Iesaki rakstu:

PublicÄ“jam SIA Man-Tess (tagadÄ“jais PARS Terminal) tiesas debašu runu, kurā spilgti atklājas maznozÄ«mÄ«gas domstarpÄ«bas starp Aivaru Lembergu, JÅ«liju KrÅ«miņu un prokuroriem, kas tomÄ“r beigās ļauj izkristalizÄ“ties cieti pierādāmiem faktiem.

Kā izriet no RÄ«gas Apgabaltiesā jau desmit gadu garumā skatÄ«tās t.s. “Aivara Parka lietas”, kas apvienotas ar t.s. “101 sÄ“juma lietu”, JÅ«lijs KrÅ«miņš un Aivars Lembergs kaut kad pirms 20 gadiem par kaut ko sastrÄ«dÄ“jušies, bet faktiskais finansiālais ieguvÄ“js no tā iznākumā izrādÄ«jies “arestÄ“tās mantas glabātājs” RÅ«dolfs Meroni.

Savu tiesas debašu runu sniedzis PARS Terminal pārstāvis, - šis uzņēmums agrāk bija pazÄ«stams kā Man-Tess un piederÄ“ja miljonāram JÅ«lijam KrÅ«miņam, lÄ«dz viņš šo uzņēmumu ar peļņu pārdeva ārzemniekiem, pats koncentrÄ“jās uz citiem tikpat sekmÄ«giem biznesiem, savukārt jaunie Ä«pašnieki kompāniju Man-Tess vispirms pārdÄ“vÄ“ja par T2 Terminal un tad mainÄ«ja nosaukumu vÄ“lreiz uz PARS Terminal. Tiesā to pārstāv zvÄ“rināts advokāts Gatis DirnÄ“ns.

Man-Tess/PARS pozÄ«cija tiesā ir Ä«paši vÄ“rtÄ«ga Latvijas sabiedrÄ«bai tāpÄ“c, ka šis pazÄ«stamais RÄ«gas uzņēmums ir nesaistÄ«ts ne ar vienu no Ventspils karojošajiem tranzÄ«tbiznesa grupÄ“jumiem (ne ar A. Lemberga atbalstÄ«tājiem, ne ar t.s. “šakāļiem”, ne ar R. Meroni un arÄ« ne ar jelkādiem RÄ«gas politekonomiskajiem grupÄ“jumiem), tāpat te nav konstatÄ“tas saiknes ar Krievijas ietekmi, naudas atmazgāšanu vai vÄ“l ko tamlÄ«dzÄ«gu.

TāpÄ“c G. DirnÄ“na analizÄ“tie fakti ir kas tāds, kas ir maksimāli attālināts no jebkādu politisko vai ekonomisko grupÄ“jumu interesÄ“m, turklāt viņa pārstāvÄ“tā firma kriminālprocesā atzÄ«ta par cietušo, kas pats par sevi norāda: cietušajiem nav interese darboties ne apsÅ«dzÄ«bai, ne aizstāvÄ«bai par labu. ŠÄdā kontekstā Man-Tess/PARS sniegtās ziņas ir unikālas.

Bija kukulis vai nebija?

“Sausais atlikums” pÄ“c 10 gadus ilgas tiesvedÄ«bas ir visai Ä«ss. Deviņdesmito gadu pirmajā pusÄ“ ventspilnieki uzaicinājuši J. KrÅ«miņu kā plaši pazÄ«stamu uzņēmÄ“ju iesaistÄ«ties naftas tranzÄ«ta paplašināšanā caur Ventspili, šim nolÅ«kam uzaicinot Man-Tess iemaksāt statÅ«tkapitāla daļu specializÄ“tai rezervuāru bÅ«vniecÄ«bas kompānijai (ar to savulaik nodarbojās Naftas Parks 100 un ar to saistÄ«tā Lat TransNafta). Plānus pabojājusi Krievijas krÄ«ze 1998. gadā, tomÄ“r papildus rezervuāri VentspilÄ« tomÄ“r uzbÅ«vÄ“ti, bet to izdarÄ«jusÄ« firma Lat TransNafta vÄ“lāk sekmÄ«gi pievienota Ventspils Naftai.

Desmit gadus vÄ“lāk tiesā izskanÄ“ja versija: A. Lembergs 1995. gada janvārÄ« it kā esot izspiedis no Man-Tess tai piederošos 8,8% ar SIA Lat TransNafta daļām 75 tÅ«kstošu latu kopsummā.

Uz šÄ«s versijas pamata prokurori veikuši izmeklÄ“šanu, tad — nodevuši lietu tiesā, pa vidu 2007. gada decembrÄ« ieceļot RÅ«dolfu Meroni par “arestÄ“tās mantas glabātāju”.

KrÅ«miņš sekmÄ«gi nopelnÄ«jis

2012. gadā, kad JÅ«lijs KrÅ«miņš ar ievÄ“rojamu peļņu pārdeva savu terminālu NÄ«derlandes kompānijai, jaunie Man-Tesa Ä«pašnieki izlÄ“ma veikt pilnu auditu, pārbaudÄ«t visus sÄ«kumus kompānijas darbÄ«bā, tajā skaitā vÄ“sturiskos darÄ«jumus.

Pārbaudot SIA Man-Tess arhÄ«vā esošÄs banku kontu izdrukas, jauno Ä«pašnieku sÅ«tÄ«tais revidents nav konstatÄ“jis jebkādus darÄ«jumus, kas varÄ“tu liecināt par SIA Lat TransNafta kapitāla daļu iegÅ«šanu Man-Tess Ä«pašumā 1994. gadā. Tāpat revidents konstatÄ“jis, ka SIA Man-Tess visa 1994. gada garumā nemaz nav apmaksājusi SIA Lat TransNafta kapitāla daļas, kaut gan izteikusi teorÄ“tisku vÄ“lmi to kaut kad darÄ«t.

IeguldÄ«jums SIA Lat TransNafta kapitālā nav uzrādÄ«ts arÄ« SIA Man-Tess 1994. gada pārskatā un citos dokumentos. No tā revidents loÄ£iski secina, ka Man-Tess 1995. gada janvārÄ« nemaz nepiederÄ“ja 750 gab. Lat TransNafta daļas 75 tÅ«kstošu latu vÄ“rtÄ«bā, ko kāds cits varÄ“tu Man-Tesam atņemt, atsavināt vai — prokuroruprāt — izspiest kā kukuli.

ArÄ« Man-Tess bijušais galvenais grāmatvedis, sniedzot liecÄ«bas, tieši šajā jautājumā neapstiprināja, ka RÄ«gas firma bÅ«tu kļuvusi par Ventspils firmas lÄ«dzÄ«pašnieci jau 1993. vai 1994. gadā.

