Iesaki rakstu:

Ikviens salÄ«dzinājums, ikviena analoÄ£ija klibo. Neviena lÄ«dzÄ«ba nevar bÅ«t 100%. Un tomÄ“r. Situācija, kāda izvÄ“rtusies ap Valsts ieņēmumu dienesta (VID) “pasÅ«tÄ«jumu galdu”, atgādina situāciju, kādā nonācis Putins. Visi saprot, ka iebraukts pamatÄ«gā grāvÄ« (maigi sakot), bet paši pie stÅ«res sÄ“došie un viņu informatÄ«vie apkalpotāji mundri izliekas, ka nekas nav noticis. MÄ“s braucam pa autostrādi un strauji tuvojamies mÄ“rÄ·im. Viss norit pÄ“c plāna.

To, ka situācija VID nav normāla, lieliski saprot arÄ« tie, kuri šobrÄ«d, draudzÄ«gi iebāzuši galvas smiltÄ«s, cenšas izlikties, ka nekas nav noticis. Finanšu ministrs Jānis Reirs vÄ“l 2022. gada 2. novembrÄ« intervijā laikrakstam “Diena” atzina, ka viņa rÄ«cÄ«bā “ir informācija par gadÄ«jumiem, kurus var uzlÅ«kot kā pasÅ«tÄ«juma auditus”. Nedēļu vÄ“lāk, 2022. gada 8. novembrÄ«, LTV 1 raidÄ«jumā “1:1” Gundars RÄ“ders intervÄ“ja kokrÅ«pnieku Andri Amoliņu, kurš sÅ«dzÄ“jās par VID patvaļu, par safabricÄ“tām krimināllietām. Secinājums bija nepārprotams - VID vadÄ«bu ir skārusi smaga puve. Tā ar steigu jāmaina.

Visiem viss bija skaidrs kā divi reiz divi. Reirs bez mazākās politiskās pretestÄ«bas atstādināja VID Ä£enerāldirektori Ievu Jaunzemi no amata. Nevienā medijā neizskanÄ“ja pat kuslākās iebildes par kaut kādām “melnajām kampaņām” pret nabaga Jaunzemi. Nevienam sarkanās profesÅ«ras pārstāvim, ne Kaprānam, ne Skudram netika uzdoti jautājumi - ko tas nozÄ«mÄ“? Vai tā gadÄ«jumā nav pret VID vadÄ«bu vÄ“rsta kampaņa?

Tagad, dažus mÄ“nešus vÄ“lākm, situācija ir radikāli mainÄ«jusies. Tajā pašÄ laikrakstā “Diena” parādās cita intervija, kas apliecina to pašu, ko teicis Reirs, tikai vÄ“l smagākā formā. Intervija ar vienu no VID “pasÅ«tÄ«jumu galda” zemākā lÄ«meņa izpildÄ«tājiem - muitas un nodokļu policijas vecāko izmeklÄ“tāju Initu LÅ«ri. Bezprecedenta atklātā intervijā viņa pastāsta par šÄ« “pasÅ«tÄ«jumu galda” virtuvi.

VarÄ“tu teikt, nu redz, viss nostājas savās vietās. Pat vārdā nosaukta viena no “pasÅ«tÄ«jumu” organizÄ“tājām - VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietniece KristÄ«ne Prusaka-Brinkmane. Viņa personiski likusi izmeklÄ“tājai LÅ«rei “rakt”, tas ir, atrast “da jebko” par politiski aktÄ«vajiem publicistiem Lato Lapsu, JurÄ£i Liepnieku un viņu radiniekiem.

Taču tagad nekāda aktīva rīcība neseko. Izrādās, viss mainījies par 180 grādiem. Kas mainījies? Sāksim ar formālo pusi.

Liepnieks un Ä«paši jau Lapsa bieži vien savos izteikumos nekautrÄ“jas piemeklÄ“t asus epitetus, un nereti tie skan visai politnekorekti. Runa šeit nav par politkorektumu Rietumu “atjÄ“dzÄ«bas” vai “voukisma” izpratnÄ“, bet gan tÄ«ri latviskajā politkorektuma izpratnÄ“.

Latvijas politiskā procesa pamatjautājumu ar sev raksturÄ«go ironiju visprecÄ«zāk savulaik formulÄ“jis pazÄ«stamais sabiedriskais darbinieks Dzintris Kolāts: kuri tur “gaismas spÄ“ki” un kuri “tumsas”?

Latvijā gandrÄ«z visi politiskie procesi tiek skatÄ«ti tieši šÄdā secÄ«bā. Vispirms tiek noteikts - kurš ir “sliktais”, un, jau izejot no tā, notiek tālākā pozicionÄ“šanās. Reālie fakti un notiekošÄ bÅ«tÄ«ba kļūst otršÄ·irÄ«ga.

Tā kā Lapsa un Liepnieks nereti nostājas “tumsas spÄ“ku” aizstāvÄ«bas pozÄ«cijās, tad, atbilstoši Latvijas politiskās mitoloÄ£ijas kanoniem, arÄ« viņi paši automātiski ierindojas “tumsas bruņinieku” kohortā. Kā jau solÄ«dā sabiedrÄ«bā pieņemts, advokāts no viņa aizstāvamā nav nošÄ·irami.

