Iesaki rakstu:

Šis bÅ«s aizsākums nopietnai sarunai un jautājumiem, par kuriem Latvijā ierasts nerunāt un pat sabotÄ“t diskusijas. Par to, kāpÄ“c Latvijā uzkrÄ«toši vairās diskutÄ“t par skandalozām nacionālās drošÄ«bas problÄ“mām? Pat gadÄ«jumos, kad citās valstÄ«s lÄ«dzÄ«gas situācijās nekavÄ“joties sāktos pamatÄ«ga izmeklÄ“šana.

Un tieši šajā brÄ«dÄ« ir jājautā - kas JÅ«s patiesÄ«bā esat, biedri Arti Pabrik? Runa ir par bijušo ārlietu un aizsardzÄ«bas ministru, Eiropas Parlamenta deputātu un apvienÄ«bas “AttÄ«stÄ«bai/Par” premjera kandidātu. Kas patiesÄ«bā varÄ“tu bÅ«t šis Latvijas politiskās elites veterāns? Gadiem ilgi viņš ir izvairÄ«jies no atbildÄ“m uz nopietniem jautājumiem. Lielākā daļa saistās ar valsts drošÄ«bu visaugstākajā lÄ«menÄ«.

Šajā brÄ«dÄ« nepieciešams palÅ«koties uz Igauniju. Tam ir nopietni iemesli. KamÄ“r Latvijas drošÄ«bas dienesti beidzamajos gados ir atmaskojuši dažus dekoratÄ«vus Krievijas ietekmes cilvÄ“kus un pāris viszemākā lÄ«meņa spiegus - amatierus, tikmÄ“r Igaunija spÄ“jusi atmaskot vismaz 5 visaugstākā lÄ«meņa nodevÄ“jus. Vai tas nozÄ«mÄ“, ka Latviju tādu nav un nav bijis? Nav runa par it kā klusi izraidÄ«tajiem ārvalstu spiegiem. Runa ir par to, ka nav atklāts neviens augsta lÄ«meņa nodevÄ“js. Tādu Latvijā nav un nav bijis?

Pavisam nesen Igaunijas Ä€rÄ“jās izlÅ«košanas dienesta Ä£enerāldirektors Miks Marans, uzstājoties ar runu ASV, norādÄ«ja, ka Igaunijā atklāts liels Krievijas aÄ£entu ietekmes tÄ«kls, kurā ietilpst politiÄ·i, žurnālisti, uzņēmÄ“ji. Viņš norādÄ«ja, ka šie cilvÄ“ki spÄ“j uzspiest Igaunijai Krievijai vÄ“lamu rÄ«cÄ«bas plānu. (1)

Latvijā par šÄdu Krievijas ietekmes cilvÄ“ku loku nopietnā lÄ«menÄ« neviens nerunā. Vai tas nozÄ«mÄ“, ka šÄds ietekmes tÄ«kls nepastāv? VisdrÄ«zākais, ka pastāv gan, tikai tas ir gana ietekmÄ«gs, lai neitralizÄ“tu jebkurus mÄ“Ä£inājumus to nopietni apdraudÄ“t. Ir virkne jautājumu, uz kuriem pÄ“kšÅ†i nevÄ“las atbildÄ“t pat nopietni politiÄ·i, it kā nopietni žurnālisti uzkrÄ«toši izvÄ“las skatÄ«ties pretÄ“ja virzienā. Tieši tas pats attiecas uz noteiktām personām, kuras labāk nekritizÄ“t un neuzdot neÄ“rtus jeb “nepareizus” jautājumus.

Īpaša uzmanÄ«ba noteikti jāpievÄ“rš jau minÄ“tajam eirodeputātam Artim Pabrikam, kurš pavisam nesen pÄ“kšÅ†i, pretÄ“ji iepriekš solÄ«tajam mainÄ«ja partijas piederÄ«bu. Bijušais “VienotÄ«bas” biedrs diezgan negaidÄ«ti nolÄ“ma kļūt par apvienÄ«bas “AttÄ«stÄ«bai/PAR!” premjera kandidātu. Kaut gan formāli nekļuva par viņu biedru.