Revidents konstatÄ“jis, ka SIA Man-Tess par SIA Lat TransNafta kapitāla daļu lÄ«dzÄ«pašnieku ir kļuvusi tikai 1995. gada jÅ«nijā, turklāt tai piederÄ“jis pavisam cits kapitāla daļu skaits, nekā rakstÄ«ts apsÅ«dzÄ«bā. No revidenta ziņojuma secināms, ka SIA Man-Tess no darÄ«juma ar SIA Lat TransNafta daļām nevis cietusi, bet beigās labi nopelnÄ«jusi!

Izklāstot šos faktus, Man-Tess 2012. gada septembrÄ« iesniedza tiesai pieteikumu par atteikšanos no cietušÄs personas statusa, jo noziedzÄ«gs nodarÄ«jums pret to nemaz nav noticis. Kompānija iesniedza dokumentus, kas viennozÄ«mÄ«gi pierāda: A. Lembergam inkriminÄ“tā kukuļa izspiešana no Man-Tess nekad nav notikusi.

Tiesa kategoriski atteicās šos dokumentus izskatÄ«t un pievienot pierādÄ«jumiem, jo tas varÄ“tu kaitÄ“t R. Meroni pozÄ«cijām, “glabājot” arestÄ“to mantu.

Tātad epizode ar J. KrÅ«miņa “pievilkšanu klāt” Ventspils kriminālprocesiem noderÄ“jusi R. Meroni interešu stiprināšanai, savukārt par J. KrÅ«miņu šie fakti kārtÄ“jo reizi atklāj to, ko sabiedrÄ«ba visu laiku jau zinājusi — J. KrÅ«miņš vienmÄ“r bijis veiksmÄ«gs uzņēmÄ“js, miljonārs un mecenāts, un viņam nav bijusi vajadzÄ«ga A. Lemberga palÄ«dzÄ«ba, lai sekmÄ«gi pelnÄ«tu, savukārt abu kādreizÄ“jās nesaskaņas J. KrÅ«miņam nav spÄ“jušas nodarÄ«t nekādu kaitÄ“jumu — drÄ«zāk pat pretÄ“ji.

J. KrÅ«miņš tāpat liecinājis, ka beigās saņēmis sev pienākošos 5 miljonus dolāru no kāda cita investÄ«ciju projekta VentspilÄ«, turklāt šo summu viņam atmaksājis nevis A. Lembergs, bet gan ar A. Lembergu nesaistÄ«ts uzņēmÄ“js Mamerts Vaivads.

DirnÄ“na tiesas debašu runa

PublicÄ“jam arÄ« Man-Tess/PARS pārstāvja runu, kāda tā izskanÄ“ja tiesas zālÄ“, tomÄ“r vienlaikus brÄ«dinām lasÄ«tājus, ka šÄ« ir juridiskiem terminiem, likumu normām un dažādiem faktiem pilna lasāmviela, kas ne katram šÄ·itÄ«s viegli uztverama. No stenogrammas ir izņemti ārā visi juristu savstarpÄ“jie strÄ«di, kas uz lasÄ«tājiem neattiecas, kā arÄ« tās vietas, kurās cietušÄs firmas pārstāvja teiktais atkārtojas.

G. DirnÄ“ns: “Es savu runu iesniedzu tiesai rakstveidā un vÄ“lāk pÄ“c nolasÄ«šanas lÅ«gšu to pievienot lietai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 506. panta 2. daļā noteikto par tiesas debašu saturu, cietušais tiesas debatÄ“s var izteikties par kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu un apsÅ«dzÄ“tajiem piemÄ“rojamo sodu.

Atbilstoši šÄ« panta 4. daļas prasÄ«bām tiesas sēžu debašu dalÄ«bnieki savus secinājumus var motivÄ“t tikai ar tiesas izmeklÄ“šanā pārbaudÄ«tiem pierādÄ«jumiem un rakstveida pierādÄ«jumiem un dokumentiem, kuri norādÄ«ti lÄ“mumā par krimināllietas nodošanu tiesai, un kuri saskaņā ar šÄ likuma 449. panta 3. daļu netika pārbaudÄ«ti tiesas sÄ“dÄ“.

Tātad tiesas debašu dalÄ«bnieks savus secinājumus par ciešanām, kas nodarÄ«ti noziedzÄ«gā nodarÄ«juma rezultātā un kādēļ piešÄ·irts cietušÄ statuss par nodarÄ«tiem materiāliem zaudÄ“jumiem, kaitÄ“jumu un saistÄ«bu ar to piemÄ“rojamo sodu balsta ne vien uz personiskajā viedoklÄ«, bet pamato ar faktiem un apstākļiem, kas tiks izmeklÄ“šanā pārbaudÄ«ti kā pierādÄ«jumi vai kā rakstveida pierādÄ«jumi. Persona, kas atzÄ«ta par cietušo, ir ne vien tiesÄ«ga, bet tai pat ir pienākums tiesai izteikt savus secinājumus, saistot tos tikai un vienÄ«gi ar patiesiem, Ä«stiem un objektÄ«viem faktiem.

Kriminālprocesa 455. pants nosaka procesuālās tiesÄ«bas iztiesāšanā, kur pirmā daļa paredz, ka tiesas sÄ“dÄ“ apsÅ«dzÄ“tajam un viņa pārstāvim un aizstāvim, cietušam un viņa pārstāvim, kā arÄ« kriminālprocesa aizskartās mantas Ä«pašniekam, kura mantai uzlikts arests, un prokuroram ir vienādas tiesÄ«bas pieteikt noraidÄ«jumus, pieteikt lÅ«gumus, iesniegt pierādÄ«jumus, norādot, kādēļ tie nebija iesniegti tiesā lÄ«dz šim, piedalÄ«ties pierādÄ«jumu pārbaudÄ“, iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, piedalÄ«ties tiesu debatÄ“s, kā arÄ« citu jautājumu izskatÄ«šanā, kuri radušies kriminālprocesa iztiesāšanas gaitā.

Tātad personai, kas atzÄ«ta par cietušo, ir tiesÄ«bas piedalÄ«ties tiesu debatÄ“s, ne vien formāli nosaucot kādu summu, kuru tas vÄ“las saņemt kā atlÄ«dzÄ«bu, bet arÄ«, motivÄ“jot savas ciešanas un šÄ«s ciešanas saistot ar iztiesājamo noziedzÄ«go nodarÄ«jumu un tā sastāvu, un arÄ« izvÄ“rtÄ“jot no pretÄ“jā secināms, ka personai tiesÄ«bas izteikties par kaitÄ“juma esamÄ«bu vai neesamÄ«bu, bet saistÄ«bā ar soda samÄ“ru savu viedokli pamatot ar noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāvu.