Par bijušo izmeklÄ“tāju LÅ«ri, par viņas nekaunÄ«bu, “štancÄ“jot lietas” un vÄ“lāk rosinot upuriem šÄ«s lietas “izpirkt”, klÄ«st leÄ£endas. Ne tikai leÄ£endas. Ir arÄ« kriminālprocess, un viņa jau paguvusi pasÄ“dÄ“t cietumā, no kura tikusi laukā pret drošÄ«bas naudu. Skaidrs, ka šÄds “liecinieks” ir šaubÄ«gs. Par to nav runas. Bet vai pilnÄ«bā ignorÄ“jams?

Atmiņā nāk agrāko laiku amerikāņu filmas, kurās bieži tika attēlotas epizodes - sabiedrībā cienījams baltais ir izdarījis kaut ko nelāgu, un pret viņu gatavs (-a) liecināt kāds (-a) melnādains kalpotājs (-a). Godājamais kungs izsmējīgi jautā: kā tu domā, kam ticēs tiesa - man vai tev?

JāpiekrÄ«t, ka LÅ«re nav nekāda “nabaga kalpotāja”, kurai vienÄ«gais pamats neticÄ“t ir ne tā ādas krāsa. LÅ«re pati ir no pasÅ«tÄ«jumu galda “brandžas” un sasmÄ“rÄ“jusies lÄ«dz ausÄ«m. Labi, nomainām “nabaga kalpotāju” pret prostitÅ«tu vai sÄ«ku narkotiku tirgoni uz ielas stÅ«ra, kuram zināmi lielā bosa noslÄ“pumi. Kas no tā mainās? PÄ“c bÅ«tÄ«bas?

Tātad formāli visi izrādes otrā cÄ“liena personāži ir tÄ“rpušies netÄ«rās drÄ“bÄ“s. Kā sociālajos tÄ«klos raksta mūžīgi “pareizie” - no viņiem nāk nelāga smaka. VarbÅ«t. NestrÄ«dÄ“simies. Bet par to taču nav stāsts. Jautājums nav par to, pÄ“c kā viņi smaržo vai smird. Jautājums ir gluži par ko citu. Par “pasÅ«tÄ«jumu galdu” VID. Par ko runā jau gadiem un kura esamÄ«bu faktiski atzinis arÄ« bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs.

Kas mainÄ«jies pÄ“c bÅ«tÄ«bas? MainÄ«jusies Finanšu ministrijas politiskā vadÄ«ba. Jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens atjaunojis atstādināto VID vadÄ«tāju amatā, un tagad runas par Jaunzemes piesegtajām nelikumÄ«bām vairs neskaitās “labais tonis” augstajos salonos. Par tām runā tikai zemākie slāņi. Smalkā sabiedrÄ«bā tas nav, kā teiktu franči - comme il faut. Tagad tas ir - mauvais ton - sliktais tonis.

Jā, bet kāds tam visam sakars ar Putinu un viņa režīmu? Tāds, ka ir pilnÄ«gi skaidrs, ka agri vai vÄ“lu pie VID Augeja staļļu tÄ«rÄ«šanas kādam bÅ«s jāķeras klāt. Tad, kad tas brÄ«dis pienāks, tad visi šie mediji - vÄ“jrādÄ«tāji, sarkanās profesÅ«ras pārstāvji, kuriem visur rādās “kampaņas”, un citi sevi pie “smalkās sabiedrÄ«bas” piederošie kā uz burvju mājienu mainÄ«s dziesmu un piebalsos tiem, kuriem piebalsot piedienas.

Tieši tāpat kā tas bÅ«s Krievijā nākamajā dienā pÄ“c tam, kad Putins vairs nebÅ«s Kremļa saimnieks. Tad sāksies sÄ«va sacensÄ«ba par to, kurš bijis lielāks slÄ“ptais režīma ārdÄ«tājs. Pie mums, protams, tāda lÄ«meņa sacensÄ«bas nebÅ«s, jo Jaunzeme ne tuvu nav Putina rangā, bet princips bÅ«s tieši tas pats.

ApmÄ“ram tāpat kā ar okupekli. Tad, kad vÄ“jš pÅ«ta vienā virzienā, tad neko jaukt nost nedrÄ«kstÄ“ja, jo tā bÅ«šot nacionālā naida kurināšana, bet kad vÄ“ja virziens pamainÄ«jās, tad - jā, jā, jājauc tik nost. Jo ātrāk, jo labāk.

Bet “VienotÄ«ba”? Kāda ir tās vieta šajā izrādÄ“?

Ne velti šÄ« partija tās nedraugu vidÄ“ tiek saukta par “JenotÄ«bu”. Atvasinājums no vārda “Jedinaja Rossija” (Vienotā Krievija). Krievijā valdošÄ politiskā “partija”. PÄ“diņās, jo tā nav politiska partija. Tā ir valdošÄ politiskā šÄ·ira. Diezgan lÄ«dzÄ«gā statusā kā Latvijā “VienotÄ«ba”.

Tāpat kā Krievijā Putini var nākt un iet, “Jedinaja Rossija” paliks, tā arÄ« Latvijā Reiri, Ašeradeni var nākt un iet - “VienotÄ«ba” paliks un rullÄ“s. Egila Levita vārdiem runājot - atpakaļslÄ«dÄ“šanas virzienā.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv