Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Es pats diemžēl esmu bijis - un šÄdās tādās kategorijās esmu vÄ“l joprojām - no visādiem kaitÄ«giem draņķiem atkarÄ«gs cilvÄ“ks, sākot no nikotÄ«na un marihuānas smÄ“Ä·Ä“šanas, beidzot gan ar alkohola dzeršanu, gan azartspēļu spÄ“lÄ“šanu, gan pornogrāfijas blenšanu utt., kas man pašam dzÄ«vÄ“ ir radÄ«jis ne mazums problÄ“mu, pazemojuma un kauna.

Apzinos, ka cilvÄ“kam nav jābÅ«t atkarÄ«gam no šiem draņķiem. MÄ“s visi lieliski zinām, ka tās ir kaitÄ«gas atkarÄ«bas, kas nes ļaunumu, degradÄ“jot sabiedrÄ«bu un darot pasauli nedrošÄku, vulgārāku, samaitātāku un noziedzÄ«gāku.

No manas puses bÅ«tu ļoti zemiski un nelietÄ«gi, ja es jums teiktu, ka tas ir normāli – bÅ«t atkarÄ«gam no kaut kā, kas degradÄ“ gan Ä·ermeni, gan dvÄ“seli. Tikpat zemiski un nelietÄ«gi bÅ«tu, ja es paklusām pie sevis vÄ“lÄ“tos, kaut šajās atkarÄ«bās nokļūtu pÄ“c iespÄ“jas lielāks skaits citu cilvÄ“ku.

Taču, ja pamatÄ«gi iedziļināsities, tad tieši ar to - ar šÄdu ļaundabÄ«gu vÄ“lÄ“jumu - nodarbojas lielais vairums cilvÄ“ku, sevišÄ·i jau politiÄ·i.

Esat pagalam sašutuši par šo manu apgalvojumu!? Ta beidziet. Ja tas tā nebÅ«tu, tad neviena no šÄ«m atkarÄ«bām sen jau nebÅ«tu vairs pieejama. Piedodiet, bet, ja tas tā nebÅ«tu, tad jÅ«s visiem spÄ“kiem censtos panākt, lai nākamajām paaudzÄ“m nebÅ«tu vairs pieejams alkohols, nikotÄ«ns, pornogrāfija un azartspÄ“les.

Mana filozofija ir tāda: ja reiz es pats iekritu lamatās, tad uz kāda pamata man ļaut, lai arÄ« citi iekrÄ«t tajās pašÄs lamatās!? Ja es to ļauju, neko nedarot, lai to mainÄ«tu, tad esmu tipisks nelietis, kas vÄ“l citiem iekrist to pašu atkarÄ«bu lamatās.

Pasakiet man, uz kāda pamata veikalos joprojām ir iespÄ“jams nopirkt cigaretes, ja sen jau ir lieliski zināms, ka smÄ“Ä·Ä“šana izraisa kaitÄ«gu atkarÄ«bu un lielu iespÄ“jamÄ«bu saslimt ar vÄ“zi? Tas nozÄ«mÄ“ tikai vienu – valdÄ«ba, kas to atļauj, ir noziedzÄ«ga, jo ļauj saviem pilsoņiem indÄ“ties un kļūt atkarÄ«giem.

NikotÄ«ns ir bizness, kas ienes milzu peļņu ne tikai šÄ«s draņķības ražotājiem, bet arÄ« valsts budžetam. ValdÄ«ba šÄ«s indes legālu pārdošanu pamato ar visādiem liekulÄ«giem, absurdiem attaisnojumiem. Viens no šÄdiem liekulÄ«gajiem attaisnojumiem ir tāds, ka ienākumi no šÄ«s indes pārdošanas veido valsts budžetu, no kā tiekot darÄ«ti daudzi labi darbiņi.