Apgalvojums, ka viņš pārstāv “jaunos” politiÄ·us, ir kārtÄ“jais apliecinājums, ka arÄ« viņa apvienÄ«bas reklāmas kampaņu vada ciniski polittehnologi, kuri savus vÄ“lÄ“tājus neuzskata par Ä«paši gudriem. Artis Pabriks ir aktÄ«vajā politikā tieši 20 gadus. Un jau no paša sākuma ap viņu nemanāmi vÄ“jojuši dažādi Krievijas ietekmju vÄ“ji. 1998. gadā viņš bija viens no tiem, kurš piedalÄ«jās šobrÄ«d likvidÄ“tās Tautas partijas izveidošanā. VÄ“lāk šÄ«s partijas vadošie politiÄ·i bieži tika pieÄ·erti dažādos darÄ«jumos ar kaimiņvalsts politiskās un ekonomiskās elites pārstāvjiem. Tautas partijas tuvās attiecÄ«bas vislabāk raksturo fakts, ka 2009. gada rudenÄ« partijas vadÄ«tāju Aigaru KalvÄ«ti uz privātām vakariņām uzaicināja pats Vladimirs Putins. AcÄ«mredzot bija par ko. (2)

ApmÄ“ram piecus gadus iepriekš Artim Pabrikam Tautas partija bija uzticÄ“jusi ārlietu ministra amatu sākotnÄ“ji Induļa Emša valdÄ«bā, vÄ“lāk jau iepriekšminÄ“tā KalvÄ«ša valdÄ«bā. Viņa nopelni Krievijas valdÄ«bas vÄ“rtÄ“jumi bija tik vÄ“rtÄ«gi, ka šobrÄ«d kļuvis par Krievijas kontrolÄ“tā uzņēmuma “Latvijas Gāze” valdes priekšsÄ“dÄ“tāju.

Atgriežoties pie Arta Pabrika, grÅ«ti novÄ“rtÄ“t, cik viņš bija vai nebija izdevÄ«gs Latvijas ārlietu ministrs Krievijai, tomÄ“r Putina tik lielā labvÄ“lÄ«ba pret viņa partijas biedru un partijas vadÄ«tāju KalvÄ«ti ir nopietnu pārdomu vÄ“rta.

Tiesa, Tautas partijas pozÄ«cijām sākot šÄ·obÄ«ties, 2007. gadā Pabriks to laikus pameta. PÄ“c pāris veiksmÄ«giem manevriem viņš nonāca partijā “VienotÄ«ba” un jau 2010. gadā tika iecelts par aizsardzÄ«bas ministru un Ministru prezidenta Valda Dombrovska biedru viņa otrajā valdÄ«bā.

Te arÄ« parādās visnopietnākie jautājumi par Pabrika patieso lojalitāti Latvijas valstij. Viņš bija aizsardzÄ«bas ministrs no 2010. gada 3. novembra lÄ«dz 2014. gada 22. janvārim. Tātad vairāk nekā trÄ«s pilnus gadus. Visu šo laiku Latvijā turpināja ignorÄ“t solÄ«jumu NATO atvÄ“lÄ“t aizsardzÄ«bai 2% no IKP. Tieši Pabrikam esot ministra amatā, finansÄ“jums aizsardzÄ«bas vajadzÄ«bām bija pat zemāks par 1% no IKP. BÅ«tÄ«bā Latvija bija kļuvusi par aizsardzÄ«bas ziņā visvājāko no Baltijas valstÄ«m. Å…emot vÄ“rā, ka atrodamies tieši pa vidu starp abām pārÄ“jām, šÄda situācija Krievijas stratÄ“Ä£us pavisam noteikti iepriecināja.

