Kas no acÄ«m prom, tas no sirds laukÄ
Uldis SÄ“ne · 26.04.2015. · Komentāri (33)Es pats diemžēl esmu bijis - un šÄdÄs tÄdÄs kategorijÄs esmu vÄ“l joprojÄm - no visÄdiem kaitÄ«giem draņķiem atkarÄ«gs cilvÄ“ks, sÄkot no nikotÄ«na un marihuÄnas smÄ“Ä·Ä“šanas, beidzot gan ar alkohola dzeršanu, gan azartspēļu spÄ“lÄ“šanu, gan pornogrÄfijas blenšanu utt., kas man pašam dzÄ«vÄ“ ir radÄ«jis ne mazums problÄ“mu, pazemojuma un kauna.
Apzinos, ka cilvÄ“kam nav jÄbÅ«t atkarÄ«gam no šiem draņķiem. MÄ“s visi lieliski zinÄm, ka tÄs ir kaitÄ«gas atkarÄ«bas, kas nes ļaunumu, degradÄ“jot sabiedrÄ«bu un darot pasauli nedrošÄku, vulgÄrÄku, samaitÄtÄku un noziedzÄ«gÄku.
No manas puses bÅ«tu ļoti zemiski un nelietÄ«gi, ja es jums teiktu, ka tas ir normÄli – bÅ«t atkarÄ«gam no kaut kÄ, kas degradÄ“ gan Ä·ermeni, gan dvÄ“seli. Tikpat zemiski un nelietÄ«gi bÅ«tu, ja es paklusÄm pie sevis vÄ“lÄ“tos, kaut šajÄs atkarÄ«bÄs nokļūtu pÄ“c iespÄ“jas lielÄks skaits citu cilvÄ“ku.
TaÄu, ja pamatÄ«gi iedziļinÄsities, tad tieši ar to - ar šÄdu ļaundabÄ«gu vÄ“lÄ“jumu - nodarbojas lielais vairums cilvÄ“ku, sevišÄ·i jau politiÄ·i.
Esat pagalam sašutuši par šo manu apgalvojumu!? Ta beidziet. Ja tas tÄ nebÅ«tu, tad neviena no šÄ«m atkarÄ«bÄm sen jau nebÅ«tu vairs pieejama. Piedodiet, bet, ja tas tÄ nebÅ«tu, tad jÅ«s visiem spÄ“kiem censtos panÄkt, lai nÄkamajÄm paaudzÄ“m nebÅ«tu vairs pieejams alkohols, nikotÄ«ns, pornogrÄfija un azartspÄ“les.
Mana filozofija ir tÄda: ja reiz es pats iekritu lamatÄs, tad uz kÄda pamata man ļaut, lai arÄ« citi iekrÄ«t tajÄs pašÄs lamatÄs!? Ja es to ļauju, neko nedarot, lai to mainÄ«tu, tad esmu tipisks nelietis, kas vÄ“l citiem iekrist to pašu atkarÄ«bu lamatÄs.
Pasakiet man, uz kÄda pamata veikalos joprojÄm ir iespÄ“jams nopirkt cigaretes, ja sen jau ir lieliski zinÄms, ka smÄ“Ä·Ä“šana izraisa kaitÄ«gu atkarÄ«bu un lielu iespÄ“jamÄ«bu saslimt ar vÄ“zi? Tas nozÄ«mÄ“ tikai vienu – valdÄ«ba, kas to atļauj, ir noziedzÄ«ga, jo ļauj saviem pilsoņiem indÄ“ties un kļūt atkarÄ«giem.
NikotÄ«ns ir bizness, kas ienes milzu peļņu ne tikai šÄ«s draņķības ražotÄjiem, bet arÄ« valsts budžetam. ValdÄ«ba šÄ«s indes legÄlu pÄrdošanu pamato ar visÄdiem liekulÄ«giem, absurdiem attaisnojumiem. Viens no šÄdiem liekulÄ«gajiem attaisnojumiem ir tÄds, ka ienÄkumi no šÄ«s indes pÄrdošanas veido valsts budžetu, no kÄ tiekot darÄ«ti daudzi labi darbiņi.
