Kas tie tÄdi apvainojuÅ¡ies un aizgÄjuÅ¡ie "akadÄ“miskÄs vides eksperti" un kÄdu "ekspertÄ«zi" viņi sniedza
PIETIEK · 11.10.2021. · Komentāri (0)„AkadÄ“miskÄs vides ekspertu grupa”, par kuras darba rezultÄtiem lÄ«dz šim nekas nebija zinÄms, pirmdien paziņoja, ka pÄrtraucot darbÄ«bu uz nenoteiktu laiku, jo grupas sadarbÄ«bas modelis ar Ministru kabinetu neesot attaisnojis ieguldÄ«tÄs pÅ«les un no valdÄ«bas nenÄkot „pieprasÄ«jumam pÄ“c akadÄ“miskÄs ekspertÄ«zes”. Pietiek šodien publicÄ“ izteiksmÄ«gÄs atbildes, ko par „akadÄ“miskÄs vides ekspertu grupu” un tÄs sasniegumiem ir sniedzis PÄrresoru koordinÄcijas centrs.
PÄrresoru koordinÄcijas centrs (PKC) sniedz atbildes uz JÅ«su nosÅ«tÄ«tajÄ un PKC š.g. 4. oktobrÄ« reÄ£istrÄ“tajÄ vÄ“stulÄ“ uzdotajiem jautÄjumiem:
JautÄjums: uzskaitiet personas, kas ir „PÄrresoru koordinÄcijas centra koordinÄ“tÄs akadÄ“miskÄs vides ekspertu grupas” sastÄvÄ, par katru personu minot vÄrdu, uzvÄrdu, amatu, kvalifikÄciju, izglÄ«tÄ«bu, pieredzi, kÄ arÄ« atalgojumu vai cita veida ienÄkumus, ko šÄ« persona 2020. un 2021. gadÄ saņēmusi JÅ«su iestÄdÄ“.
Atbilde: vispirms - Ä«ss atskats akadÄ“miskÄs vides ekspertu grupas izveidÄ“: 2021. gada 9. februÄrÄ« Ministru kabinets (MK) apstiprinÄja stratÄ“Ä£iju Covid-19 izplatÄ«bas samazinÄšanai un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas saglabÄšanai (https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabinets-apstiprina-strategiju-latvijas-sadzivosanai-ar-covid-19-ilgtermina), kurÄ akcentÄ“ta epidemioloÄ£isko risku lÄ«meņu principa ieviešana, kÄ arÄ« Ätra un kvalitatÄ«va komunikÄcija un atbalsts iedzÄ«votÄjiem. AizsÄkums akadÄ“miskÄs vides ekspertu pieaicinÄšanai valdÄ«bas Covid-19 krÄ«zes pÄrvaldÄ«bai izstrÄdÄto scenÄriju izvÄ“rtÄ“jumam rodams 2021. gada 19. februÄrÄ«, kad Covid-19 ierobežošanas stratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«bas grupas sÄ“dÄ“ (https://www.mk.gov.lv/lv/covid-19-ierobezosanas-strategiskas-vadibas-grupas-sedes) NVO sektors, ziņojot par sabiedrÄ«bas iesaisti Covid-19 ietekmes mazinÄšanÄ, rosinÄja pÄrvaldÄ«bas procesos, lÄ“mumu pieņemšanÄ un atbalsta sniegšanÄ iedzÄ«votÄjiem vairÄk iesaistÄ«t sabiedrÄ«bas pÄrstÄvjus. No Ministru prezidenta biroja (MPB) PÄrresoru koordinÄcijas centrs saņēma uzdevumu veikt sÄkotnÄ“jo ierobežojumu un datu izmantošanas un interpretÄcijas izvÄ“rtÄ“jumu un sniegt no tÄ izrietošÄs rekomendÄcijas COVID izplatÄ«bas mazinÄšanai. Marta pirmajÄ pusÄ“ PKC sagatavoja un Ministru prezidenta birojam iesniedza sÄkotnÄ“jo izvÄ“rtÄ“jumu par papildu datiem un pierÄdÄ«jumiem, kas bÅ«tu nepieciešami turpmÄkÄ Covid-19 ierobežojumu noteikšanÄ un koriģēšanÄ, par pašiem ierobežojumiem un atbalstu uzņēmumiem un iedzÄ«votÄjiem.