Protams, var atrunāties ar nesen pārdzÄ«vot krÄ«zi un to, ka Pabrikam vajadzÄ“ja rÄ“Ä·ināties ar pārÄ“jās valdÄ«bas attieksmi. TomÄ“r kuram citam vÄ“l jautāt politisko atbildÄ«bu, ja ne aizsardzÄ«bas ministram, piedevām no tobrÄ«d ietekmÄ«gākās valdÄ«bas partijas. Vai Pabriks, kurš lepojas ar vÄ“sturnieka un politologa izglÄ«tÄ«bām, nesaprata, cik ārkārtÄ«gi bÅ«tiska ir valsts aizsardzÄ«ba? TiešÄm? Un tik un tā viņš neizmantoja politisko ietekmi, lai kaut ko izdarÄ«tu lietas labā. Īpaši ņemot vÄ“rā, ka aizsardzÄ«ba ir katras atbildÄ«gas valsts stratÄ“Ä£iskā prioritāte, Ä«paši mÅ«su Ä£eopolitiskajos apstākļos. KāpÄ“c Pabriks izrādÄ«jās tik mazspÄ“jÄ«gs, Ä«paši bÅ«dams arÄ« Ministru prezidenta biedrs?

AvÄ«ze “Diena” savā pÄ“tÄ«jumā norādÄ«ja - laikaposmā no 2010. lÄ«dz 2014. gadam kopÄ“jais piecu gada finansÄ“jums aizsardzÄ«bai Igaunijā bija 1,618 miljardi eiro, Lietuvā - 1,335 miljardi eiro, bet Latvijā - 1,021 miljards eiro. AttiecÄ«gi Igaunijas un Latvijas aizsardzÄ«bas finansÄ“jums atšÄ·Ä«rās par 600 miljoniem eiro. (3)

Pienākot 2014. gada krÄ«zes brÄ«dim, kad Krievija sāka savu agresiju pret Ukrainu, Pabriks tikko bija pametis savu posteni. TomÄ“r Latvijas aizsardzÄ«bas spÄ“ja izrādÄ«jās katastrofāli zema. IzrādÄ«jās, ka Zemessardze bija novesta teju lÄ«dz bankrotam, toreizÄ“jo situāciju zemessargi atceras ar šausmām.

CienÄ«jamā ASV domnÄ«ca "RAND Corporation” vÄ“l 2016. gadā bija spiesta atzÄ«t - ja Krievija iebruktu Baltijas valstÄ«s, kaimiņvalsts armija spÄ“tu ieņemt RÄ«gu vismaz 36 stundu laikā. (4) ŠobrÄ«d daudz kas ir pamatÄ«gi mainÄ«jies uz labo pusi, bet pÄ“c Pabrika un viņa sabiedroto valdÄ«šanas ministrijā trÄ«s gadus situācija bija patiesi dramatiska. 

Tāpat izrādÄ«jās, ka nebija gandrÄ«z nekādas kaut puslÄ«dz cienÄ«gas infrastruktÅ«ras un plānu nekavÄ“jošai sabiedroto - NATO spÄ“ku uzņemšanai. To nācās veidot steigā jau pÄ“c krÄ«zes sākuma. Pat normālu kazarmu nebija. ArÄ« mÅ«su pašu karavÄ«riem vairākos gadÄ«jumos tās nebija lÄ«dz galam uzbÅ«vÄ“tas. Aiz cieņas pret bruņotajiem spÄ“kiem kopumā un ņemot vÄ“rā tik jÅ«tÄ«go un saspringto situāciju, jaunais ministrs Raimonds Bergmanis nekad lÄ«dz galam neatzinās, ka Latvijas aizsardzÄ«bas spÄ“jas 2014. gadā bija ārkārtÄ«gi zemas. Politiskās stabilitātes dēļ un aiz cieņas pret koalÄ«cijas biedriem tika noklusÄ“ta Arta Pabrika politiskā atbildÄ«ba par mÅ«su toreizÄ“jo vājumu. Atkal un atkal parādās jautājums - kam Ä«sti kalpoja Pabriks, tik pavirši pildot aizsardzÄ«bas ministra pienākumus?