SIA “Man-Tess” atzÄ«ts par cietušo, jo tā bija vÄ“lÄ“jies prokurors, un par cietušÄ pārstāvi noteikts JÅ«lijs KrÅ«miņš, kurš 2010. gada 23. septembra liecÄ«bu sniegšanā tiesā liecināja: “Es pieprasÄ«ju 5’000’000, ja, un tos 5’000’000 arÄ« viņi man pārskaitÄ«ja.” Sk. 2010. gada 21. septembra protokolu, 145. un 55. rindkopa.

ArÄ« turpmāk KrÅ«miņš liecināja, ka JÅ«lijs KrÅ«miņš no Mamerta Vaivada pieprasÄ«to naudas summu saņēma. Viņš liecina – “saņēmu, un es gribÄ“ju novilkt krustu.” SkatÄ«t protokolu 257. rindkopu.

JÅ«lijs KrÅ«miņš šajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklÄ“šanā tika pratināts kā cietušÄ SIA “Man-Tess” pārstāvis. Sk. 6. sÄ“jumu 145. lapaspusi, bet iztiesāšanā tika pratināts kā liecinieks saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 151. panta noteikumiem, jo prokurori norāda viņu tiesas sÄ“dÄ“ nopratināmo personu sarakstā, kā to norādÄ«ja tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs.

TomÄ“r pat kā liecinieks JÅ«lijs KrÅ«miņš uz jautājumu – vai šie 5’000’000 ienāca JÅ«su kontā — apgalvo, ka – jā, ienāca “Man-Tess” kontā. Sk. 2010. gada 21. septembra protokola 62. rindkopu.

Tātad lietā par to, ka JÅ«lijs KrÅ«miņš pats pieprasÄ«jis un saņēmis 5’000’000 par SIA “Man-Tess” piederošu akciju pārdošanu, par cietušo tiek atzÄ«ts nevis šo akciju pircÄ“js kā persona, attiecÄ«bā pret kuru šÄds pieprasÄ«jums ticis izteikts, bet gan paša JÅ«lija KrÅ«miņa pārstāvÄ“tais uzņēmums SIA “Man-Tess”, kurš šos 5’000’000 saņēma! Naudas saņēmÄ“ju atzÄ«st par cietušo tādēļ, ka tā vārdā bija izteikts pieprasÄ«jums par naudas samaksāšanu!

Tiesa iztiesāšanas laikā nepamatoti un kļūdaini attiekusies liecinieku kā pret cietušo, jaucot šo lietas dalÄ«bnieku tiesÄ«bas un statusus. Tas ir bÅ«tisks kriminālprocesa likuma pārkāpums. Tiesa pretÄ“ji kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtÄ«bai pieļāvusi lietas dalÄ«bnieku statusa maiņu iztiesāšanas laikā, vienlaicÄ«gi pieļaujot liecinieka un cietušÄ pārstāvja pretÄ“jus statusus. ApsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tājs lieciniekam KrÅ«miņam 2010. gada 21. septembrÄ« jautāja – vai JÅ«s uzturÄ“jāt kompensācijas prasÄ«bu pret Aivaru Lembergu? (Sk. 2010. gada 21. septembra protokola 229. rindkopu.) Tiesa šo jautājumu noņēma, lai gan lieciniekam nav un nevar bÅ«t jebkādas kompensācijas prasÄ«bas pret apsÅ«dzÄ“to. ApsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tājam nebija itin nekādas tiesisks pamats lieciniekam jautāt par kādiem prasÄ«jumiem pret apsÅ«dzÄ“to. TomÄ“r šÄds jautājums tika uzdots, un KrÅ«miņš atbildÄ“ja: “Jā, es uzstādu prasÄ«bu, un viena no prasÄ«bām man ir, teiksim, tā, kas ir, kas ir kompensācija kriminālprocesā. Uzturu, jā, tas ir, es uzturu prasÄ«bu, jo es gribu paskaidrot: tomÄ“r, ja es tos 5’000’000, kurus es saņēmu, un gandrÄ«z nesaņēmu nekādas dividendes. Jā, es maksāju par, par akcijām, kuras es iegādājos “Ventspils naftā”, viņi varÄ“ja visi, teiksim, pirka tās akcijas par to naudu, ko viņi pumpÄ“ naftu, ja, ja es bÅ«tu savus 5’000’000 ieguldÄ«jis toreiz Kundziņsalā un bÅ«vÄ“jis, bÅ«tu uzbÅ«vÄ“jis terminālus, es bÅ«tu nopelnÄ«jis vis tas mazākais, vienu, četrus, 5’000’000 dolārus. Es šodien esmu, teiksim, mÄ«nusā, viens, četri, pieci miljoni dolāri, kur tā nauda 8 gadus nogulÄ“ja VentspilÄ«, teiksim, un ko viņi pirka tur “Latvijas KuÄ£niecÄ«bas” akcijas, Preses namu. Jā, es šodien esmu pazaudÄ“jis vismaz kādi 5’000’000 dolāri. Ja es to skaitu, ka viņš man ir parādā,” citāta beigas. Sk. 2010. gada 21. septembra protokola 229. rindkopa.

Ja atbilstoši kriminālprocesa likuma 450. panta 1. daļas 4. punkta prasÄ«bām lÄ“mumā par personas saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas apsÅ«dzÄ«bai, procesa virzÄ«tājam bija jānorāda personas, kuras cietušas noziedzÄ«ga nodarÄ«juma rezultātā, un par tādu norādÄ«ts SIA “Man-Tess”, “Man-Tess”, tad apsÅ«dzÄ«ba uzskatÄ«jusi, ka esot kādas akcijas uzdāvinātas un tādēļ nodarÄ«ts zaudÄ“jums 75’000 latu apmÄ“rā. (NeprecizÄ“jot, vai tā ir daļa nominālā vÄ“rtÄ«ba jeb kā apliecinājums par ieguldÄ«to naudas summu, vai arÄ« Ä«stā jeb patiesā vÄ“rtÄ«ba aprÄ“Ä·ināta par akciju attiecÄ«bā pret uzņēmuma kapitālu.) Tad uzskata, ka zaudÄ“jums SIA “Man-Tess” ir tādēļ, ka KrÅ«miņam kāds Mamerts Vaivads, vai kādas citas nenoskaidrotas personas neesot samaksājušas vismaz četrus, piecus miljonus par to, ka citur tiek pirkti un pārdoti citi uzņēmumi, un lai kāda persona nekļūtu par premjeru. Tiesai šÄ«s kļūdas bÅ«tu jānovÄ“rš spriedumā. ApsÅ«dzÄ«bas pamatošana ar šÄdām liecÄ«bām nav iespÄ“jama, jo pratināšanas laikā procesa virzÄ«tājs liecinieku nepratināja par viņam zināmiem apstākļiem, kā to nosaka Kriminālprocesa likuma prasÄ«bas, bet gan par zaudÄ“jumiem un citiem apstākļiem, kas saistāmi ar cietušo.