Tā kā esmu kaitÄ«go atkarÄ«bu nost mešanas mÄ“Ä£inātājs ar milzÄ«gu pieredzi, diemžēl dažās kategorijās arÄ« nesekmÄ«gu, tad varu droši pateikt, ka šÄ« kampaņa ir veicama tikai ar moto „kas no acÄ«m prom, tas no sirds laukā”, kur paralÄ“li ir jāveido politekonomiskā iekārta, kurā pilnÄ«gi visiem bez izņēmuma ir labi apmaksāts darbs, kuru darot, cilvÄ“ks justos lietderÄ«gs, un kur ir iespÄ“jas sakarÄ«gi pavadÄ«t savu brÄ«vo laiku, kas pilns ar kaut ko interesantu, aktÄ«vu, sportisku. Ja cilvÄ“ks nav labi situÄ“ts, tad viņam ir niecÄ«gas iespÄ“jas brÄ«vo laiku pavadÄ«t pietiekami saistoši, jo viss saistošais maksā pamatÄ«gu naudu.

Cik tur tā darba pieņemt likumu, kas skaidri un gaiši definÄ“, ka, sākot ar tādu un tādu datumu, tādā un tādā gadā, teiksim, kaut vai sākot ar 2018.gadu, sāksies piecu gadu pārejas posms uz veselÄ«gu dzÄ«vi, kas beigsies 2023.gadā! Šajā piecgadÄ“ veikalos cigaretes un alkohols ir vÄ“l nopÄ“rkami, bet visi jau ir informÄ“ti, ka pÄ“c tam gan vairs legāli nopÄ“rkami tie nebÅ«s.

Savukārt piecgades posmā pÄ“dÄ“jā cigaretes un alkohols nopÄ“rkami tikai specializÄ“tos veikalos, uz kuru izkārtnÄ“m rakstÄ«ts „indes”. Cigaretes tikai viena veida. Nav vairs ne cigāru, ne dāmu, ne vieglo cigarešu, ne mazo paciņu. Tikai melna paciņa, uz kuras baltiem burtiem, netalantÄ«gā šriftā uzrakstÄ«ts „nikotÄ«ns”. Paciņa maksā dārgi. Bet, sākot ar 2023.gadu, arÄ« tās vairs nav veikalos nopÄ“rkamas.

Protams, kā attaisnojumu, lai neko nemainÄ«tu, varam paziņot, ka bÅ«s melnais tirgus, kur peļņu gÅ«s visādi pagrÄ«des darboņi. Protams, ka viņi bÅ«s – nekur jau viņi neliksies. Nekas! Policijai bÅ«s, ko šeptÄ“ties!

Jebkurā gadÄ«jumā galvenais jau ir tas, ka ļoti daudzi, ja nebÅ«s vairs iespÄ“jams gÅ«t vizuālu baudu no paciņas dizaina, kā arÄ«, ja regulāri nāksies sastapties ar visādām neÄ“rtÄ«bām un nepatikšanām pie iegādes, izlems par Ä“rtāku un saprātÄ«gāku labāk atmest šo kaitÄ«go paradumu. Un galu galā, kāpÄ“c lai to neizdarÄ«tu nākošo paaudžu labā!? Vai tad tu esi tik liels egoists un nelabvÄ“lis, ka nespÄ“tu nest šo upuri nākotnes cilvÄ“ku labā!? Es spÄ“tu. Un, ja reiz es to spÄ“tu, tad gan jau arÄ« tu to spÄ“tu.

LÄ«dzÄ«gi arÄ« ar alkoholu. Prasts, nepievilcÄ«gs dizains ar uzrakstu „alkohols”, kur maziem burtiņiem uzrakstÄ«ts konkrÄ“tā dzÄ“riena nosaukums „alus”, „šÅ†abis”, „brendijs”, „vÄ«ns”, „šampanietis”, utt. Var jau, protams, atrunāties, ka vajag vienkārši dzert ar mÄ“ru un, ka neviens jau nav vainÄ«gs, ka daudzi to neprot... Un tomÄ“r - kamdēļ mums neparÅ«pÄ“ties par nākamajām paaudzÄ“m, lai tām alkohols vairs nebÅ«tu legāli pieejams un neliktos par svÄ“tku tradÄ«ciju sastāvdaļu!?