JÄpiebilst, ka martÄ OperatÄ«vÄs vadÄ«bas grupa lÄ“mumu sagatavošanÄ un datu analÄ«zÄ“ sÄka aptvert un kopskatÄ«t arÄ« virkni datu, kas iepriekš netika izmantoti lÄ“mumu pamatošanai. PKC ziņojumÄ ieteica, ka plašÄka datu izmantošana un to atbilstoša interpretÄcija var sniegt nozÄ«mÄ«gu atbalstu mÄ“rÄ·orientÄ“tÄku lÄ“mumu pieņemšanÄ gan attiecÄ«bÄ uz ierobežojumu noteikšanu epidemioloÄ£isko risku mazinÄšanai, gan attiecÄ«bÄ uz atbalsta sniegšanu noteiktÄm sabiedrÄ«bas grupÄm. PÄ“c konsultÄcijÄm ar OVG grupas vadÄ«tÄju MPB aicinÄja PKC piesaistÄ«t akadÄ“miskos ekspertus un koordinÄ“t ekspertu darba grupas izveidi un turpmÄko darbÄ«bu.
Eksperti tika piesaistÄ«ti, lai sniegtu novÄ“rtÄ“jumu piedÄvÄtajiem Covid-19 krÄ«zes pÄrvaldÄ«bas scenÄrijiem - noteiktu cÄ“loņsakarÄ«bas un ticamÄkÄs rÄ«cÄ«bas izpausmes, veidotu loÄ£isko saiti starp datiem, uzticÄ“šanos un rÄ«cÄ«bu. InformÄcija par akadÄ“miskÄs vides ekspertu darba uzsÄkšanu rodama PKC tÄ«mekļvietnÄ“: PKC koordinÄ“ ekspertu darbu valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas scenÄriju izvÄ“rtÄ“šanÄ Covid-19 krÄ«zÄ“ | PÄrresoru koordinÄcijas centrs.
JÄuzsver, ka AkadÄ“miskÄs vides ekspertu grupas, ko koordinÄ“ PÄrresoru koordinÄcijas centrs, dalÄ«bnieki nav saņēmuši 2020. gada un 2021.gada laikÄ atlÄ«dzÄ«bu un viņiem, izņemot Å…ikitu Bezborodovu, nav bijušas lÄ«gumattiecÄ«bas (cita veida ienÄkumi) ar PÄrresoru koordinÄcijas centru.
2020. gada 30. aprÄ«lÄ« PKC noslÄ“dza lÄ«gumu ar divÄm fiziskÄm personÄm, viena no kurÄm bija Å…ikita Bezborodovs, kura uzdevumi lÄ«guma ietvaros bija izstrÄdÄt universÄlu psihisko traucÄ“jumu profilakses skrÄ«ninga instrumentu uzvedÄ«bas un emociju grÅ«tÄ«bu identificÄ“šanai bÄ“rniem pirmsskolas vecumÄ, tai skaitÄ Å…ikita Bezborodovs bija atbildÄ«gs par 1) Latvijas un pasaules praksÄ“ izmantoto skrÄ«ninga instrumentu identifikÄciju; 2) teorÄ“tiskÄ pamatojuma formulÄ“šanu, skrÄ«ninga instrumenta mÄ“rÄ«jumu formulÄ“šanu; skrÄ«ninga instrumenta sagatavošanu lÄ«dz validÄcijas fÄzei, bet to neieskaitot. Å…ikita Bezborodovs par šÄ« lÄ«guma izdevumu izpildi saņēmis atlÄ«dzÄ«bu 1333,33 EUR, kas ietver darba ņēmÄ“ja sociÄlo nodokli 146,67 EUR, darba devÄ“ja daļu sociÄlajam nodoklim 321,20 EUR, iedzÄ«votÄja ienÄkuma nodokli 277,34 EUR.
Visiem ekspertiem dalÄ«ba ekspertu grupÄ ir brÄ«vprÄtÄ«gs eksperta darbs un iesaiste, lai sniegtu atbalstu sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gu jautÄjumu lemšanas procesÄ. JÅ«su vÄ“stulÄ“ minÄ“tais ekspertu grupas paziņojums atspoguļo tikai un vienÄ«gi šÄ«s ekspertu grupas viedokli.
Ekspertu grupas sastÄvÄ ir šÄdas personas:
Ä¢irts BriÄ£is, zinÄtņu doktors (PhD), profesors, RÄ«gas Stradiņa universitÄte, SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedras vadÄ«tÄjs, stÄžs 29 gadu pieredze šajÄ amatÄ;
ElÄ«na Dimiņa, medicÄ«nas doktora grÄds sabiedrÄ«bas veselÄ«bas apakšnozarÄ“. IepriekšÄ“jÄ darba pieredze: SlimÄ«bu profilakses un kontroles centrs, P. Stradiņa klÄ«niskÄ universitÄtes slimnÄ«ca, Latvijas UniversitÄtes MedicÄ«nas fakultÄte, RÄ«gas Stradiņa universitÄte. Ekspertu grupÄ nepÄrstÄv nevienu iestÄdi.
Anda ĶīvÄ«te-UrtÄne, Dr.med., asociÄ“tÄ profesore RSU SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedrÄ, RSU SabiedrÄ«bas veselÄ«bas institÅ«ta direktore, vadošÄ pÄ“tniece; Latvijas ZinÄtnes padomes eksperte medicÄ«nas apakšnozarÄ“ – sabiedrÄ«bas veselÄ«ba; Valsts pÄ“tÄ«jumu programmas (VPP) projekta “COVID-19 epidÄ“mijas ietekme uz veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu un sabiedrÄ«bas veselÄ«bu LatvijÄ; veselÄ«bas nozares gatavÄ«bas nÄkotnes epidÄ“mijÄm stiprinÄšana” vadÄ«tÄja, pÄ“tÄ«juma “COVID-19 seroprevalences pÄ“tÄ«jums Latvijas iedzÄ«votÄju vispÄrÄ“jÄ populÄcijÄ” vadÄ«tÄja (pÄ“tÄ«jums veikts VPP projekta, “MultidisciplinÄra pieeja COVID-19 un citu nÄkotnes epidÄ“miju monitorÄ“šanai, kontrolei un ierobežošanai LatvijÄ” ietvaros); starptautisku pÄ“tniecÄ«bas projektu nacionÄlo darba grupu vadÄ«tÄja, zinÄtnisku publikÄciju autore;
Ludmila VÄ«ksna, Dr.habil.med, profesore, RÄ«gas Stradiņa universitÄte, InfektoloÄ£ijas katedras vadÄ«tÄja, ZinÄtnes padomes locekle, Profesoru padomes locekle, RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas InfektoloÄ£ijas galvenÄ speciÄliste, Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mijas korespondÄ“tÄjlocekle, Ä€rsta profesijas sertifikÄti: infektologs, hepatologs, veselÄ«bas aprÅ«pes vadÄ«bas Ärsts. StarptautiskÄ pieredze:pašlaik UEMS (Union European des Medicines Specialists), iepriekš darbs Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas darba grupÄs un komisijÄs:poliomielÄ«ta ierobežošana, difterijas ierobežošana, vÄ«rushepatÄ«ts;
Ivars Austers, doktora grÄds psiholoÄ£ijÄ (Stokholmas UniversitÄte). Latvijas UniversitÄtes (LU) profesors sociÄlajÄ psiholoÄ£ijÄ, specializÄ“jies pÄ“tniecÄ«bas metožu, sociÄlÄs identitÄtes, vÄ“rtÄ«bu, lemšanas un ekonomiskÄs uzvedÄ«bas jautÄjumos. PublicÄ“jis savus pÄ“tÄ«jumus starptautiskos žurnÄlos Scandinavian Journal of Psychology, International Journal of Intercultural Relations, Baltic Journal of Psychology, Journal of Cross-Cultural Psychology. KonsultÄ“jis un izstrÄdÄjis mÄcÄ«bu programmas uzņēmumos Tele2, Inspecta, Tamro, Latvijas valsts meži, Latvijas dzelzceļš, Latvenergo, Latvijas BankÄ u.c. SpecializÄ“jies tÄdÄs jomÄs kÄ sociÄlÄ psiholoÄ£ija, lÄ“mumu pieņemšana, sociÄlÄ izziņa, cilvÄ“ku vÄ“rtÄ«bas un pÄ“tÄ«jumu metodoloÄ£ija.
KlÄvs Sedlenieks, sociÄlantropologs, RÄ«gas Stradiņa universitÄtes asociÄ“tais profesors, plaša starptautiska pieredze, studÄ“jis un strÄdÄjis IgaunijÄ, LietuvÄ, MelnkalnÄ“, LielbritÄnijÄ un ASV. Veicis pÄ“tÄ«jumus LatvijÄ un MelnkalnÄ“ par tÄ“mÄm, kas saistÄs ar ekonomisko un politisko dzÄ«vi, Ä«paši valsts antropoloÄ£ijas jomÄ. Starp nozÄ«mÄ«gÄkajiem pÄ“tÄ«jumiem jÄmin Horizon2020 projekts “Inform” un Latvijas ZinÄtnes padomes projekts “Relate.lv”;
Inta Mieriņa, LU SociÄlo zinÄtņu fakultÄtes asociÄ“tÄ profesore un LU Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta vadošÄ pÄ“tniece. Viņas specializÄcija ir politiskajÄ socioloÄ£ijÄ, un viņas lÄ«dzšinÄ“jie pÄ“tÄ«jumi pievÄ“rsušies tÄdiem jautÄjumiem kÄ politiskÄs attieksmes, sabiedriskais labums, sociÄlais dialogs, labklÄjÄ«ba un veselÄ«ba, jaunatne, paaudzes un sabiedrÄ«bas novecošanÄs, kÄ arÄ« migrÄcija un integrÄcija. 2020. gadÄ Mieriņa bija vadošÄ pÄ“tniece VPP projektÄ “COVID-19 epidÄ“mijas ietekme uz veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu un sabiedrÄ«bas veselÄ«bu LatvijÄ; veselÄ«bas nozares gatavÄ«bas nÄkotnes epidÄ“mijÄm stiprinÄšana”. PiedalÄ«jusies daudzos starptautiskos pÄ“tÄ«jumos, koordinÄ“ Eiropas vÄ“rtÄ«bu pÄ“tÄ«jumu LatvijÄ, un ir eksperte kvantitatÄ«vÄs izpÄ“tes metodoloÄ£ijÄ. Viņas publikÄcijas ir tikušas publicÄ“tas tÄdos žurnÄlos kÄ Social Science Research, The Sociological Review, European Societies, Europe-Asia Studies un citos;
Inese ŠÅ«pule, socioloÄ£e un vadošÄ pÄ“tniece LU Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«tÄ, kÄ arÄ« nodibinÄjumÄ “Baltic Institute of Social Sciences”. SociÄlÄs jomas pÄ“tniecÄ«bÄ iesaistÄ«ta kopš 1999. gada. SocioloÄ£ijas doktora zinÄtniskais grÄds (Dr.sc.soc.) iegÅ«ts politikas socioloÄ£ijas specialitÄtÄ“ 2012. gadÄ. PÄ“tnieciskÄ pieredze saistÄs ar tÄdÄm jomÄm kÄ sociÄlÄ drošÄ«ba, sociÄlÄ palÄ«dzÄ«ba, sabiedrÄ«bas integrÄcija, migrÄcija, izglÄ«tÄ«ba un politikas analÄ«ze. I. ŠÅ«pule ir eksperte - novÄ“rtÄ“tÄja, piemÄ“ram, Eiropas Komisijai, EACEA (Education, Audiovisual and Culture Executive Agency) programmai “Atbalsts politikas reformÄm. SociÄlÄ iekļaušana un kopÄ«gas vÄ“rtÄ«bas: izglÄ«tÄ«ba un apmÄcÄ«ba” (2020);
IngÅ«na Elere, Latvijas MÄkslas akadÄ“mijas Dizaina nodaļas profesore, dizaina biroja H2E lÄ«dzdibinÄtÄja un vadošÄ dizainere, SEGD Riga Chapter lÄ«dzdibinÄtÄja. Pieredze klasiskÄ mÄkslas izglÄ«tÄ«bÄ, kas iegÅ«ta Latvijas MÄkslas akadÄ“mijÄ Vides mÄkslas katedrÄ un attÄ«stÄ«ta profesionÄlÄ praktiskÄ darbÄ«bÄ vairÄk nekÄ 20 gados. StarpdisciplinÄritÄte - dizaina biroja H2E darbÄ«bas pamatiezÄ«me. Viņas un dizaina biroja H2E radÄ«to dizaina projektu iegÅ«tÄs godalgas - SEGD Award, Red Dot Design Award, German Design Award, IF Design Award, kÄ arÄ« TEA Thea Award. 2017. gadÄ saņemta LR KultÅ«ras ministrijas izcilÄ«bas balva kultÅ«rÄ. StrÄdÄjusi vairÄkÄs starptautiskÄs dizaina konkursu žūrijÄs - 2020 SEGD (The Society for Experiential Graphic design), Vašingtona, ASV, The ADC Annual Awards EXPERIENTIAL DESIGN kategorijÄ 2018 u.c.;
Zigurds ZaÄ·is (attÄ“lÄ), stratÄ“Ä£ijas, mÄrketinga, komunikÄciju un zÄ«molvedÄ«bas praktiÄ·is ar 20 gadu pieredzi reklÄmas un radošajÄs nozarÄ“s. Liela pieredze komunikÄciju stratÄ“Ä£iskajÄ plÄnošanÄ. Bijis lÄ«dzdibinÄtÄjs un stratÄ“Ä£iskÄs plÄnošanas vadÄ«tÄjs reklÄmas aÄ£entÅ«rÄs Balta Communication (1994–2001) un DOMINO BBDO (2001–2010), stratÄ“Ä£iskÄs plÄnošanas un digitÄlÄs attÄ«stÄ«bas direktors Krievijas aÄ£entÅ«rÄ INSTINCT (BBDO Russia Group, 2010–2011). Dizaina un zÄ«molvedÄ«bas aÄ£entÅ«ras IGLOO lÄ«dzdibinÄtÄjs (no 2004). Ieguvis biznesa vadÄ«bas maÄ£istra grÄdu (MBA) ar specializÄciju stratÄ“Ä£ijÄ un starptautiskajÄ biznesÄ Brandeis UniversitÄtes starptautiskajÄ biznesa skolÄ (Brandeis International Business School. Boston, 2005) un bakalaura grÄdu datorzinÄtnÄ“s RÄ«gas TehniskajÄ universitÄtÄ“ (1993);
Andris Šuvajevs, zinÄtņu maÄ£istrs SociÄlajÄ antropoloÄ£ijÄ, Oksfordas universitÄte, docÄ“tÄjs RÄ«gas Stradiņa universitÄtÄ“, KomunikÄcijas fakultÄtÄ“, SociÄlajÄ antropoloÄ£ijÄ, PÄ“tniecÄ«bas pieredze: pÄ“tnieks Eiropas Komisijas programmas ApvÄrsnis 2020 un Marijas KirÄ« fonda finansÄ“tÄ pÄ“tniecÄ«bas projektÄ “SUSPLACE”; pasniedzÄ“js Latvijas universitÄtÄ“; pÄ“tnieks LZP projektÄ "Valsts Ä«stenošana un biosociÄlÄs saiknes"; pÄ“tnieks nevienlÄ«dzÄ«bas un migrÄcijas jautÄjumos domnÄ«cÄ “Providus”;
Baiba Bela, Dr.sc.soc., vadošÄ pÄ“tniece un asociÄ“tÄ profesore Latvijas UniversitÄtÄ“, SociÄlo zinÄtņu fakultÄtÄ“. PÄ“tÄ«jumu tÄ“mas ir sociÄlÄ ilgtspÄ“ja, nabadzÄ«bas un nevienlÄ«dzÄ«bas mazinÄšana, migrÄcija un diaspora. VPP “DzÄ«ve ar COVID-19: NovÄ“rtÄ“jums par koronavÄ«rusa izraisÄ«tÄs krÄ«zes pÄrvarÄ“šanu LatvijÄ un priekšlikumi sabiedrÄ«bas noturÄ«bai nÄkotnÄ“ (COVIDzÄ«ve)” vadÄ«jusi sociÄlo pakalpojumu pieejamÄ«bas izpÄ“tes grupu. Eiropas Sociologu asociÄcijas biogrÄfisko pÄ“tnieku tÄ«kla valdes locekle, Latvijas sociologu asociÄcijas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietniece.
