kas izraisa ticÄ«bu rÄ«tdienai un piešÄ·ir dzÄ«vei citu jÄ“gu.

Augstāko izglÄ«tÄ«bas iestāžu absolventi nu spÄ“j atrast darbu. Tā nebija pÄ“dÄ“jos desmit gadus. Augstskolas beigušie sÄ“dÄ“ja mājās, saņēma pabalstus un neveiksmÄ«gi meklÄ“ja darbu.

Prezidents Baraks Obama pat bija pieņēmis speciālu likumu, ka šÄdu bÄ“rnu vecāki drÄ«kst iekļaut savā veselÄ«bas apdrošināšanā savus bÄ“rnus lÄ«dz divdesmit sešu gadu vecumam, (iepriekš bija lÄ«dz astoņpadsmit), jo viņi paši sevi apdrošināt nespÄ“ja. Cik bezcerÄ«ga situācija bija, bet dažu gadu laikā viss ir mainÄ«jies.

IepriekšÄ“jās kārtÄ«bas piekritÄ“ji nevÄ“las samierināties ar izmaiņām, jo aizvien vairāk cilvÄ“ku atzÄ«st, ka iepriekšÄ“jās varas bija darbojušÄs nevis ASV interesÄ“s, bet pret. Un tagad tas kļūs acÄ«mredzams. TāpÄ“c bijušie varneši ir tik agresÄ«vi pret D. Trampu un viņa administrāciju.

Darbs

Latīņamerikas izcelsmes un afroamerikāņu bezdarbs ir bÅ«tiski samazinājies. Nu vecāko klašu skolÄ“ni spÄ“j atrast Ä«slaicÄ«gu darbu, brÄ«vdienās.

Pirms gadiem divdesmit bija normāli, ka vecāko klašu skolÄ“ni un studenti strādā ātrās Ä“dināšanas uzņēmumos, tad darbavietu tur vairs nebija un nu atkal ir.

Valsts ar nodokļu piemÄ“rošanas izmaiņām ir panākusi, ka kara veterānus un invalÄ«dus darba devÄ“ji ņem darbā. Tā iepriekš nebija. VairākkārtÄ«gi ir samazinājies gaidÄ«šanas laiks, lai saņemtu medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu un medicÄ«niskās procedÅ«ras kara veterāniem.

Ienākumi

68% strādājošo ASV 2018. gadā paaugstināja algas, un 85% ASV iedzÄ«votāju aptaujās apgalvo, ka uz rÄ«tdienu skatās optimistiski, kas izpaudās un tika apliecināts ZiemassvÄ“tku pirkumos. Par 20% palielinājās pirkumu daudzums interneta veikalos, un gandrÄ«z par septiņiem procentiem vairāk cilvÄ“ki šogad ZiemassvÄ“tkos iepirkās veikalos. Pirmo reizi ASV vÄ“sturÄ“ ZiemassvÄ“tku pārdošana pārsniedza triljonu ASV dolāru.

VidÄ“jie Ä£imenes ienākumi gadā izauga gandrÄ«z lÄ«dz 62 000 dolāriem. Ja iepriekšÄ“jā ASV prezidenta Baraka Obamas laikā Ä“dināšanas talonus saņēma četrdesmit četri miljoni amerikāņu, tad D. Trampa laikā šis skaits ir krities par četriem miljoniem un turpina samazināties.

Nauda

Veicot izmaiņas nodokļu politikā, tika panākts, ka ASV atgriezās vairāk nekā četri simti piecdesmit miljardu dolāru. LÄ«dz šim šÄ« nauda bija ārpus ASV, jo pastāvošie likumi neveicināja to ieplÅ«šanu ASV. LÄ«dz šim uzņēmÄ“ji, kuri bija pārcÄ“luši savas ražotnes ārpus ASV, peļņu glabāja ārpus ASV, investÄ“ja ārpus, bet tagad šÄ« nauda ir atgriežas ASV.

Vairāk ne kā desmit tÄ“rauda lÄ“juma ražotnes ir sākušas savu darbÄ«bu ASV, bet tās rÅ«pnÄ«cas, kuras darbojās lÄ«dz šim, paaugstināja ražošanas apjomus.

Vairāk nekā simts dažādas kompānijas, kuras ražo elektrÄ«bu, piegādā Å«deni, gāzi, un tamlÄ«dzÄ«gi samazināja savu piegādāto ražojumu un pakalpojumu cenas. Amerikāņiem, un ne tikai, tā ir neierasta prakse. CilvÄ“ki pieraduši, ka cenas strauji vai pakāpeniski ceļas, bet to pazemināšana ir reti piedzÄ«vota. Tirgus ir tik atdzÄ«vojies, ka uzņēmÄ“ji var atļauties samazināt cenas, lai vÄ“l vairāk pārdotu enerÄ£iju un sniegtu pakalpojumus.