TÄ kÄ esmu kaitÄ«go atkarÄ«bu nost mešanas mÄ“Ä£inÄtÄjs ar milzÄ«gu pieredzi, diemžēl dažÄs kategorijÄs arÄ« nesekmÄ«gu, tad varu droši pateikt, ka šÄ« kampaņa ir veicama tikai ar moto „kas no acÄ«m prom, tas no sirds laukÄ”, kur paralÄ“li ir jÄveido politekonomiskÄ iekÄrta, kurÄ pilnÄ«gi visiem bez izņēmuma ir labi apmaksÄts darbs, kuru darot, cilvÄ“ks justos lietderÄ«gs, un kur ir iespÄ“jas sakarÄ«gi pavadÄ«t savu brÄ«vo laiku, kas pilns ar kaut ko interesantu, aktÄ«vu, sportisku. Ja cilvÄ“ks nav labi situÄ“ts, tad viņam ir niecÄ«gas iespÄ“jas brÄ«vo laiku pavadÄ«t pietiekami saistoši, jo viss saistošais maksÄ pamatÄ«gu naudu.
Cik tur tÄ darba pieņemt likumu, kas skaidri un gaiši definÄ“, ka, sÄkot ar tÄdu un tÄdu datumu, tÄdÄ un tÄdÄ gadÄ, teiksim, kaut vai sÄkot ar 2018.gadu, sÄksies piecu gadu pÄrejas posms uz veselÄ«gu dzÄ«vi, kas beigsies 2023.gadÄ! ŠajÄ piecgadÄ“ veikalos cigaretes un alkohols ir vÄ“l nopÄ“rkami, bet visi jau ir informÄ“ti, ka pÄ“c tam gan vairs legÄli nopÄ“rkami tie nebÅ«s.
SavukÄrt piecgades posmÄ pÄ“dÄ“jÄ cigaretes un alkohols nopÄ“rkami tikai specializÄ“tos veikalos, uz kuru izkÄrtnÄ“m rakstÄ«ts „indes”. Cigaretes tikai viena veida. Nav vairs ne cigÄru, ne dÄmu, ne vieglo cigarešu, ne mazo paciņu. Tikai melna paciņa, uz kuras baltiem burtiem, netalantÄ«gÄ šriftÄ uzrakstÄ«ts „nikotÄ«ns”. Paciņa maksÄ dÄrgi. Bet, sÄkot ar 2023.gadu, arÄ« tÄs vairs nav veikalos nopÄ“rkamas.
Protams, kÄ attaisnojumu, lai neko nemainÄ«tu, varam paziņot, ka bÅ«s melnais tirgus, kur peļņu gÅ«s visÄdi pagrÄ«des darboņi. Protams, ka viņi bÅ«s – nekur jau viņi neliksies. Nekas! Policijai bÅ«s, ko šeptÄ“ties!
JebkurÄ gadÄ«jumÄ galvenais jau ir tas, ka ļoti daudzi, ja nebÅ«s vairs iespÄ“jams gÅ«t vizuÄlu baudu no paciņas dizaina, kÄ arÄ«, ja regulÄri nÄksies sastapties ar visÄdÄm neÄ“rtÄ«bÄm un nepatikšanÄm pie iegÄdes, izlems par Ä“rtÄku un saprÄtÄ«gÄku labÄk atmest šo kaitÄ«go paradumu. Un galu galÄ, kÄpÄ“c lai to neizdarÄ«tu nÄkošo paaudžu labÄ!? Vai tad tu esi tik liels egoists un nelabvÄ“lis, ka nespÄ“tu nest šo upuri nÄkotnes cilvÄ“ku labÄ!? Es spÄ“tu. Un, ja reiz es to spÄ“tu, tad gan jau arÄ« tu to spÄ“tu.