Baiba Martinsone, Latvijas UniversitÄtes profesore, klÄ«niskajÄ psiholoÄ£ijÄ, vadošÄ pÄ“tniece izglÄ«tÄ«bas psiholoÄ£ijÄ. SertificÄ“ta klÄ«niskÄ un veselÄ«bas, skolu un izglÄ«tÄ«bas, un konsultatÄ«vÄ psiholoÄ£e. PÄrrauga tiesÄ«bas klÄ«niskÄs un veselÄ«bas, skolu un izglÄ«tÄ«bas psiholoÄ£ijas darbÄ«bas jomÄs. Psihologu Ä“tikas komisijas locekle. VPP DzÄ«ve ar COVID-19: NovÄ“rtÄ“jums par koronavÄ«rusa izraisÄ«tÄs krÄ«zes pÄrvarÄ“šanu LatvijÄ un priekšlikumi sabiedrÄ«bas noturÄ«bai nÄkotnÄ“ (COVIDzÄ«ve) LU pÄ“tnieku grupas vadÄ«tÄja, starptautisku pÄ“tniecÄ«bas projektu dalÄ«bniece, zinÄtnisku publikÄciju autore. Patlaban Erasmus+ projekta “GarÄ«gÄs veselÄ«bas veicinÄšana skolÄs” (“Promoting Mental Health at Schools”) vadÄ«tÄja;
FeliciÄna Rajevska, Dr.sc.pol., HESPI vadošÄ pÄ“tniece, Vidzemes augstskola, SabiedrÄ«bas zinÄtņu fakultÄte, SociÄlo, ekonomisko un humanitÄro pÄ“tÄ«jumu institÅ«ta (HESPI) vadošÄ pÄ“tniece;
Å…ikita Bezborodovs, BÄ“rnu psihiatrijas klÄ«nikas vadÄ«tÄjs, absolvÄ“jis RSU. Papildus Ärsta grÄdam ieguvis veselÄ«bas zinÄtņu maÄ£istra grÄdu veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ RSU, Pasaules VeselÄ«bas organizÄcijas starptautisku diplomu psihiskajÄ veselÄ«bÄ, cilvÄ“ktiesÄ«bÄs un tiesÄ«bu zinÄtnÄ“. Stažējies Londonas KaraliskÄ koledÅ¾Ä un Modslija hospitÄlÄ« (Londona, LielbritÄnija). Turpina studijas doktora studiju programmÄ. KlÄ«niskÄ pieredze pieaugušo psihiatrijÄ no 2009.g., bÄ“rnu psihiatrijÄ no 2013.g. Asistents RSU Psihiatrijas un narkoloÄ£ijas katedrÄ. VairÄku starptautiski citÄ“jamo publikÄciju autors, Latvijas klÄ«nisko vadlÄ«niju lÄ«dzautors pieaugušo psihiatrijÄ, klÄ«nisko algoritmu un klÄ«nisko ceļu autoru kolektÄ«va vadÄ«tÄjs bÄ“rnu psihiatrijÄ. Ir Latvijas Psihiatru asociÄcijas valdes loceklis no 2013. gada, LÄ€B SertifikÄcijas komisijas loceklis psihiatra specialitÄtÄ“ no 2016. g., RSU rezidentÅ«ras studiju programmas vadÄ«tÄjs bÄ“rnu psihiatra specialitÄtÄ“ no 2016.g.
BKUS strÄdÄ no 2013. gada. No 2016. gada BÄ“rnu psihiatrijas klÄ«nikas vadÄ«tÄjs;
Gundars BÄ“rziņš, Dr.oec., Latvijas UniversitÄte, Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas vadÄ«bas fakultÄtes dekÄns, profesors, LU Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultÄtes Ekonomikas un vadÄ«bas zinÄtniskÄ institÅ«ta vadošais pÄ“tnieks, Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mijas korespondÄ“tÄjloceklis, Latvijas ZinÄtnes padomes eksperts (eksperta tiesÄ«bas VadÄ«bzinÄtnÄ“);
KÄrlis Vilerts, Latvijas Bankas PÄ“tniecÄ«bas nodaļas vadÄ«tÄjs, ieguvis ekonomikas doktora grÄdu Latvijas UniversitÄtÄ“. Iepriekš ar izcilÄ«bu ieguvis ekonomikas maÄ£istra grÄdu ekonomikÄ, matemÄtiskÄs ekonomikas apakšvirzienÄ un profesionÄlo bakalaura grÄdu finansÄ“s. AbsolvÄ“jis vairÄkus kursus ekonomikas jomÄ ASV, AustrijÄ, SpÄnijÄ un VÄcijÄ. Darbu Latvijas BankÄ sÄcis 2015. gadÄ MonetÄrÄs politikas pÄrvaldes Makroekonomikas analÄ«zes daļÄ, strÄdÄjot par ekonomistu, vÄ“lÄk - padomnieku. IepriekšÄ“jÄ darba pieredze saistÄ«ta ar uzņēmumu finanšu analÄ«zi. Kopš 2017. gada vada diplomdarbus RÄ«gas Ekonomikas augstskolÄ. VairÄku zinÄtnisko pÄ“tÄ«jumu un rakstu autors. TÄ“mas saistÄ«tas ar monetÄro un fiskÄlo politiku, kÄ arÄ« darba tirgu. PiedalÄ«jies virknÄ“ starptautisku zinÄtnisko konferenÄu un pÄrstÄv Latvijas Banku Eiropas CentrÄlo banku sistÄ“mas darba grupÄs;
MÄrtiņš Ä€boliņš, bankas “Citadele” ekonomists ar vairÄk nekÄ 10 gadu pieredzi Latvijas un globÄlo ekonomisko procesu analÄ«zÄ“ un prognozÄ“šanÄ. Iepriekš strÄdÄjis Finanšu ministrijÄ, kur guvis plašu starptautisko pieredzi, pÄrstÄvot Latviju Eiropas Komisijas un OECD darba grupÄ. Pieredzes apmaiÅ†Ä strÄdÄjis LielbritÄnijas Finanšu ministrijÄ. AbsolvÄ“jis Latvijas UniversitÄti un ieguvis maÄ£istra grÄdu ekonomikÄ.
JautÄjums: aprakstiet to, kÄ tieši minÄ“tÄ ekspertu grupa darbojas (pievienojiet atbildei arÄ« attiecÄ«go nolikumu), kÄdÄ veidÄ un kur iegÅ«st datus un ar kÄdÄm metodÄ“m tos apstrÄdÄ.
