Kas tikmÄ“r notiek KanÄdÄ: no kÄdiem procesiem karÅ¡ ir novÄ“rsis pasaules uzmanÄ«bu?
Vija Beinerte · 23.04.2022. · Komentāri (0)KamÄ“r pasaules uzmanÄ«ba pievÄ“rsta karam UkrainÄ, KanÄdas tÄlbraucÄ“ju šoferu protesti, kas iedvesmoja simtiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku ne vien KanÄdÄ, bet arÄ« ASV, AustrÄlijÄ, JaunzÄ“landÄ“ un EiropÄ, pazuduši no ziņu virsrakstiem. Lai gan turpinÄs process, kura sekas var izrÄdÄ«ties tÄlejošas un bÄ«stamas ne tikai kanÄdiešiem, bet arÄ« mums visiem.
FebruÄra vidÅ« kanÄdiešu draugs telefonsarunÄ pateica: “SkaudrÄkais patlaban ir tas, ka visa kÄdreiz brÄ«vÄ pasaule mÅ«su acu priekšÄ pÄrvÄ“ršas par Krieviju. Par Padomju Krieviju.” Draugs zina, ko runÄ, viņš ir vÄ“sturnieks, universitÄtes profesors, nu jau bijušais, jo pirms diviem gadiem tika atlaists no darba par marksisma kritiku. KanÄdÄ par marksisma kritiku – atlaists no darba.
Kad tiek izsludinÄta ÄrkÄrtas situÄcija?
LÄ«dz šim ÄrkÄrtas situÄcija KanÄdÄ ir tikusi izsludinÄta trÄ«s reizes: 1914. gadÄ, kad sÄkÄs Pirmais pasaules karš, 1939. gadÄ, kad sÄkÄs Otrais pasaules karš, un 1970. gadÄ, kad KvebekÄ separÄtisti sarÄ«koja virkni teroraktu ar apšaudÄ“m un Ä·Ä«lniekiem. LiberÄļu kabineta ministrs PjÄ“rs Laports tika nolaupÄ«ts un nogalinÄts.
PÄ“c 2001. gada 9. septembra terorakta Å…ujorkÄ arÄ« KanÄda slÄ“dza savu gaisa telpu, taÄu ÄrkÄrtas situÄciju neizsludinÄja. Gluži tÄpat kÄ 2014. gadÄ, kad KanÄdas Parlamenta Ä“kÄ sÄkÄs apšaude, un 2015. gadÄ, kad notika kiberuzbrukums KanÄdas valdÄ«bas un drošÄ«bas dienesta tÄ«mekļa vietnÄ“m.
Kad ASV satrakoti BLM un Antifas aktÄ«vistu pūļi izlaupÄ«ja veikalus, dedzinÄja un demolÄ“ja pilsoņu privÄtÄ«pašumu, apgÄnÄ«ja pieminekļus, pretojÄs policijai, apšaudÄ“s nogalinÄja vairÄkus desmitus cilvÄ“ku, KanÄdas premjers Džastins Trudo šÄ«s akcijas kvalificÄ“ja kÄ “miermÄ«lÄ«gus protestus”.
TaÄu, kad viņa paša zemÄ“ tÄlbraucÄ“ji šoferi devÄs uz Otavu, lai izteiktu valdÄ«bai savas prasÄ«bas, Trudo viņus vispirms nosaukÄja par saujiņu marginÄļu, tad par okupantiem, par Kremļa projektu, nacistiem, rasistiem, islamofobiem un homofobiem, lÄ«dz beidzot pasludinÄja BrÄ«vÄ«bas konvoja dalÄ«bniekus par teroristiem un ceturto reizi valsts vÄ“sturÄ“ iedarbinÄja ÄrkÄrtas situÄciju, pirms tam neizmantojis nevienu no demokrÄtiskÄ valstÄ« pieņemtiem konfliktu risinÄšanas mehÄnismiem. Lai gan likumÄ ir skaidri noteikts, ka ÄrkÄrtas situÄcija izsludinÄma gadÄ«jumÄ, ja konfliktu “nevar efektÄ«vi atrisinÄt saskaÅ†Ä ar citiem KanÄdas tiesÄ«bu aktiem”.