IespÄ“jams, ka atbilde ir jāmeklÄ“ Pabrika un biedru no viņa kādreizÄ“jās organizācijas “SabiedrÄ«ba citai politikai” attieksmÄ“ pret Kremļa projektu “Saskaņas centrs.” Laika posmā no 2010. gada lÄ«dz pat 2011. gada vidum Pabriks dažādos veidos mÄ“Ä£ināja pierunāt pārÄ“jo “VienotÄ«bu” iesaistÄ«t “Saskaņu” valdÄ«bā. Viņš to darÄ«ja salÄ«dzinoši neuzkrÄ«toši, izvÄ“loties uzmanÄ«gus formulÄ“jumus, bet mÄ“rÄ·is bija skaidrs - iekļaut “Saskaņu” valdošajā koalÄ«cijā. ZÄ«mÄ«gi, ka viņu atbalstÄ«ja toreizÄ“jais ietekmÄ«gais “VienotÄ«bas” biedrs Edgars Jaunups. ŠobrÄ«d, pÄ“c dažādiem politiskajiem lÄ«kločiem abi atkal ir kopā. (5)

Atkal ir nopietns jautājums - vai tiešÄm Pabriks, bÅ«dams vÄ“sturnieks, politologs, ņemot vÄ“rā pamatÄ«go informācijas bagāžu, iepriekš esot arÄ« ārlietu ministram, nenojauta, nesaprata, kāda briesmas draud Latvijai, iesaistot valdÄ«bā Kremļa sabiedrotos “Saskaņu?” BÅ«tu vismaz bezatbildÄ«gi iedomāties, ka Pabriks bija tik naivs. DrÄ«zāk atbilde ir jāmeklÄ“ kaut kur citur. Īpaši ievÄ“rojot viņa neatlaidÄ«bu, vÄ“l un vÄ“l dažādos veidos bÄ«dot ideju par “Saskaņas” iesaistÄ«šanu koalÄ«cijā.

Ap šo laiku parādās jautājumi - vai Pabriku nekontrolÄ“ kāds no ārpuses? Viņa rÄ«cÄ«ba pat ļoti izšÄ·irošos jautājumos bija savāda. ŠobrÄ«d par to parādÄ«jušÄs jau vairākas netiešas liecÄ«bas. Solvita Ä€boltiņā interviju grāmatā atceras, ka “pÄ“c publiskā paziņojuma par Valda Dombrovska demisiju gandrÄ«z nekavÄ“joties saņēmu Ä«sziņu no aizsardzÄ«bas ministra Pabrika: “Tikai ne es!” LÅ«dzu neskatiet valdÄ“ manu kandidatÅ«ru.” (…) Bet tās pašas dienas laikā viņa viedoklis mainÄ«jās, sekoja Ä«sziņa: “Tā galÄ«gi, lÅ«dzu, manu kandidatÅ«ru neizslÄ“dz.” Pieņemu, ka viņu kāds pārliecināja, un vakarā viņš jau atnāca ar tÄ“zi, ka, jā, viņš piekrÄ«t”.