Atbilde: atbildot uz jautÄjumu par ekspertu grupas darbÄ«bu, informÄ“jam, ka ekspertu grupas darbs tiek organizÄ“ts sanÄksmju un elektroniskas sarakstes formÄ. Ekspertu grupa savÄ darbÄ izmanto pieejamos Latvijas un citu valstu zinÄtnieku pÄ“tÄ«jumus un zinÄtniskos rakstus, izmanto starptautiskÄs un nacionÄlÄs datu bÄzes, tai skaitÄ izmanto dažÄdus ar Covid-19 izplatÄ«bu un tÄs riskiem saistÄ«tus datus no tÄdiem avotiem kÄ Pasaules veselÄ«bas organizÄcija, Eiropas SlimÄ«bu kontroles un profilakses centrs, SlimÄ«bu profilakses un kontroles centrs, NacionÄlais veselÄ«bas dienests, Valsts ieņēmumu dienests, CentrÄlÄ statistikas pÄrvalde, NodarbinÄtÄ«bas valsts aÄ£entÅ«ra, kÄ arÄ« no citiem datu sniedzÄ“jiem.
Datu izmantošanÄ un interpretÄ“šanÄ tiek izmantotas tÄdas pÄ“tniecÄ«bas metodes, kÄ piemÄ“ram, korelÄcijas un regresijas analÄ«ze, ekspertu novÄ“rtÄ“juma metode, Delfi metode, datu analÄ«zes un sintÄ“zes metode, indukcijas un dedukcijas metodes. Ekspertu grupa savÄ darbÄ«bÄ izmanto datus par vakcinÄ“tu personu un inficÄ“jušos personu darbÄ«bas nozarÄ“m un profesijÄm, datus par sabiedrÄ«bas mobilitÄti, datus no sabiedrÄ«bas viedokļu aptauju rezultÄtiem, tai skaitÄ izvirzot un pÄrbaudot ar speciÄli sagatavotiem jautÄjumiem aptauju ietvaros dažÄdas hipotÄ“zes par sabiedrÄ«bas attieksmi un uzvedÄ«bu attiecÄ«bÄ uz Covid-19 saistÄ«tiem jautÄjumiem.
JautÄjums: aprakstiet, kas tieši un kÄdÄ tieši veidÄ minÄ“to grupu un tÄs darbÄ«bu finansÄ“, kad un kas, ar kÄdu tiesisku pamatojumu to izveidojis, kÄds statuss ir grupas sagatavotajiem “viedokļiem”, kÄdus „viedokļus” tÄ sagatavojusi savas darbÄ«bas laikÄ.
Atbilde: ekspertu grupas ekspertu darbÄ«ba netiek finansÄ“ta no valsts, visi piesaistÄ«tie eksperti strÄdÄ absolÅ«ti brÄ«vprÄtÄ«gi un bez jebkÄda veida atalgojuma. Ekspertu grupa nav izveidota ar formÄlu Ministru kabineta vai PKC rÄ«kojumu, jo eksperti jau sÄkotnÄ“ji piekrita darboties ekspertu grupÄ bez atlÄ«dzÄ«bas un bez jebkÄdas šÄ«s grupas institucionalizÄcijas, lai pilnÄ«bÄ novÄ“rstu iespÄ“jamas bažas, ka ekspertu grupa ir jebkÄdÄ veidÄ atkarÄ«ga no valsts pÄrvaldes, ka uz to varÄ“tu tikt izdarÄ«ts jebkÄda veida spiediens un tÄdēļ tÄ nevarÄ“tu sniegt pilnÄ«gi objektÄ«vu un neatkarÄ«gu viedokli. (skatÄ«t arÄ« atbildi uz 1.jautÄjumu)
Ekspertu grupas viedoklim(ļiem) nav saistoša rakstura, tas(tie) ir tikai rekomendÄcija, un tie tiek gatavoti kÄ iespÄ“jamo rÄ«cÄ«bas scenÄriju novÄ“rtÄ“jums. Ekspertu grupa sniegusi savu viedokli un ieteikumus par Covid-19 pÄrvaldÄ«bu un iespÄ“jamiem Ministru kabineta lÄ“mumiem virknÄ“ Ministru kabineta sēžu un seminÄru, tai skaitÄ - 2021. gada 19. martÄ, 23. martÄ, 26. martÄ, 29. jÅ«nijÄ,14. septembrÄ«, 21. septembrÄ«, 28. septembrÄ« un KrÄ«zes vadÄ«bas padomes sÄ“dÄ“ 5.oktobrÄ« un 7. oktobrÄ«.