Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

KamÄ“r pasaules uzmanÄ«ba pievÄ“rsta karam Ukrainā, Kanādas tālbraucÄ“ju šoferu protesti, kas iedvesmoja simtiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku ne vien Kanādā, bet arÄ« ASV, Austrālijā, JaunzÄ“landÄ“ un Eiropā, pazuduši no ziņu virsrakstiem. Lai gan turpinās process, kura sekas var izrādÄ«ties tālejošas un bÄ«stamas ne tikai kanādiešiem, bet arÄ« mums visiem.

Februāra vidÅ« kanādiešu draugs telefonsarunā pateica: “Skaudrākais patlaban ir tas, ka visa kādreiz brÄ«vā pasaule mÅ«su acu priekšÄ pārvÄ“ršas par Krieviju. Par Padomju Krieviju.” Draugs zina, ko runā, viņš ir vÄ“sturnieks, universitātes profesors, nu jau bijušais, jo pirms diviem gadiem tika atlaists no darba par marksisma kritiku. Kanādā par marksisma kritiku – atlaists no darba.

Kad tiek izsludināta ārkārtas situācija?

LÄ«dz šim ārkārtas situācija Kanādā ir tikusi izsludināta trÄ«s reizes: 1914. gadā, kad sākās Pirmais pasaules karš, 1939. gadā, kad sākās Otrais pasaules karš, un 1970. gadā, kad Kvebekā separātisti sarÄ«koja virkni teroraktu ar apšaudÄ“m un Ä·Ä«lniekiem. Liberāļu kabineta ministrs PjÄ“rs Laports tika nolaupÄ«ts un nogalināts.

PÄ“c 2001. gada 9. septembra terorakta Å…ujorkā arÄ« Kanāda slÄ“dza savu gaisa telpu, taču ārkārtas situāciju neizsludināja. Gluži tāpat kā 2014. gadā, kad Kanādas Parlamenta Ä“kā sākās apšaude, un 2015. gadā, kad notika kiberuzbrukums Kanādas valdÄ«bas un drošÄ«bas dienesta tÄ«mekļa vietnÄ“m.

Kad ASV satrakoti BLM un Antifas aktÄ«vistu pūļi izlaupÄ«ja veikalus, dedzināja un demolÄ“ja pilsoņu privātÄ«pašumu, apgānÄ«ja pieminekļus, pretojās policijai, apšaudÄ“s nogalināja vairākus desmitus cilvÄ“ku, Kanādas premjers Džastins Trudo šÄ«s akcijas kvalificÄ“ja kā “miermÄ«lÄ«gus protestus”.

Taču, kad viņa paša zemÄ“ tālbraucÄ“ji šoferi devās uz Otavu, lai izteiktu valdÄ«bai savas prasÄ«bas, Trudo viņus vispirms nosaukāja par saujiņu margināļu, tad par okupantiem, par Kremļa projektu, nacistiem, rasistiem, islamofobiem un homofobiem, lÄ«dz beidzot pasludināja BrÄ«vÄ«bas konvoja dalÄ«bniekus par teroristiem un ceturto reizi valsts vÄ“sturÄ“ iedarbināja ārkārtas situāciju, pirms tam neizmantojis nevienu no demokrātiskā valstÄ« pieņemtiem konfliktu risināšanas mehānismiem. Lai gan likumā ir skaidri noteikts, ka ārkārtas situācija izsludināma gadÄ«jumā, ja konfliktu “nevar efektÄ«vi atrisināt saskaņā ar citiem Kanādas tiesÄ«bu aktiem”.

Kā tas sākās?

Jau divus gadus Kanāda dzÄ«vo valdÄ«bas un platstraumes mediju nemitÄ«gi uzkurinātu baiļu Ä“nā. Lokdauni, inflācija, prasÄ«ba pÄ“c vakcinācijas mandātiem virknei profesiju, kvadrātkodu ieviešana un totāla kontrole ir nogurdinājusi lielu daļu Kanādas iedzÄ«votāju.

