Iesaki rakstu:

Augstākās tiesas spriedums, vÄ“rtÄ“jot laikraksta «Bauskas DzÄ«ve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnÄ«ti izsauca atzinÄ«gu ažiotāžu, pat jÅ«smu vairākās ieinteresÄ“to cilvÄ“ku grupās.

GandarÄ«ti jutās gan, protams, vietÄ“jo laikrakstu izdevÄ“ji un darbinieki, gan citi žurnālistu cunftei piederÄ«gie (un, kā izrādās, arÄ« reklāmistu apvienÄ«ba), gan ļaudis, kuri sevi uzskata par morāliem soÄ£iem un «gaišiem spÄ“kiem» Latvijas politikā.

Pirms dažiem gadiem toreizÄ“jais Ministru prezidents demonstratÄ«vi asi iestājās pret Jelgavas domes izveidoto pašslavināšanās «ruporu». Taču Valda Dombrovska skaļais sašutums diemžēl izrādÄ«jās tukša gaisa tricināšana.

PilsÄ“tas galvam Andrim Rāviņam šis viedoklis nešÄ·ita saistošs, un to viņš arÄ« publiski izrādÄ«ja. Tagad, kad valdÄ«bas koalÄ«cijas lÄ«deris ir pašvaldÄ«bās (tostarp Jelgavā un Iecavā) dziļi iesakņotu partiju savienÄ«ba, bÅ«tu pilnÄ«gi neloÄ£iski no pašreizÄ“jā premjera gaidÄ«t lÄ«dzÄ«gas mediju tiesÄ«bu sargātāja aktivitātes.

Tieši tāpÄ“c AT AdministratÄ«vo lietu departamenta spriedums šÄ·iet tik bÅ«tisks – tas pamato mÅ«su pilsonisko un/vai profesionālo niknumu pret «vietÄ“jiem Ä·eizariņiem», kā arÄ« vÄ“rsties pret to aizbildni – Māra Kučinska, Augusta Brigmaņa un Aivara Lemberga veidoto tagadÄ“jo «režīmu».

MÄ“s esam taisnÄ«gi sašutuši, ka pašvaldÄ«bas, tÄ“rÄ“jot nodokļu maksātāju naudu, slāpÄ“ preses brÄ«vÄ«bu, kropļo konkurenci mediju un reklāmas tirgÅ«. Tām izdalot municipālos drukas izdevumus par velti, cilvÄ“ki tÄ«ši tiek atradināti maksāt par informāciju, par žurnālista darbu.

Taču mediju pārticÄ«bas/iztikšanas sargu, akadÄ“misko vai NVO ekspertu sašutums diemžēl koncentrÄ“jas tikai pret pašvaldÄ«bām, kurās pie teikšanas ir kāda «oligarhiska» partija. Taču, ja mÄ“s atļautos paraudzÄ«ties uz problÄ“mu konsekventi, bÅ«tu jāatzÄ«st: negodÄ«gu konkurenci piekopj arÄ« tā dÄ“vÄ“tais «Latvijas sabiedriskais medijs» (LSM).

PiemÄ“ram, Latvijas TelevÄ«zija ar tās vingrinājumiem klaju komercšovu veidošanā. Vai Latvijas Radio programma «pieci.lv» – par valsts naudu izveidota komfortabla patversme dažiem ambicioziem radiodÄ«džejiem.

Vai ir kas tāds, kas valstij piederošos un (daļēji) finansÄ“tos medijus tos konkurencÄ“ ar privāto biznesu principiāli nošÄ·ir no parazÄ«tiskajiem pašvaldÄ«bas izdevumiem? Manuprāt, nÄ“.

Reklāma – privāto mediju «barÄ«ba»

ŠobrÄ«d LSM ir hibrÄ«dfinansÄ“jums – daļu tam dod valsts budžets, daļu sedz reklāmas, sponsori, komercdarbÄ«ba. TāpÄ“c realitātÄ“ mums ir ilgu gadu laikā izveidojies hibrÄ«dmedijs – pa pusei publisks, pa pusei komerciāls.