KÄ tas sÄkÄs?
Jau divus gadus KanÄda dzÄ«vo valdÄ«bas un platstraumes mediju nemitÄ«gi uzkurinÄtu baiļu Ä“nÄ. Lokdauni, inflÄcija, prasÄ«ba pÄ“c vakcinÄcijas mandÄtiem virknei profesiju, kvadrÄtkodu ieviešana un totÄla kontrole ir nogurdinÄjusi lielu daļu KanÄdas iedzÄ«votÄju.
ValdÄ«bas lÄ“mumi ir iedragÄjuši valsts ekonomiku, mazais un vidÄ“jais bizness ir bankrotÄ“jis vai atrodas uz bankrota robežas, daudzi ir palikuši bez darba. Vairums cilvÄ“ku, Ä«paši bÄ“rni, cieš no socializÄcijas trÅ«kuma. SabiedrÄ«ba ir sašÄ·elta kÄ vÄ“l nekad. Bet Trudo, kas pirms gada solÄ«ja atcelt visus aizliegumus, kolÄ«dz 60 procenti iedzÄ«votÄju bÅ«s vakcinÄ“ti, paziņoja, ka aizliegumi un kontrole netiks atcelti, jo tagad tÄ bÅ«šot “jaunÄ normalitÄte”. Kaut gan KanÄdÄ gada sÄkumÄ vakcinÄ“ti bija jau vairÄk nekÄ 80 procenti iedzÄ«votÄju.
TÄpÄ“c janvÄrÄ«, kad valdÄ«ba lÄ“ma, ka turpmÄk tÄlbraucÄ“jiem šoferiem uz robežas bÅ«s jÄuzrÄda vakcinÄcijas mandÄti, notika paredzamais – šoferi apvienojÄs protesta akcijÄ. NevakcinÄ“to starp tÄlbraucÄ“jiem ir aptuveni desmit procentu, taÄu BrÄ«vÄ«bas konvojÄ iesaistÄ«jÄs arÄ« vakcinÄ“tie, turklÄt prasÄ«ba atcelt vakcinÄcijas mandÄtus pÄrauga prasÄ«bÄ atgriezt KanÄdai politkorektuma aizsegÄ atņemto vÄrda, preses un apziņas brÄ«vÄ«bu. Daudzi BrÄ«vÄ«bas konvoja atbalstÄ«tÄji atzina, ka tÄdu kanÄdiešu kopÄ«bas sajÅ«tu nav piedzÄ«vojuši vÄ“l nekad.
Protesta maršs sÄkÄs 15. janvÄrÄ«. DrÄ«z vien tÄlbraucÄ“jiem pievienojÄs arÄ« fermeri, veterÄni (atvaļinÄtas militÄrpersonas un policisti), indiÄņu kopiena, ko liberÄlÄ valdÄ«ba gadiem ir mÄ“Ä£inÄjusi savest naidÄ ar “balto KanÄdu”, kÄ arÄ« simtiem tÅ«kstošu kanÄdiešu, kas ir noguruši no Trudo melÄ«gÄs retorikas.
BrÄ«vÄ«bas konvoja dalÄ«bnieki vÄ“lÄ“jÄs uzdot valdÄ«bai vienkÄršus un loÄ£iskus jautÄjumus, galvenais no kuriem skar bÄ“rnus: mÄ“s mudinÄm savus bÄ“rnus atturÄ“ties no alkohola un cigaretÄ“m, bet jÅ«s gribat tos sapotÄ“t ar preparÄtu, kura iedarbÄ«ba nav pÄrbaudÄ«ta vismaz piecu gadu garumÄ, turklÄt, kÄ liecina VAERS dati, var izraisÄ«t smagas un neatgriezeniskas blaknes. ASV pÄ“c vakcinÄcijas pret Covid-19 ir reÄ£istrÄ“ti 120 tÅ«kstoši miokardÄ«ta gadÄ«jumu pusaudžiem, viens pusaudzis ir miris no miokarda infarkta.