Iespēju zonas

Valsts nelabvÄ“lÄ«gos reÄ£ionos (izrādās, tādi ir arÄ« ASV) tika izveidotas iespÄ“ju zonas, tas ir - vietas, kur ir daļēji atcelti nodokļi. Automātiski šais apvidos nevis papildus pulcÄ“jas meksikāņi vai ieceļotāji no Dienvidamerikas valstÄ«m, bet uzņēmÄ“ji tur sāka atvÄ“rt uzņēmumus un investÄ“t esošajos.

Tehnoloģijas

Ķīnas uzņēmumi ASV rada lielus zaudÄ“jumus, zogot tehnoloÄ£ijas un pÄ“c šÄ«m tehnoloÄ£ijām ražojot preces, kuras pārdod ASV, tā radot ASV no piecdesmit lÄ«dz simt miljardiem dolāru zaudÄ“jumus. Turklāt Ķīna neļauj daudzas preces ievest Ķīnā no Eiropas un ASV, bet tai pašÄ laikā šÄ«s preces ražo un tirgo ES un ASV.

IepriekšÄ“jās administrācijas bijÄ«gi un bailÄ«gi par to Ķīnai aizrādÄ«ja, bet stingri uzstāt izbeigt neuzdrošinājās. ASV ir parādā Ķīnai daudz naudas. Aizņēmumi bija nepieciešami gan sociālām programmām un Ä«paši dažādiem kariem Afganistānā, Irākā, SÄ«rijā un citur, kuros piedalÄ«jās ASV. Naudu aizņēmās arÄ«, lai palÄ«dzÄ“tām trešajām valstÄ«m.

Nodevas

D. Tramps, kļūstot par ASV prezidentu, daudzos gadÄ«jumos ieviesa muitas nodevas divdesmit piecu procentu apmÄ“rā. Tas nepalÄ«dzÄ“ja, tad divsimt miljardu preču apjomam no Ķīnas uzlika vÄ“l desmit procentu muitas nodevu, un Ķīna kļuva pielaidÄ«gāka, jo Ķīnā strādājošiem uzņēmumiem samazinājās peļņa un tie sāka meklÄ“t par Ķīnu lÄ“tākas zemes.

Uzņēmumi no Ķīnas sāka pārvākties uz Vjetnamu, Dienvidkoreju, Mazāziju un citām. Lai nezaudÄ“tu savu ekonomiku, Ķīnai nācās piekāpties. Ķīna apzinājās, ka no šÄ«m valstÄ«m daudz brÄ«vāk varÄ“s ASV ievest preces un uzņēmumi pārvāksies uz šÄ«m valstÄ«m. Rezultātā Ķīnas varas iestādes ir spiestas apturÄ“t vai vismaz samazināt ASV tehnoloÄ£iju zādzÄ«bu.

Bailes

D. Tramps atšÄ·irÄ«bā no iepriekšÄ“jiem ASV vadÄ«tājiem un daudziem Eiropas valstu vadÄ«tājiem nebaidās rÄ«koties, nebaidās teikt, ko domā, nebaidās aizrādÄ«t. Viņš arÄ« neuztraucas, ka viņu var atkārtoti neievÄ“lÄ“t par ASV prezidentu. IespÄ“jams, ka izliekas, ka nebaidās, bet tas nemaina bÅ«tÄ«bu.

Viņam rÅ«p panākt uzstādÄ«tos mÄ“rÄ·us, nevis izpatikt vÄ“lÄ“tājiem. Viņš, manuprāt, ir vienÄ«gais Rietumu valstu vadÄ«tājs, kurš ne tikai reaģē uz notikumiem, bet tos arÄ« plāno un pieskaņo savu rÄ«cÄ«bu ilgtermiņa darbÄ«bai.

Tā rÄ«kojās arÄ« daudzas stiprās Ä€zijas valstis, un nu tā rÄ«kojas arÄ« ASV. PavÄ“rojiet Ä€zijas valstis, kam ir ilgtermiņa attÄ«stÄ«bas programmas, kuras veiksmÄ«gi attÄ«stās. ŠÄ«m valstÄ«m varÄ“tu piepulcināt arÄ« dažu arābu zemi. ŠÄ«s valstis faktiski nekur nekaro un neiesaistās militāros konfliktos. VienÄ«gais gadÄ«jums laikam ir, kad Ķīna okupÄ“ja Tibetu.

Ķīnai ir mÄ“rÄ·is atkalapvienot arÄ« citas, kā viņi uzskata, savas provinces un arÄ« tās, kuras ir SibÄ«rijā. Jo Ķīna nekad nav atzinusi tās par Krievijas teritorijām, bet definÄ“ kā Ä«slaicÄ«gi zaudÄ“tās teritorijas. De iure vÄ“l šÄ«s teritorijas nav atgÅ«tas, bet de facto atgÅ«šanas process iet lieliem soļiem.