Principā viņš bÅ«tu jānopratina tieši kā liecinieks, ne tikai šÄ·ietami formāli, bet arÄ« pÄ“c satura, neuztverot viņu un nesaistot viņu ar SIA “Man-Tess” interesÄ“m. Tiesa kļūdaini pratināja kā cietušo, formāli viņu uzdodot par liecinieku, un tiesai nav nekāda tiesiska pamata viņa dotās liecÄ«bas liecinieka statusā spriedumā izmantot kā pieļaujamu pierādÄ«jumu, jo tiesa, vadÄ«dama pratināšanas procesu, uzdotos jautājumus saistÄ«ja tikai un vienÄ«gi ar viņu pašu kā cietušo, nevis apstākļiem, kas bÅ«tu zināmi lieciniekam un par ko viņš varÄ“tu liecināt. Lietas dalÄ«bnieki neuzdeva lieciniekam jautājumus par viņam zināmiem faktiem, bet gan tikai par viņa personisko viedokli, par viņam nodarÄ«tajiem zaudÄ“jumiem.

VÄ“ršu tiesas uzmanÄ«bu, ka SIA “Man-Tess” par cietušo nav atzÄ«ts šo JÅ«liju KrÅ«miņu norādÄ«to apstākļu dēļ. Tāpat apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tāju ieskatā SIA “Man-Tess” nodarÄ«tie zaudÄ“jumi ir citi, nekā to uzskata KrÅ«miņš. TādÄ“jādi pamats un priekšmets, objekts ir atšÄ·irÄ«gs, lÄ“mumā par atzÄ«šanu par cietušo norādÄ«ts viens, bet par cietušo atzÄ«stais pārstāvis norādÄ«ja citu. Šajos apstākļos uzskatu par nepieciešamu citÄ“t Kriminālprocesa likuma 1. pantu par Kriminālprocesa likuma mÄ“rÄ·i. Tātad Kriminālprocesa likuma mÄ“rÄ·is ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtÄ«bu, kas nodrošina efektÄ«vu Krimināllikuma normu piemÄ“rošanu un krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gu noregulÄ“jumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzÄ«vÄ“. Kriminālprocesa pamatprincips paredz tiesÄ«bas uz lietas izskatÄ«šanu tiesā, kas nozÄ«mÄ“, ikviena lietas izskatÄ«šana taisnÄ«gā, operatÄ«vā un neatkarÄ«gā tiesā, 15. pants.

Izdarot secinājumus par sodu, kā ja norādÄ«ts iepriekš, ir tiesÄ«bas pamatoties tikai un vienÄ«gi uz Ä«stiem notikušiem faktiem, nevis pieņēmumiem. Uz pārbaudÄ«tiem pierādÄ«jumiem, nevis nezināmas izcelsmes piezÄ«mÄ“m, uz ticamām liecÄ«bām, nevis aprunāšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta noteikto, sods un tā mÄ“rÄ·is ir definÄ“ts kā Krimināllikuma paredzÄ“tais, proti, tas ir: piespiedu lÄ«dzekli publiskai personai, kura ir vainÄ«ga noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā šÄ likuma ietvaros, valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu.

Atbilstoši 2. daļas prasÄ«bām, soda mÄ“rÄ·is tostarp ir aizsargāt sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, atjaunot taisnÄ«gumu, sodÄ«t vainÄ«go personu par izdarÄ«to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu. Tādēļ cietušajam debatÄ“s izskatoties par, izsakoties par piemÄ“rojamo sodu, savi secinājumi jāsaista ar taisnÄ«bu un tā atjaunošanu. TomÄ“r, ja lietā apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tājs par taisnÄ«gumu uzskata to, kas nav bijis, un caur šÄdiem pieņēmumiem piešÄ·Ä«ruši SIA “Man-Tess” cietušÄ statusu, tad nekādu taisnÄ«gumu te nevar atjaunot.

SIA “Man-Tess” jau vairākkārt norādÄ«ja, ka tā tiek izmantota nevis taisnÄ«guma atjaunošanai, bet gan tikai tādēļ, lai šajā lietā bÅ«tu formāli kāds cietušais. Tas nekas, ka norādÄ«to faktu nav bijis. AtsevišÄ·i prokurori, starp citu, esot slÄ“pojuši Meroni ieteiktajā, lai neteiktu — Meroni saistÄ«tajā un apmaksātajā slÄ“pošanas kÅ«rortā. ObjektÄ«vi redzams, ka šajā kriminālprocesā ir, bija nepieciešams ilgstošs arests “Man-Tess” nodošanai pārvaldÄ«šanai ārvalstniekam Meroni, tādēļ šÄ« faktiski prettiesiski nodoma realizācijai joprojām formāli SIA “Man-Tess” tiek uzskatÄ«ts par cietušo, lai tas bÅ«tu kā rÄ«ks citu nodomu Ä«stenošanā. Kriminālprocesa likuma 6. pants nosaka kriminālprocesa obligātumu amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu vienā gadÄ«jumā, kad kļūst zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to lÄ«dz krimināllikumā paredzÄ“tajam krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gam noregulÄ“jumam. Tātad arÄ« tiesai kā procesa tagadÄ“jai virzÄ«tājai ir likumā noteikts pienākums novest to lÄ«dz taisnÄ«gam noregulÄ“jumam.

Lai cietušais varÄ“tu izteikties par, piemÄ“ram, sodu, jāņem vÄ“rā Kriminālprocesa likuma 46. pantā noteiktie soda noteikšanas un vispārÄ«gie principi, kura otrā daļa paredz, nosakot soda vÄ“lmi, ņemot vÄ“rā izdarÄ«tā noziedzÄ«gā raksturu un radÄ«to kaitÄ“jumu, kā arÄ« vainÄ«gā personÄ«ba. ŠÄ« panta 3. daļā norādÄ«ts: nosakot soda mÄ“ru, ņem vÄ“rā atbildÄ«bu mÄ«kstinošus un pastiprinošus apstākļus.  Kriminālprocesa likuma, Krimināllikuma 47. panta 3. punkts nosaka, ka par atbildÄ«bu mÄ«kstinošu apstākli var atzÄ«t vainÄ«gā labprātÄ«gu atlÄ«dzinājumu cietušajam par noziedzÄ«gu noda, nodarÄ«juma radÄ«to kaitÄ“jumu vai radÄ«tā kaitÄ“juma novÄ“ršanu. Tātad cietušajam pienākums un savs secinājums par piemÄ“rojamo soda saistÄ«bu ar secinājumiem par atbildÄ«bu mÄ«kstinošu apstākļu esamÄ«bu. No šiem apstākļiem nav saprotams, kā vainÄ«gais var labprātÄ«gi atlÄ«dzināt to, ka SIA “Man-Tess” ir pārdevusi sev piederošas akcijas par ļoti izdevÄ«gu cenu — 5 miljoni, 5’000’000! Kāds te ir kaitÄ“jums?