LÄ«dzÄ«gi arÄ« ar alkoholu. Prasts, nepievilcÄ«gs dizains ar uzrakstu „alkohols”, kur maziem burtiņiem uzrakstÄ«ts konkrÄ“tÄ dzÄ“riena nosaukums „alus”, „šÅ†abis”, „brendijs”, „vÄ«ns”, „šampanietis”, utt. Var jau, protams, atrunÄties, ka vajag vienkÄrši dzert ar mÄ“ru un, ka neviens jau nav vainÄ«gs, ka daudzi to neprot... Un tomÄ“r - kamdēļ mums neparÅ«pÄ“ties par nÄkamajÄm paaudzÄ“m, lai tÄm alkohols vairs nebÅ«tu legÄli pieejams un neliktos par svÄ“tku tradÄ«ciju sastÄvdaļu!?
ReliÄ£ijÄs tik bieži mÄ“dz runÄt par upuru nešanu cilvÄ“ces labÄ. Tad kÄpÄ“c mums nebÅ«t pietiekami godÄ«giem, lai uzņemtos nest šo upuri nÄkotnes cilvÄ“ces labÄ – sÄkt lielÄs pÄrmaiņas, radot sev nepieciešamÄs neÄ“rtÄ«bas alkohola un nikotÄ«na iegÄdÄ“!? Es kÄ atkarÄ«gs no šiem draņķiem cilvÄ“ks saku: „Pie joda, es esmu gatavs nest šo upuri! KÄpÄ“c gan man jÄbÅ«t kaut kÄdam nelietim, novÄ“lot saviem iespÄ“jamajiem mazbÄ“rniem reÄlu, pie kam legÄlu, iespÄ“ju iekrist tajos pašos mÄ“slos, kuros iekritu es pats!?”
Ko, jÅ«s sakÄt, ka citiem nav jÄcieš tÄ dēļ, ka citi neprot dzert ar mÄ“ru? Bet kÄ tad ar visiem tiem, kuri iekuļas atkarÄ«bÄ, un tiem, kuri sastrÄdÄ visÄdas muļķības un pat galÄ«gi nelÄgas lietas!? Vai tas nav pagalam egoistiski un samÄ“rÄ nihilistiski, zinot, ka mazÄk šo gadÄ«jumu nu nekÄdi nepaliks, ja viss paliks pa vecam!? Un, ja nu tavs bÄ“rns vai mazbÄ“rns arÄ« iekuļas tamlÄ«dzÄ«gÄs nepatikšanÄs kÄdreiz!? Vai tev to gribas!? Man personiski negribas.
Protams, ka pie šÄda scenÄrija pastÄv lÄ“rums bažīgu jautÄjumu – kÄ pelnÄ«t iztiku kafejnÄ«cÄm, klubiem, bÄriem, ja vairs nav alkohola, jo tieši ar šo draņķi taÄu tiek nodrošinÄti ienÄkumi? Tieši tÄpÄ“c arÄ« ir nepieciešama pilnÄ«gi jauna politekonomiskÄ iekÄrta, kurÄ peļņai vairs nav nekÄdas nozÄ«mes, kur viss strÄdÄ un darbojas tikai tÄ dēļ, ka iestÄdÄ«jumiem, kur atpÅ«sties, paÄ“st un padejot, ir jÄbÅ«t, bet kur alga tiek maksÄta no valsts budžeta visiem teju vai vienÄda tikai par to, ka tie darbojas, nodrošinot gan cilvÄ“kiem darbu sabiedrÄ«bas labÄ, gan arÄ« atpÅ«tas iespÄ“jas apmeklÄ“tÄjiem.