ReliÄ£ijās tik bieži mÄ“dz runāt par upuru nešanu cilvÄ“ces labā. Tad kāpÄ“c mums nebÅ«t pietiekami godÄ«giem, lai uzņemtos nest šo upuri nākotnes cilvÄ“ces labā – sākt lielās pārmaiņas, radot sev nepieciešamās neÄ“rtÄ«bas alkohola un nikotÄ«na iegādÄ“!? Es kā atkarÄ«gs no šiem draņķiem cilvÄ“ks saku: „Pie joda, es esmu gatavs nest šo upuri! KāpÄ“c gan man jābÅ«t kaut kādam nelietim, novÄ“lot saviem iespÄ“jamajiem mazbÄ“rniem reālu, pie kam legālu, iespÄ“ju iekrist tajos pašos mÄ“slos, kuros iekritu es pats!?”

Ko, jÅ«s sakāt, ka citiem nav jācieš tā dēļ, ka citi neprot dzert ar mÄ“ru? Bet kā tad ar visiem tiem, kuri iekuļas atkarÄ«bā, un tiem, kuri sastrādā visādas muļķības un pat galÄ«gi nelāgas lietas!? Vai tas nav pagalam egoistiski un samÄ“rā nihilistiski, zinot, ka mazāk šo gadÄ«jumu nu nekādi nepaliks, ja viss paliks pa vecam!? Un, ja nu tavs bÄ“rns vai mazbÄ“rns arÄ« iekuļas tamlÄ«dzÄ«gās nepatikšanās kādreiz!? Vai tev to gribas!? Man personiski negribas.

Protams, ka pie šÄda scenārija pastāv lÄ“rums bažīgu jautājumu – kā pelnÄ«t iztiku kafejnÄ«cām, klubiem, bāriem, ja vairs nav alkohola, jo tieši ar šo draņķi taču tiek nodrošināti ienākumi? Tieši tāpÄ“c arÄ« ir nepieciešama pilnÄ«gi jauna politekonomiskā iekārta, kurā peļņai vairs nav nekādas nozÄ«mes, kur viss strādā un darbojas tikai tā dēļ, ka iestādÄ«jumiem, kur atpÅ«sties, paÄ“st un padejot, ir jābÅ«t, bet kur alga tiek maksāta no valsts budžeta visiem teju vai vienāda tikai par to, ka tie darbojas, nodrošinot gan cilvÄ“kiem darbu sabiedrÄ«bas labā, gan arÄ« atpÅ«tas iespÄ“jas apmeklÄ“tājiem.

Negribas sapīties garos ekonomiskos aprakstos, kā tiek emitēta nauda vajadzīgajā apjomā, lai visiem būtu labi apmaksāts darbs un viss noritētu, cik vien iespējams kā pa diedziņu, jo ir ļoti daudz pretrunīgu jautājumu, kur bieži vien liekas, ka tie ir neatrisināmi...

Zinu tikai vienu, ka jebkura problÄ“ma, jebkurš jautājums ir atrisināms, ja vien to vÄ“las. Zinu, ka tāda politekonomiskā iekārta ir iespÄ“jama, kurā peļņai vairs nav nekādas nozÄ«mes, bet tanÄ« pat laikā ražošana un viss pārÄ“jais sekmÄ«gi strādā un notiek gan tehniskais, gan garÄ«gais progress. ProblÄ“ma ir tikai tajā, ka cilvÄ“ki netic šÄdai iespÄ“jamÄ«bai, uzskatot, ka gan jau tāpat kaut kā...

Taču baidos, ka neizbÄ“gami tik un tā nāksies kaut kad risināt šos jautājumus, kur nāksies vien pieņemt, ka valsts iekārtai ir jābÅ«t tādai, kurā notiek plānošana. Iekārta, kurā plānots tiek pilnÄ«gi viss. Tiek konstatÄ“tas vajadzÄ«bas un aprÄ“Ä·ināti nepieciešamie resursi, lai viss, kas mums nepieciešams, darbotos un varÄ“tu tikt sekmÄ«gi realizÄ“ts.