Parīzes nolīgums

ASV pagājušajā gadā izstājās no ParÄ«zes nolÄ«guma (ANO VispārÄ“jā konvencija par klimata pārmaiņām), kura bÅ«tÄ«ba ir atņemt bagātajām valstÄ«m un iedot nabadzÄ«gākām. Izmantojot dažādas vides un dabas glābšanas koncepcijas, apÄ·Ä“rÄ«gi cilvÄ“ki jau sen ir iemanÄ«jušies to pārvÄ“rst par izdevÄ«gu biznesu. Atņemt un pārdalÄ«t to, ko paši nav ražojuši, celt degvielas cenas, ieviešot jaunus, ceļot esošos nodokļus, un citādi labi iekārtoties uz bagāto valstu rÄ“Ä·ina.

Pārmaiņas

LÄ«dz pie varas nāca D. Tramps, ziņās bieži dzirdÄ“ja pieminam Ziemeļkoreju. Te viņi izšÄva kādu raÄ·eti vai veica kodolizmÄ“Ä£inājumus. Nu Ziemeļkorejas aktivitātes ir beigušÄs.

D. Trampa valdÄ«šanas laikā Meksika, Turcija, Ziemeļkoreja un citas valstis sāka atbrÄ«vot ASV pilsoņus, kuri bija ieslodzÄ«ti šais valstÄ«s. AtbrÄ«vot bez izpirkuma naudas – pretÄ“ji tam, kā tas notika Obamas laikā.

D. Trampa prezidentÅ«ras laikā ASV sāka piegādāt ieročus Ukrainas armijai, ko atteicās darÄ«t iepriekšÄ“jais ASV prezidents.

Bruņotie spēki

D. Tramps modernizÄ“ bruņotos spÄ“kus, padarot tos par divdesmit pirmā gadsimta armiju. Izveidojis arÄ« kosmiskos spÄ“kus. Liels darbs tiek ieguldÄ«ts datortehnoloÄ£ijās un speciālistu sagatavošanā, lai ASV nedraudÄ“tu uzbrukumi kiberjomā.

Divdesmit pirmajā gadsimtā aizvien lielāku lomu mÅ«su dzÄ«vÄ“, ražošanā, pārtikas apgādÄ“, tirdzniecÄ«bā un citur ieņem datori. Pietiek ievainot atbildÄ«gu datoru, piemÄ“ram, enerģētikas nozarÄ“, un var kādu valsts daļu vai pat visu valsti atstāt bez elektrÄ«bas. Ja nav elektrÄ«bas, tad mÅ«sdienās nedarbojas pat tualetes.

D. Tramps panāca, ka NATO valstis palielināja tÄ“riņus aizsardzÄ«bas vajadzÄ«bām. Viņš arÄ« rosina, lai ASV izstātos no NATO, jo tas ir dārgi un, Trampaprāt, ASV NATO nav nepieciešams. Vienalga vienÄ«gā kaujas spÄ“jÄ«gā armija NATO ir ASV bruņotie spÄ“ki, un pārÄ“jie tur piedalās tikai kompānijas pÄ“c.

PagājušÄ gada nogalÄ“ D. Tramps paziņoja, ka izvedÄ«s ASV karaspÄ“ku no SÄ«rijas (aptuveni divi tÅ«kstoši karavÄ«ru) un no Irākas (deviņi tÅ«kstoši karavÄ«ru). Jaunos militāros konfliktos ASV vairs neiesaistās. Cenšas lietas vÄ“rst par labu ar ekonomiskām metodÄ“m.

Migrācija

D. Tramps cenšas samazināt nelegālo migrāciju uz ASV. Viņaprāt, ASV nav nepieciešami vairāki miljoni neizglÄ«totu migrantu gadā. D. Tramps negrib sekot tolerantās Eiropas pÄ“dās, kur ir skaidrs, ka pÄ“c divdesmit gadiem daudzas Eiropas valstis bÅ«s musulmaņu valstis. Tas bÅ«s Eiropas kultÅ«ras noriets un beigas.

Labs piemÄ“rs šai ziņā ir Benito MusolÄ«ni. Reiz pie viņa atnāca arābu delegācija un lÅ«dza iecietÄ«bas vārdā atļaut Romā uzcelt mošeju. Benito laipni piekrita, tikai ar vienu noteikumu, ka Mekā tiks uzcelta kristiešu baznÄ«ca. Arābi aizgāja neatbildÄ“juši...