Negribas sapÄ«ties garos ekonomiskos aprakstos, kÄ tiek emitÄ“ta nauda vajadzÄ«gajÄ apjomÄ, lai visiem bÅ«tu labi apmaksÄts darbs un viss noritÄ“tu, cik vien iespÄ“jams kÄ pa diedziņu, jo ir ļoti daudz pretrunÄ«gu jautÄjumu, kur bieži vien liekas, ka tie ir neatrisinÄmi...
Zinu tikai vienu, ka jebkura problÄ“ma, jebkurš jautÄjums ir atrisinÄms, ja vien to vÄ“las. Zinu, ka tÄda politekonomiskÄ iekÄrta ir iespÄ“jama, kurÄ peļņai vairs nav nekÄdas nozÄ«mes, bet tanÄ« pat laikÄ ražošana un viss pÄrÄ“jais sekmÄ«gi strÄdÄ un notiek gan tehniskais, gan garÄ«gais progress. ProblÄ“ma ir tikai tajÄ, ka cilvÄ“ki netic šÄdai iespÄ“jamÄ«bai, uzskatot, ka gan jau tÄpat kaut kÄ...
TaÄu baidos, ka neizbÄ“gami tik un tÄ nÄksies kaut kad risinÄt šos jautÄjumus, kur nÄksies vien pieņemt, ka valsts iekÄrtai ir jÄbÅ«t tÄdai, kurÄ notiek plÄnošana. IekÄrta, kurÄ plÄnots tiek pilnÄ«gi viss. Tiek konstatÄ“tas vajadzÄ«bas un aprÄ“Ä·inÄti nepieciešamie resursi, lai viss, kas mums nepieciešams, darbotos un varÄ“tu tikt sekmÄ«gi realizÄ“ts.
Un, lai kÄ daudziem tas nepatiktu, nÄksies vien pieņemt faktu, ka tikpat kÄ nekas vairs nav privÄts. BÅ«s vien jÄpieņem fakts, ka algas ir gandrÄ«z vai vienÄdas pilnÄ«gi visiem, kur par vadmotÄ«vu strÄdÄt to vai citu darbu, kalpo personiskÄs prasmes, spÄ“jas un vÄ“lme darÄ«t to sabiedrÄ«bas labklÄjÄ«bas labÄ – kopÄ«guma labÄ – kopÄ“jÄ komforta labÄ.
ManuprÄt, liela alga ir ļoti egoistiska un augstprÄtÄ«ga motivÄcija strÄdÄt vadošus darbus. VadÄ«tÄja darbu jÄvÄ“las strÄdÄt dabiskas vÄ“lmes dēļ sevi sekmÄ«gi realizÄ“t šajÄ amatÄ. StrÄdÄt to tikai tÄ dēļ, ka ir sajÅ«ta, ka spÄ“j to labÄk nekÄ citi, ko centies ar darbiem arÄ« pierÄdÄ«t praksÄ“.
Ne katrs spÄ“j bÅ«t vadÄ«tÄjs gan attiecÄ«gÄs izglÄ«tÄ«bas dēļ, gan nepieciešamo raksturÄ«pašÄ«bu trÅ«kuma dēļ. Varat man ticÄ“t – pat, ja algas bÅ«tu gandrÄ«z vai identiskas gan sÄ“tniekiem, gan uzņēmumu priekšniekiem, gan valsts augstÄkajÄm amatpersonÄm, tad tik un tÄ atrastos cilvÄ“ki, kuri ar prieku uzņemtos vadošos amatus.
TÄpat arÄ« joprojÄm atrastos daudzo nozaru zinÄtnieki, pedagogi, medicÄ«nas doktori utt., jo viņi jebkurÄ gadÄ«jumÄ vÄ“lÄ“tos sevi realizÄ“t konkrÄ“tajos, likteņa ieprogrammÄ“tajos darbÄ«bas virzienos, kuros tie spÄ“jÄ«gi sevi radoši realizÄ“t, gÅ«stot baudu no šÄ« procesa lietderÄ«guma.