Cietušais un mantiskā kaitÄ“juma saturs. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22. pantu personai, kurai ar noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu radÄ«ts kaitÄ“jums, ņemot vÄ“rā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudÄ“jumu, tiek garantÄ“tas procesuālās iespÄ“jas morālās un materiālās kompensācijas pieprasÄ«šanai un saņemšanai. Atbilstoši kriminālprocesa 95. panta 1. daļā noteiktajam, par cietušo kriminālprocesā var bÅ«t fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu radÄ«ts kaitÄ“jums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudÄ“jums. SIA “Man-Tess” kā juridiskai personai, nevar bÅ«t fiziskās ciešanas. SIA “Man-Tess” nevar bÅ«t arÄ« ciešanas no tā, ka kāda persona kļuva vai nekļuva par premjeru, kas, kā jau teicu, ir bijis lÄ“mumu pamatā par atzÄ«šanu par cietušo.

Par morālām ciešanām kriminālprocesā netiek runāts — nedz lÄ“mumā par atzÄ«šanu par cietušo, nedz par cietušo atzÄ«tās personas liecÄ«bās šÄdu apgalvojumu vai norāžu nav. Tādēļ nav pamatsoda noteikšana saistÄ«ta ar šiem apstākļiem. Soda noteikšanas sakarā ir nepieciešams vÄ“l atzÄ«mÄ“t, ka par cietušo SIA “Man-Tess” atzÄ«ts tikai tādēļ, ka no tā esot izspiesta mantiska vÄ“rtÄ«ba, daļas ar vÄ“rtÄ«bu 75’000 Latvijas valsts latu. ŠÄdu secinājumu pieļāvumam bÅ«tu jānodibina tātad noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu notikumus: proti, jākonstatÄ“ noziedzÄ«gā nodarÄ«juma pazÄ«mes, apsÅ«dzÄ“tā vaina, nodarÄ«tie zaudÄ“jumi, kas konkrÄ“tā gadÄ«jumā tiek norādÄ«ti kā mantiski. CÄ“loniskais sakars starp noziedzÄ«go nodarÄ«jumu un nodarÄ«tiem zaudÄ“jumiem. Uzskatu, ka SIA “Man-Tess” nav piederÄ“jusi tā manta, kas likumiskā ziņā radÄ«ja kādu vÄ“rtÄ«bu, nav konstatÄ“jama lietā nodibināti apstākļi par to, ka SIA “Man-Tess” bÅ«tu piederÄ“jušas daļas, kas ir apmaksātas, par kurām izdota apliecÄ«ba, kas uzskaitÄ«ts grāmatvedÄ«bas reÄ£istros, un par kuriem bÅ«tu kādi attaisnojami dokumenti. TiesÄ«ba, kas rada solÄ«jumu par daļu un par tās iegÅ«šanu vai saņemšanu, nav atzÄ«stama par daļu, konkrÄ“tā gadÄ«jumā attiecÄ«bā par SIA “Lat Transnafta” daļām 1994. gadā, ja JÅ«lija KrÅ«miņa liecinātais tiešÄm bÅ«tu bijis, tas bija tikai solÄ«jums vai apņemšanās iegādāties attiecÄ«go skaitu SIA “Lat Transnafta” daļas, tomÄ“r SIA “Man-Tess” tās tā arÄ« neiegādājās. VÄ“los akcentÄ“t, ka pliks solÄ«jums piešÄ·irt kāda uzņēmuma kapitāla daļas nav nekustamais Ä«pašums, kuru man iedeva, saņēmu un man tas ir, pieder kā taustāma reāla lieta. SolÄ«jums par tiesÄ«bu iegÅ«šanu uz daļām ir tiesisks akts, kas dod nākotnÄ“ tiesÄ«bas uz sabiedrÄ«bas mantu un tās pārvaldi, bet, lai šÄ«s tiesÄ«bas iegÅ«tu un tā kļūtu par daļu, par šÄ«m tiesvedÄ«bām likumā noteiktām kārtÄ«bā un laikā ir jāsamaksā attiecÄ«ga maksa jeb konkrÄ“tā gadÄ«jumā kapitāldaļu novināl, nominālvÄ“rtÄ«ba.

TiesÄ«bas Ä«stenošana un tās kļūšana par daļu apliecina tikai un vienÄ«gi attiecÄ«gais maksājuma apliecinošais dokuments un sekojošie grāmatvedÄ«bas dokumenti, kā arÄ« izsniegta daļas apliecÄ«ba. Ja nekā no tā nav, tad arÄ« nav daļas, paliek tik vien kā neizlietotas tiesÄ«bas un daļas iegÅ«šana, kas turklāt ir terminÄ“tas. Tā kā SIA “Man-Tess” 1994. gadā Ä«pašumā nebija SIA “Lat Transnafta” daļas, tad tās nevarÄ“ja uzdāvināt kādam citam, respektÄ«vi, nav nodibināmi noziedzÄ«gi nodarÄ«juma apstākļi.

Otrkārt, SIA “Man-Tess” piespiedu kārtā atzÄ«tajā cietÄ“ju statusā nav sapratis, kāds gan apsÅ«dzÄ“tajam sakars ar privāto novÄ“rtÄ“jumu, kāda viņa vaina saistāma ar hipotÄ“tisku SIA “Man-Tess” mantiska labuma iegÅ«šanu. Liecinieks JÅ«lijs KrÅ«miņš liecināja, ka tieši viņam esot personiskas pretenzijas pret vienu no apsÅ«dzÄ“tajiem, kā jau analizÄ“ts iepriekš, tomÄ“r liecÄ«bā viņš apgalvo, ka sarunas notikušas vai nu ar Mamertu Vaivadu, vai nu ar Vladimiru Krastiņu. TomÄ“r attiecÄ«bā uz visiem apsÅ«dzÄ“tajiem viņš vispirms norādÄ«ja, ka vispār viņam nav nekādu attiecÄ«bu ar tiem, un attiecÄ«bā par Aivaru Lembergu tiesai uzsvÄ“ra liecinot, nu, “Aivars Lembergs tur nefigurÄ“ja, nefigurÄ“ja”. Sk. 2010. gada 21. septembra protokola 56. rindkopu.

