Iesaki rakstu:

Skandāls par obligātā iepirkuma komponenti ir viens no skaļākajiem pÄ“dÄ“jā laikā. PliÄ·us un pÄ“rienus saņem pašreizÄ“jais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kuram nākas visu šo ievārÄ«to putru izstrÄ“bt. Zem sitiena nonākušas arÄ« mazākas koÄ£enerācijas stacijas, kuras jau tāpat ir neapskaužamā stāvoklÄ« valsts, maigi sakot, neizlÄ“mÄ«bas dēļ. Taču, pirms mest ar akmeni, ko pÄ“dÄ“jā laikā dara visi, kam vien nav slinkums, ir vÄ“rts apskatÄ«ties, kas tad Ä«sti stāvÄ“ja pie OIK idejas un izpildÄ«juma šÅ«puļa.

Ä¢eniālās OIK ideja radās vÄ“l tālajā Aigara KalvÄ«ša laikā, tad to turpināja realizÄ“t ekonomikas ministri Kaspars Gerhards un Artis Kampars, taču neapšaubāmi tieši Daniela Pavļuta laikā bija visstraujākais izdoto atļauju skaita pieaugums, par ko liecina arÄ« no jauna izdoto atļauju lÄ«kne.

Lai gan jau no pirmās savas ministrÄ“šanas dienas Pavļuts skaļi kliedza par OIK licenču dāļāšanas apturÄ“šanu, viņš tomÄ“r stipri kavÄ“jās ar lÄ“muma pieņemšanu, par ko liecina pašas ministrijas fakti. Jā, vÄ“ja un hidroelektrostacijām tiešÄm viņa laikā OIK licences nedalÄ«ja, bet koÄ£enerācijas stacijām tās turpināja izsniegt pa labi un pa kreisi bez jebkādas kontroles, izpÄ“tes un aprÄ“Ä·iniem.

Taču visa OIK skandāla kontekstā veiksmÄ«gi ir aizmirsts vai apzināti noklusÄ“ts vÄ“l viens bÅ«tisks personāžs, kurš bija tieši atbildÄ«gs par OIK licenču dalÄ«šanu un kurš bija amatā kā Kampara, tā arÄ« Pavļuta laikā. Tas ir toreizÄ“jais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris PÅ«ce, kurš tagad mÄ“Ä£ina iekārtoties politikā caur partiju “Latvijas attÄ«stÄ«ba”. Tieši PÅ«ces paraksts rotā visas OIK licences, un tieši viņam bija jābÅ«t tam, kuram jāceļ trauksme par procesa nekontrolÄ“tu un nepārdomātu izvÄ“ršanos, nevis klusÄ«bā savā kabinetā jādriÄ·Ä“ savs paraksts uz katra deguna priekšÄ noliktā papÄ«ra. Lai gan, protams, neviens nezina, cik šÄ« paraksta driÄ·Ä“šana bija izdevÄ«ga pašam PÅ«cem.

VÄ“l viens aspekts, kuru nedrÄ«kst aizmirst, bet kurš paliek nepamanÄ«ts, skaļi kliedzot par ļaunajiem OIK licenču izkrāpÄ“jiem, ir tas, ka lauvas tiesu no OIK maksājuma mÄ“s atdodam ne jau atjaunojamajiem resursiem, bet gan RÄ«gas TEC, kas elektrÄ«bas ražošanā izmanto Krievijas gāzi. To gan vajadzÄ“tu paturÄ“t prātā, pirms kratÄ«t ar pirkstu visiem, kas uzdrošinājušies riskÄ“t, iesaistoties lÄ«dz šim nezināmā biznesā - elektrÄ«bas ražošanā no atjaunojamajiem resursiem -, un tagad mÄ“Ä£ina Ä«stenot savu apņemšanos un uzbÅ«vÄ“t koÄ£enerācijas stacijas situācijā, kad valsts pamanās biežāk nekā zeÄ·es mainÄ«t noteikumus un likumus, pÄ“c kuriem uzņēmÄ“jiem bÅ«tu jāvadās.

MÅ«su elektrÄ«bas rÄ“Ä·inos OIK veido tik lielu daļu ne jau tāpÄ“c, ka šÄ·eldas, biomasas, vÄ“ja vai hidroelektrostacijā ražo elektrÄ«bu, bet gan tādēļ, ka miljonu miljoni ir jāmaksā TECiem, kuri elektrÄ«bu ražo no gāzes, kas nebÅ«t nav atjaunojams resurss, lÄ«dz ar ko vispār nav skaidrs, kāpÄ“c tiek iekļauts OIK. Tad jau varbÅ«t pasludinām, ka arÄ« lielajos HES saražotā elektroenerÄ£ija ir subsidÄ“jama caur OIK, jo kur nu vÄ“l zaļāka enerÄ£ija nekā RÄ«gas, Ķeguma un Pļaviņu HES saražotā?

