Iesaki rakstu:

Dažādus maksātnespÄ“jas juristus it kā „atmaskojošu” rakstu sÄ“rijas publicÄ“jošais preses izstrādājums „Ir”, kā rāda padsmit gadus veci tiesu dokumenti, radniecÄ«bas saitÄ“m patiesÄ«bā ir saistÄ«ts ar maksātnespÄ“jas shÄ“mu „ciltstÄ“vu” Latvijā - Mārci Ločmeli. Nav izslÄ“gts, ka rakstu sÄ“rijas veido atriebÄ«bu juridisko pakalpojumu nozarei par to, ka tā viņu no sava vidus par shÄ“mošanu izstÅ«musi.

GandrÄ«z katru gadu „Ir” uzsāk jaunu zibenskampaņu pret tiem juristiem, kuri praktizÄ“ maksātnespÄ“jas tiesÄ«bu lauciņā. Taču šis preses izstrādājums sistemātiski noklusÄ“jis, ka tā galvenās redaktores Nellijas Ločmeles (Tjarves) brālis Mārcis Ločmelis ir visu laiku nekaunÄ«gākais maksātnespÄ“jas procesu shÄ“motājs, kura shÄ“mas nekaunÄ«guma ziņā neviens (par laimi) nav mÄ“Ä£inājis pārspÄ“t.

Mārča Ločmeļa tipiskā shÄ“ma savulaik bijusi šÄda: vieni un tie paši krimināli noskaņotie juristi ne tikai gadiem ilgi uzmetušies maksātnespÄ“jÄ«giem uzņēmumiem par administratoriem, bet arÄ« vienlaikus kļuvuši par kreditoru pārstāvjiem, paši sev maksājot naudas un novedot lÄ«dz likvidācijai tos nelaimÄ«gos uzņēmumus, kuru aizstāvÄ“šanai un sanācijai tiesa viņus apstiprinājusi! Savukārt vÄ“lāk, jau šajos laikos, māsas vadÄ«ts preses izdevums kritizÄ“ jebkurus pa rokai pagadÄ«jušos maksātnespÄ“jas administratorus - lai tikai Ä«stie shÄ“motāji, kurus godÄ«gie juristi pa to laiku jau izolÄ“juši no sava vidus, paliktu ārpus mediju starmešiem.

No parasta bankrota lÄ«dz shÄ“mošanai

Afēru sākums datējams ar laiku pirms vismaz piecpadsmit gadiem. Vēl 2002. gadā, pirms lielā būvniecības buma, bankrotējot celtniecības firmai A/S Būvniecības - Konsultāciju uzņēmējDarbības akciju sabiedrība (BKD), par administratoriem tika nozīmēta juridiskā sabiedrība SIA Konsenss, kuras vārdā darbojās tās dibinātājs Mārcis Ločmelis.

Pašlaik par maksātnespÄ“jas administratoriem kļūt var vienÄ«gi sertificÄ“ti administratori, kurus uzrauga valsts, bet tolaik likums vÄ“l pieļāva šo funkciju izpildÄ«t juridiskajām personām, kuras visbiežāk bija advokātu biroji vai citas specializÄ“tas juridiskās sabiedrÄ«bas, kā šajā gadÄ«jumā. Un tās parasti neviens nekontrolÄ“ja.

Mārcis Ločmelis uzsāka savu darbÄ«bu visai zÄ«mÄ«gi: pirmo kreditoru sapulci noturÄ“ja naktÄ« no 14. uz 15. februāri, no dalÄ«bas tā izslÄ“dzot vairākus lielus kreditorus. PÄ“c gada tiesa visus šÄ«s sapulces rezultātus atcÄ“la, taču lÄ«dz tam varÄ“ja sākt kārtot rebes.

Lai nauda aizplÅ«stu administratoriem vajadzÄ«gajos virzienos, ciest nācās Ä«stajiem kreditoriem. PiemÄ“ram, kāda JÅ«rmalas firma SIA Laura cesijas kārtÄ«bā nopirka BKD parādus no Baltijas TranzÄ«tu bankas, lai varÄ“tu pabeigt BKD iesāktos un maksātnespÄ“jas dēļ pusratā pamestos Mežciema pamatskolas bÅ«vdarbus, taču Mārcis Ločmelis vairākus gadus centās neatzÄ«t prasÄ«juma tiesÄ«bas vairāk nekā 16 tÅ«kstošu latu apjomā.

Tāpat apdalÄ«to vidÅ« palika dažādi celtnieki, apakšuzņēmÄ“ji, A/S Vereinsbank RÄ«ga un praktiski jebkura cita firma, kura bija aizdevusi naudu, piegādājusi materiālus vai izpildÄ«jusi BKD labā kādus reālus bÅ«vdarbus.

DrÄ«z vien lÄ«dzÄ«gas lietas konstatÄ“ja arÄ« pārÄ“jie kreditori. Mārcis Ločmelis sāka nepildÄ«t savas priekšniecÄ«bas - BKD kreditoru sapulces - rÄ«kojumus, un kreditori nolÄ“ma izteikt Ločmelim neuzticÄ«bu.

Paši kļūst sev par kreditoriem

Būvniecības nozares miljonārs Vilnis Birznieks 2002. gadā zaudēja pusotru miljonu latu, maksātnespējā nonākot gan BKD, gan tās meitasuzņēmumam SIA BKD Būvuzņēmums.

HronoloÄ£iski iznāk, ka vispirms saistÄ«bas nespÄ“ja nokārtot „meita”, pÄ“c tam arÄ« „māte”. Jau no pašiem pirmajiem soļiem sākās maksātnespÄ“jas maitasputnu uzlidojums nelaimÄ«gajiem bÅ«vniekiem: vispirms juridiskā sabiedrÄ«ba Konsenss iekļuva maksātnespÄ“jas administratoru amatā meitasuzņēmumā, caur to pÄ“c tam arÄ« māteskompānijā.

Iznāca ļoti izdevÄ«ga situācija: administratori, bÅ«dami paši sev priekšnieki caur mātesuzņēmumu, vienlaikus skaitÄ«jās sev kreditori! Atmiņā nāk Minhauzena joku stāsts par to, kā viņš pats sevi aiz matiem esot no purva izvilcis - taču Mārcim Ločmelim un sabiedrotajiem identiska shÄ“ma izdevās, ne aci nepamirkšÄ·inot.

Tā kā Konsensa juristi izmantoja šo shÄ“mu, lai paši sev maksātu un savukārt atbÄ«dÄ«tu no BKD paliekām Ä«stos kreditorus, kuri gaidÄ«ja samaksu par celtniecÄ«bas materiāliem un padarÄ«tajiem darbiem (viņu vidÅ« - SIA Orion celtniecÄ«bas kompānija, SIA Vesta AVM, apdrošinātāji Balta, SIA Augstceltne bÅ«ve, SIA Mehāniskās sistÄ“mas un citi), tad kreditori sanāca kopā un nolÄ“ma mÄ“Ä£ināt kopÄ«giem spÄ“kiem izbeigt šo afÄ“ru.

Bet ar Konsensa gādÄ«bu kreditoru sarakstā negaidÄ«ti parādÄ«jās mistiskas personas un saistÄ«bas 2,3 miljonu latu apmÄ“rā. ŠÄdiem „pÄ“kšÅ†ajiem” kreditoriem parādoties sapulcÄ“, Ä«stie darba samaksas gaidÄ«tāji tika pārbalsoti ar vairāk nekā divu trešdaļu balsu starpÄ«bu. Jau dažas dienas vÄ“lāk atklājās, ka aiz pÄ“kšÅ†Ä „uzlidojuma” stāv divas bijušÄs BKD amatpersonas - Vilnis Birznieks un Māris Vidavskis.