Par premjeru viņš tomÄ“r nekļuva un 2014. gadā tika ievÄ“lÄ“ts Eiropas Parlamentā no “VienotÄ«bas” saraksta. Ja viņam pajautā, ko labu panācis strādājot ļoti dāsni atalgotajā eirodeputātā amatā, tad Pabriks jebkuru interesentu gatavs apbÄ“rt ar gariem labo darbu sarakstiem. TomÄ“r no šÄ«s gÅ«zmas grÅ«ti saprast, kas tieši Latvijai nācis par labu? Tāpat jāatzÄ«st, ka Eiropā kopÄ“jā situācija šobrÄ«d ir ārkārtÄ«gi nestabila. Tiesa, Pabriku pie tā vainot bÅ«tu pārspÄ«lÄ“ti, bet nav arÄ« dzirdÄ“ts, ka viņam bÅ«tu kādas iespaidÄ«gas idejas, kā stiprināt ES reputāciju, vienotÄ«bu un nākotnes izredzes.

TikmÄ“r Pabrika ietekme Latvijā bija labi jÅ«tama. Jau 2015. gadā RÄ«gā tika izveidots Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizācijas izcilÄ«bas centrs stratÄ“Ä£iskās komunikācijas jautājumos (NATO Strategic Communications Centre of Excellence.) Pabriks tiek dÄ“vÄ“ts par šÄ« projekta krustÄ“vu. Un šajā statusā, protams, viņam ir lieliska pieeja visiem NATO komunikācijas plāniem Baltijas valstÄ«s.

Par centra vadÄ«tāju drÄ«z tika iecelts Pabrika bijušais lÄ«dzstrādnieks, agrākais AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts. ZÄ«mÄ«gi, ka tieši viņš kā valsts sekretārs vadÄ«ja AizsardzÄ«bas ministriju tās dziļākā pagrimuma laikā - no 2008. lÄ«dz 2015. gadam. Tieši viņš bija šajā postenÄ« arÄ« Pabrika laikā. AtbildÄ«ba par haosu un neizdarÄ«bu, kas šajā laikā valdÄ«ja aizsardzÄ«bas sistÄ“mā, lielā mÄ“rā jāuzņemas arÄ« Jānim Sārtam. Tā vietā viņš tika pie nopietna NATO posteņa RÄ«gā.

Rezultāti šajā postenÄ« ir lÄ«dzÄ«gi bezjÄ“dzÄ«gi, kā tas bija AizsardzÄ«bas ministrijā, kad abi tur darbojās. Piedevām šajā RÄ«gas StratCom atbildÄ«gā postenÄ« strādāja arÄ« kāda persona, kas privāti nekautrÄ“jās izplatÄ«t un atbalstÄ«t ar Kremļa propagandas klišejas. Sārts un Pabriks to labi zināja, bet savādu iemeslu dēļ izvÄ“lÄ“jās ignorÄ“t šo faktu.

RÄ«gas NATO StratCom nenoliedzami ir sekmÄ«gi tikai vienā ziņā - pašreklāmā. Viņi māk rÄ«kot dažādas absolÅ«ti bezjÄ“dzÄ«gas konferences, kurās smalki eksperti viens otru slavÄ“, sit uz pleca un pelna sev treknas pensijas. Tas viss, protams, nodokļu maksātājiem izmaksā diezgan dārgi. Bet rezultāti ir tālu no vÄ“lamā. LÄ«dzÄ«gi kā AizsardzÄ«bas ministrijas gadÄ«jumā, kad tur saimniekoja Pabriks un Sārts, notiek nevis reāla darbÄ«ba, bet gan tās imitācija.

Krievija savu antirietumniecisko, tai skaitā antiNATO propagandu ļoti aktÄ«vi izvÄ“rš tieši ar masÄ«vu spiedienu caur TV kanāliem. Tas ir viens no efektÄ«vākajiem sabiedrÄ«bas ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļiem, lai noskaņotu sabiedrÄ«bu pret demokrātiju un organizācijām, kas to sargā - tādām kā NATO. Sārta vadÄ«tais “izcilÄ«bas centrs stratÄ“Ä£iskās komunikācijas jautājumos” nav spÄ“jis neko izdarÄ«t, lai kaut kādā veidā ierobežotu faktisku Vislatvijas apraidi kabeļtelvÄ«zijas tÄ«klos Kremļa kanāliem, kas neslÄ“pti aÄ£itÄ“ un kÅ«da pret NATO. Īpaši uzkrÄ«toši tas redzams valsts kontrolÄ“ esošajā “Lattelecom,” kas Ä«paši aktÄ«vi meklÄ“ iemeslus, lai nepretotos Krievijas kanālu spiedienam. Piedevām tas notiek gadiem un visi kolektÄ«vi izliekas to neredzam, nesaprotam. Tai skaitā Sārta vadÄ«tais StratCom.