ŠÄda divdabÄ«ba samaitā un dezorganizÄ“ LSM, novirza no uzdevuma kalpot sabiedrÄ«bas/valsts interesÄ“m un vajadzÄ«bām. Gluži hrestomātisks, pat šablonisks jautājums: ja LTV rāda ātro kredÄ«tu reklāmas, vai tā vairs drÄ«kst informÄ“t auditoriju par iespÄ“jamiem riskiem?

Baidos, ka drÄ«z portālu «lsm.lv» pārpludinās mÄ«lÄ«gu kaÄ·Ä“nu fotogrāfijas un siekalaini video ar slavenÄ«bām, kas lepni izrāda savus sievišÄ·os vai vÄ«rišÄ·os labumus. Jo klikšÄ·i taču dod reklāmu, un reklāma dod naudu!

LSM komercializÄ“šanās aizstāvÄ«bai nav atrodams nekāds kaut cik labi skanošs arguments vai attaisnojums. PiemÄ“ram, tā noteikti nav lÄ«dzÄ“jusi LTV galvenajai problÄ“mai – jaunatne un arÄ« aktÄ«vākā sabiedrÄ«bas daļa šo mediju totāli ignorÄ“. ZaÄ·usala ir cieši «pielaulājusies» izmirstošai auditorijai, bet jÅ«tas komfortabli…

Valstij piederošo mediju attÄ«stÄ«bas politikā ir vajadzÄ«ga valstiska konsekvence, valdÄ«bai pilnÄ«bā atbrÄ«vojot Latvijas Radio un Latvijas TelevÄ«ziju no komercializÄ“šanās.

Pieļauju, ka, ieviešot likuma garantÄ“tu un attÄ«stÄ«bai pietiekamu valstisko finansÄ“jumu, daudzas LTV un LR problÄ“mas var atrisināties gandrÄ«z automātiski.

Tuvāku un tālāku kaimiņvalstu – Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Islandes – piemÄ“rs, kur valsts finansÄ“ti mediji nepiepelnās ar reklāmām, mums ir vairāk nekā rosinošs.

Reklāmai (tāpat sponsoriem, «produktu izvietošanai», citiem komercpakalpojumiem) ir kategoriski jābÅ«t tikai privāto mediju «barotnei». Jo citu finanšu avotu tiem nav (nevajadzÄ“tu bÅ«t).

Protams, diez vai mums jāsatraucas, kā LTV «apÄ“stās» reklāmas dēļ izdzÄ«vos TV monstrs, ko lÄ«dz šim pazinām kā Modern Times Group Baltic. Taču Latvijā ir daudzas, turklāt pietiekami tautiskas, komercradio stacijas, kas nav pelnÄ«jušas «sabiedrisko» hibrÄ«dmediju izcÅ«kotu biznesu.

Gribas cerÄ“t, ka varbÅ«t Ekonomikas ministrija, jo tās pārziņā ir godÄ«gas konkurences nodrošināšana, un ministrs Arvils Ašeradens sadÅ«šosies bÅ«t politiski principiāli – atzÄ«t, ka mediju un reklāmas tirgu šodien čakarÄ“ ne tikai «Ä¼aunās» pašvaldÄ«bas, bet arÄ« «labais» LSM. Un to nepieļaut.

«Dimanta rupors»

LTV saturā publiskkomerciālā divdabÄ«ba atspoguļojas Ä«paši uzkrÄ«toši (to es pÄ“rnā gada nogalÄ“ apcerÄ“ju garā, bet saturÄ«gā sarunā ar LU pasniedzÄ“ju Rolandu Tjarvi), jo LR ir sadalÄ«ts vairākos pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gos kanālos. Taču, manuprāt, šÄda noslāņošana uzrāda, ka LR2 un LR5 jeb "pieci.lv" darbojas kā izteikti komercprojekti.

