Iesaki rakstu:

Kontekstā ar diskusiju „Puika vÄ“las bÅ«t meitene. Meitene – puika. Kādēļ gan ne?”, kas vakar notika kinoteātrÄ« Bize, vÄ“lÄ“jos pievÄ“rsties vienai no bÄ“rnu audzināšanas pieejām - dzimumneitrālai audzināšanai. Ko tā nozÄ«mÄ“, kāds tai ir zinātniskais pamatojums un sekas?

Manā skatījumā dzimums ir loma, kuru spēlējam sabiedrībā. Vecāki un sabiedrība apzināti vai neapzināti mums iemāca pareizos lomas spēles noteikumus un mēs dzīves laikā tiem sekojam. Tomēr diemžēl tas mums neļauj attīstīties pilnībā, jo jebkuri ierobežojumi ierobežo to, ko mēs iedomājamies par iespējamu esam vai to, kādas izvēles mēs dzīves laikā izdarām.

PiemÄ“ram, tas varÄ“tu bÅ«t puika, kurš vÄ“las bÅ«t baletdejotājs vai pavārs un kuram ir gan talants, gan interese, tomÄ“r vecāki izvÄ“las futbolu kā nodarbi, kas ir vairāk atbilstoša zÄ“nam. Tā var bÅ«t meitene, kura ikdienā nevÄ“las staigāt svārkos un grib nogriezt zÄ“ngalviņu, jo tā ir Ä“rtāk ar puikām doties piedzÄ«vojumu meklÄ“jumos, bet kurai tiek izstāstÄ«ts, ka kārtÄ«gas meitenes netÄ«ras nestaigā un spÄ“lÄ“jas ar lellÄ“m mājās. Meitenes lielu daļu savas dzÄ«ves pavada, pucÄ“joties, krāsojoties, uztraucoties par savu izskatu laikā, kad patiesÄ«bā varÄ“tu šo enerÄ£iju veltÄ«t akadÄ“miskajiem un profesionālajiem sasniegumiem, jo meitenei ir jābÅ«t skaistai un koptai (jo citādi viņu neviens neprecÄ“s). Protams, vÄ“l sarežģītāk ir tad, ja bÄ“rns strikti neietilpst šajos „dzimumnormalitātes” rāmjos.

Dzimumneitrāla audzināšana ir bÄ“rna audzināšana tādā vidÄ“, kas neuzspiež dzimumu stereotipus vai uzvedÄ«bas normas, kuras sabiedrÄ«ba iedomājas par atbilstošÄm vienam vai otram dzimumam. ŠÄda audzināšana ietver sevÄ« gan emocionālo vidi mājās (piemÄ“ram, kā vecāki attiecas pret bÄ“rnu un viens pret otru), gan ārÄ“jo vidi (dizains, rotaļlietas, apģērbs).

JāatzÄ«st, ka vienlÄ«dz grÅ«ti ir realizÄ“t gan emocionālo, gan arÄ« ārÄ“jās vides komponenti. Emocionāli tas nozÄ«mÄ“, ka bÄ“rns dzÄ«vo Ä£imenÄ“, kur, piemÄ“ram, nav tādas lietas kā vÄ«riešu vai sieviešu darbi un uzdevumi. Tas nozÄ«mÄ“, ka bÄ“rns dzÄ«vo vidÄ“, kurā kā vÄ“rtÄ«ba tiek pieņemta iekļaujoša un liberāla attieksme, kas nevÄ“rtÄ“ cilvÄ“kus pÄ“c vispārpieņemtiem stereotipiem. Tas nozÄ«mÄ“, ka ne bÄ“rns, ne apkārtÄ“jie cilvÄ“ki netiek vÄ“rtÄ“ti pÄ“c viņu atbilstÄ«bas iedomātām dzimumu normām. ArÄ« ārÄ“jo vidi nebÅ«s viegli iekārtot atbilstoši dzimumneitralitātes principiem, jo bÄ“rnu preces vairumā tiek ražotas, pakļaujoties rozā/zilo preču sadalÄ«jumam.

Rietumu pasaulÄ“, kurā dzimumu lÄ«dztiesÄ«ba it kā ir sasniegta, sievietes vÄ“l joprojām daudz retāk darbojas zinātnes, tehnoloÄ£iju, inženierzinātņu jomās un daudz retāk ieņem vadošus amatus biznesa vidÄ“. VÄ«riešiem savukārt ir problÄ“mas veidot emocionāli pilnvÄ“rtÄ«gas attiecÄ«bas Ä£imenÄ“ un ar bÄ“rniem, kas cita starpā problÄ“mu gadÄ«jumā noved pie depresijas un pašnāvÄ«bām (jo puikas neraud). Un tagad padomājiet, cik bieži JÅ«s meitenÄ“m sakiet "cik tev smuka kleita", bet puikām vaicājat, par ko viņš nākotnÄ“ grib bÅ«t. Vai arÄ« pavÄ“rojiet, kā atšÄ·iras puiku un meiteņu rotaļlietas. Puikas ceļ, konstruÄ“ un pÄ“ta, kamÄ“r meitenes krāsojas, rotājas un baro bÄ“bÄ«šus.

Vai dzimumneitrāla audzināšana ir radikāla, jauna pieeja un sociālais eksperiments?

Ideja par dzimumneitrālu bÄ“rnu audzināšanu tiek saistÄ«ta ar liberālo feminismu.

Tas ir laiks, kad 70.-80. gados tika izaicināti ierobežojumi, ar kuriem meitenes ikdienā saskaras. Īsi mati, Ä“rtas drÄ“bes, rotaļas ar mašÄ«nām, sports, džinsas un, izaicinot idejas, kas izdara vislielākos ierobežojumus sievietes dzÄ«vÄ“ - kosmÄ“tika, princešu pasaku lasÄ«šana, mājas darbu darÄ«šana. Iznāca vairākas grāmatas par bÄ“rnu audzināšanu, no kurām vispopulārākā bija 1974.gadā iznākusÄ« Marlo Tomasa (Marlo Thomas) grāmata „„Free to be you and me”„. Lielākā daļa ideju nāca no sociālās mācÄ«šanās (social learning) teorijām, kuras kritiski izturas pret bioloÄ£iskiem un psihoanalÄ«tiskiem skaidrojumiem un uzsver sociāli konstruÄ“ta dzimuma aspektus. RealitātÄ“ tas nozÄ«mÄ“ja, ka vecāki mainÄ«ja vidi, kurā bÄ“rns aug - savas uzvedÄ«bas modeļus un to, ko bÄ“rni ģērbj, skatās pa TV, lasa grāmatās.

Tam, kādēļ, neskatoties uz šo vÄ“sturi, dzimumneitrāla audzināšana ir uzskatāma par radikālu audzināšanas pieeju, ir vairāki iemesli. Pats galvenais ir tas, ka neviens nespÄ“ja vecākiem pierādÄ«t, ka tāda audzināšana nerada homoseksuālus bÄ“rnus, jo homoseksualitāte šÄ«s teorijas ietvaros netiek uzskatÄ«ta par ko tādu, ko var radÄ«t vai kā problÄ“ma, kas ir jānovÄ“rš. PastāvÄ“ja arÄ« pretÄ“js uzskats - ka dzimumneitrāla audzināšana tieši nodrošinās, ka bÄ“rns nekļūs homoseksuāls. Interesants ir jautājums par to, kāpÄ“c mÄ“s ar tādām bailÄ“m skatāmies uz iespÄ“ju, ka, bÄ“rnam kaut kādā vecumā nepakļaujoties normām, viņš vai viņa varÄ“tu kļūt homoseksuāls? Homoseksualitāte nav problÄ“ma, problÄ“ma ir tajā, ka sabiedrÄ«ba mums kā vecākiem ir iemācÄ«jusi to tā uztvert.

Šajā laikā savu popularitāti ieguva Bendžamina Spoka grāmata par bÄ“rnu audzināšanu, kurā tika uzsvÄ“rtas „pareizās” dzimumu lomas un uzsvÄ“rts, ka tas ir veids, kā pareizi audzināt meitenes un zÄ“nus. Te ir jāatzÄ«mÄ“, ka 1998.gadā iznāca jaunākais Spoka grāmatas „Baby and Child Care” izdevums, tas vairs nerealizÄ“ja seksismu un uzsvÄ“ra dzimumneitrālu audzināšanu.

Ja skatāmies uz grāmatām par bÄ“rnu audzināšanu, tad redzam, ka ir liela atšÄ·irÄ«ba starp to, vai autori ir bioloÄ£isko, psihoanalÄ«tisko vai sociālās mācÄ«šanās teoriju piekritÄ“ji. No tā arÄ« izriet attieksme par vai pret dzimumneitrālu audzināšanu. TomÄ“r šÄ·iet interesanti, ka autori, kuri pieņem, ka dzimumu atšÄ·irÄ«bas nosaka bioloÄ£iskie procesi, uzsver, ka dzimumneitrāla audzināšana var ietekmÄ“t dzimumu lomas vai seksualitāti. Man tomÄ“r šÄ·iet, ka, ja pieņemam, ka bioloÄ£iskie procesi ir tie, kas nosaka cilvÄ“ka dzimumu, ir pilnÄ«gi vienalga, kādā vidÄ“ viņš vai viņa izaug.