Austrumeiropas politikas pÄ“tÄ«jumu centra izpilddirektors Andis Kudors nesen “Latvijas VÄ“stnesÄ«” norādÄ«ja - “Kremļa mediji un ar Maskavas naudu balstÄ«tu organizāciju aktÄ«visti Latvijā nevairo demokrātiju, jo to nevar balstÄ«t uz meliem. Ikvienai demokrātijai ir ne tikai tiesÄ«bas, bet pienākums aizstāvÄ“t sevi pret autoritāru valstu iejaukšanos. Latvijas valdÄ«ba to nesteidzas darÄ«t.” (6)

ZÄ«mÄ«gi, ka ES valstÄ«s ir noteikti tiesiski mehānismi, kā ierobežot naidÄ«gu TV kanālu izplatÄ«bu. Interesanti, ka Pabrika biedra Sārta vadÄ«tā iestādÄ“ daudzu gadu laikā tā arÄ« nav spÄ“juši pamanÄ«t šÄ«s iespÄ“jas. To nespÄ“ja arÄ« Pabrika biedrs, kādreizÄ“jais NEPLP vadÄ«tājs Ainārs Dimants, kurš skaidroja, ka tā ir ES gandrÄ«z neiespÄ“jamā misijā. Nesen izrādÄ«jās, ka Lielbritānijā bez lielām problÄ“mām var bloÄ·Ä“t naidÄ«gu valstu TV kanālus. Tātad tas nav pretrunā valstu likumÄ«gajām tiesÄ«bām sargāt arÄ« savu informatÄ«vo telpu. Interesanti, ka Dimants šobrÄ«d arÄ« ir “AttÄ«stÄ«bai/PAR” biedrs. VÄ“l viens no tā paša pulciņa, kas daudz runā par hibrÄ«dkaru, bet beigās izdara visu, lai runas nepārvÄ“rstos reālā rÄ«cÄ«ba.

Kāds tam sakars ar Pabriku - mÄ“s redzam, ka viņš spÄ“jis nodrošināt, ka nopietnos, atslÄ“gas posteņos ir viņa cilvÄ“ki un aktÄ«va pretdarbÄ«ba Kremļa spiedienam atkal hroniski iztrÅ«kst. Protams, ka mazliet traÄ£ikomiski lasÄ«t neseno ziņu, ka Latvija esot atzÄ«ta par ES lÄ«deri cīņā pret Krievijas dezinformācijas kampaņām. Interesanti, par kādām “sekmÄ“m” viņi runā? Klaji prokremliskā “Saskaņa” kā bija viena no lielākajām un populārākajām Latvijas partijām, tā ir. Piedevām pieaudzis atbalsts populistiem, kuri pat Ä«paši neslÄ“pj savu vÄ“lmi laist valdÄ«bai to pašu “Saskaņu.”