Un, lai kā daudziem tas nepatiktu, nāksies vien pieņemt faktu, ka tikpat kā nekas vairs nav privāts. BÅ«s vien jāpieņem fakts, ka algas ir gandrÄ«z vai vienādas pilnÄ«gi visiem, kur par vadmotÄ«vu strādāt to vai citu darbu, kalpo personiskās prasmes, spÄ“jas un vÄ“lme darÄ«t to sabiedrÄ«bas labklājÄ«bas labā – kopÄ«guma labā – kopÄ“jā komforta labā.

Manuprāt, liela alga ir ļoti egoistiska un augstprātÄ«ga motivācija strādāt vadošus darbus. VadÄ«tāja darbu jāvÄ“las strādāt dabiskas vÄ“lmes dēļ sevi sekmÄ«gi realizÄ“t šajā amatā. Strādāt to tikai tā dēļ, ka ir sajÅ«ta, ka spÄ“j to labāk nekā citi, ko centies ar darbiem arÄ« pierādÄ«t praksÄ“.

Ne katrs spÄ“j bÅ«t vadÄ«tājs gan attiecÄ«gās izglÄ«tÄ«bas dēļ, gan nepieciešamo raksturÄ«pašÄ«bu trÅ«kuma dēļ. Varat man ticÄ“t – pat, ja algas bÅ«tu gandrÄ«z vai identiskas gan sÄ“tniekiem, gan uzņēmumu priekšniekiem, gan valsts augstākajām amatpersonām, tad tik un tā atrastos cilvÄ“ki, kuri ar prieku uzņemtos vadošos amatus.

Tāpat arÄ« joprojām atrastos daudzo nozaru zinātnieki, pedagogi, medicÄ«nas doktori utt., jo viņi jebkurā gadÄ«jumā vÄ“lÄ“tos sevi realizÄ“t konkrÄ“tajos, likteņa ieprogrammÄ“tajos darbÄ«bas virzienos, kuros tie spÄ“jÄ«gi sevi radoši realizÄ“t, gÅ«stot baudu no šÄ« procesa lietderÄ«guma.

Ir daudz cilvÄ“ku, kas aprakstÄ«juši politekonomiskās iekārtas modeli, kurā cilvÄ“ki dzÄ«votu daudz taisnÄ«gāk, tikumiskāk, krietnāk, saprātÄ«gāk. Katram no šiem modeļiem ir savas stiprās un vājās vietas. Katram ir kaut kas vairāk vai mazāk atšÄ·irÄ«gs no otra, taču galvenie kopsaucÄ“ji vienmÄ“r ir vieni un tie paši. Šie kopsaucÄ“ji ir taisnÄ«gums un harmoniskums, kur cilvÄ“ki dzÄ«vo un strādā, respektÄ“jot viens otru un dabu.

Viens no tādiem ir liepājnieks Juris Purviņš ar savu projektu „Azillando”. Tāpat iepazÄ«šanās vÄ“rts ir franču zinātnieka un filozofa Žaka Fresko projekts „VenÄ“ra.” Kaut kā taču soli pa solim ir jāvirzās uz šo jauno, saprātÄ«go politekonomiskās iekārtas modeli! PretÄ“jā gadÄ«jumā, visticamākais, visai drÄ«z mÅ«su civilizāciju noslaucÄ«s no Zemes virsmas mÅ«su pašu galÄ“jÄ«bās aizgājušais egoisms ar visu savu nolāpÄ«to konkurences cīņu un lielās peļņas vÄ“lmi priekšgalā.

Totalizatoriem un azartspÄ“lÄ“m ar naudas vinnÄ“šanas iespÄ“ju pavisam noteikti arÄ« nav vietas ne mÅ«su valstÄ«, ne arÄ« civilizācijā, jo skaidrs taču, ka tas neko labu nedara, bet gan ievelk cilvÄ“kus atkarÄ«bas un parādu jÅ«gā. Cik tur tā darba pieņemt likumu, kas to aizliegtu! Ne valstij, budžeta ieņēmumu papildināšanai, ne arÄ« uzņēmÄ“jiem, manuprāt, nav tiesÄ«bu pelnÄ«t naudu ar tik amorālu rÅ«palu, kas degradÄ“ cilvÄ“kus.

Bet, ja kāds kā argumentu vÄ“las minÄ“t, ka likvidÄ“jot to, cilvÄ“ki (uzņēmÄ“ji un viņu algotie darbinieki) zaudÄ“s darbu, kas tiem nodrošina ienākumus, tad es teikšu, ka gan jau viņiem darbs atrastos arÄ« normālā sfÄ“rā. Jebkurā gadÄ«jumā tas nav Ä«sti normāli, ka tik daudziem ir jāpelna iztika, pārgurušiem strādājot pa desmit lÄ«dz divpadsmit stundām fabrikās un veikalos, kad tanÄ« pat laikā ir tik daudz bezdarbnieku, kur darbus sakarÄ«gas politekonomiskās iekārtas apstākļos var sadalÄ«t uz visiem taisnÄ«gās devās.

KāpÄ“c gan ne? Visiem bÅ«tu darbs un saprāta robežās vienādas, labas algas, jo to nodrošina valsts. Neredzu nekādu lielo problÄ“mu, lai spÄ“jÄ«gi ekonomisti un citu jomu speciālisti, kā arÄ« valdÄ«ba, kurai kā pašai pirmajai bÅ«tu pie tā jāsāk Ä·erties klāt, nespÄ“tu visai viegli noorganizÄ“t šÄdu politekonomisko valsts modeli.

ProblÄ“ma ir tikai gribÄ“šanā. ProblÄ“ma ir tikai egoisma pārvarÄ“šanā – tā, lai visiem bÅ«tu labi. ProblÄ“ma ir tikai ticÄ«bā, ka tas ir iespÄ“jams, ja vien pie tā aktÄ«vi, radoši un neatlaidÄ«gi strādā kopÄ«giem spÄ“kiem. Kas ir, jums ticÄ«bas trÅ«kst, vai!? Jeb arÄ« pietiekamu prāta spÄ“ju, lai to spÄ“tu paveikt!? Kas ir, kiška tanka, kā krievi mÄ“dz sacÄ«t, vai!?

Manī jau sen ir pamatots izbrīns par pornogrāfijas pieejamību mūsu valstī. Ko labu tā dod cilvēkiem? Cik vien neesmu izprātojies, vienmēr esmu nonācis pie secinājuma, ka tikai un vienīgi morālu pagrimumu. Cik tur tā darba pieņemt likumu, kas to aizliegtu! Hops, un pornosaitu un žurnālu vairs nav.

Cik tur tā darba ar likumu aizliegt striptÄ«za dejošanu, pamatojoties ar loÄ£isku argumentu, ka striptÄ«zs noniecina cilvÄ“ka garÄ«go bÅ«tÄ«bu, reklamÄ“jot kaut ko lÄ“tu un piedauzÄ«gu! Cik tur tā darba ar likumu aizliegt iepazÄ«šanās portālos sadaļu „seksam”! Vai kāds nomirtu jeb izdarÄ«tu pašnāvÄ«bu, ja nebÅ«tu vairs šÄ«s iespÄ“jas? Diez vai – stipri šaubos. JāiepazÄ«stas taču it kā bÅ«tu mÄ«lestÄ«bas un draudzÄ«bas, nevis seksa dēļ! PretÄ“jā gadÄ«jumā valsts sevi pozicionÄ“ kā tāda legāla mauku māja! Ko, jÅ«s sakāt, ka tas ir pārāk puritānisks un konservatÄ«vs viedoklis? Var jau bÅ«t. Un kas tajā slikts?

Lai nu kas, bet tas bija viens no retajiem plusiem padomju laikiem, kad nekā tāda pie mums vēl te nebija. Vai no tā, ka pie mums tā visa te nebija, baigi cieta sabiedrība? Ja kāds saka, ka cieta gan, tad interesanti būtu zināt, kā? Lai argumentē!