Vai abus kanālus nebÅ«tu prātÄ«gāk nodot privatizācijā? ŠÄ·iet, tāds risinājums jau tika apspriests LR2 sakarā. PiemÄ“ram, ļaut tos izpirkt veidotājiem (ja tikai viņi tic sava produkta komercpotenciālam bez valstiskās piešprices).

DÄ«vainā radio «pieci.lv» izveide ir uzskatāmākā nejÄ“dzÄ«ba, ko atļāvās Dr. Aināra Dimanta vadÄ«tā Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome un LR vadÄ«ba.

NEPLP bez konkursa piešÄ·Ä«ra 536 860 latu valsts naudas «jauniešu radiostacijas» izveidei – «nepamanot», ka tobrÄ«d jau veiksmÄ«gi darbojās studentu radio NABA, finansÄ“jumu neprasot. (Faktus un versijas par «hipsterradio» izveides aizkulisÄ“m piedāvā kolorÄ«ts NRA raksts.)

Lai attaisnotu jaunveidotās programmas piederÄ«bu «sabiedriskajam medijam», tai toreiz tika sacerÄ“ts apjomÄ«gs aktivitāšu saraksts – analÄ«tiskā žurnālistika, Ä£imenes un bÄ“rnu tematika, folkmÅ«zikas popularizÄ“šana utt. Tām tika nodrošināts sabiedriskais pasÅ«tÄ«jums. (Šajā dokumentā, sākot no 30.lpp, ir izlasāma LR 5 koncepcija.)

PÄ“c gada atklājas: vairāk nekā puse no sabiedriskā pasÅ«tÄ«juma ietvarā solÄ«tā nav pildÄ«ta, jo LR5 pamatā nodarbojas ar komercradio piedāvātā satura dublÄ“šanu.

Ar ko gan Dimants & Co tÄ«ri tehniski atšÄ·iras no Rāviņa vai Iecavas «Ä·eizariņa» Jāņa Pelša? NEPLP tieši tāpat – turklāt, kā tika apgalvots, iluzoru, bet pavisam konkrÄ“tu politisko mÄ“rÄ·u vadÄ«ta – tÄ“rÄ“ja nodokļu maksātāju naudu, radot negodÄ«gu konkurentu privātiem uzņēmumiem.

Dimanta vadÄ«tā NEPLP (arÄ« pÄ“c tam, kad viņu pašu no priekšsÄ“dÄ“tāja amata nometa) atstāja Latvijas masu mediju politikā dÄ«vainu mantojumu. Gribas bÅ«t pavisam naivam un cerÄ“t, ka jaunajam padomes sastāvam un tās vadÄ«tājai Dacei Ķezberei pietiks spÄ“ka priekšteču sastrādāto pārvÄ“rtÄ“t un atgrÅ«st, labojot kaut vai tikai pašas rupjākās kļūdas.

Tas, ka valstiskie mediji tiek sludināti par «demokrātijas pÄ«lāriem», nedod tiesÄ«bas tiem «baroties no visām silÄ“m». Diemžēl dažs mediju eksperts, kura viedoklis publikai un varai ir daudz autoritatÄ«vāks par manÄ“jo, to atsakās saprast un akli (vai savtÄ«gi) glorificÄ“ LSM.

Ja LR un LTV attÄ«stÄ«ba netiks nodrošināta tikai ar godprātÄ«gu valsts finansÄ“jumu, to darbÄ«ba bÅ«s nolemta neefektivitātei, divkosÄ«bai un «Ä“tera personÄ«bu» narcisismam. ValdÄ«ba un NEPLP, pārprastas ekonomijas vārdā ļaujot/liekot LSM piepelnÄ«ties, sagandÄ“ Latvijas un latvisko mediju vidi, izlaiž no rokām kontroli pār mÅ«su «informatÄ«vo telpu».