Bet, lai pilnÄ«bā garantÄ“tu “Saskaņas” iekļaušanu valdÄ«bā, ar galÄ“ju populistu atbalstu vien var izrādÄ«ties par maz. Kremlim Latvijā bija un ir nepieciešamas papildu garantijas, lai tas izdotos. PavasarÄ«, lai konsolidÄ“tu savus spÄ“kus gaidāmajām Saeimas vÄ“lÄ“šanām, apvienojās divas sÄ«kpartijas, kurās netrÅ«ka “Saskaņas” iekļaušanas draugu - “Par!” un “Latvijas AttÄ«stÄ«bai.” Tas deva savu rezultātu, reitingi kopā pieauga. TomÄ“r viņiem vajadzÄ“ja, kādu labi atpazÄ«stamu lÄ«deri - premjera kandidātu. Un tad pÄ“kšÅ†i uz skatuves uznāca Artis Pabriks. SalÄ«dzinoši nesen pirms šÄ« paziņojuma viņš publiski bija solÄ«jies, ka nekad nepametÄ«s “VienotÄ«bu.” Bet kā jau to redzÄ“jām agrāk - ir kādi nepārvarami spÄ“ki, kas var viņu piespiest strauji mainÄ«t viedokli.

Te patiešÄm ir laiks jautāt - vai Latvijā tāpat kā Igaunijā nepastāv kāds plašs Krievijas ietekmes personu tÄ«klojums, kura mÄ“rÄ·is bÅ«tiski palielināt Krievijas politisko ietekmi, varbÅ«t pat pārņemt varu ar visām no tā izrietošajām sekām. Lai kā mums mÄ“Ä£inātu nomierināt, ka “Saskaņai”, iekļaujoties valdÄ«bā, tiks dota tikai neliela, formāla vara, tas neatbilst patiesÄ«bai. Jebkurā koalÄ«cijā, valdÄ«bā, “Saskaņa” bÅ«s lielākais partneris, un tai vienkārši pienāksies svarÄ«gākie posteņi - premjera amats, Finanšu ministrija, AizsardzÄ«bas un/vai Iekšlietu ministrija.

Šajā tik saspringtajā laikā ir pamats jautāt - kāpÄ“c tik aktÄ«vs pÄ“kšÅ†i palicis KalvÄ«ša valdÄ«bas ārlietu ministrs, neveiksmÄ«gais aizsardzÄ«bas ministrs, savādais StratCom krusttÄ“vs Artis Pabriks? CilvÄ“ks, kurš jau pirms pāris gadiem aktÄ«vi aizstāvÄ“ja ideju par “Saskaņu” valdÄ«bā un tagad ir atklāti apvienojies ar saviem domubiedriem ceļā uz varu. Vai beigās tas nenozÄ«mÄ“s, ka Latvijas politiskās varas atslÄ“gas tiks atdotas Kremļa uzticÄ«bas personām.

Kas jūs īsti esat, biedri Pabrik?

Kur “AttÄ«stÄ«bai/PAR” mÅ«s ar viņu priekšgalā ved?

Avoti:

1) DELFI. ee RU “Глава внешней разведки Эстонии: мы раскрыли сеть российских агентов влияния.” http://rus.delfi.lv/news/daily/abroad/glava-vneshnej-razvedki-estonii-my-raskryli-set-rossijskih-agentov-vliyaniya.d?id=50235651&all=true

2) “Diena” KalvÄ«tis vakariņo ar Putinu - https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/kalvitis-vakarino-ar-putinu-692027

3) “Diena” Ierindnieks baltietis - https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/ierindnieks-baltietis-14199420

4) DELFI - Krievijas spÄ“ja iekarot Baltijas valstis Ä«sā laikā nav jaunums, uzsver Bergmanis http://www.delfi.lv/news/national/politics/krievijas-speja-iekarot-baltijas-valstis-isa-laika-nav-jaunums-uzsver-bergmanis.d?id=47024365

5) pietiek.com - VienotÄ«bai jāizšÄ·iras starp Saskaņas centru un oligarhu Lembergu https://www.pietiek.com/raksti/vienotibai_jaizskiras_starp_saskanas_centru_un_oligarhu_lembergu

6) Andis Kudors - Asā vara Krievijas ārpolitikā, Latvijas Vēstnesis - https://lvportals.lv/norises/298144-asa-vara-krievijas-arpolitika-2018