ValdÄ«bas lÄ“mumi ir iedragājuši valsts ekonomiku, mazais un vidÄ“jais bizness ir bankrotÄ“jis vai atrodas uz bankrota robežas, daudzi ir palikuši bez darba. Vairums cilvÄ“ku, Ä«paši bÄ“rni, cieš no socializācijas trÅ«kuma. SabiedrÄ«ba ir sašÄ·elta kā vÄ“l nekad. Bet Trudo, kas pirms gada solÄ«ja atcelt visus aizliegumus, kolÄ«dz 60 procenti iedzÄ«votāju bÅ«s vakcinÄ“ti, paziņoja, ka aizliegumi un kontrole netiks atcelti, jo tagad tā bÅ«šot “jaunā normalitāte”. Kaut gan Kanādā gada sākumā vakcinÄ“ti bija jau vairāk nekā 80 procenti iedzÄ«votāju.

TāpÄ“c janvārÄ«, kad valdÄ«ba lÄ“ma, ka turpmāk tālbraucÄ“jiem šoferiem uz robežas bÅ«s jāuzrāda vakcinācijas mandāti, notika paredzamais – šoferi apvienojās protesta akcijā. NevakcinÄ“to starp tālbraucÄ“jiem ir aptuveni desmit procentu, taču BrÄ«vÄ«bas konvojā iesaistÄ«jās arÄ« vakcinÄ“tie, turklāt prasÄ«ba atcelt vakcinācijas mandātus pārauga prasÄ«bā atgriezt Kanādai politkorektuma aizsegā atņemto vārda, preses un apziņas brÄ«vÄ«bu. Daudzi BrÄ«vÄ«bas konvoja atbalstÄ«tāji atzina, ka tādu kanādiešu kopÄ«bas sajÅ«tu nav piedzÄ«vojuši vÄ“l nekad.

Protesta maršs sākās 15. janvārÄ«. DrÄ«z vien tālbraucÄ“jiem pievienojās arÄ« fermeri, veterāni (atvaļinātas militārpersonas un policisti), indiāņu kopiena, ko liberālā valdÄ«ba gadiem ir mÄ“Ä£inājusi savest naidā ar “balto Kanādu”, kā arÄ« simtiem tÅ«kstošu kanādiešu, kas ir noguruši no Trudo melÄ«gās retorikas.

BrÄ«vÄ«bas konvoja dalÄ«bnieki vÄ“lÄ“jās uzdot valdÄ«bai vienkāršus un loÄ£iskus jautājumus, galvenais no kuriem skar bÄ“rnus: mÄ“s mudinām savus bÄ“rnus atturÄ“ties no alkohola un cigaretÄ“m, bet jÅ«s gribat tos sapotÄ“t ar preparātu, kura iedarbÄ«ba nav pārbaudÄ«ta vismaz piecu gadu garumā, turklāt, kā liecina VAERS dati, var izraisÄ«t smagas un neatgriezeniskas blaknes. ASV pÄ“c vakcinācijas pret Covid-19 ir reÄ£istrÄ“ti 120 tÅ«kstoši miokardÄ«ta gadÄ«jumu pusaudžiem, viens pusaudzis ir miris no miokarda infarkta.

Tā ir pārāk dārga cena, jo pÄ“c UNICEF datiem starp 3,5 miljoniem no vai ar Covid-19 mirušo ir tikai 0,4 procenti bÄ“rnu un jauniešu vecumā lÄ«dz 20 gadiem.

Lai gan BrÄ«vÄ«bas konvoja un tā atbalstÄ«tāju reālo skaitu neviens nevar precÄ«zi pateikt, gluži noteikti tā nebija “saujiņa margināļu”, kā to mÄ“Ä£ināja pasniegt Kanādas (un ne tikai Kanādas) platstraumes mediji.

SvarÄ«ga detaļa: zinot, ka ir iespÄ“jamas provokācijas, akcijas rÄ«kotāji nemitÄ«gi aicināja protesta dalÄ«bniekus un atbalstÄ«tājus saglabāt mieru un nepārkāpt valsts pamatlikumā noteiktās demokrātisku protestu normas.

TikmÄ“r izdevums “The Washington Post” BrÄ«vÄ«bas konvoju nodÄ“vÄ“ja par fašistisku, bet CNN ieteica pārdurt viņiem riepas. Tā pavisam nevardarbÄ«gi.

Kad kravas automobiļu kolonna nonāca Otavā, Trudo, aizbildinoties ar drošÄ«bas apsvÄ“rumiem un sakoties bijis kontaktā ar inficÄ“tu personu, aizbÄ“ga no galvaspilsÄ“tas. Lai gan protesta dalÄ«bnieki bija šurp ieradušies ar konkrÄ“tām prasÄ«bām, ko vÄ“lÄ“jās izteikt likumā noteiktā kārtÄ«bā.

BrÄ«vÄ«bas konvojs palika pilsÄ“tā, cerot, ka vismaz kāds no valdÄ«bas pārstāvjiem bÅ«s gatavs uzklausÄ«t viņu vÄ“stÄ«jumu. Kad Trudo bez tiesas sprieduma lika iesaldÄ“t astoņus miljonus dolāru, kas Ä«sā laikā bija saziedoti konvoja atbalsta kontos “GoFundMe” un “GiveSomeGo”, iedzÄ«votāji sāka nest tālbraucÄ“jiem pārtiku un kannas ar degvielu, lai 30 grādu salā viņiem nebÅ«tu jānakšÅ†o aukstā mašÄ«nā.

“Kanādieši mÅ«s mÄ«lÄ“ja kopš protesta pirmās dienas,” ziņu kanālam “Fox News” teica kāds no šoferiem, septiņu bÄ“rnu tÄ“vs.

Uz šÄda fona Trudo februāra sākumā paziņoja: “Daži indivÄ«di mÄ“Ä£ina bloÄ·Ä“t mÅ«su ekonomiku, mÅ«su demokrātiju un mÅ«su pilsoņu ikdienas dzÄ«vi. Tas ir jāpārtrauc! Otavas pilsoņi nav pelnÄ«juši, ka viņus pakļauj šÄdām vajāšanām viņu pašu pilsÄ“tā. Viņi nav pelnÄ«juši bÅ«t konfrontÄ“ti ar vardarbÄ«bu, ko izplata uz ielas stÅ«ra plÄ«vojošs kāškrusts.”

Jāpiebilst, ka ne pie BrÄ«vÄ«bas konvoja automašÄ«nām, ne virs tā atbalstÄ«tāju galvām nekad nav plÄ«vojuši karogi ar kāškrustiem. Vienu attÄ“lu ar šÄdu karogu kādā Otavas ielu krustojumā bija piefiksÄ“juši un nekavÄ“joties tiražējuši platstraumes mediji, kas pÄ“dÄ“jos gados, valdÄ«bas un “lielās farmas” dāsni finansÄ“ti, no patiesÄ«bas sargsuņiem ir pārvÄ“rtušies par Trudo klÄ“pja sunÄ«šiem. Platstraumes mediji četros gados ir saņēmuši no valsts 595 miljonus dolārus algu subsÄ«dijām; CBC, Kanādas nacionālā apraides korporācija, ik gadu no valsts saņem 1,2 miljardus dolāru, kam tagad klāt nākuši 60 miljoni dolāru no Ä«pašÄ pandÄ“mijas fonda un vÄ“l 10 miljoni dolāru žurnālistu honorāriem.

Tādēļ nav brÄ«nums, ka arvien vairāk kanādiešu izvÄ“las alternatÄ«vus informācijas kanālus – “Rebel News”, “Highwire”, “Druthers News & Information”, “Rumble”, “Sky News”, “GB News” un citus, lai iegÅ«tu uz faktiem balstÄ«tu informāciju par to, kas notiek valstÄ« un pasaulÄ“.

Kas būtu jāzina par Trudo?

Pasaules Ekonomikas foruma dibinātāja Klusa Švāba mÄ«lulis, viņa Jauno lÄ«deru skolas absolvents Džastins Trudo nekad nav slÄ“pis savas simpātijas pret Kubas, PSRS un sarkanās Ķīnas politiskajiem režīmiem, kā arÄ« tādiem veidojumiem kā BLM un LGBT.

BÅ«dams pārliecināts marksists (Fidels Kastro bija tuvs Trudo vecāku draugs), viņš ir izveidojis pirmo ministru kabinetu Kanādas vÄ“sturÄ“, kur ievÄ“rots stingrs kvotu princips: galvenais atlases kritÄ“rijs ir nevis kandidātu profesionālā piemÄ“rotÄ«ba, bet gan viņu politiskā pārliecÄ«ba un piederÄ«ba atbilstošam “dženderam” un rasei.

2020. gadā, uzstājoties ANO konferencÄ“, Trudo uzsvÄ“ra, ka pandÄ“mija ir pavÄ“rusi “iespÄ“ju logu lielajam restartam”.

ŠÄ gada 19. februārÄ« Trudo vietniece un finanšu ministre Kristija FrÄ«lenda, kas arÄ« ir absolvÄ“jusi Švāba Jauno lÄ«deru skolu, preses konferencÄ“ atklāja, ka daudzas no Trudo valdÄ«bas ieviestajām ārkārtas pilnvarām tagad bÅ«s pastāvÄ«gas.

Trudo pusbrālis Kails Kempers, finansists un uzņēmÄ“js, ar nožēlu konstatÄ“, ka Trudo ir sašÄ·Ä“lis sabiedrÄ«bu, iedzinis cilvÄ“kus parādos, nedrošÄ«bā un izmisumā. Uz “GB News” jautājumu, kādēļ Trudo tā rÄ«kojas, Kempers atbild: “To pieprasa “Lielās farmas”, Bila Geitsa un Pasaules ekonomikas foruma scenārijs.”

Bet intervijā izdevumam “Toronto Sun” viņš pusbrāļa rÄ«cÄ«bu vÄ“rtÄ“ kā “neapdomÄ«gu un nepamatotu” – tādu, kas “nosodāma reÄ£ionālā, nacionālā un starptautiskā mÄ“rogā”.

Džordans PÄ«tersons, klÄ«niskais psihologs un viens no spilgtākajiem 21. gadsimta domātājiem, raksturo Trudo kā nenobriedušu, gļēvu un melÄ«gu aktieri, kas nav spÄ“jÄ«gs pateikt nevienu patiesu vārdu.

Tādēļ PÄ«tersons ir uzrakstÄ«jis un ieskaņojis Kanādas premjeram veltÄ«tu dziesmu ar zÄ«mÄ«gu nosaukumu “Mosties!”.

Savukārt konvoja dalÄ«bniekiem psihologs izsaka pateicÄ«bu par drosmi un spÄ“ju saglabāt mieru, neļaujoties provokācijām uz vardarbÄ«bu, ko PÄ«tersons vÄ“rtÄ“ kā “augstas disciplinÄ“tÄ«bas izpausmi”.

Vai tā vairs ir demokrātija?

14. februārÄ« Trudo vienpersoniski izsludināja ārkārtas situāciju Otavā un uz Kanādas un ASV robežas pie Vindzoras tilta pāri Detroitas upei: “Tas palÄ«dzÄ“s mums pārņemt kontroli pār situāciju. Policijai tiks doti papildu instrumenti, lai apturÄ“tu nelikumÄ«gas un bÄ«stamas aktivitātes.” Tādā veidā BrÄ«vÄ«bas konvoja dalÄ«bnieki un viņu atbalstÄ«tāji tika pasludināti par teroristiem ar visām no tā izrietošÄm sekām.

Stratēģiski svarīgais tilts tika atbrīvots bez starpgadījumiem, policijai un protestētājiem vienojoties.

Taču Otavā notikumu gaita bija cita. Policija sāka izplatÄ«t skrejlapas ar pamudinājumu atbrÄ«vot pilsÄ“tu, draudot ar arestiem un krimināllietu ierosināšanu gan tālbraucÄ“jiem, gan viņu atbalstÄ«tājiem. VÄ“l tika draudÄ“ts iesaldÄ“t banku kontus, atņemt bÄ“rnus un mājdzÄ«vniekus.

Daļa tālbraucÄ“ju lÄ«dz nedēļas nogalei pilsÄ“tu pameta, taču daļa palika, pamatojot savu lÄ“mumu ar to, ka protests ir miermÄ«lÄ«gs, viņi nav pārkāpuši likumā noteiktās robežas, un vÄ“las, lai valdÄ«ba viņu prasÄ«bas tomÄ“r uzklausÄ«tu, uzsverot, ka sākotnÄ“jā prasÄ«ba atcelt vakcÄ«nu mandātus tagad ir pāraugusi prasÄ«bā atdot kanādiešiem izvÄ“les, vārda un preses brÄ«vÄ«bu – “visu to, kas mums atņemts pÄ“dÄ“jos gados”.