Daudzi smÄ«kņājot mÄ“dz sacÄ«t ierasto frāzi, ka seksa padomju laikos nebija. Ak tā! Vai tiešÄm nebija!? Vai tad seksam pÄ“c idejas nebÅ«tu jābÅ«t tikai starp diviem, viens otru no visas sirds mÄ«lošiem cilvÄ“kiem, kuri ir jau salaulājušies jeb apprecÄ“jušies? KāpÄ“c pÄ“kšÅ†i tas sekss ir kļuvis mums tik ļoti vajadzÄ«gs, ka tas tiek atreferÄ“ts visur, kur vien iespÄ“jams? Vai tad gadÄ«jumā tā nav mÄ«lestÄ«bas nodevÄ«ba, ja sekss notiek starp cilvÄ“kiem, kuri nav laulājušies abpusÄ“jas mÄ«lestÄ«bas dēļ? Manuprāt, ir gan.

Attaisnojumu var atrast da jebkam – jebkurai neÄ“tiskai un amorālai uzvedÄ«bai. Taču patieso lietas bÅ«tÄ«bu jau tāpÄ“c tas nemaina. Atklāti sakot, man ir sajÅ«ta, ka mÄ“s ar to vien nodarbojamies kā meklÄ“jam attaisnojumus katrai savai neÄ“tiskajai, amorālajai darbÄ«bai, lai tikai varÄ“tu paturÄ“t sev iespÄ“jas darÄ«t to, kas nav saprātÄ«gi.

Man ir aizdomas, ka visas mÅ«su civilizācijas problÄ“mas ir tikai tā dēļ, ka mÄ“s jau kopš neatminamiem laikiem, kopš pašas bÄ“rnÄ«bas esam audzināti nodot, pievilt un krāpt mÄ«lestÄ«bu – savu Ä«sto, otro pusÄ«ti, kas katram ir augstāko spÄ“ku paredzÄ“ta uz šÄ«s planÄ“tas. To ir visai viegli pierādÄ«t. Taču nez kādēļ neviens to neņemas ne tikai pÄ“tÄ«t un pierādÄ«t, bet pat iztirzāt šo vissvarÄ«gāko tÄ“mu, no kuras ir atkarÄ«ga civilizācijas drošÄ«ba un labklājÄ«ba.

Nav jau gluži tā, ka neviens par to nerunātu, jo izņēmumi ir visur un vienmÄ“r. Ä»evs Tolstojs pavisam noteikti bija viens no tiem, kurš arÄ« centās iztirzāt un akcentÄ“t šo jautājumu, bet nez kādēļ tas ir pazudis no kultÅ«ras darbinieku redzesloka. Vai kāds ir pÄ“tÄ«jis, cik stabilas un ilgstošas ir laulÄ«bas, ja neviens no abiem pirms laulÄ«bām nav bijis seksuālās attiecÄ«bās, kur pacietÄ«gi sagaidÄ«juši viens otru? Nav kaut kā dzirdÄ“ts.

Toties neapstrÄ«dams fakts ir tāds, ka šÄ·iršanās un partneru maiņa, plus vÄ“l krāpšana laulÄ«bas vai kopdzÄ«ves laikā mÅ«sdienās ir ārkārtÄ«gi izplatÄ«ts process. Tā rezultāts ir gan negribÄ“tie bÄ“rni, gan arÄ« tādi, kuri aug viena vecāka Ä£imenÄ“. Un jebkurš šÄ«s jomas speciālists, ja vien nebÅ«s liekulis, pateiks, ka tas rada bÄ“rnos paliekošas traumas, kuru rezultāts izpaužas kā egoisms, nihilisms utt., tādÄ“jādi veicinot sabiedrÄ«bas nedrošumu kopsummā.

Latvijas izglÄ«tÄ«bas ministra vietā es pavisam noteikti jau tuvāko mÄ“nešu laikā liktu parādÄ«ties mācÄ«bu priekšmetam, kurš, visticamākais, sauktos „Harmonijas mācÄ«ba.” Priekšmets mācÄ«tu ne tikai to, ka egoisms ir nevÄ“lams un izskaužams, bet arÄ« pašu galveno harmoniskas cilvÄ“ces kaldināšanas likumu: 

