Iesaki rakstu:

Sāk izgaismoties galvenās figÅ«ras Latvijas vÄ“rienÄ«gākajā valsts nozagšanas projektā, kurš saucas “autoceļu uzturÄ“šanas tirgus atvÄ“ršana”. LÄ«dz šim šo valstij stratÄ“Ä£iski svarÄ«go funkciju veica valsts akciju sabiedrÄ«ba “Latvijas Autoceļu uzturÄ“tājs” (LAU). TomÄ“r tagad Satiksmes ministrija nolÄ“musi atdot ceļu tÄ«rÄ«šanu, kaisÄ«šanu, remontÄ“šanu un visus citus darbus privātajiem – un nebÅ«t ne kādiem parastiem privātajiem.

Vairākas reizes neveiksmÄ«gi sludināts konkurss, rÄ«t paredzÄ“ta ārtÄ“jā piedāvājumu atvÄ“ršana: par ceturdaļmiljardu eiro cÄ«nās gan privāto miljonāru firmas, gan valsts uzņēmums LAU. Pirms iepirkuma izsludināšanas un tirgus atvÄ“ršanas LAU administrācijā un valdÄ“ un padomÄ“ ilgstoši un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi tika (un joprojām tiek) nomainÄ«ti nozares profesionāļi pret paklausÄ«giem un pretÄ« nerunājošiem saviem cilvÄ“kiem, lai tikai neļautu pieredzÄ“jušajam valsts uzņēmumam konkurÄ“t ar privāto miljonāru firmām.

Rezultāts ir tāds ka ne LAU valdÄ“, ne administrācijā un pat ne LAU padomÄ“ vairs nav neviena reāla autoceļu bÅ«ves un ekspluatācijas uzturÄ“šanas profesionāļa. Pirms nedēļas no valdes noņēma pÄ“dÄ“jo nozares profesionāli LAU valdes locekli A. Lapsiņu. To visu mÄ“rÄ·tiecÄ«gi soli pa solim ir realizÄ“jis LAU padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Uldis Reimanis (attÄ“lā).

RÄ«kodamies drÄ«zāk nevis kā valsts, bet kā privātfirmu interešu pārstāvis (tajā skaitā ar A. ŠÄ·Ä“li vÄ“sturiski saistÄ«tu kompāniju interešu pārstāvis), viņš ar bijušÄ un tagadÄ“jā LAU valdes priekšsÄ“dÄ“tāju (attiecÄ«gi Raita Nešpora un Viļņa Vitkovska rokām) veica sistemātisku LAU atbrÄ«vošanu no ceļu nozares profesionāļiem.

Privatizācijas aÄ£entÅ«ras bijušÄ valdes locekļa A. Dobrāja (A. ŠÄ·Ä“les meitas vÄ«ratÄ“vs) neatbalstÄ«šana LAU izpilddirektora postenim maksāja amatus padomes locekļiem Ivaram Pāžem un Normundam Narvaišam. Viņu vietā stājās amatpersona, kas nevarÄ“tu bÅ«t vÄ“l tālāks no ceļinieku profesijas: Andris Munda — Tiesu administrācijas direktors!

Jānis Lange zaudÄ“ja valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatu citā valsts uzņēmumā “Latvijas Valsts Ceļi” uzreiz, kad bija izstrādājis nolikumu iepirkuma procedÅ«rai autoceļu uzturÄ“šanas tirgus atvÄ“ršanai. Savukārt, kad R. Nešpora pārāk uzkrÄ«tošÄs darbÄ«bas Baltkrievijas sāls piegādātāja Petra Kravčenko (par to neskaitāmas reizes ziņojuši mediji) atbalstÄ«šanā sāka mest Ä“nu uz pašu U. Reimani un ministru Tāli Linkaitu, tad R. Nešpors bija jānomaina.

Un šeit viņa labs paziņa no lidostas padomes laikiem — satiksmes ministrs T. Linkaits izdomāja, kā palÄ«dzÄ“t: jau drÄ«z vien pÄ“c R. Nešpora atlaišanas no LAU T. Linkaita vadÄ«tais resors palÄ«dzeja R. Nešporam kļūt par valdes locekli valsts kapitālsaiedrÄ«bā “Pasažieru vilciens”, kur viņš atbild par finansÄ“m.

Toties tagad U. Reimaņa cilvÄ“ks A. Dobrājs, iekļuvis LAU vadÄ«bā, kā pelÄ“kais kardināls dara visu, lai priekšÄ stāvošajā autoceļu uzturÄ“šanas iepirkumā vinnÄ“tu neviens cits kā privātais pretendents “Clean R”. Tas pats, kurš ir atkritumu izvešanas uzņēmums un par ceļubÅ«vi vai to tÄ«rÄ«šanu ziemā neko nezina, toties kam vÄ“sturiski ir saistÄ«bas ar A. ŠÄ·Ä“li.

Kas notiks ar valsts akciju sabiedrÄ«bu LAU, ir pilnÄ«ga neziņa. Un vismazāk to zina tie, kam par šÄ« valsts uzņēmuma vadÄ«šanu un pārraudzÄ«šanu Satiksmes ministrija maksā milzÄ«gas algas. Izskatās, ka pašam LAU padomes priekšsÄ“dÄ“tājam U. Reimanim un viņa komandai interesÄ“ drÄ«zāk tas, lai viņu vadÄ«tais valsts uzņēmums NEUZVAR iepirkumā, tāpÄ“c nozares profesionāļi un patrioti ir dabÅ«ti prom, bet viņu vietās salikti “savÄ“jie”.

VÄ“sturiskais iepirkums izsludināts 19 lotÄ“s, no kurām dažas ir iekārojamas, dažas bÅ«s maz ienesÄ«gas. BÅ«sim ļoti pārsteigti, ja privātie atkritumu izvedÄ“ji neuzvarÄ“s ienesÄ«gajos ceļu posmos, bet nomalÄ“s lai paliek strādāt LAU. Tajos iepirkumos, kur LAU zaudÄ“s, valsts uzņēmuma nodaļas un ceļu daļas varbÅ«t tiks pie darba kā apakšuzņēmÄ“ji.

Vai nav ideāli — uzvari konkursā kā privātais, nosmel peļņu, bet darbu faktisko veikšanu atdod LAU kā apakšuzņēmÄ“jam, jo tam tāpat nebÅ«s, kur likties? Bet, ja tā nenotiks, tad LAU speciālo uzturÄ“šanas tehniku (greideri, kaisÄ«tāji, traktori utt.) par dažiem miljoniem izpārdos bankrotÄ“jušÄ uzņēmuma maksātnespÄ“jas administrators. Tagad LAU aktÄ«vi rÄ“Ä·ināmi 100 miljonu apmÄ“rā. Darbu zaudÄ“s 1200 stādājošie. Briest vÄ“rienÄ«gākais valsts izzagšanas projekts.