TÄ ir pÄrÄk dÄrga cena, jo pÄ“c UNICEF datiem starp 3,5 miljoniem no vai ar Covid-19 mirušo ir tikai 0,4 procenti bÄ“rnu un jauniešu vecumÄ lÄ«dz 20 gadiem.
Lai gan BrÄ«vÄ«bas konvoja un tÄ atbalstÄ«tÄju reÄlo skaitu neviens nevar precÄ«zi pateikt, gluži noteikti tÄ nebija “saujiņa marginÄļu”, kÄ to mÄ“Ä£inÄja pasniegt KanÄdas (un ne tikai KanÄdas) platstraumes mediji.
SvarÄ«ga detaļa: zinot, ka ir iespÄ“jamas provokÄcijas, akcijas rÄ«kotÄji nemitÄ«gi aicinÄja protesta dalÄ«bniekus un atbalstÄ«tÄjus saglabÄt mieru un nepÄrkÄpt valsts pamatlikumÄ noteiktÄs demokrÄtisku protestu normas.
TikmÄ“r izdevums “The Washington Post” BrÄ«vÄ«bas konvoju nodÄ“vÄ“ja par fašistisku, bet CNN ieteica pÄrdurt viņiem riepas. TÄ pavisam nevardarbÄ«gi.
Kad kravas automobiļu kolonna nonÄca OtavÄ, Trudo, aizbildinoties ar drošÄ«bas apsvÄ“rumiem un sakoties bijis kontaktÄ ar inficÄ“tu personu, aizbÄ“ga no galvaspilsÄ“tas. Lai gan protesta dalÄ«bnieki bija šurp ieradušies ar konkrÄ“tÄm prasÄ«bÄm, ko vÄ“lÄ“jÄs izteikt likumÄ noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ.
BrÄ«vÄ«bas konvojs palika pilsÄ“tÄ, cerot, ka vismaz kÄds no valdÄ«bas pÄrstÄvjiem bÅ«s gatavs uzklausÄ«t viņu vÄ“stÄ«jumu. Kad Trudo bez tiesas sprieduma lika iesaldÄ“t astoņus miljonus dolÄru, kas Ä«sÄ laikÄ bija saziedoti konvoja atbalsta kontos “GoFundMe” un “GiveSomeGo”, iedzÄ«votÄji sÄka nest tÄlbraucÄ“jiem pÄrtiku un kannas ar degvielu, lai 30 grÄdu salÄ viņiem nebÅ«tu jÄnakšÅ†o aukstÄ mašÄ«nÄ.
“KanÄdieši mÅ«s mÄ«lÄ“ja kopš protesta pirmÄs dienas,” ziņu kanÄlam “Fox News” teica kÄds no šoferiem, septiņu bÄ“rnu tÄ“vs.
Uz šÄda fona Trudo februÄra sÄkumÄ paziņoja: “Daži indivÄ«di mÄ“Ä£ina bloÄ·Ä“t mÅ«su ekonomiku, mÅ«su demokrÄtiju un mÅ«su pilsoņu ikdienas dzÄ«vi. Tas ir jÄpÄrtrauc! Otavas pilsoņi nav pelnÄ«juši, ka viņus pakļauj šÄdÄm vajÄšanÄm viņu pašu pilsÄ“tÄ. Viņi nav pelnÄ«juši bÅ«t konfrontÄ“ti ar vardarbÄ«bu, ko izplata uz ielas stÅ«ra plÄ«vojošs kÄškrusts.”
JÄpiebilst, ka ne pie BrÄ«vÄ«bas konvoja automašÄ«nÄm, ne virs tÄ atbalstÄ«tÄju galvÄm nekad nav plÄ«vojuši karogi ar kÄškrustiem. Vienu attÄ“lu ar šÄdu karogu kÄdÄ Otavas ielu krustojumÄ bija piefiksÄ“juši un nekavÄ“joties tiražējuši platstraumes mediji, kas pÄ“dÄ“jos gados, valdÄ«bas un “lielÄs farmas” dÄsni finansÄ“ti, no patiesÄ«bas sargsuņiem ir pÄrvÄ“rtušies par Trudo klÄ“pja sunÄ«šiem. Platstraumes mediji Äetros gados ir saņēmuši no valsts 595 miljonus dolÄrus algu subsÄ«dijÄm; CBC, KanÄdas nacionÄlÄ apraides korporÄcija, ik gadu no valsts saņem 1,2 miljardus dolÄru, kam tagad klÄt nÄkuši 60 miljoni dolÄru no Ä«pašÄ pandÄ“mijas fonda un vÄ“l 10 miljoni dolÄru žurnÄlistu honorÄriem.