LaulÄ«bas starp vÄ«rieti un sievieti, kas slÄ“gtas tikai patiesas, abpusÄ“jas, garÄ«gas mÄ«lestÄ«bas dēļ, pie kam, kur pāra saderÄ«ba visa mūža garuma ilgai kopdzÄ«vei ir konstatÄ“ta pietiekami ilgā pārbaudes posmā, bez iepriekšÄ“jas seksuālās pieredzes ne tikai savā starpā, bet arÄ« agrāk – pirms iepazÄ«šanās, ir vienÄ«gais instruments harmoniskas planÄ“tas veidošanai, jo tikai šÄdās laulÄ«bās var dzimt mÄ«lÄ“ti, gribÄ“ti, gaidÄ«ti bÄ“rni, kas tiek audzināti par vÄ“l krietnākiem, tikumiskākiem, viedākiem cilvÄ“kiem, nekā ir to vecāki.

No mana skatu punkta skolās un arÄ« mājās (Ä£imenÄ“s) bÄ“rniem jau no mazotnes ir jāstāsta patiesÄ«ba, ka diemžēl tā nu ir sanācis, ka cilvÄ“ce ir pamatÄ«gi sapinusies pretrunās un ļāvusi sevi mānÄ«t un degradÄ“t, visu šo laiku meklÄ“jot attaisnojumus savai amorālajai un neÄ“tiskajai uzvedÄ«bai.

BÄ“rniem ir jāzina, ka tā ir mÄ«lestÄ«bas nodevÄ«ba un krāpšana, ja cilvÄ“ks stājas seksuālajās attiecÄ«bās pirms laulÄ«bām. Pie kam nevis vienkārši laulÄ«bām ar kuru katru, bet gan tikai un vienÄ«gi ar savu Ä«sto mÄ«lestÄ«bu no pretÄ“jā dzimuma, ar kuru iziets pietiekami ilgs kopÄ«gās mÄ«lestÄ«bas pārbaudes laiks.

BÄ“rniem ir jāzina, ka mÅ«sdienās teju vai visi pieaugušie nodarbojas ar savas Ä«stās mÄ«lestÄ«bas krāpšanu un atrod attaisnojumus šai neÄ“tiskajai rÄ«cÄ«bai, un tas ir ļoti nosodāmi, kā arÄ« pastāvÄ«gi akcentÄ“jams medijos, lai nezustu vajadzÄ«gā uzmanÄ«ba. BÄ“rniem ir jāzina, ka pārgulÄ“šana pirms laulÄ«bām ir ne tikai savas mÄ«lestÄ«bas – savas otrās pusÄ«tes nodevÄ«ba, bet arÄ« mÄ«lestÄ«bas kā jÄ“dziena vispār nodevÄ«ba.

MÄ“s diemžēl dzÄ«vojam laikmetā, kad mÄ«lestÄ«bas krāpšana un nodevÄ«ba ir visapkārt ik uz soļa un netiek vairs tikpat kā nosodÄ«ta. Tā ir cilvÄ“ces degradācija, kas vÄ“rojama visapkārt. Bet dÄ«vainā kārtā tā netiek uzskatÄ«ta vis par izlaidÄ«bu, kas degradÄ“ sabiedrÄ«bu, bet gan par brÄ«vÄ«bu. Tas nevarÄ“ja notikt tāpat vien pÄ“kšÅ†i, bez iepriekšÄ“jas ievirzes.

Ja papÄ“tÄ«sim tuvāk, tad ieraudzÄ«sim, ka šo amorālo, neÄ“tisko rÄ«cÄ«bu mums potÄ“ kā pieņemamu jau kopš seniem laikiem. Es ieteiktu to uz steidzamāko mainÄ«t nākošo paaudžu labā. Neredzu nevienu jÄ“dzÄ«gu argumentu, kāpÄ“c mums to nedarÄ«t. Galu galā tas bÅ«tu tikai godÄ«gi, taisnÄ«gi un saprātÄ«gi. Jebkurā gadÄ«jumā, mans pienākums ir piedāvāt, bet jÅ«sÄ“jais... Nu, gan jau paši zināt, kādu nobeigumu šim citātam izvÄ“lÄ“ties.

Novērtē šo rakstu:

0
0