JÅ«lijs KrÅ«miņš it kā cietušÄ interesÄ“s tiesai apgalvoja, ka viņam personÄ«gi esot jāapmaksā politiÄ·a uzrādÄ«tāja akcijas, “man bija vārda akcijas, bija 21% uzrādÄ«tāja akcijas.” Sk. arÄ« 2010. gada 21. septembra protokola 40. rindkopu.

Treškārt, kas vispār tās ir par uzrādÄ«tāja akcijām, ja apsÅ«dzÄ«ba cietušo atzinusi par cietÄ“ju, jo it kā tikušas atsavinātas daļas. Vadoties no prokuroru Ä«stenotās un savdabÄ«gās kriminālprocesa likuma interpretācijas, tad spriedumā mÄ“s piespiedu kārtā juridisku personu noteiksim par cietušo un voluntāri izvÄ“lÄ“simies kādu procentu no 8 lÄ«dz 21, par kādu šÄ«s personas, it kā piespiedu kārtā, šÄ·Ä«rušies no mantas, kas tā arÄ« nemaz nebija. Un, turklāt pÄ“c bijušÄ cietušÄ pārstāvja apgalvotā, viņš pats personiski apmaksājis, bet šeit runā par uzņēmuma mantu. Akciju pašu nav, lÄ«gumu nav, darÄ«juma nav ne par 8,8%, ne par 21%.

Cietušais procesuālais lietas dalÄ«bnieks debatÄ“s drÄ«kst izvÄ“rstāk analizÄ“t pierādÄ«jumus, kas attiecas uz pašu cietušo, un arÄ« svarÄ«gākās tiesÄ«bas tam nav liegtas, ir jārunā par to, kas tad ir radÄ«jis šo materiālo zaudÄ“juma pamatu, kuru dēļ persona atzÄ«ta par cietušo. Ja šÄdu zaudÄ“jumu nav, nav arÄ« cietušÄ. TomÄ“r uzskata, ka nav apstiprinājies apgalvojums, ka SIA “Man-Tess” bÅ«tu nodarÄ«ts kāds zaudÄ“jums, kas turklāt bÅ«tu vÄ“l arÄ« mantisks.

Šajā kriminālprocesā 2008. gada 7. janvārÄ« SIA “Man-Tess”, vÄ“lāk SIA “T2 Terminal” un šobrÄ«d “Pars Termināls”, ar procesa virzÄ«tāja lÄ“mumu tika atzÄ«ts par cietušo kriminālprocesā. 2007., 2008. gada lÄ“mumā par atzÄ«šanu par cietušo norādÄ«ts, ka kriminālprocesa daļā par Aivara Lemberga noziedzÄ«gām darbÄ«bām, kas kaut kad kvalificÄ“ts pÄ“c Latvijas kriminālkodeksa 164. panta 3. daļas, un kas vÄ“rsts uz sešiem uzņēmumiem, tātad SIA “Lat Transnafta” dalÄ«bniekiem (akciju sabiedrÄ«bu “Banka Baltija”, akciju sabiedrÄ«bu “Naftas parks 100”, akciju sabiedrÄ«bu “SWH RÄ«ga Zürich AG”, SIA “Man-Tess”, “Ost Trading & Finances Ltd” un Vladimiram Krastiņam) SIA “Lat Transnafta” daļu kā kukuļa prettiesisku saņemšanu un izspiešanu par labu kompānijai “Kaywood International Ltd.”

Tātad, lai varÄ“tu izteikties par sodu, bÅ«tu jātiek skaidrÄ«bā, ar kādu mantas piederÄ«bu SIA “Man-Tess” kā esošu faktu pieņēmuši apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tāji, vai šie fakti ir objektÄ«vi un patiesi. SIA “Man-Tess” godprātÄ«gi izlietojot savas procesuālās tiesÄ«bas, ir jāvÄ“rš tiesas uzmanÄ«ba uz to, ka šÄdi apgalvojumi ir tikai pieņēmumi, jo nevar izspiest to, kā nav. Lai bÅ«tu, kas izspiežams, jānoskaidro, vai vispār šÄds objekts tiesiskā izpratnÄ“ un dabā pastāv, jo, tikai to pārbaudot, var runāt tālāk par materiālo zaudÄ“jumu vai ciešanu kompensāciju un attiecÄ«ga soda piemÄ“rošanu.

1994. gada 25. maija SIA “Lat Transnafta” ārkārtas dalÄ«bnieku sapulces protokols nosaka, ka pamatkapitālu ir precizÄ“ts palielināt par 4’260 jaunām daļām, 426’000 latu kopvÄ“rtÄ«bā, nemainot vienas daļas nominālvÄ“rtÄ«bu. Saskaņā ar šo dalÄ«bnieku sapulces protokolu, lÄ«dzšinÄ“jie dalÄ«bnieki nav izteikuši vÄ“lÄ“šanos iegādāties jaunas daļas, un tiek pieaicināti jauni dalÄ«bnieki, kas iegulda sabiedrÄ«bā savas daļas naudas lÄ«dzekļu veidā. Protokolā ir noteikts, ka SIA “Man-Tess” ir izteikusi priekšlikumu iegādāties 2’045 jaunās sabiedrÄ«bas daļas 204’500 latu kopvÄ“rtÄ«bā, un protokola lÄ“muma daļas 3. punktā noteikts, ka pieaicinātiem jauniem dalÄ«bniekiem savas daļas apmaksājamas 2 bankas dienu laikā, skaitot no šÄ protokola parakstÄ«šanas dienas, 100% apmÄ“rā, pārskaitot to vÄ“rtÄ«bu SIA “Lat Transnafta” norÄ“Ä·inu kontā. Sk. 1994. gada 25. maija sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu “Lat Transnafta” ārkārtas dalÄ«bnieku sapulces protokolu uz 4 lapaspusÄ“m.

1994. gada 25. maija SIA “Lat Transnafta” noteikumi par pamatkapitāla palielināšanu, 5. punkts nosaka, ka daļu vÄ“rtÄ«bu varÄ“s segt iemaksājot naudā, arÄ« konvertÄ“jamā ārvalstu valÅ«tā, kuras apmaiņas kurss nosaka atbilstoši Latvijas bankas noteiktajam kursam iemaksas izdarÄ«šanas dienā. Šajā gadÄ«jumā skatÄ«t 1994. gada 25. maija sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu “Lat Transnafta” noteikumus par pamatkapitālu palielināšanu.