“MÅ«s, protams, var arestÄ“t, taču tas viņiem bÅ«s kā iešaut sev kājā. MÄ“s šeit esam ne tikai sevis, bet visas mÅ«su valsts dēļ, mÄ“s cÄ«nāmies par tām brÄ«vÄ«bām, kas mums visiem ir atņemtas,” ziņu kanālam “Fox News” atbildÄ“ja viens no šoferiem.

Taču pienāca brÄ«dis, kad BrÄ«vÄ«bas konvoja rÄ«kotāji, novÄ“rtÄ“jot situāciju, vienojās par atkāpšanos bez pretošanās, lai izvairÄ«tos no vardarbÄ«bas. Par to preses konferencÄ“ paziņoja arÄ« protestam pievienojušos veterānu pārstāvji.

Bet vardarbÄ«ba tomÄ“r notika. 20. februārÄ« jātnieku policija, cenšoties izklÄ«dināt Otavas centrā sanākušo protestÄ“tāju pÅ«li, nogāza gar zemi un ievainoja vairākus cilvÄ“kus, starp tiem arÄ« kādu indiāņu sievieti invalÄ«di. Pret protesta dalÄ«bniekiem tika lietoti steki, asaru gāze un gumijas lodes.

Lai gan policija un platstraumes mediji mÄ“Ä£ināja noliegt vardarbÄ«bu, notikumu videokadri, kā arÄ« sarunas ar aculieciniekiem un cietušajiem izplatÄ«jās ārzemju ziņu kanālos, alternatÄ«vajos medijos un sociālajos tÄ«klos.

CietusÄ« indiāņu sieviete invalÄ«de, kam tika salauzts atslÄ“gas kauls un ribas, pamatojot savu dalÄ«bu protestos, uzsvÄ“ra to, ka šoferi pauž kanādiešu vairuma ilgas atgÅ«t demokrātiskās brÄ«vÄ«bas, un uzdeva retorisku jautājumu: “Kā mÄ“s varam uzticÄ“ties premjeram, kas pat neiznāk aprunāties ar cilvÄ“kiem?”

Savukārt Å¾urnāliste, kas tika sista ar steku un kam policists no maza attāluma iešÄva kājā no gāzes pistoles, ar nožēlu konstatÄ“: “Trudo nevÄ“las ieklausÄ«ties nevienā, viņš dzird tikai sevi.” Kad “Fox News” pārstāvis preses konferencÄ“ jautāja, kā varÄ“ja notikt, ka viņa kolÄ“Ä£ei nodarÄ«ti smagi miesas bojājumi, Otavas policijas priekšnieks StÄ«vs Bells atbildÄ“ja, ka par šo konkrÄ“to gadÄ«jumu neko nezinot, taču lielākā daļa policistu esot darbojusies ļoti profesionāli.

Dažiem šoferiem izdevās aizbraukt no notikuma vietas, citi tika izrauti no mašÄ«nām, nogāzti gar zemi, spārdÄ«ti un sisti. Kā liecina viens no cietušajiem, kas tika ne vien sists un spārdÄ«ts, bet arÄ« žņaugts, policijas iecirknÄ« viņam ir piedāvāts vai nu parakstÄ«t solÄ«jumu nekad vairs nepiedalÄ«ties protestos, vai zaudÄ“t licenci un tikt krimināli sodÄ«tam. Viņš izvÄ“lÄ“jies tikt sodÄ«ts.

Un tad viņu gluži negaidÄ«ti nevis aizveda uz kameru, bet atbrÄ«voja. Taču mašÄ«nas atslÄ“gas un mugursoma ar personiskajām mantām bija pazudušas. KomentÄ“jot notikušo, viņš saka: “BrÄ«vÄ«ba nozÄ«mÄ“ tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties – arÄ« to, kas tiek ievadÄ«ts tavā Ä·ermenÄ«. BrÄ«vÄ«ba nozÄ«mÄ“ tiesÄ«bas paust miermÄ«lÄ«gu protestu un tikt sadzirdÄ“tam.”