TÄdēļ nav brÄ«nums, ka arvien vairÄk kanÄdiešu izvÄ“las alternatÄ«vus informÄcijas kanÄlus – “Rebel News”, “Highwire”, “Druthers News & Information”, “Rumble”, “Sky News”, “GB News” un citus, lai iegÅ«tu uz faktiem balstÄ«tu informÄciju par to, kas notiek valstÄ« un pasaulÄ“.
Kas bÅ«tu jÄzina par Trudo?
Pasaules Ekonomikas foruma dibinÄtÄja Klusa ŠvÄba mÄ«lulis, viņa Jauno lÄ«deru skolas absolvents Džastins Trudo nekad nav slÄ“pis savas simpÄtijas pret Kubas, PSRS un sarkanÄs Ķīnas politiskajiem režīmiem, kÄ arÄ« tÄdiem veidojumiem kÄ BLM un LGBT.
BÅ«dams pÄrliecinÄts marksists (Fidels Kastro bija tuvs Trudo vecÄku draugs), viņš ir izveidojis pirmo ministru kabinetu KanÄdas vÄ“sturÄ“, kur ievÄ“rots stingrs kvotu princips: galvenais atlases kritÄ“rijs ir nevis kandidÄtu profesionÄlÄ piemÄ“rotÄ«ba, bet gan viņu politiskÄ pÄrliecÄ«ba un piederÄ«ba atbilstošam “dženderam” un rasei.
2020. gadÄ, uzstÄjoties ANO konferencÄ“, Trudo uzsvÄ“ra, ka pandÄ“mija ir pavÄ“rusi “iespÄ“ju logu lielajam restartam”.
ŠÄ gada 19. februÄrÄ« Trudo vietniece un finanšu ministre Kristija FrÄ«lenda, kas arÄ« ir absolvÄ“jusi ŠvÄba Jauno lÄ«deru skolu, preses konferencÄ“ atklÄja, ka daudzas no Trudo valdÄ«bas ieviestajÄm ÄrkÄrtas pilnvarÄm tagad bÅ«s pastÄvÄ«gas.
Trudo pusbrÄlis Kails Kempers, finansists un uzņēmÄ“js, ar nožēlu konstatÄ“, ka Trudo ir sašÄ·Ä“lis sabiedrÄ«bu, iedzinis cilvÄ“kus parÄdos, nedrošÄ«bÄ un izmisumÄ. Uz “GB News” jautÄjumu, kÄdēļ Trudo tÄ rÄ«kojas, Kempers atbild: “To pieprasa “LielÄs farmas”, Bila Geitsa un Pasaules ekonomikas foruma scenÄrijs.”
Bet intervijÄ izdevumam “Toronto Sun” viņš pusbrÄļa rÄ«cÄ«bu vÄ“rtÄ“ kÄ “neapdomÄ«gu un nepamatotu” – tÄdu, kas “nosodÄma reÄ£ionÄlÄ, nacionÄlÄ un starptautiskÄ mÄ“rogÄ”.
Džordans PÄ«tersons, klÄ«niskais psihologs un viens no spilgtÄkajiem 21. gadsimta domÄtÄjiem, raksturo Trudo kÄ nenobriedušu, gļēvu un melÄ«gu aktieri, kas nav spÄ“jÄ«gs pateikt nevienu patiesu vÄrdu.
TÄdēļ PÄ«tersons ir uzrakstÄ«jis un ieskaņojis KanÄdas premjeram veltÄ«tu dziesmu ar zÄ«mÄ«gu nosaukumu “Mosties!”.