No SIA “Man-Tess” arhÄ«vā atrodamiem banku kontu izrakstiem par kontiem akciju sabiedrÄ«bā “RÄ«gas Komercbanka” un akciju sabiedrÄ«bā “Banka Baltija” šÄdi maksājumi nav konstatÄ“ti, nav konstatÄ“ti jebkādi darÄ«jumi, kas varÄ“tu bÅ«t attiecināmi uz SIA “Lat Transnafta” 2’045 kapitāldaļu iegÅ«šanu Ä«pašumā 1994. gadā.

Likumu par sabiedrÄ«bām ar ierobežotu atbildÄ«bu 30. pants redakcijā, kura bija spÄ“kā no 28. maija 1992. gadā lÄ«dz 31. decembrim 1994. gadā, paredz, ka dalÄ«bniekam pilna daļas vÄ“rtÄ«ba jāiegulda sabiedrÄ«bas izpildinstitÅ«cijas noteiktajos termiņos ar tādu aprÄ“Ä·inu, lai katra daļa, kura pilnÄ«gi ieguldÄ«ta, ne vÄ“lāk kā gada laikā no sabiedrÄ«bas reÄ£istrÄ“šanas brīža. Ne lÄ«dz noteiktajam daļu apmaksas termiņiem, ne arÄ« jebkad vÄ“lāk lÄ«dz pat SIA “Lat Transnafta” reorganizācijai 2000. gadā ar 1994. gada 25. maija SIA “Lat Transnafta” dalÄ«bnieku sapulces protokolu Uzņēmumu reÄ£istram pieteiktās daļas SIA “Lat Transnafta” pamatkapitālā nav apmaksātas. Saskaņā ar Likumu par sabiedrÄ«bām ar ierobežotu atbildÄ«bu redakcijā, kura bija spÄ“kā no 28. maija 92. gada lÄ«dz 31. decembrim 94. gadā, 35. panta 1. punktu, kurš nosaka, ka jaunus dalÄ«bniekus sabiedrÄ«bā var iesaistÄ«t tikai pÄ“c tam, kad pilnā apjomā ieguldÄ«tas iepriekšÄ“jās daļas un kad lÄ“mums par pamatkapitāla palielināšanu pieteikts Latvijas Republikas Uzņēmumu reÄ£istram. Pieteikumā pievienots dalÄ«bnieku sapulces protokola noraksts, statÅ«tu grozÄ«juma teksts, pamatkapitāla palielināšanas noteikumi un paziņojums par iepriekšÄ“jo daļu pilnÄ«gu ieguldÄ«jumu, un 4. punkts, kurš nosaka, ja dalÄ«bnieku sapulces noteiktajā termiņā paredzÄ“tais daļu ieguldÄ«jums nav izdarÄ«ts, tad dalÄ«bnieku sapulce var nolemt, ka pamatkapitāls ir grozÄ«ts par faktiski ieguldÄ«to summu vai arÄ« uzskatÄ«t palielinājumu par nenotikušu, atdodot ieguldÄ«to naudu un mantu atpakaļ. Abos gadÄ«jumos jāizdara attiecÄ«gi statÅ«tu grozÄ«jumi.

Saskaņā ar likumu par Latvijas Republikas Uzņēmumu reÄ£istra 1. panta 1. punktu, Uzņēmumu reÄ£istra funkcijas ir veikt komersanta reÄ£istrāciju un nodrošināt attiecÄ«go reÄ£istru vešanu, kā arÄ« nodrošināt publisko personu un iestāžu sarakstu vešanu un ziņas pieejamÄ«bu par tajā ierakstāmajām publiskajām personām un iestādÄ“m. Atbilstoši likuma 4. prim 8 pantam Uzņēmumu reÄ£istra informācijas sistÄ“mā ir valsts informācijas sistÄ“ma, kuras pārzinis ir turÄ“tājs un ir Uzņēmumu reÄ£istrs. Savukārt Latvijas Republikas Uzņēmumu reÄ£istra darbÄ«bas mÄ“rÄ·is ir veikt šajā likumā noteikto tiesÄ«bu subjektu reÄ£istrāciju, lai nodibinātu tiesÄ«bas uz subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatÄ«vajos aktos noteikto ziņu par, par reÄ£istrÄ“tiem tiesÄ«bu subjektiem un juridiskiem faktiem publisku ticamÄ«bu, arÄ« lai nodrošinātu normatÄ«vajos aktos noteikto ziņu pieejamÄ«bu. TādÄ“jādi, lai varÄ“tu konstatÄ“t apgalvojumu ticamÄ«bu par to, ka SIA “Man-Tess” 1994. gadā bÅ«tu ieguvis un tai piederÄ“jis SIA “Lat Transnafta” daļas, pierādÄ«jumi par to bÅ«tu ne vien paša SIA “Man-Tess” un SIA “Lat Transnafta” iesniegti dokumenti par attiecÄ«go daļu iegÅ«šanu un to apmaksu, bet arÄ« attiecÄ«gie ieraksti Uzņēmumu reÄ£istra vestajā informācijas sistÄ“mā. ŠÄdu ierakstu par norādÄ«to daļu apmaksu nav. Uzņēmumu reÄ£istra lietās par SIA “Lat Transnafta” pamatkapitāla kustÄ«bu nesatur informāciju un apstiprinājumu no SIA “Lat Transnafta” valdes par sabiedrÄ«bu dalÄ«bnieku parakstÄ«to daļu apmaksu. Šajā gadÄ«jumā skatÄ«t lietas 63. sÄ“jumu.