Parunāsim par dažiem mÄ«tiem par dzimumneitrālu audzināšanu, kurus publiskajā telpā esmu manÄ«jusi.

MÄ«ts: Dzimumneitrāla audzināšana nozÄ«mÄ“ androgÄ«nu audzināšanu

NÄ’! Visa dzimumneitrālās audzināšanas ideja ir bÄ“rnam neuzspiest iedomātas normas, cerot, ka viņš pats varÄ“s atrast savu komforta zonu tajā telpā, kuru mÄ“s saucam par dzimumu. Tas nenozÄ«mÄ“ to, ka Ä£imenÄ“ tiek audzināti bÄ“rni, kuru dzimumu vizuāli nevar noteikt kā no 1960.to gadu futÅ«ristiskajiem romāniem. Tas nozÄ«mÄ“, ka bÄ“rniem ir pilna brÄ«vÄ«ba izvÄ“lÄ“ties to apģērbu un atribÅ«tus, kuri viņiem šÄ·iet interesanti un aizraujoši.

MÄ«ts: Dzimumneitrāla audzināšana izaudzina homoseksuālus bÄ“rnus

NÄ’! Ir daudz pÄ“tÄ«jumu, kuri pierāda, ka homoseksualitāte ir saistÄ«ta ar gÄ“niem, nevis audzināšanu. Vecāki nevar apmācÄ«t bÄ“rnu, kā bÅ«t homoseksuālam. PÄ“tÄ«jumi liecina, ka pat bÄ“rni, kuru vecāki ir homoseksuāli, nekļūst par homoseksuāļiem biežāk kā bÄ“rni no heteroseksuālām Ä£imenÄ“m. BÄ“rns vai nu ir, vai nav homoseksuāls. Dzimumneitrāla audzināšana neietekmÄ“s viņu seksuālās preferences, tomÄ“r var izdarÄ«t ievÄ“rojamu ietekmi uz to, cik laimÄ«gs šis bÄ“rns jÅ«tas. BÄ“rns, kuram bÅ«s tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties savu komforta lÄ«meni attiecÄ«bā uz dzimumu un seksualitātes spektru, netiks traumÄ“ts tādēļ, ka viņa iekšÄ“jā dzÄ«ve nesaskan ar standartiem, kurus ir uzstādÄ«juši vecāki.

Visa dzimumneitrālās audzināšanas ideja slÄ“pjas tajā, ka dzimumam nebÅ«tu jādiktÄ“ tas, kā mÄ“s drÄ«kstam vai nedrÄ«kstam uzvesties. Ja tev patÄ«k rozā svārki, tev uz to ir tiesÄ«bas neatkarÄ«gi no tava dzimuma.

MÄ«ts: Dzimumneitrālā audzināšana ir pretsievišÄ·Ä«ga vai pretvÄ«rišÄ·Ä«ga

NÄ’! Dzimumneitrālā audzināšana nav neitrāla, tā ir audzināšana, kas pieņem dažādÄ«bu un noņem dzimumu izpausmes robežas. Ja meitenei patÄ«k rozā svārki ar rišÄm, tas ir pieņemami, ja tā ir viņas izvÄ“le, jo vecāki to neuzspiež. Tas pats attiecas uz rotaļlietām – tas nenozÄ«mÄ“ Bārbiju vai Action kaujinieku aizliegšanu – tas nozÄ«mÄ“, ka mājās bÅ«s gan vienas rotaļlietas, gan citas, ļaujot bÄ“rniem izvÄ“lÄ“ties to, kas viņiem labāk patÄ«k attiecÄ«gajā brÄ«dÄ«.

MÄ«ts: Dzimumneitrālā audzināšana ir sociālais eksperiments

Viss, ko mÄ“s bÄ“rniem sakām un viss, ko mÄ“s ar viņiem darām, ir mÅ«su centieni iemācÄ«t viņiem to, kā darbojas pasaule. Es vÄ“los saviem bÄ“rniem iemācÄ«t bÅ«t labiem cilvÄ“kiem. Manā skatÄ«jumā tas nenozÄ«mÄ“ iemācÄ«t, kā pakļauties. Tas nozÄ«mÄ“ to, ka viņi zinās, kas ir vienlÄ«dzÄ«ba un sociālais taisnÄ«gums. Tradicionālā „dzimumpareizā” audzināšana ir indoktrinācija, jo dzimumu normas veido bÄ“rnu, kas iederas tradicionālajā sabiedrÄ«bas definÄ«cijā par to, kādi ir dzimumi. Meitenes mÄ«l rozā, viņām patÄ«k rÅ«pÄ“ties par citiem, un viņas ir emocionālas. Puikas neraud, nodarbojas ar sportu un taisa naudu.