SavukÄrt konvoja dalÄ«bniekiem psihologs izsaka pateicÄ«bu par drosmi un spÄ“ju saglabÄt mieru, neļaujoties provokÄcijÄm uz vardarbÄ«bu, ko PÄ«tersons vÄ“rtÄ“ kÄ “augstas disciplinÄ“tÄ«bas izpausmi”.
Vai tÄ vairs ir demokrÄtija?
14. februÄrÄ« Trudo vienpersoniski izsludinÄja ÄrkÄrtas situÄciju OtavÄ un uz KanÄdas un ASV robežas pie Vindzoras tilta pÄri Detroitas upei: “Tas palÄ«dzÄ“s mums pÄrņemt kontroli pÄr situÄciju. Policijai tiks doti papildu instrumenti, lai apturÄ“tu nelikumÄ«gas un bÄ«stamas aktivitÄtes.” TÄdÄ veidÄ BrÄ«vÄ«bas konvoja dalÄ«bnieki un viņu atbalstÄ«tÄji tika pasludinÄti par teroristiem ar visÄm no tÄ izrietošÄm sekÄm.
StratÄ“Ä£iski svarÄ«gais tilts tika atbrÄ«vots bez starpgadÄ«jumiem, policijai un protestÄ“tÄjiem vienojoties.
TaÄu OtavÄ notikumu gaita bija cita. Policija sÄka izplatÄ«t skrejlapas ar pamudinÄjumu atbrÄ«vot pilsÄ“tu, draudot ar arestiem un kriminÄllietu ierosinÄšanu gan tÄlbraucÄ“jiem, gan viņu atbalstÄ«tÄjiem. VÄ“l tika draudÄ“ts iesaldÄ“t banku kontus, atņemt bÄ“rnus un mÄjdzÄ«vniekus.
Daļa tÄlbraucÄ“ju lÄ«dz nedēļas nogalei pilsÄ“tu pameta, taÄu daļa palika, pamatojot savu lÄ“mumu ar to, ka protests ir miermÄ«lÄ«gs, viņi nav pÄrkÄpuši likumÄ noteiktÄs robežas, un vÄ“las, lai valdÄ«ba viņu prasÄ«bas tomÄ“r uzklausÄ«tu, uzsverot, ka sÄkotnÄ“jÄ prasÄ«ba atcelt vakcÄ«nu mandÄtus tagad ir pÄraugusi prasÄ«bÄ atdot kanÄdiešiem izvÄ“les, vÄrda un preses brÄ«vÄ«bu – “visu to, kas mums atņemts pÄ“dÄ“jos gados”.
“MÅ«s, protams, var arestÄ“t, taÄu tas viņiem bÅ«s kÄ iešaut sev kÄjÄ. MÄ“s šeit esam ne tikai sevis, bet visas mÅ«su valsts dēļ, mÄ“s cÄ«nÄmies par tÄm brÄ«vÄ«bÄm, kas mums visiem ir atņemtas,” ziņu kanÄlam “Fox News” atbildÄ“ja viens no šoferiem.
TaÄu pienÄca brÄ«dis, kad BrÄ«vÄ«bas konvoja rÄ«kotÄji, novÄ“rtÄ“jot situÄciju, vienojÄs par atkÄpšanos bez pretošanÄs, lai izvairÄ«tos no vardarbÄ«bas. Par to preses konferencÄ“ paziņoja arÄ« protestam pievienojušos veterÄnu pÄrstÄvji.
Bet vardarbÄ«ba tomÄ“r notika. 20. februÄrÄ« jÄtnieku policija, cenšoties izklÄ«dinÄt Otavas centrÄ sanÄkušo protestÄ“tÄju pÅ«li, nogÄza gar zemi un ievainoja vairÄkus cilvÄ“kus, starp tiem arÄ« kÄdu indiÄņu sievieti invalÄ«di. Pret protesta dalÄ«bniekiem tika lietoti steki, asaru gÄze un gumijas lodes.