20. februārÄ« Otavā tika arestÄ“ti 200 aktÄ«vākie protesta dalÄ«bnieki, 60 smagās automašÄ«nas tika aizvilktas ar evakuatoriem, 70 protesta dalÄ«bniekiem tika iesaldÄ“ti banku konti.

21. februārÄ« Otavas policijas priekšnieks paziņoja, ka ikviens protestos iesaistÄ«tais ir piefiksÄ“ts, tiks “izsekots, atrasts un sodÄ«ts”.

Tai pašÄ dienā Kanādas parlamenta Pārstāvju palāta nobalsoja par ārkārtas situācijas ieviešanu. Lai gan Velingtonas iela pretÄ« Parlamenta Ä“kai, kur kopš 29. janvāra bija pulcÄ“jušies BrÄ«vÄ«bas marša dalÄ«bnieki un atbalstÄ«tāji, nu jau bija tukša. Tagad to bloÄ·Ä“ja policija, ne vien slÄ“dzot satiksmi, bet arÄ« liedzot gājÄ“jiem tuvoties parlamenta Ä“kai.

Rovans DÄ«ns, austrāliešu politiskais komentÄ“tājs, intervijā kanālam “Sky News” saka: “Tas, kā tika apspiests miermÄ«lÄ«gais protests, liecina, ka demokrātija Kanādā no samta cimda ir pārvÄ“rtusies par dzelzs dÅ«ri.” Piebilstot, ka runa nav tikai par Covid-19 un tikai par Kanādu, bet arÄ« par to, kā visas šÄ«s “progresÄ«vās” valdÄ«bas – ArdÄ“na, Makrons, Trudo – ziedo indivÄ«da pamata tiesÄ«bas “kolektÄ«vajam labumam”.

Kalvins Robinsons, britu politiskais komentÄ“tājs, 24. februārÄ«, dienā, kad Krievija sāka karu Ukrainā, uzsvÄ“ra, ka “Trudo karo pret savu tautu” un pat salÄ«dzināja viņu ar Kremļa diktatoru: “Viņš rÄ«kojas tā, kā autoritāri, drakoniski režīmi dara. Un ļaunākais ir tas, ka pasaule to nenosoda. MÄ“s nekavÄ“joties nosodām Krieviju, bet kas tajā pašÄ laikā notiek Austrālijā, kas notiek Kanādā? Ja mÄ“s neaizstāvam demokrātiju pasaules mÄ“rogā, mÄ“s to neaizstāvam vispār.”

Bet Kristiāns Terhšs, Eiropas Parlamenta deputāts no Rumānijas, nosauca Trudo par “komunistu diktatoru”, jo “Kanādas premjers patlaban uzvedas kā tirāns, kā diktators.”

Kādi ir ieguvumi?

Piecas Kanādas provinces protesta ietekmÄ“ nolÄ“ma atteikties no vakcinācijas mandātiem. Kanādas tālbraucÄ“ji iedvesmoja protestus ASV, Austrālijā un JaunzÄ“landÄ“, kuras premjere Džasinda Ä€rdÄ“rna arÄ« ir Švāba Jauno lÄ«deru skolas absolvente.

Un vÄ“l kāds ļoti svarÄ«gs pavÄ“rsiens. 24. februārÄ« Senātā bija paredzÄ“ts izskatÄ«t jautājumu par ārkārtas situāciju. Sapratis, ka Senāts neapstiprinās 21. februārÄ« pieņemto Pārstāvju palātas lÄ“mumu, kas nozÄ«mÄ“tu valdÄ«bas krišanu un ārkārtas vÄ“lÄ“šanas, 23. februārÄ« Trudo paziņoja, ka Ärkārtas situācija tiek atcelta.

“ŠÄsdienas paziņojums ir pierādÄ«jums tam, ka premjers ir kļūdÄ«jies, atsaucoties uz Ä€rkārtas situāciju likumu,” secina konservatÄ«vo lÄ«dere Kendisa Bergena. “No pirmdienas lÄ«dz šai dienai nekas nav mainÄ«jies, izņemot Kanādas pilsoņu bažu plÅ«dus, sliktu presi un starptautisku izsmieklu.”