TaisnÄ«bas meklÄ“tāji vÄ“rsās tiesā ar Konsensa veikto pārkāpumu sarakstu, kurā bija vismaz 18 punkti. Apgabaltiesa nosprieda ieturÄ“t vidusceļu - aizdomÄ«gos lÄ“mumus atcÄ“la, bet pašus administratorus no amata gan nÄ“. Tas Mārcim Ločmelim un viņa biznesa partneriem ļāva vÄ“l vairākus gadus saglabāt trekno barotni izpostÄ«tā bÅ«vuzņēmuma paliekās, kamÄ“r celtnieki un piegādātāji par paveikto darbu nesaņēma algas.

Neiedomājamā kārtā Mārča Ločmeļa darbinieks Alens Ancāns vienlaikus kļuva ne tikai par administratora pārstāvi, bet arÄ« par kreditoru komitejas locekli, formāli it kā pārstāvot algas gaidošos BKD darbiniekus. KamÄ“r Alens Ancāns saņēma treknas samaksas no BKD atliekām, Ä«stie darbinieki palika gaidot.

BKD telpas BrÄ«vÄ«bas ielā 99 nonāca ar Konsensu saistÄ«tu personu valdÄ«jumā. Bet miljonārs Vilnis Birznieks parādÄ«jās kā ievÄ“rojamākais kreditors uzņēmumam, kuru pats iepriekš bija nolaidis lÄ«dz kliņķim, tādā veidā radot aizdomas, ka tā bijusi apzināta shÄ“ma no paša sākuma.

Nav vienīgais gadījums

Vienlaikus Konsensa vārds pavÄ«dÄ“ja citā afÄ“rā - VSIA Latvijas televÄ«zija (LTV) izdarÄ«ja interesantu izvÄ“li, uzticot piedzÄ«t LTV debitoru parādus Mārča Ločmeļa firmai Konsenss. Kā toreiz acÄ«gi konstatÄ“ja laikraksts Diena, jautrÄ«ba slÄ“pās faktā, ka Ločmelis pamanÄ«jās vienlaikus piestrādāt par juristu arÄ« LTV tā laika uzraudzÄ«bas institÅ«cijā (Nacionālajā radio un televÄ«zijas padomÄ“, kas bija tagadÄ“jās NEPLP priekštece).

Lai analizÄ“tu LTV darbÄ«bas rezultātus, NRTVP sekoja sava jurista Mārča Ločmeļa padomam un nolÄ«ga speciālistus - kādu finanšu konsultāciju biroju. Konsultanti izpÄ“tÄ«ja LTV problÄ“mu (dažādi reklāmas kantori bija palikuši parādā LTV gandrÄ«z pusmiljonu latu, bet maksāt negrasÄ«jās) un nāca klajā ar ieteikumu LTV parādu piedzÄ«šanu nodot kādiem ārpakalpojumu sniedzÄ“jiem, jo pati LTV sava smagnÄ“jā mehānisma dēļ to it kā nespÄ“jot.

Iznākumā pasÅ«tÄ«jumu piedzÄ«t LTV parādus ieguva juridiskais birojs Konsenss jeb - citiem vārdiem - tas pats Mārcis Ločmelis, no kura paša bija nākusi iniciatÄ«va šÄdu lietu ieviest. JāpiezÄ«mÄ“, ka konkurss uz šÄ« parādu piedziņas pakalpojuma sniegšanu LTV labā izsludināts netika vispār: Konsenss ieguva lÄ«gumu bez konkursa.