Mīts: bērns neiemācīsies savu dzimumu, ja vecāki viņam to neiemācīs

Dzimums nav tik vārÄ«ga cilvÄ“ka Ä«pašÄ«ba, ka ikviens mÄ“Ä£inājums to neuzsvÄ“rt iedomāti pareizajā veidā var radÄ«t novirzes. Dažādos laikmetos un dažādās kultÅ«rās ir bijusi dažāda attieksme pret to, ko nozÄ«mÄ“ dažādi dzimumi. Neskatoties uz dzimumneitrālu audzināšanu, bÄ“rns no vecākiem un apkārtÄ“jās vides iemācÄ«sies, kas ir dzimums un realizÄ“s to, atbilstoši redzÄ“tajam un savām izjÅ«tām. Dzimumneitrālas audzināšanas mÄ“rÄ·is ir iemācÄ«t bÄ“rnam vairāk paļauties uz savām izjÅ«tām un dot brÄ«vÄ«bu. Tas ir kā ar staigāšanu – mÄ“s bÄ“rniem to mācam, tomÄ“r ļaujam iemācÄ«ties staigāt tad, kad viņi ir tam gatavi.

Mīts: bērni tādā veidā tiek traumēti vai apjūk

Fakts ir tāds, ka „tradicionālajās” Ä£imenÄ“s ar garantiju 1-5% bÄ“rnu bÅ«s „apjukuši par savu dzimumu”. Un tas notiks, neskatoties uz audzināšanu, vecāku seksuālo orientāciju vai ticÄ«bu pareizajam Dievam. Tie ir bÄ“rni, kuru iekšÄ“jā sajÅ«ta par dzimumu neatbilst bioloÄ£iskajai, kuri neiederas perfektajā priekšstatā par zÄ“nu vai meiteni. DzÄ«vot vidÄ“, kura cenšas šos bÄ“rnus ielikt „pareizajos” rāmÄ«šos, ir mokoši un traumÄ“joši. Tai pat laikā nav pierādÄ«jumu, ka dzimumneitrāla audzināšana rada bÄ“rnus, kas ir apjukuši vai traumÄ“ti. Tā gan radÄ«s bÄ“rnus, kas izturÄ“sies daudz iecietÄ«gāk pret tiem bÄ“rniem, kuri ideāli neietilpst „pareizajos” rāmÄ«šos.

Mīts: dzimums un seksualitāte ir viens un tas pats

Tipisks jautājums – kā viņa zinās, ka ir meitene, ja ģērbsies kā puika? Ir jāatdala cilvÄ“ka iekšÄ“jā sajÅ«ta par savu dzimumu, cilvÄ“ka ārÄ“jais uzvedÄ«bas modelis kontekstā ar dzimumu un cilvÄ“ka seksualitāte. Var bÅ«t sievišÄ·Ä«gi heteroseksuāli vÄ«rieši un sievišÄ·Ä«gi homoseksuāli vÄ«rieši, sievišÄ·Ä«gas homoseksuālas sievietes vai vÄ«rieši, kuri dažreiz ģērbjas kā sievietes, bet jÅ«t seksuālu interesi par abiem dzimumiem. CilvÄ“ki nepakļaujas stereotipiem. Dzimumneitrālas audzināšanas pamatā ir vecāku apzināšanās, ka viņi pieņem tādu kombināciju, kas viņu bÄ“rnam liksies pareiza un padarÄ«s viņu laimÄ«gu.

Pats galvenais, kas vecākiem ir jāsaprot, ir, ka šodienas pasaulÄ“ nebÅ«s iespÄ“jams realizÄ“t 100% dzimumneitrālu audzināšanu. Šajā kontekstā nepastāv visu vai neko princips – patiesÄ«bā, lielākā daļa šodienas Ä£imeņu visdrÄ«zāk ikdienā realizÄ“ daļu no iepriekšminÄ“tajiem principiem. Turklāt, dažādiem vecākiem ir dažādi komforta lÄ«meņi attiecÄ«bā uz „pareizo” uzvedÄ«bu, nonkomformismu vai bÄ“rna (un citu bÄ“rnu) seksualitāti un uzvedÄ«bu. Lielākajai daļai vecāku arÄ« nekad nebÅ«s jāsaskaras ar to, ka viņu bÄ“rni ir apmaldÄ«jušies vai apjukuši par savu dzimumu, tādēļ dzimumneitrāla audzināšana vienkārši ļaus bÄ“rniem attÄ«stÄ«t savas spÄ“jas, neatkarÄ«gi no stereotipiem un izaudzinās bÄ“rnus, kas ir atvÄ“rtāki pret citādo un ir iejÅ«tÄ«gāki pret draugiem, kas var bÅ«t citādāki.

Pārpublicēts no providus.lv