Iesaki rakstu:

Jau otro gadu pÄ“c kārtas Latvijas miljonāru TOP 100 iekļuvušo uzņēmÄ“ju kopÄ“jā biznesa vÄ“rtÄ«ba turpina samazināties, turklāt arÄ« valsts bagātāko cilvÄ“ku pirmajā desmitā ir ievÄ“rojamas pārmaiņas – to rāda jaunais Latvijas miljonāru TOP 100, kas publicÄ“ts biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurā. Pietiek šodien publicÄ“ gan Latvijas visbagātāko cilvÄ“ku pirmo desmitnieku, gan arÄ« detalizÄ“tu aprakstu - kā tieši jau divdesmito gadu tiek aprÄ“Ä·ināta šo cilvÄ“ku Ä«pašumu vÄ“rtÄ«ba.

Latvijas bagātāko cilvēku TOP 10

1. (vieta iepriekšÄ“jā sarakstā – 1.) Oļegs Fiļs – 310 miljonu eiro (salÄ«dzinājumā ar pagājušo gadu: –4 miljoni eiro),

2. (2.) Ernests Bernis – 307 miljoni eiro (–4 miljoni eiro),

3. (3.) LeonÄ«ds Esterkins – 250 miljonu eiro (–16 miljonu eiro),

4. (5.) Arnis Riekstiņš – 150 miljonu eiro (+65 miljoni eiro),

5. (4.) Arkādijs Suharenko – 128 miljoni eiro (–8 miljoni eiro),

6. (6.) Justs Nikolajs Karlsons – 80 miljonu eiro (+3 miljoni eiro),

7. (7.) Jānis Zuzāns – 69 miljoni eiro (+4 miljoni eiro),

8. (10.) ValÄ“rijs Maligins – 52 miljoni eiro (+7 miljoni eiro),

9. (8.) Mārcis Martinsons – 50 miljonu eiro (–11 miljonu eiro),

10. (9.) Uldis Asars – 45 miljoni eiro (–3 miljoni eiro).

Ilgus gadus uzticama un pārbaudīta metodika

Visos šÄ« Latvijas bagātāko cilvÄ“ku Ä«pašumu vÄ“rtÄ“juma gatavošanas gados korporatÄ«vo finanšu kompānijas Laika Stars eksperti nozÄ«mÄ«gāko Latvijas uzņēmumu tirgus vÄ“rtÄ«bu ir aprÄ“Ä·inājuši, balstoties uz publiski (Lursoft) pieejamo informāciju par tiem, un uzskata, ka lÄ«dz ar to iegÅ«to rezultātu atbilstÄ«bu var vÄ“rtÄ“t apmÄ“ram 70-75% robežās.

Vērtējamo uzņēmumu saraksts veidots saskaņā ar Lursoft informāciju, izvēloties nu jau vairāk nekā 600 Latvijā zināmu, pēc darbības apjomiem ievērojamu un perspektīvu uzņēmumu.

VÄ“rtÄ“šanas metodikas ziņā piemÄ“rotākais ir tirgus datu salÄ«dzināšanas paņēmiens, jo ekonomiskās situācijas krÄ«zes beigu un pakāpeniskas izaugsmes periodos uzņēmumu vÄ“rtÄ«bu vÄ“l vairāk nosaka tieši salÄ«dzinošÄ pieeja – cik par lÄ«dzÄ«gu uzņēmumu ir samaksājis vai ir gatavs maksāt tā pircÄ“js.

Investorus mazāk interesÄ“ nākotnes plānotie ieņēmumi (naudas plÅ«smas vÄ“rtÄ“šanas metodika), jo to neizpildÄ«šanās ir kļuvusi par normu, savukārt aktÄ«vu bāze (aktÄ«vu paņēmiena metodika) ne visiem uzņēmumiem sniedz pamatotu viedokli par to vÄ“rtÄ«bas potenciālu.

VÄ“rtÄ“juma ietvaros iegÅ«tie multiplikatori katrai nozarei ir atšÄ·irÄ«gi:

- P/S jeb attiecÄ«ba starp uzņēmuma vÄ“rtÄ«bu un neto apgrozÄ«jumu; katras nozares uzņēmumiem ir atšÄ·irÄ«ga šÄ« attiecÄ«ba, kuru mÄ“s ieguvām no starptautiskām vÄ“rtÄ“šanas datu bāzÄ“m;

- P/B jeb attiecÄ«ba starp uzņēmuma vÄ“rtÄ«bu un pašu kapitālu; katras nozares uzņēmumiem ir atšÄ·irÄ«ga šÄ« attiecÄ«ba, kuru mÄ“s ieguvām no starptautiskām vÄ“rtÄ“šanas datu bāzÄ“m;

- P/EBITDA jeb attiecÄ«ba starp uzņēmuma vÄ“rtÄ«bu un peļņu (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un nolietojuma); katras nozares uzņēmumiem ir atšÄ·irÄ«ga šÄ« attiecÄ«ba, kuru mÄ“s ieguvām no starptautiskām vÄ“rtÄ“šanas datu bāzÄ“m;

JāatzÄ«mÄ“, ka uzņēmuma vÄ“rtÄ«bu no iespÄ“jamo pircÄ“ju viedokļa (salÄ«dzinošÄ paņēmiena pamatbÅ«tÄ«ba) visvairāk raksturo peļņas potenciāls, tāpÄ“c, nosakot galÄ“jo vÄ“rtÄ«bu, tā tika pieņemta vienāda ar P/EBITDA pieejas rezultātu visiem tiem uzņēmumiem, kuru peļņa pÄ“c ekspertu atzinuma bija saimnieciskai darbÄ«bai raksturÄ«ga.

Tikai tie uzņēmumi, kas dažādu apsvÄ“rumu dēļ ar peļņu nestrādāja (apzināts vadÄ«bas lÄ“mums, uzņēmuma holdinga statuss, Ä«stermiņa korekcijas), tika novÄ“rtÄ“ti pÄ“c P/S un P/B multiplikatoru pieejas. LÄ«dz ar to tieši kopÄ“jā peļņas uzlabošanās lielā mÄ“rā noteica uzņēmÄ“ju uzrādÄ«tos vÄ“rtÄ«bas pieaugumus.

ŠÄdu pieeju vÄ“rtÄ“tāji izmanto jau pÄ“dÄ“jos sešus gadus, tādejādi nodrošinot vÄ“rtÄ«bu savstarpÄ“ju salÄ«dzināmÄ«bu. Izņēmuma gads ir TOPs, kas balstÄ«ts uz 2009.gada rezultātiem, jo šajā gadā mainÄ«tās pieejas un peļņas krituma ietekmÄ“ ļoti daudziem uzņēmumiem tika aprÄ“Ä·ināts ievÄ“rojams vÄ“rtÄ«bas samazinājums.

VÄ“rtÄ«bas rezultāti visiem uzņēmumiem raksturo faktisko situāciju, kādā tie atradās 2015. gada 31. decembrÄ«, jo lÄ«dzÄ«gi kā pÄ“rn par atskaites punktu ir ņemti finanšu dati, kas par uzņēmumiem Lursoft bija rodami uz šo brÄ«di. AtsevišÄ·os gadÄ«jumos ir ņemti vÄ“rā Ä«paši bÅ«tiski notikumi, kas datÄ“jami jau ar 2016. gadu.