Ir daudz cilvÄ“ku, kas aprakstÄ«juši politekonomiskÄs iekÄrtas modeli, kurÄ cilvÄ“ki dzÄ«votu daudz taisnÄ«gÄk, tikumiskÄk, krietnÄk, saprÄtÄ«gÄk. Katram no šiem modeļiem ir savas stiprÄs un vÄjÄs vietas. Katram ir kaut kas vairÄk vai mazÄk atšÄ·irÄ«gs no otra, taÄu galvenie kopsaucÄ“ji vienmÄ“r ir vieni un tie paši. Šie kopsaucÄ“ji ir taisnÄ«gums un harmoniskums, kur cilvÄ“ki dzÄ«vo un strÄdÄ, respektÄ“jot viens otru un dabu.
Viens no tÄdiem ir liepÄjnieks Juris Purviņš ar savu projektu „Azillando”. TÄpat iepazÄ«šanÄs vÄ“rts ir franÄu zinÄtnieka un filozofa Žaka Fresko projekts „VenÄ“ra.” Kaut kÄ taÄu soli pa solim ir jÄvirzÄs uz šo jauno, saprÄtÄ«go politekonomiskÄs iekÄrtas modeli! PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ, visticamÄkais, visai drÄ«z mÅ«su civilizÄciju noslaucÄ«s no Zemes virsmas mÅ«su pašu galÄ“jÄ«bÄs aizgÄjušais egoisms ar visu savu nolÄpÄ«to konkurences cīņu un lielÄs peļņas vÄ“lmi priekšgalÄ.
Totalizatoriem un azartspÄ“lÄ“m ar naudas vinnÄ“šanas iespÄ“ju pavisam noteikti arÄ« nav vietas ne mÅ«su valstÄ«, ne arÄ« civilizÄcijÄ, jo skaidrs taÄu, ka tas neko labu nedara, bet gan ievelk cilvÄ“kus atkarÄ«bas un parÄdu jÅ«gÄ. Cik tur tÄ darba pieņemt likumu, kas to aizliegtu! Ne valstij, budžeta ieņēmumu papildinÄšanai, ne arÄ« uzņēmÄ“jiem, manuprÄt, nav tiesÄ«bu pelnÄ«t naudu ar tik amorÄlu rÅ«palu, kas degradÄ“ cilvÄ“kus.
Bet, ja kÄds kÄ argumentu vÄ“las minÄ“t, ka likvidÄ“jot to, cilvÄ“ki (uzņēmÄ“ji un viņu algotie darbinieki) zaudÄ“s darbu, kas tiem nodrošina ienÄkumus, tad es teikšu, ka gan jau viņiem darbs atrastos arÄ« normÄlÄ sfÄ“rÄ. JebkurÄ gadÄ«jumÄ tas nav Ä«sti normÄli, ka tik daudziem ir jÄpelna iztika, pÄrgurušiem strÄdÄjot pa desmit lÄ«dz divpadsmit stundÄm fabrikÄs un veikalos, kad tanÄ« pat laikÄ ir tik daudz bezdarbnieku, kur darbus sakarÄ«gas politekonomiskÄs iekÄrtas apstÄkļos var sadalÄ«t uz visiem taisnÄ«gÄs devÄs.
KÄpÄ“c gan ne? Visiem bÅ«tu darbs un saprÄta robežÄs vienÄdas, labas algas, jo to nodrošina valsts. Neredzu nekÄdu lielo problÄ“mu, lai spÄ“jÄ«gi ekonomisti un citu jomu speciÄlisti, kÄ arÄ« valdÄ«ba, kurai kÄ pašai pirmajai bÅ«tu pie tÄ jÄsÄk Ä·erties klÄt, nespÄ“tu visai viegli noorganizÄ“t šÄdu politekonomisko valsts modeli.