Pretinieks

Paredzu, ka šogad notiks varena grÅ«stÄ«šanās starp ASV un Krieviju. ASV Krievija nav vienÄ«gais pretinieks, jo arvien varenāka kļūst Ķīna. AtšÄ·irÄ«bā no Krievijas Ķīna Amerikas Savienotajām ValstÄ«m ir vairāk sāncensis vai konkurents nekā ienaidnieks. Krievija ir pretinieks pilnā šÄ« vārda nozÄ«mÄ“ un arÄ« ienaidnieks.

Krievija nav spÄ“jÄ«ga konkurÄ“t. VienÄ«gais, kas Krievijai ir tās, ir milzÄ«gas zemes dzÄ«les ar visu Mendeļejeva tabulu. Krievija nav spÄ“jÄ«ga masveidā pat uztaisÄ«t kaut vienu atbilstošu pasaules lÄ«menim vieglo automašÄ«nu. TehnoloÄ£iski ir atpalikusi un nav izredžu tai panākt ASV, kaut N. HrušÄovs solÄ«ja, ka panāksim un apsteigsim...

Vienīgais, kas Krievijai ir prātā, tas ir provocēt, saasināt, konfliktēt, terorizēt, iejaukties, ietekmēt un ja iespējams arī sagraut. Tā teikt, Sibīriju jums, Krimu mums!

Krievijas devÄ«ze ir vienkārša - jo sliktāk citiem, jo labāk mums. Paredzu, ka šo triju valstu spÄ“ku mÄ“rošanās beigsies ar vājākā galu. Ķēdes stiprumu nosaka pÄ“c vājākā posma. Vājākais posms šai gadÄ«jumā ir Krievija.

Ķēdes posms

2020. gads ASV ir vÄ“lÄ“šanu gads, tas nozÄ«mÄ“, ka attiecÄ«bas ar Krieviju saasināsies un noskaidrosies, kurš ir vājākais Ä·Ä“des posms 2019. gada vidÅ«.

ASV ar Ķīnu vienosies un noslÄ“gs vienošanās, kuras abas puses pildÄ«s, ko nedarÄ«s Krievija, un D. Trampam nāksies uz to reaģēt. Kāda bÅ«s šÄ« reakcija, nezinu. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir daudz spÄ“cÄ«gāku un ietekmÄ«gāku lÄ«dzekļu nekā bruņotie spÄ“ki. Bruņotie spÄ“ki ir pÄ“dÄ“jais arguments tad, kad pārÄ“jais nedarbojas. ASV ir tik daudz iedarbÄ«gu «argumentu», ka bÅ«s vien jāklausa.

Ķīna jau sākusi atgÅ«t savas Ä«slaicÄ«gi zaudÄ“tās zemes, tas ir tagadÄ“jos Krievijas austrumus. Tā nav tikai teritorija, bet tur ir milzÄ«gas dabas bagātÄ«bas, saliekot kopā Ä·Ä«niešu čaklumu un dabas bagātÄ«bas, ar tām Ķīna kļūs par varenāko valsti pasaulÄ“. To D. Tramps nevÄ“lÄ“jās pieļaut un mÄ“Ä£ināja atrast kopÄ“ju valodu ar V. Putinu. Ne tāpÄ“c, ka Krievija viņam bÅ«tu mīļa, bet tāpÄ“c, ka pašlaik ir tāds spÄ“ku samÄ“rs pasaulÄ“ un Ķīnas varenÄ«bā nav ieinteresÄ“ta nedz ASV, nedz Krievija. Tas izskaidro D. Trampa lÄ«dzšinÄ“jo draudzÄ“šanos ar Krieviju.

Māla kājas

Krievijas rÄ«cÄ«bas SÄ«rijā, cilvÄ“ku indÄ“šanas Anglijā, iejaukšanās ASV vÄ“lÄ“šanās, agresija Ukrainā padara bezjÄ“dzÄ«gus un bezcerÄ«gus lÄ«dzšinÄ“jos D. Trampa mÄ“Ä£inājumus. Kas atliek? Atmest naivo cerÄ«bu un meklÄ“t kopÄ“ju valodu ar Ķīnu. Tā arÄ« bÅ«s, Ķīna paņems SibÄ«riju, konkurÄ“s ar ASV, un šo sacensÄ«bu rezultātā iegÅ«sim mÄ“s visi.

Krievija zaudÄ“s visu, jo sit parasti vājo un gulošo. DrÄ«z milža māla kājas drups. MainÄ«sies Krievijas vadÄ«tāji, D. Trampam lÄ«dzÄ«gie cerÄ“s, runās, ticÄ“s, vienosies, bet viss atkārtosies kā iepriekšÄ“jos gadsimtos. Tā atkal sarausies izmÄ“ros, kaimiņi uzelpos, un pÄ“c kāda laika atkal kaut kur kaut kas tiks noindÄ“ts un Latvija Masļenkos Krieviju apdraudÄ“s...

Novērtē šo rakstu:

0
0