Lai gan policija un platstraumes mediji mÄ“Ä£inÄja noliegt vardarbÄ«bu, notikumu videokadri, kÄ arÄ« sarunas ar aculieciniekiem un cietušajiem izplatÄ«jÄs Ärzemju ziņu kanÄlos, alternatÄ«vajos medijos un sociÄlajos tÄ«klos.
CietusÄ« indiÄņu sieviete invalÄ«de, kam tika salauzts atslÄ“gas kauls un ribas, pamatojot savu dalÄ«bu protestos, uzsvÄ“ra to, ka šoferi pauž kanÄdiešu vairuma ilgas atgÅ«t demokrÄtiskÄs brÄ«vÄ«bas, un uzdeva retorisku jautÄjumu: “KÄ mÄ“s varam uzticÄ“ties premjeram, kas pat neiznÄk aprunÄties ar cilvÄ“kiem?”
SavukÄrt žurnÄliste, kas tika sista ar steku un kam policists no maza attÄluma iešÄva kÄjÄ no gÄzes pistoles, ar nožēlu konstatÄ“: “Trudo nevÄ“las ieklausÄ«ties nevienÄ, viņš dzird tikai sevi.” Kad “Fox News” pÄrstÄvis preses konferencÄ“ jautÄja, kÄ varÄ“ja notikt, ka viņa kolÄ“Ä£ei nodarÄ«ti smagi miesas bojÄjumi, Otavas policijas priekšnieks StÄ«vs Bells atbildÄ“ja, ka par šo konkrÄ“to gadÄ«jumu neko nezinot, taÄu lielÄkÄ daļa policistu esot darbojusies ļoti profesionÄli.
Dažiem šoferiem izdevÄs aizbraukt no notikuma vietas, citi tika izrauti no mašÄ«nÄm, nogÄzti gar zemi, spÄrdÄ«ti un sisti. KÄ liecina viens no cietušajiem, kas tika ne vien sists un spÄrdÄ«ts, bet arÄ« žņaugts, policijas iecirknÄ« viņam ir piedÄvÄts vai nu parakstÄ«t solÄ«jumu nekad vairs nepiedalÄ«ties protestos, vai zaudÄ“t licenci un tikt kriminÄli sodÄ«tam. Viņš izvÄ“lÄ“jies tikt sodÄ«ts.
Un tad viņu gluži negaidÄ«ti nevis aizveda uz kameru, bet atbrÄ«voja. TaÄu mašÄ«nas atslÄ“gas un mugursoma ar personiskajÄm mantÄm bija pazudušas. KomentÄ“jot notikušo, viņš saka: “BrÄ«vÄ«ba nozÄ«mÄ“ tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties – arÄ« to, kas tiek ievadÄ«ts tavÄ Ä·ermenÄ«. BrÄ«vÄ«ba nozÄ«mÄ“ tiesÄ«bas paust miermÄ«lÄ«gu protestu un tikt sadzirdÄ“tam.”
20. februÄrÄ« OtavÄ tika arestÄ“ti 200 aktÄ«vÄkie protesta dalÄ«bnieki, 60 smagÄs automašÄ«nas tika aizvilktas ar evakuatoriem, 70 protesta dalÄ«bniekiem tika iesaldÄ“ti banku konti.
21. februÄrÄ« Otavas policijas priekšnieks paziņoja, ka ikviens protestos iesaistÄ«tais ir piefiksÄ“ts, tiks “izsekots, atrasts un sodÄ«ts”.
Tai pašÄ dienÄ KanÄdas parlamenta PÄrstÄvju palÄta nobalsoja par ÄrkÄrtas situÄcijas ieviešanu. Lai gan Velingtonas iela pretÄ« Parlamenta Ä“kai, kur kopš 29. janvÄra bija pulcÄ“jušies BrÄ«vÄ«bas marša dalÄ«bnieki un atbalstÄ«tÄji, nu jau bija tukša. Tagad to bloÄ·Ä“ja policija, ne vien slÄ“dzot satiksmi, bet arÄ« liedzot gÄjÄ“jiem tuvoties parlamenta Ä“kai.
