Kas ir Latvijas visbagÄtÄkie cilvÄ“ki - un kÄ tieÅ¡i aprÄ“Ä·inÄta viņu Ä«paÅ¡umu vÄ“rtÄ«ba
PIETIEK · 24.11.2016. · Komentāri (5)Jau otro gadu pÄ“c kÄrtas Latvijas miljonÄru TOP 100 iekļuvušo uzņēmÄ“ju kopÄ“jÄ biznesa vÄ“rtÄ«ba turpina samazinÄties, turklÄt arÄ« valsts bagÄtÄko cilvÄ“ku pirmajÄ desmitÄ ir ievÄ“rojamas pÄrmaiņas – to rÄda jaunais Latvijas miljonÄru TOP 100, kas publicÄ“ts biznesa žurnÄla KapitÄls decembra numurÄ. Pietiek šodien publicÄ“ gan Latvijas visbagÄtÄko cilvÄ“ku pirmo desmitnieku, gan arÄ« detalizÄ“tu aprakstu - kÄ tieši jau divdesmito gadu tiek aprÄ“Ä·inÄta šo cilvÄ“ku Ä«pašumu vÄ“rtÄ«ba.
Latvijas bagÄtÄko cilvÄ“ku TOP 10
1. (vieta iepriekšÄ“jÄ sarakstÄ – 1.) Oļegs Fiļs – 310 miljonu eiro (salÄ«dzinÄjumÄ ar pagÄjušo gadu: –4 miljoni eiro),
2. (2.) Ernests Bernis – 307 miljoni eiro (–4 miljoni eiro),
3. (3.) LeonÄ«ds Esterkins – 250 miljonu eiro (–16 miljonu eiro),
4. (5.) Arnis Riekstiņš – 150 miljonu eiro (+65 miljoni eiro),
5. (4.) ArkÄdijs Suharenko – 128 miljoni eiro (–8 miljoni eiro),
6. (6.) Justs Nikolajs Karlsons – 80 miljonu eiro (+3 miljoni eiro),
7. (7.) JÄnis ZuzÄns – 69 miljoni eiro (+4 miljoni eiro),
8. (10.) ValÄ“rijs Maligins – 52 miljoni eiro (+7 miljoni eiro),
9. (8.) MÄrcis Martinsons – 50 miljonu eiro (–11 miljonu eiro),
10. (9.) Uldis Asars – 45 miljoni eiro (–3 miljoni eiro).
Ilgus gadus uzticama un pÄrbaudÄ«ta metodika
Visos šÄ« Latvijas bagÄtÄko cilvÄ“ku Ä«pašumu vÄ“rtÄ“juma gatavošanas gados korporatÄ«vo finanšu kompÄnijas Laika Stars eksperti nozÄ«mÄ«gÄko Latvijas uzņēmumu tirgus vÄ“rtÄ«bu ir aprÄ“Ä·inÄjuši, balstoties uz publiski (Lursoft) pieejamo informÄciju par tiem, un uzskata, ka lÄ«dz ar to iegÅ«to rezultÄtu atbilstÄ«bu var vÄ“rtÄ“t apmÄ“ram 70-75% robežÄs.
VÄ“rtÄ“jamo uzņēmumu saraksts veidots saskaÅ†Ä ar Lursoft informÄciju, izvÄ“loties nu jau vairÄk nekÄ 600 LatvijÄ zinÄmu, pÄ“c darbÄ«bas apjomiem ievÄ“rojamu un perspektÄ«vu uzņēmumu.
VÄ“rtÄ“šanas metodikas ziÅ†Ä piemÄ“rotÄkais ir tirgus datu salÄ«dzinÄšanas paņēmiens, jo ekonomiskÄs situÄcijas krÄ«zes beigu un pakÄpeniskas izaugsmes periodos uzņēmumu vÄ“rtÄ«bu vÄ“l vairÄk nosaka tieši salÄ«dzinošÄ pieeja – cik par lÄ«dzÄ«gu uzņēmumu ir samaksÄjis vai ir gatavs maksÄt tÄ pircÄ“js.