Tāpat, šÄ·etinot OIK sāgu, nedrÄ«kst piemirst par vairāk nekā 600 miljoniem eiro, ko TEC2 rekonstruÄ“šanā un jaudas palielināšanā ieguldÄ«ja no valsts budžeta – tātad no visu mÅ«su nodokļu maksātāju naudas. Tātad arÄ« šo slogu, tikai citā veidā, nodokļu maksātāji jeb vienkāršie iedzÄ«votāji un ražotāji iznesa uz saviem pleciem.

To, ka OIK atļauju dalÄ«šana notika haotiski un bez jebkāda plāna, pierāda arÄ« fakts, ka vairāk nekā puse izsniegto licenču ir anulÄ“tas. Vai pirms to izsniegšanas kāds pārbaudÄ«ja, pārliecinājās, ka šis komersants tiešÄm nāk ar nopietniem nolÅ«kiem? PatiesÄ«bā visa lielā brÄ“ka un villošanās ir par 36 koÄ£enerācijas stacijām, kuras šobrÄ«d neražo enerÄ£iju.

Un te nu bÅ«s akmentiņš arÄ« dažu mediju dārziņā, kuri, tā vien izskatās, tendÄ“ti izplatÄ«t ļoti selektÄ«vu informāciju! Pirmkārt, tā kā šÄ«s koÄ£enerācijas stacijas neražo elektrÄ«bu, tās arÄ« nesaņem nevienu centu no valsts budžeta. Otrkārt, neražo tās tikai tādēļ, ka lÄ«dz ar mainÄ«go valsts politiku OIK jautājumā, nepārtrauktām izmaiņām likumdošanā, vilcināšanos bÅ«tisku lÄ“mumu pieņemšanā, kur nu vÄ“l tarifu noteikšanā, neviena normāla banka, Ä«paši pÄ“c pÄ“dÄ“jā laika notikumiem, pat nedomā piešÄ·irt viņiem kredÄ«tus. Treškārt, tiek melots arÄ« par to, ka uzņēmÄ“js sāk no valsts iekasÄ“t piÄ·i, tiklÄ«dz sāk ražot elektrÄ«bu, un dara to dara tik ilgā termiņā, uz kādu licence izdota.

Ne tuvu tam! Ja licence tiek izdota uz 8 gadiem un koÄ£enerācijas stacija uzsāk ražošanu tikai pÄ“c 4 gadiem, tad OIK daļu viņi saņem atlikušos 4 gadus un ne ilgāk. Turklāt koÄ£enerācijas staciju Ä«pašniekus diez vai var nosaukt par miljonāriem, jo diemžēl OIK daļa ne tuvu nenosedz izmaksās par, piemÄ“ram šÄ·eldu, darbaspÄ“ku, kur nu iekārtām, kā arÄ« kredÄ«ta atmaksas summas. Lielākā daļa strādā ar mÄ«nusiem, ko labi var redzÄ“t arÄ« Lursoft pārskatos.

Taču, kamÄ“r lieli vÄ«ri brÄ“c un villojas, mÄ“s, iedzÄ«votāji, tik turpinām maksāt. Turklāt OIK maksājums aprÄ“Ä·ināts, rÄ“Ä·inoties, ka visas spÄ“kstacijas strādās ar pilnu jaudu. Uzsveru – visas! (Šis tas ir jautājums, kas jānoskaidro, vai tas tā ir.) Tātad mÄ“s maksājam arÄ« par tām, kuras tā arÄ« nav sākušas strādāt, kā arÄ« par tām, kuras strādā ar nepilnu jaudu. Bet mÅ«su rÄ“Ä·inos tas jau ir ierÄ“Ä·ināts, tik nav saprotams, kur šÄ« nauda paliek – kā dividendes tiek samaksātas no Latvenergo peļņas valsts budžetā vai tiek notrallinātas Latvenergo mārketinga kampaņās?

Turklāt visas pazÄ«mes liecina, ka šis OIK skandāls ir tikai ziediņi. Jau pie durvÄ«m klauvÄ“ nākamais valdÄ«bas vÄ«ru izdomājums, kā patukšot iedzÄ«votāju kabatas. Tā ir Inčukalna gāzes krātuves pirkšana. Kas par to maksās? Atkal jau mÄ“s ar saviem nodokļiem, vai arÄ« tiks izdomāta kāda cita viltÄ«ba, kā no cilvÄ“kiem izmānÄ«t naudu, lai valstsvÄ«ri varÄ“tu nepārdomāti iepirkties “pa dārgo”.