ProblÄ“ma ir tikai gribÄ“šanÄ. ProblÄ“ma ir tikai egoisma pÄrvarÄ“šanÄ – tÄ, lai visiem bÅ«tu labi. ProblÄ“ma ir tikai ticÄ«bÄ, ka tas ir iespÄ“jams, ja vien pie tÄ aktÄ«vi, radoši un neatlaidÄ«gi strÄdÄ kopÄ«giem spÄ“kiem. Kas ir, jums ticÄ«bas trÅ«kst, vai!? Jeb arÄ« pietiekamu prÄta spÄ“ju, lai to spÄ“tu paveikt!? Kas ir, kiška tanka, kÄ krievi mÄ“dz sacÄ«t, vai!?
ManÄ« jau sen ir pamatots izbrÄ«ns par pornogrÄfijas pieejamÄ«bu mÅ«su valstÄ«. Ko labu tÄ dod cilvÄ“kiem? Cik vien neesmu izprÄtojies, vienmÄ“r esmu nonÄcis pie secinÄjuma, ka tikai un vienÄ«gi morÄlu pagrimumu. Cik tur tÄ darba pieņemt likumu, kas to aizliegtu! Hops, un pornosaitu un žurnÄlu vairs nav.
Cik tur tÄ darba ar likumu aizliegt striptÄ«za dejošanu, pamatojoties ar loÄ£isku argumentu, ka striptÄ«zs noniecina cilvÄ“ka garÄ«go bÅ«tÄ«bu, reklamÄ“jot kaut ko lÄ“tu un piedauzÄ«gu! Cik tur tÄ darba ar likumu aizliegt iepazÄ«šanÄs portÄlos sadaļu „seksam”! Vai kÄds nomirtu jeb izdarÄ«tu pašnÄvÄ«bu, ja nebÅ«tu vairs šÄ«s iespÄ“jas? Diez vai – stipri šaubos. JÄiepazÄ«stas taÄu it kÄ bÅ«tu mÄ«lestÄ«bas un draudzÄ«bas, nevis seksa dēļ! PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ valsts sevi pozicionÄ“ kÄ tÄda legÄla mauku mÄja! Ko, jÅ«s sakÄt, ka tas ir pÄrÄk puritÄnisks un konservatÄ«vs viedoklis? Var jau bÅ«t. Un kas tajÄ slikts?
Lai nu kas, bet tas bija viens no retajiem plusiem padomju laikiem, kad nekÄ tÄda pie mums vÄ“l te nebija. Vai no tÄ, ka pie mums tÄ visa te nebija, baigi cieta sabiedrÄ«ba? Ja kÄds saka, ka cieta gan, tad interesanti bÅ«tu zinÄt, kÄ? Lai argumentÄ“!
Daudzi smÄ«kņÄjot mÄ“dz sacÄ«t ierasto frÄzi, ka seksa padomju laikos nebija. Ak tÄ! Vai tiešÄm nebija!? Vai tad seksam pÄ“c idejas nebÅ«tu jÄbÅ«t tikai starp diviem, viens otru no visas sirds mÄ«lošiem cilvÄ“kiem, kuri ir jau salaulÄjušies jeb apprecÄ“jušies? KÄpÄ“c pÄ“kšÅ†i tas sekss ir kļuvis mums tik ļoti vajadzÄ«gs, ka tas tiek atreferÄ“ts visur, kur vien iespÄ“jams? Vai tad gadÄ«jumÄ tÄ nav mÄ«lestÄ«bas nodevÄ«ba, ja sekss notiek starp cilvÄ“kiem, kuri nav laulÄjušies abpusÄ“jas mÄ«lestÄ«bas dēļ? ManuprÄt, ir gan.
Attaisnojumu var atrast da jebkam – jebkurai neÄ“tiskai un amorÄlai uzvedÄ«bai. TaÄu patieso lietas bÅ«tÄ«bu jau tÄpÄ“c tas nemaina. AtklÄti sakot, man ir sajÅ«ta, ka mÄ“s ar to vien nodarbojamies kÄ meklÄ“jam attaisnojumus katrai savai neÄ“tiskajai, amorÄlajai darbÄ«bai, lai tikai varÄ“tu paturÄ“t sev iespÄ“jas darÄ«t to, kas nav saprÄtÄ«gi.
Man ir aizdomas, ka visas mÅ«su civilizÄcijas problÄ“mas ir tikai tÄ dēļ, ka mÄ“s jau kopš neatminamiem laikiem, kopš pašas bÄ“rnÄ«bas esam audzinÄti nodot, pievilt un krÄpt mÄ«lestÄ«bu – savu Ä«sto, otro pusÄ«ti, kas katram ir augstÄko spÄ“ku paredzÄ“ta uz šÄ«s planÄ“tas. To ir visai viegli pierÄdÄ«t. TaÄu nez kÄdēļ neviens to neņemas ne tikai pÄ“tÄ«t un pierÄdÄ«t, bet pat iztirzÄt šo vissvarÄ«gÄko tÄ“mu, no kuras ir atkarÄ«ga civilizÄcijas drošÄ«ba un labklÄjÄ«ba.
Nav jau gluži tÄ, ka neviens par to nerunÄtu, jo izņēmumi ir visur un vienmÄ“r. Ä»evs Tolstojs pavisam noteikti bija viens no tiem, kurš arÄ« centÄs iztirzÄt un akcentÄ“t šo jautÄjumu, bet nez kÄdēļ tas ir pazudis no kultÅ«ras darbinieku redzesloka. Vai kÄds ir pÄ“tÄ«jis, cik stabilas un ilgstošas ir laulÄ«bas, ja neviens no abiem pirms laulÄ«bÄm nav bijis seksuÄlÄs attiecÄ«bÄs, kur pacietÄ«gi sagaidÄ«juši viens otru? Nav kaut kÄ dzirdÄ“ts.
Toties neapstrÄ«dams fakts ir tÄds, ka šÄ·iršanÄs un partneru maiņa, plus vÄ“l krÄpšana laulÄ«bas vai kopdzÄ«ves laikÄ mÅ«sdienÄs ir ÄrkÄrtÄ«gi izplatÄ«ts process. TÄ rezultÄts ir gan negribÄ“tie bÄ“rni, gan arÄ« tÄdi, kuri aug viena vecÄka Ä£imenÄ“. Un jebkurš šÄ«s jomas speciÄlists, ja vien nebÅ«s liekulis, pateiks, ka tas rada bÄ“rnos paliekošas traumas, kuru rezultÄts izpaužas kÄ egoisms, nihilisms utt., tÄdÄ“jÄdi veicinot sabiedrÄ«bas nedrošumu kopsummÄ.
Latvijas izglÄ«tÄ«bas ministra vietÄ es pavisam noteikti jau tuvÄko mÄ“nešu laikÄ liktu parÄdÄ«ties mÄcÄ«bu priekšmetam, kurš, visticamÄkais, sauktos „Harmonijas mÄcÄ«ba.” Priekšmets mÄcÄ«tu ne tikai to, ka egoisms ir nevÄ“lams un izskaužams, bet arÄ« pašu galveno harmoniskas cilvÄ“ces kaldinÄšanas likumu:
LaulÄ«bas starp vÄ«rieti un sievieti, kas slÄ“gtas tikai patiesas, abpusÄ“jas, garÄ«gas mÄ«lestÄ«bas dēļ, pie kam, kur pÄra saderÄ«ba visa mūža garuma ilgai kopdzÄ«vei ir konstatÄ“ta pietiekami ilgÄ pÄrbaudes posmÄ, bez iepriekšÄ“jas seksuÄlÄs pieredzes ne tikai savÄ starpÄ, bet arÄ« agrÄk – pirms iepazÄ«šanÄs, ir vienÄ«gais instruments harmoniskas planÄ“tas veidošanai, jo tikai šÄdÄs laulÄ«bÄs var dzimt mÄ«lÄ“ti, gribÄ“ti, gaidÄ«ti bÄ“rni, kas tiek audzinÄti par vÄ“l krietnÄkiem, tikumiskÄkiem, viedÄkiem cilvÄ“kiem, nekÄ ir to vecÄki.