Rovans DÄ«ns, austrÄliešu politiskais komentÄ“tÄjs, intervijÄ kanÄlam “Sky News” saka: “Tas, kÄ tika apspiests miermÄ«lÄ«gais protests, liecina, ka demokrÄtija KanÄdÄ no samta cimda ir pÄrvÄ“rtusies par dzelzs dÅ«ri.” Piebilstot, ka runa nav tikai par Covid-19 un tikai par KanÄdu, bet arÄ« par to, kÄ visas šÄ«s “progresÄ«vÄs” valdÄ«bas – ArdÄ“na, Makrons, Trudo – ziedo indivÄ«da pamata tiesÄ«bas “kolektÄ«vajam labumam”.
Kalvins Robinsons, britu politiskais komentÄ“tÄjs, 24. februÄrÄ«, dienÄ, kad Krievija sÄka karu UkrainÄ, uzsvÄ“ra, ka “Trudo karo pret savu tautu” un pat salÄ«dzinÄja viņu ar Kremļa diktatoru: “Viņš rÄ«kojas tÄ, kÄ autoritÄri, drakoniski režīmi dara. Un ļaunÄkais ir tas, ka pasaule to nenosoda. MÄ“s nekavÄ“joties nosodÄm Krieviju, bet kas tajÄ pašÄ laikÄ notiek AustrÄlijÄ, kas notiek KanÄdÄ? Ja mÄ“s neaizstÄvam demokrÄtiju pasaules mÄ“rogÄ, mÄ“s to neaizstÄvam vispÄr.”
Bet KristiÄns Terhšs, Eiropas Parlamenta deputÄts no RumÄnijas, nosauca Trudo par “komunistu diktatoru”, jo “KanÄdas premjers patlaban uzvedas kÄ tirÄns, kÄ diktators.”
KÄdi ir ieguvumi?
Piecas KanÄdas provinces protesta ietekmÄ“ nolÄ“ma atteikties no vakcinÄcijas mandÄtiem. KanÄdas tÄlbraucÄ“ji iedvesmoja protestus ASV, AustrÄlijÄ un JaunzÄ“landÄ“, kuras premjere Džasinda Ä€rdÄ“rna arÄ« ir ŠvÄba Jauno lÄ«deru skolas absolvente.
Un vÄ“l kÄds ļoti svarÄ«gs pavÄ“rsiens. 24. februÄrÄ« SenÄtÄ bija paredzÄ“ts izskatÄ«t jautÄjumu par ÄrkÄrtas situÄciju. Sapratis, ka SenÄts neapstiprinÄs 21. februÄrÄ« pieņemto PÄrstÄvju palÄtas lÄ“mumu, kas nozÄ«mÄ“tu valdÄ«bas krišanu un ÄrkÄrtas vÄ“lÄ“šanas, 23. februÄrÄ« Trudo paziņoja, ka ÄrkÄrtas situÄcija tiek atcelta.
“ŠÄsdienas paziņojums ir pierÄdÄ«jums tam, ka premjers ir kļūdÄ«jies, atsaucoties uz Ä€rkÄrtas situÄciju likumu,” secina konservatÄ«vo lÄ«dere Kendisa Bergena. “No pirmdienas lÄ«dz šai dienai nekas nav mainÄ«jies, izņemot KanÄdas pilsoņu bažu plÅ«dus, sliktu presi un starptautisku izsmieklu.”
VienÄ«gÄ vardarbÄ«ba, kas protestu laikÄ notika OtavÄ, bija policijas vardarbÄ«ba pret saviem pilsoņiem, kas vÄ“lÄ“jÄs dialogu ar valdÄ«bu, vÄ“lÄ“jÄs diskusiju par vakcinÄcijas un demokrÄtisko brÄ«vÄ«bu jautÄjumiem. TaÄu Trudo atbilde bija tÄda pati kÄ “Lielajai farmai”: nekÄdu debašu! It tikai viens viedoklis, kas nav apspriežams.