VienÄ«gā vardarbÄ«ba, kas protestu laikā notika Otavā, bija policijas vardarbÄ«ba pret saviem pilsoņiem, kas vÄ“lÄ“jās dialogu ar valdÄ«bu, vÄ“lÄ“jās diskusiju par vakcinācijas un demokrātisko brÄ«vÄ«bu jautājumiem. Taču Trudo atbilde bija tāda pati kā “Lielajai farmai”: nekādu debašu! It tikai viens viedoklis, kas nav apspriežams.

Kādēļ tā? PatiesÄ«ba taču nebaidās, ka par to diskutÄ“. Bet meli gan pieprasa citu viedokļu apklusināšanu. Meliem ir nepieciešami “neatkarÄ«gie faktu pārbaudÄ«tāji” un dāsni finansÄ“ta propagandas mašÄ«na.

“Trudo ir nostādÄ«jis kanādiešus izvÄ“les priekšÄ – vai nu noticÄ“t, ka BrÄ«vÄ«bas konvoja dalÄ«bnieki ir “saujiņa” galÄ“ji labÄ“ju ekstrÄ“mistu, vai apjÄ“gt, ka valdÄ«ba, policija un mediji Kanādā ir korumpÄ“ti,” – tā situācijas psiholoÄ£iskos aspektus skaidro Džordans PÄ«tersons.

Marta beigās Trudo uzrunāja tautu: “MÄ“s, kanādieši, esam šeit, lai bÅ«tu solidāri.” Un paziņoja, ka no 1. aprīļa premjeram tiek palielināta alga par 7000 dolāru, bet deputātiem par 3000 dolāru. PÄ“c Trudo teiktā, tas ir nolemts sakarā ar karu Ukrainā un pandÄ“miju. Un vÄ“l no 1. aprīļa tiek palielināts CO2 nodoklis, kas radÄ«s kārtÄ“jo cenu pieaugumu un inflāciju. Solidaritātei un lÄ«dzsvaram.

Turklāt Trudo plāno ieviest “žurnālistikas licences”, kas tiks izsniegtas tikai valdÄ«bai uzticamiem medijiem. “Patlaban Kanādā ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi neatkarÄ«gi mediji,” komentÄ“jot šo lÄ“mumu, atzÄ«st “Rebel News” dibinātājs Ezra Levants. Un piebilst, ka priekšvÄ“lÄ“šanu laikā 1500 mediju uzņēmumu no Trudo saņēma 61 miljonu dolāru, taču neviens no tiem publiski nepaziņoja par saņemto “dāvanu”.

TikmÄ“r neatkarÄ«gais ziņu kanāls “Rumble” ir publicÄ“jis Kanādas Nacionālās drošÄ«bas un izlÅ«košanas komitejas 2019. gada ziņojumu, kur apkopoti pierādÄ«jumi tam, ka Džastins Trudo un Kristija FrÄ«lenda ir vairāku ārvalstu un starptautisku organizāciju ietekmes aÄ£enti, kas darbojas to struktÅ«ru interesÄ“s un ir “nepārprotams drauds Kanādas drošÄ«bai”, cenšoties korumpÄ“t politiskos procesus un manipulÄ“t ar plašsaziņas lÄ«dzekļiem. “Katra no šÄ«m darbÄ«bām rada ievÄ“rojamu risku kanādiešu tiesÄ«bām un brÄ«vÄ«bām, kā arÄ« valsts suverenitātei,” teikts ziņojumā.

Šis ziņojums tika iesniegts premjeram Trudo 2019. gada 3. septembrÄ«, tas ir 8 dienas pirms federālajām vÄ“lÄ“šanām.

Dažas dienas vÄ“lāk Nacionālā izlÅ«košanas koordinācijas centra vadÄ«tājs KamerÅ«ns Ortiss tika arestÄ“ts un apsÅ«dzÄ“ts par “noslÄ“pumu izpaušanu vārdā nenosauktam adresātam un par plānošanu sniegt klasificÄ“tu informāciju nenorādÄ«tai ārvalstu organizācijai vai teroristu grupai”.

Un vÄ“l. Martā un aprÄ«li Kanādas lielākajās pilsÄ“tās ir notikušas manifestācijas gan Ukrainas, gan BrÄ«vÄ«bas konvoja atbalstam. Par atbalstu BrÄ«vÄ«bas konvojam platstraumes mediji klusÄ“.

Novērtē šo rakstu:

0
0