Par lÄ«guma slÄ“gšanas apstākļiem un sniegto ieteikumu iznākumu ieinteresÄ“jās arÄ« uzraugi no NRTVP, raugot noskaidrot, vai LTV nav nodarÄ«ts finansiāls kaitÄ“jums un vai „aiz borta” nav palikušas parādu piedziņas firmas ar izdevÄ«gāku piedāvājumu, sacÄ«ja toreizÄ“jais NRTVP priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks BaldÅ«rs Apinis. Viss beidzās ar to, ka Mārča Ločmeļa „uzvaru” konkursā bija jāizvÄ“rtÄ“ NRTVP nodarbinātajam juristam - tātad nevienam citam kā… pašam Mārcim Ločmelim.

PastāvÄ“ja cerÄ«ba, ka šim lÄ«gumam Ä·ersies klāt kāds nākamais NRTVP jurists pÄ“c tam, kad Ločmelis aizies no darba šajā sabiedrisko mediju uzraudzÄ«bas institÅ«cijā. Bet viņa vietā NRTVP sāka strādāt… Alens Ancāns!

Identiska shēma Rīnūžos

Mārcis Ločmelis, saprotams, nav bijis administrators vienÄ«gi BKD - lÄ«dzÄ«gā veidā viņš iekļuvis ievÄ“rojamā RÄ«gas ostas uzņēmuma A/S RÄ«nūži maksātnespÄ“jas administratora godā: vispirms panācis, ka viens no kreditoriem iesaka Konsensu par administratoru, bet pÄ“c tam iemantojis tiesneša uzticÄ«bu.

Kad tas bija izdarÄ«ts, varÄ“ja sākt rÄ«koties. Gadsimtu mijā RÄ«nūži tika privatizÄ“ti par labu kādam Kazahstānas uzņēmumam, no kura mÅ«su valsts vÄ“l nebija saņēmusi visus maksājumus par RÄ«nūžu atpirkšanu. ŠÄ« nauda gāja Latvijas budžetam zudumā, kad RÄ«nūžos sāka saimniekot Konsenss. Vispirms tika sastādÄ«ts sanācijas plāns, kura ietvaros Mārcis Ločmelis notirgoja visu, kas vien RÄ«nūžiem vÄ“rtÄ«gs piederÄ“ja: milzu saldÄ“tavas, Ä“kas, tehniku. Katrā izsolÄ“ piedalÄ«jās viens vienÄ«gs pircÄ“js, kurš ik reizi bija svaigi reÄ£istrÄ“ts turpat Atlantijas ielā 27 - tātad paša Ločmeļa kontrolÄ“tā adresÄ“.

Sanācijas plāns tomÄ“r lÄ“nām pildÄ«jās, RÄ«nūži virzÄ«jās uz darbÄ«bas atjaunošanu. Kad pārdodamie aktÄ«vi bija izbeigušies, no nekurienes uzradās kāds Kipras ofšors, kurš nekad nebija sniedzis nekādus pakalpojumus vai piegādājis preces RÄ«nūžiem. Identiski kā BKD gadÄ«jumā, izrādÄ«jās - pÄ“kšÅ†ajam kreditoram, Ločmeļaprāt, bija tāds balsu pārsvars, ka tas varÄ“ja pārbalsot visus citus, kopā ņemtus.

Kipras ofšors nolÄ“ma RÄ«nūžus likvidÄ“t. Gan valsts, gan visi pārÄ“jie kreditori zaudÄ“ja visu, uz ko bija cerÄ“juši, bet lielā stividorkompānija 2007. gadā tika likvidÄ“ta, darbu zaudÄ“jot teju 200 cilvÄ“kiem.

Ir vai nav „Ir” akcionārs?

ŠÄ«s jaunā gadu tÅ«kstoša sākumā konstatÄ“tās (un ar milzu grÅ«tÄ«bām apturÄ“tās) shÄ“mas bÅ«tu sen aizmirstas, ja tās pÄ“dÄ“jo dažu gadu laikā nebÅ«tu atgādinājuši sabiedrÄ«bai paši toreizÄ“jie shÄ“motāji. Proti, „Ir” vairākos turpinājumos ik pa laikam publicÄ“ stāstus par maksātnespÄ“jas procesos notiekošo. Kā tagad kļūst skaidrs, šiem materiāliem sākotnÄ“ji bijis kopÄ«gs izejas punkts - tas pats Mārcis Ločmelis, bÅ«dams „Ir” izdevÄ“ja A/S Cits Medijs valdes locekles Nellijas Ločmeles (Tjarves) brālis.