Uzņēmumu reÄ£istram ir iesniegts 1994. gada 25. maija paziņojums no SIA “Lat Transnafta” izpilddirektora par to, ka sabiedrÄ«bas iepriekšÄ“jās parakstÄ«tās daļas ir pilnÄ«gi ieguldÄ«tas saskaņā ar dibināšanas dokumentiem. Tas nozÄ«mÄ“, ka Uzņēmumu reÄ£istra ieraksti, kuriem ir publiska ticamÄ«ba, pierāda, ka iepriekšÄ“jās (tas ir — tad, kad SIA “Man-Tess” nebija SIA “Lat Transnafta” dalÄ«bnieks) daļas bija apmaksātas, un pierāda to, ka daļas, uz kuru iegÅ«šanu pieteicās SIA “Man-Tess” 1994. gadā, tā arÄ« netika iegÅ«tas un netika apmaksātas. Lietā nav un nevar bÅ«t pierādÄ«jumi par to, ka 1994. gada 25. maijā SIA “Lat Transnafta” pamatkapitāla palielināšanā piedāvātās daļas SIA “Man-Tess” bÅ«tu apmaksātas un iegÅ«tas. SIA “Man-Tess” 94. gada pamatkapitāla palielināšanā piedāvātās daļas neieguva, un tādēļ nebija arÄ« ko atsavināt tālāk. Likuma par sabiedrÄ«bām ar ierobežotu atbildÄ«bu redakcijā, kas bija spÄ“kā no 28. maija 1992. gadā lÄ«dz 31. decembrim 1994. gadā, 24. pants nosaka, ka daļas apliecÄ«ba ir dokuments, kas apliecina, ka sabiedrÄ«bas dalÄ«bnieks ir ieguldÄ«jis savas daļas vÄ“rtÄ«bu un ieguvis visas sabiedrÄ«bas dalÄ«bnieku tiesÄ«bas pilnā apjomā. Savukārt 28. pants paredz, ka par pilnÄ«bā neieguldÄ«tu daļu sabiedrÄ«ba izdod daļas pagaidu apliecÄ«bu. Daļas pagaidu apliecÄ«ba 6 mÄ“nešu laikā pÄ“c daļas pilnÄ«ga ieguldÄ«juma, bet ne vÄ“lāk kā pusotra gada laikā no sabiedrÄ«bas reÄ£istrÄ“šanas brīža, apmaināma pret daļas apliecÄ«bu. SIA “Man-Tess” nav izsniegta nekāda daļu apliecÄ«ba par ieguldÄ«jumu SIA “Lat Transnafta” kapitālā. Tātad nav arÄ« pagaidu daļu apliecÄ«bas. Atbilstoši likumam par grāmatvedÄ«bas 7. panta noteikumiem, grāmatvedÄ«bas reÄ£istros nedrÄ«kst izdarÄ«t ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojumu dokumentu. Ierakstiem grāmatvedÄ«bas reÄ£istros jābÅ«t savlaicÄ«gi izdarÄ«tiem, pilnÄ«giem, precÄ«ziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs atšÄ·iras no attaisnojuma dokumenta. Ieraksts grāmatvedÄ«bā par to, ka SIA “Man-Tess” bÅ«tu apmaksājis 1994. gada pamatkapitāla palielināšanā piedāvātās SIA “Lat Transnafta” daļas, nav. TādÄ“jādi apgalvojums, ka SIA “Man-Tess” bÅ«tu piederÄ“jušas 1994. gadā SIA “Lat Transnafta” daļas ir klajā pretrunā ar likumu par grāmatvedÄ«bu.

Saskaņā ar likumu par grāmatvedÄ«bu 13. panta 3. daļas prasÄ«bām, uzņēmumam katram pārskata gadam ir jāstāda gada pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas un zaudÄ“jumu aprÄ“Ä·ina, pielikuma un ziņojuma. Gada pārskata sastādÄ«šanas prasÄ«bas reglamentÄ“ Gada pārskata likums, kura 1. panta 1. daļa nosaka, ka šis likums attiecas uz visiem Latvijas Republikas Uzņēmuma reÄ£istrā reÄ£istrÄ“tiem uzņēmumiem, uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bām un bezpeļņas organizācijām neatkarÄ«gi no to uzņēmÄ“jdarbÄ«bas formas un Ä«pašuma veida. SIA “Man-Tess” darbÄ«bā ir jāievÄ“ro, ka likums par grāmatvedÄ«bu, tā arÄ« gada pārskata likums. Gada pārskata likuma 4. panta 1. daļa nosaka, ka gada pārskats kā viens kopums sastāv no bilances, peļņas un zaudÄ“juma aprÄ“Ä·ina, pielikuma un ziņojuma. Gada pārskats ir jāsastāda pārskatāmi, skaidri un atbilstoši šim likumam. Gada pārskatiem ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma lÄ«dzekļiem saistÄ«bā ar tā finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudÄ“jumu. Bilances saturu nosaka šÄ« likuma 10. pants. Bilances shÄ“ma konta veidā, aktÄ«vi un ilgtermiņa ieguldÄ«jumi, nemateriāli ieguldÄ«jumi, pamatlÄ«dzekļi.

Tā kā apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tājs apgalvo, ka SIA “Man-Tess” 1994. gadā esot piederÄ“jušas daļas SIA “Lat Transnafta”, tad tas bÅ«tu jāuzskata par lÄ«dzdalÄ«bu saistÄ«to uzņēmumu kapitālā un jāatspoguļo bilancÄ“ un secÄ«ga gada pārskatā. Pamatojoties uz gada pārskata likumu 42. pantu, prasÄ«bām pielikumā jānorāda meitas uzņēmums saistÄ«to uzņēmumu nosaukumus un adrese. Nu, te ir arÄ« tas kritÄ“rijs, ka katra uzņēmuma kapitālā ir jānorāda lÄ«dzdalÄ«bas daļu, kā arÄ« meitas uzņēmuma paša kapitālu un summu, un uzņēmuma peļņu vai zaudÄ“jumus atbilstoši pÄ“dÄ“jiem apstiprinātiem gada pārskatiem. ObjektÄ«vi secināms, ka 1994. gadā SIA “Man-Tess” gada pārskatā nav uzrādÄ«ti finanšu ieguldÄ«jumi SIA “Lat Transnafta” pamatkapitālā, tāda nav. No dokumentiem konstatÄ“jams, ka kapitāldaļu apmaksas nosacÄ«jumi nav izpildÄ«ti, banku kontu izrakstos un grāmatvedÄ«bas uzskaitÄ“ un no tās sekojošÄ 1994. gada finanšu pārskata nav informācija par šÄdu darÄ«jumu eksistenci. SIA “Man-Tess” 1994. gadā nav veikusi finanšu ieguldÄ«jumus SIA “Lat Transnafta”. SIA “Man-Tess” 1994. gadā nepiederÄ“ja SIA “Lat Transnafta” daļas, neviena. IespÄ“jams, ka KrÅ«miņš SIA “Man-Tess” vārdā bija pieteicies uz SIA “Lat Transnafta” daļu iegÅ«šanu, tomÄ“r SIA “Man-Tess” nedz pieteicās, nedz ieguva daļas, nedz arÄ« tās apmaksāja. Tieši tādi pat fakti ir atspoguļoti SIA “Lat Transnafta” lietā. Turklāt JÅ«lijs KrÅ«miņš 2010. gada 23. septembrÄ« tiesai liecināja – “1995. gadā jau es bija pilnÄ«gi izgājis ārā, es neko negribÄ“ju iet iekšÄ, man liekas. Man nebija samaksāta nauda, bet es, man liekas, iekšÄ vairs neliku neko, es neatceros, kā jau es bÅ«tu, es domāju, ka es jau 97., 98. gadā jau izgāju ārā, un nekādus kapitālus vairāk iekšÄ neguldÄ«ju.”