KÄdēļ tÄ? PatiesÄ«ba taÄu nebaidÄs, ka par to diskutÄ“. Bet meli gan pieprasa citu viedokļu apklusinÄšanu. Meliem ir nepieciešami “neatkarÄ«gie faktu pÄrbaudÄ«tÄji” un dÄsni finansÄ“ta propagandas mašÄ«na.
“Trudo ir nostÄdÄ«jis kanÄdiešus izvÄ“les priekšÄ – vai nu noticÄ“t, ka BrÄ«vÄ«bas konvoja dalÄ«bnieki ir “saujiņa” galÄ“ji labÄ“ju ekstrÄ“mistu, vai apjÄ“gt, ka valdÄ«ba, policija un mediji KanÄdÄ ir korumpÄ“ti,” – tÄ situÄcijas psiholoÄ£iskos aspektus skaidro Džordans PÄ«tersons.
Marta beigÄs Trudo uzrunÄja tautu: “MÄ“s, kanÄdieši, esam šeit, lai bÅ«tu solidÄri.” Un paziņoja, ka no 1. aprīļa premjeram tiek palielinÄta alga par 7000 dolÄru, bet deputÄtiem par 3000 dolÄru. PÄ“c Trudo teiktÄ, tas ir nolemts sakarÄ ar karu UkrainÄ un pandÄ“miju. Un vÄ“l no 1. aprīļa tiek palielinÄts CO2 nodoklis, kas radÄ«s kÄrtÄ“jo cenu pieaugumu un inflÄciju. SolidaritÄtei un lÄ«dzsvaram.
TurklÄt Trudo plÄno ieviest “žurnÄlistikas licences”, kas tiks izsniegtas tikai valdÄ«bai uzticamiem medijiem. “Patlaban KanÄdÄ ir uz vienas rokas pirkstiem skaitÄmi neatkarÄ«gi mediji,” komentÄ“jot šo lÄ“mumu, atzÄ«st “Rebel News” dibinÄtÄjs Ezra Levants. Un piebilst, ka priekšvÄ“lÄ“šanu laikÄ 1500 mediju uzņēmumu no Trudo saņēma 61 miljonu dolÄru, taÄu neviens no tiem publiski nepaziņoja par saņemto “dÄvanu”.
TikmÄ“r neatkarÄ«gais ziņu kanÄls “Rumble” ir publicÄ“jis KanÄdas NacionÄlÄs drošÄ«bas un izlÅ«košanas komitejas 2019. gada ziņojumu, kur apkopoti pierÄdÄ«jumi tam, ka Džastins Trudo un Kristija FrÄ«lenda ir vairÄku Ärvalstu un starptautisku organizÄciju ietekmes aÄ£enti, kas darbojas to struktÅ«ru interesÄ“s un ir “nepÄrprotams drauds KanÄdas drošÄ«bai”, cenšoties korumpÄ“t politiskos procesus un manipulÄ“t ar plašsaziņas lÄ«dzekļiem. “Katra no šÄ«m darbÄ«bÄm rada ievÄ“rojamu risku kanÄdiešu tiesÄ«bÄm un brÄ«vÄ«bÄm, kÄ arÄ« valsts suverenitÄtei,” teikts ziņojumÄ.
Šis ziņojums tika iesniegts premjeram Trudo 2019. gada 3. septembrÄ«, tas ir 8 dienas pirms federÄlajÄm vÄ“lÄ“šanÄm.
Dažas dienas vÄ“lÄk NacionÄlÄ izlÅ«košanas koordinÄcijas centra vadÄ«tÄjs KamerÅ«ns Ortiss tika arestÄ“ts un apsÅ«dzÄ“ts par “noslÄ“pumu izpaušanu vÄrdÄ nenosauktam adresÄtam un par plÄnošanu sniegt klasificÄ“tu informÄciju nenorÄdÄ«tai Ärvalstu organizÄcijai vai teroristu grupai”.
Un vÄ“l. MartÄ un aprÄ«li KanÄdas lielÄkajÄs pilsÄ“tÄs ir notikušas manifestÄcijas gan Ukrainas, gan BrÄ«vÄ«bas konvoja atbalstam. Par atbalstu BrÄ«vÄ«bas konvojam platstraumes mediji klusÄ“.