Investorus mazÄk interesÄ“ nÄkotnes plÄnotie ieņēmumi (naudas plÅ«smas vÄ“rtÄ“šanas metodika), jo to neizpildÄ«šanÄs ir kļuvusi par normu, savukÄrt aktÄ«vu bÄze (aktÄ«vu paņēmiena metodika) ne visiem uzņēmumiem sniedz pamatotu viedokli par to vÄ“rtÄ«bas potenciÄlu.
VÄ“rtÄ“juma ietvaros iegÅ«tie multiplikatori katrai nozarei ir atšÄ·irÄ«gi:
- P/S jeb attiecÄ«ba starp uzņēmuma vÄ“rtÄ«bu un neto apgrozÄ«jumu; katras nozares uzņēmumiem ir atšÄ·irÄ«ga šÄ« attiecÄ«ba, kuru mÄ“s ieguvÄm no starptautiskÄm vÄ“rtÄ“šanas datu bÄzÄ“m;
- P/B jeb attiecÄ«ba starp uzņēmuma vÄ“rtÄ«bu un pašu kapitÄlu; katras nozares uzņēmumiem ir atšÄ·irÄ«ga šÄ« attiecÄ«ba, kuru mÄ“s ieguvÄm no starptautiskÄm vÄ“rtÄ“šanas datu bÄzÄ“m;
- P/EBITDA jeb attiecÄ«ba starp uzņēmuma vÄ“rtÄ«bu un peļņu (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un nolietojuma); katras nozares uzņēmumiem ir atšÄ·irÄ«ga šÄ« attiecÄ«ba, kuru mÄ“s ieguvÄm no starptautiskÄm vÄ“rtÄ“šanas datu bÄzÄ“m;
JÄatzÄ«mÄ“, ka uzņēmuma vÄ“rtÄ«bu no iespÄ“jamo pircÄ“ju viedokļa (salÄ«dzinošÄ paņēmiena pamatbÅ«tÄ«ba) visvairÄk raksturo peļņas potenciÄls, tÄpÄ“c, nosakot galÄ“jo vÄ“rtÄ«bu, tÄ tika pieņemta vienÄda ar P/EBITDA pieejas rezultÄtu visiem tiem uzņēmumiem, kuru peļņa pÄ“c ekspertu atzinuma bija saimnieciskai darbÄ«bai raksturÄ«ga.
Tikai tie uzņēmumi, kas dažÄdu apsvÄ“rumu dēļ ar peļņu nestrÄdÄja (apzinÄts vadÄ«bas lÄ“mums, uzņēmuma holdinga statuss, Ä«stermiņa korekcijas), tika novÄ“rtÄ“ti pÄ“c P/S un P/B multiplikatoru pieejas. LÄ«dz ar to tieši kopÄ“jÄ peļņas uzlabošanÄs lielÄ mÄ“rÄ noteica uzņēmÄ“ju uzrÄdÄ«tos vÄ“rtÄ«bas pieaugumus.
ŠÄdu pieeju vÄ“rtÄ“tÄji izmanto jau pÄ“dÄ“jos sešus gadus, tÄdejÄdi nodrošinot vÄ“rtÄ«bu savstarpÄ“ju salÄ«dzinÄmÄ«bu. Izņēmuma gads ir TOPs, kas balstÄ«ts uz 2009.gada rezultÄtiem, jo šajÄ gadÄ mainÄ«tÄs pieejas un peļņas krituma ietekmÄ“ ļoti daudziem uzņēmumiem tika aprÄ“Ä·inÄts ievÄ“rojams vÄ“rtÄ«bas samazinÄjums.
VÄ“rtÄ«bas rezultÄti visiem uzņēmumiem raksturo faktisko situÄciju, kÄdÄ tie atradÄs 2015. gada 31. decembrÄ«, jo lÄ«dzÄ«gi kÄ pÄ“rn par atskaites punktu ir ņemti finanšu dati, kas par uzņēmumiem Lursoft bija rodami uz šo brÄ«di. AtsevišÄ·os gadÄ«jumos ir ņemti vÄ“rÄ Ä«paši bÅ«tiski notikumi, kas datÄ“jami jau ar 2016. gadu.