No mana skatu punkta skolÄs un arÄ« mÄjÄs (Ä£imenÄ“s) bÄ“rniem jau no mazotnes ir jÄstÄsta patiesÄ«ba, ka diemžēl tÄ nu ir sanÄcis, ka cilvÄ“ce ir pamatÄ«gi sapinusies pretrunÄs un ļÄvusi sevi mÄnÄ«t un degradÄ“t, visu šo laiku meklÄ“jot attaisnojumus savai amorÄlajai un neÄ“tiskajai uzvedÄ«bai.
BÄ“rniem ir jÄzina, ka tÄ ir mÄ«lestÄ«bas nodevÄ«ba un krÄpšana, ja cilvÄ“ks stÄjas seksuÄlajÄs attiecÄ«bÄs pirms laulÄ«bÄm. Pie kam nevis vienkÄrši laulÄ«bÄm ar kuru katru, bet gan tikai un vienÄ«gi ar savu Ä«sto mÄ«lestÄ«bu no pretÄ“jÄ dzimuma, ar kuru iziets pietiekami ilgs kopÄ«gÄs mÄ«lestÄ«bas pÄrbaudes laiks.
BÄ“rniem ir jÄzina, ka mÅ«sdienÄs teju vai visi pieaugušie nodarbojas ar savas Ä«stÄs mÄ«lestÄ«bas krÄpšanu un atrod attaisnojumus šai neÄ“tiskajai rÄ«cÄ«bai, un tas ir ļoti nosodÄmi, kÄ arÄ« pastÄvÄ«gi akcentÄ“jams medijos, lai nezustu vajadzÄ«gÄ uzmanÄ«ba. BÄ“rniem ir jÄzina, ka pÄrgulÄ“šana pirms laulÄ«bÄm ir ne tikai savas mÄ«lestÄ«bas – savas otrÄs pusÄ«tes nodevÄ«ba, bet arÄ« mÄ«lestÄ«bas kÄ jÄ“dziena vispÄr nodevÄ«ba.
MÄ“s diemžēl dzÄ«vojam laikmetÄ, kad mÄ«lestÄ«bas krÄpšana un nodevÄ«ba ir visapkÄrt ik uz soļa un netiek vairs tikpat kÄ nosodÄ«ta. TÄ ir cilvÄ“ces degradÄcija, kas vÄ“rojama visapkÄrt. Bet dÄ«vainÄ kÄrtÄ tÄ netiek uzskatÄ«ta vis par izlaidÄ«bu, kas degradÄ“ sabiedrÄ«bu, bet gan par brÄ«vÄ«bu. Tas nevarÄ“ja notikt tÄpat vien pÄ“kšÅ†i, bez iepriekšÄ“jas ievirzes.
Ja papÄ“tÄ«sim tuvÄk, tad ieraudzÄ«sim, ka šo amorÄlo, neÄ“tisko rÄ«cÄ«bu mums potÄ“ kÄ pieņemamu jau kopš seniem laikiem. Es ieteiktu to uz steidzamÄko mainÄ«t nÄkošo paaudžu labÄ. Neredzu nevienu jÄ“dzÄ«gu argumentu, kÄpÄ“c mums to nedarÄ«t. Galu galÄ tas bÅ«tu tikai godÄ«gi, taisnÄ«gi un saprÄtÄ«gi. JebkurÄ gadÄ«jumÄ, mans pienÄkums ir piedÄvÄt, bet jÅ«sÄ“jais... Nu, gan jau paši zinÄt, kÄdu nobeigumu šim citÄtam izvÄ“lÄ“ties.