Turklāt nav pilnÄ«bā izslÄ“dzama varbÅ«tÄ«ba, ka Mārcis Ločmelis ir arÄ« viens no Cita Medija akcionāriem vai aizdevÄ“jiem. Šai izdevniecÄ«bai ir četru veidu akcionāri (A un B šÄ·iru akcionāri, t.s. priekšrocÄ«bu akcionāri un personālie akcionāri), plus vÄ“l konvertÄ“jamo obligāciju turÄ“tāji. Kas ir šie akcionāri un obligacionāri, uzzināt nav iespÄ“jams: Cits Medijs ir slÄ“gtā akciju sabiedrÄ«ba, kam par saviem Ä«pašniekiem ziņas nav jāsniedz nevienam. Pat valstij ne: šÄ« gada oktobrÄ« Nellija Ločmele (Tjarve), tikusi izsaukta uz Saeimas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju, atteicās izpaust savu akcionāru un obligacionāru turÄ“tos procentus un ieguldÄ«jumu summas.

VÄ“l vairāk: viņa komisijai nodeva iesniegumu saukt pie kriminālatbildÄ«bas Latvijas Žurnālistu SavienÄ«bas lÄ«deri Dr. Juri Paideru, kurš bija ierosinājis patiesā labuma guvÄ“ju atklāšanu. (Notika gan pretÄ“jais tam, uz ko viņa cerÄ“ja: prokuratÅ«ra viņas iesniegumu noraidÄ«ja, un tagad jau viņai pašai var draudÄ“t kriminālatbildÄ«ba par apzināti nepatiesa iesnieguma rakstÄ«šanu.)

Nozare pašattÄ«rÄ«jusies no „Ločmeļiem”

Pa šo laiku klusi notikušas pārmaiņas maksātnespÄ“jas administratoru vidÄ“. Gan juridiskā firma Konsenss, gan Mārcis Ločmelis un viņa agrākie sabiedrotie ir tikuši izstumti no maksātnespÄ“jas administratoru aprindām, jo ar viņiem raksturÄ«gajām darbÄ«bas metodÄ“m profesionāļu vidÅ« nav, ko meklÄ“t.

Kļūstot stingrākam likumam, kurš tagad paredz obligātu sertificÄ“šanu ikvienam maksātnespÄ“jas administratoram, Mārcis Ločmelis nemaz nav meklÄ“jis iespÄ“ju sertificÄ“ties, labi nojaušot, kāds viedoklis bÅ«s citiem juristiem par viņa „sasniegumiem”. ArÄ« Alens Ancāns nav sertificÄ“ts administrators.

LÄ«dz ar to acÄ«mredzamas ir aizdomas: sertificÄ“šanās vietā, izmantodams savu pieeju māsas rediģētajam preses izstrādājumam, Mārcis Ločmelis sastāstÄ«jis šausmu stāstus. Viens no raidÄ«tajiem pārmetumiem - ka administratori un to asociācija it kā neattÄ«roties no aizdomÄ«giem juristiem, kas praktizÄ“ maksātnespÄ“jas tiesÄ«bu jomā. Bet, kā tagad pierādÄ«jies, profesionālā vide no tādiem attÄ«rās gan - un kā pirmais no šÄ«s nozares jau pirms gadiem pieciem padzÄ«ts Mārcis Ločmelis.

Tagad viņš twitterÄ« raksta dažādus domugraudus. PiemÄ“ram: „Katrā izņēmuma gadÄ«jumā dus milzÄ«gs ieņēmumu […] potenciāls”.

Foto: ekrānšÄviņš no Re:TV